12.kresli(I. Ilfs un J. Petrovs)

  • Published on
    19-Nov-2014

  • View
    912

  • Download
    46

Transcript

Ija un Jevgijs Ilfs un Petrovs Divpadsmit krsliDivpadsmit krsli: Liesma; Rga; 1958Ija Ilfs un Jevgijs Petrovs Divpadsmit krsli 1927 Ija Ilfs un Jevgijs Petrovs Divpadsmit krsli 1927 No krievu valodas tulkojis: Alberts Jansons.1958. Veltts Valentnam KatajevamPIRM DAA STARGORODA SLAUVA I NODAA BEZENUKS UN NIMFASPIRM DAASTARGORODA SLAUVA I NODAA BEZENUKS UN NIMFAS Apria pilst N. bija tik daudz friztavu un apbedanas biroju, ka liks, pilstas iedzvotji dzimst tikai tpc, lai nosktos, apcirptu matus, atsvaidzintu galvu ar veetlu un tlt ar mirtu nost. Bet patiesb apria pilst N. cilvki dzima, skuvs un mira visai reti. N. pilstas dzve ritja gaum rmi. Pavasara vakari bija reibinoi, dubi mness gaism mirdzja k antracts, un visi pilstas jauniei bija tik ausmgi samljuies Komunls saimniecbas darbinieku vietjs komitejas sekretr, ka tas pat traucja viai iekast biedru naudu. Mlas un nves jautjumi Ipolitu Matvejeviu Vorobjainovu nesatrauca, kaut gan vi, pildot savus dienesta pienkumus, noms ar iem jautjumiem katru dienu no pulksten deviiem rt ldz pieciem vakar ar pusstundas prtraukumu brokastm. Rtos no mattas, svdrainas glzes izdzris savu porciju karsta piena, ko pasniedza Klaudija Ivanovna, vi no krslains mjias izgja uz plas, dvainas pavasara gaismas pieliets biedra Gubernska vrd nosaukts ielas. T bija viena no vistkamkajm ielm, kdas vien sastopamas apriu pilsts. Kreisaj pus aiz viotiem, zaganiem stikliem sidraboja apbedanas biroja Nimfa Zrki. labi aiz maziem logiem ar izdrupuu iti drmi zvilnja noputjuie un nepievilcgie zrku meistara Bezcnuka ozola zrki. Tlk Friziermeistars Pjrs un Konstantais solja saviem klientiem nagu kopanu un ondulation ar meistara ieraanos mjs. Vl tlk atrads viesnca ar friztavu, bet aiz ts liel, neapbvt laukum stvja bldzeltens telns un maigi laizja pie nomaiem vrtiem pieslietu sarsjuu izkrtni; APBEDANAS KANTORIS Laipni ldzam! Lai gan apbedanas biroju bija daudz, tau klientra tiem bija visai maza. Laipni ldzam! bija izputjis jau trs gadus pirms tam, kad Ipolits Matvejevis apmets N. pilst, bet meistars Bezenuks dzra svo un reiz pat minja ielt lombard savu labko skatloga paraug-zrku. Cilvki N. pilst mira reti, un Ipolits Matvejevis to zinja labk par jebkuru citu, jo strdja dzimtsarakstu biroj, kur przinja miranas un laulbu reistrcijas lietas. Galds, pie kura sdja Ipolits Matvejevis, izskatjs pc vecas kapa plksnes. T kreiso stri bija nograuzuas urkas. Galda vrgs kjas odzjs' zem reistrcijas lapu pietcintm tabakas krsas mapm, kurs varja smelties visas zias par N. pilstas iedzvotju radurakstiem un ciltskokiem, kas izaugui apria liesaj augsn. Piektdien, 1927. gada 15. aprl, Ipolits Matvejevis, k parasti, pamods pusastoos un tlt iebza degunu vecmodg pensnej ar zelta kniebi. Brilles vi nelietoja. Reiz gan, nodomjis, ka pensneju nest nav higiniski, Ipolits Matvejevis devs pie optika un nopirka brilles bez ietvariem, ar apzelttm kjim. Viam brilles bija iepatikus uzreiz, bet sievai (tas bija neilgi pirms vias nves) liks, ka ar tm vi izskatoties uz mata pc Miukova, un Ipolits Matvejevis atdeva brilles stniekam. Stnieks, kaut ar nebija tuvredzgss pie brillm pierada un labprt ts nsja. Bonr! Ipolits Matvejevis pats sevi sveicinja, izbzdams kjas no gultas_. Bonr nordja, ka Ipolits Matvejevis pamodies lab garastvokl. Ja pamostoties vi sacja gut morgen, tad parasti tas nozmja, ka aknas niojas, ka piecdesmit divi gadi nav nekds joks un ka laiks odien drgns. Ipolits Matvejevis iebza kalsns kjas pirmskara bikss, sasja biku galus ar lenttm un iekpa_ sos, mkstos zbakos ar auriem, kantainiem purniem. Pc piecm mintm Ipolits" Matvejevis jau diojas mness krsas vest, kas bija nobrta skm, sidrabainm zvaigzntm, un ls-mojoos listrna svreos. Noslaucjis no sirmajiem matiem pc mazgans palikus dens lses, Ipolits Matvejevis k jras lauva pakustinja sas, domgi pataustja ar roku savu saraino zodu, prbrauca ar suku par si apcirptajiem, sudrabainajiem matiem un, laipni smaiddams, devs pret sievasmtei Klaudijai Ivanovnai, kas tobrd nca istab. Epole-t, via nodrdinja, es onakt redzju sliktu sapni. Vrdu sapni via izrunja ar franu akcentu. Ipolits Matvejevis no augas uz leju paskatjs sievasmt. Via augums sasniedza simtastodesmit piecus centimetrus, un no da augstuma viam bija viegli un rti izturties pret sievasmti ar tdu k nicinjumu, Klaudija Ivanovna turpinja: - Es redzju nelaii Man ar vajiem matiem uti zelta jostu. Klaudijas Ivanovnas balss drdinja k no lielgabala, tfi ka uguna lampa ar lielu bumbuli, skm krelltm un noputjuiem stikla karekiem drebja vien: - Es esmu oti uztraukusies. Baidos, ka tik kas nenotiktu. Pdjos vrdus via pateica ar tdu sparu, ka akurtais matu sakrtojums uz Ipolita Matvejevia galvas pajuka uz visam pusm. Vi savieba seju un, skaidri izrundams katru vardu, sacja: .Nekas nenotiks, maman. Vai par deni js jau samaksjt? Izrdjs, ka nav vis samaksts. Galoas ar nebija nomazgtas. Ipolitam Matvejeviam nepatika sievasmte. Klaudija Ivanovna bija dumja, un sirmais vecums neviesa nekdas cerbas, ka via kdreiz vartu kt gudrka. Via bija skopa ldz nejdzbai, un tikai Ipolita Matvejevia trcga rocba neva izvrsties ai tieksmei, kas viu bija t apsdusi. Klaudijas Ivanovnas balss skanja tik spcgi un sulgi, ka to vartu apskaust pat Riards Lauvassirds, no kura kliedziena, k zinms, pat zirgi pietupui. Bez tam un tas bija pats ausmgkais Klaudija Ivanovna redzja sapus. Via tos redzja vienmr. Sapos viai rdjs meitenes ar jostm, zirgi ar dzeltenm dragnu uzuvm, stnieki, kas splja arfas, ercenei, kas naktssargu kaokos pa naktm staigja ar klabekiem rokas, un admadatas, kas, li dinkstdamas, paas no sevis lkja pa istabu. Klaudija Ivanovna bija aprobeota vecene. Turklt viai zem deguna bija izauguas sas, kas izskatjs pc divm brdskuvja otm. Ipolits Matvejevis mazliet uzbudints izgja no mjas. Pie sava paputju uzmuma ieejas, atspiedies pret durvju stenderi un sakrustojis rokas, stvja zrku meistars Bezenuks. No sistemtiskiem komercilo paskumu bankrotiem un no ilgstoas reibinou dzrienu iekgas lietoanas meistara acis bija kuvuas spilgti dzeltenas k kaim un kvloja nedziestos ugunis, Lai sveicints drgais viesis! vi tri nobra, ieraudzjis Ipolitu Matvejeviu, Labu rtu! Ipolits Matvejevis piekljgi pacla nosmulto kastora platmali. K sievasmtei ar veselbu ja atauts pavaict? Mr-mr-mr, Ipolits Matvejevis neskaidri noburkja un, taisnos plecus paraustjis, devs tlk. Nu, lai dievs dod veselbiu, Bezenuks sargtints noteica, zaudjumus vien cieam, ka viu jupis! Un atkal, sakrustojis rokas uz krtm, atsljs pret durvm. Pie. apbedanas biroja Nimfa vrtiem Ipolitu Matvejeviu atkal mazlieti aizkavja. Nimfai bija trs panieki. Vii visi reiz paklanjs Ipolitam Matvejeviam un k vien bals apvaicjs par sievasmtes veselbu. Vesela, vesela, Ipolits Matvejevis atbildja, kas ai lksies! onakt redzjusi zeltotu meiteni vajiem matiem. Rdjies tds sapnis. Trs nimfas saskatjs un skai nopts. Visas s sarunas Ipolitu Matvejeviu aizkavja, un vi pretji ieradumam nokuva darb, kad pulkstenis, kas karjs virs lozunga Nodari savu darmo un ej projm!, rdja piecas mintes pri deviiem, Ipolitu Matvejeviu liel auguma un jo sevii su d darb bija iedvjui par Macistu, kaut gan stajam Macistam nekdu su nebija. Izmis no galda atvilktnes zilu filca spilventiu, Ipolits Matvejevis nolika to uz krsla, saglauda sas uz pareizo pusi (paralli galda lnijai) un apsds uz spilventia, t mazliet pasliedamies pri saviem trim darbabiedriem. Ipolits Matvejevis nebaidjs no hemorodiem, vi baidjs izdeldt bikses un tpc lietoja zilo filcu. Visas s padomju kalpotja manipulcijas kautrgi vroja divi jauni cilvki vrietis unmeia. Vrieti vattos vadmalas svrkos bija pilngi nomkusi dienesta telpu atmosfra, alizarina tintes smaka, pulkstenis, kas biei un smagi tusnja, bet it sevii bargais plakts Nodari savu darmo un ej projm!. Kaut gan vrietis savu vajadzbu vl nemaz nebija izteicis, viam jau gribjs iet prom. Viam liks, ka vajadzba, kuras d ncis, ir tik nenozmga, ka taisni kauns trauct tdu ievrojamu, sirmu pilsoni, kds bija Ipolits Matvejevis. Ar Ipolits Matvejevis saprata, ka atncjam ir niecga vajadzba, ka ar to var pagaidt, un tpc, atvris truvju nr. 2 un no-raustjis vaigu, vi iegrima papru lasan. Meia, kas bija rbusies ar spdou, melnu lenti apt, gar aket, saukstjs ar vrieti un, no kauna pietvkusi, ska lnm tuvoties Ipolitam Matvejeviam. Biedri, via sacja, kur te vartu ,.. Vrietis atviegloti uzelpoja un pats sev par prsteigumu i bvis: Salaulties! Ipolits Matvejevis uzmangi paskatjs uz treliiem, aiz kuriem stvja jaunais pris, Dzimana? Mirana? Salaulties, vrietis atkrtoja un samulsis palkojas apkrt. Meia iespurdzs. Nu t lieta ies. Ipolits Matvejevis veikli k burvju mkslinieks rs pie darba. Vecg rokrakst ierakstja biezs grmats jaunlauljamo vrdus, stingri nopratinja lieciniekus, pc kuriem lgava bija i/skrjusi pagalm, ilgi un maigi pta elpu uz kvadrtveidga spiedoga un, pieclies kjs, iespieda zmogus apdriskts pass. Samis no jaunlaultajiem divus rubus un izsniedzis kvti, Ipolits Matvejevis smndams sacja: Viss tapis piepildts, un izsljs vis sav dienum, pc paraduma izgzis krtis (kdreiz vi bija valkjis korseti). Platas, dzeltenas saules strles mirgoja uz via pleciem k epoletes. Vi izskatjs mazliet smieklgs, toties neparasti svings. Abpusji ieliektie pensneja stikli Izstaroja spou gaismu k proektori. Jaunlaultie stvja ka jrii. Jaunie cilvki, Ipolits Matvejevis svingi uzbilda, ataujiet js apsveikt, k agrk mdza teikt, ar doanos likumg laulb! oti, o-oti patkami redzt tdus jaunus cilvkus k js, kas, roks sadevuies, dodas pret mgajiem ideliem. oti, o-oti patkami! Norunjis o tirdi, Ipolits Matvejevis paspieda jaunlaultajiem roku, apsds un, pats ar sevi oti apmierints, atkal rs pie truvja nr. 2 papru lasanas. Kalpotji pie blakusgalda ierukjs, noliekuies pr tintncm. Atsks miergais darbadienas ritums. Miranas un laulbu reistrcijas galdu neviens netraucja. Pa logu varja redzt, k pilsoi, pavasara aukstum sarvuies, dodas uz savm mjm. Tiei dienas vid kooperatv Arkls un murs iedziedjs gailis. Neviens par to nebrnjs. Tad atskanja metliska irkstana un motora sprauslana. No biedra Gubernska vrd nosaukts ielas izvls blvs violetu dmu mutulis. Sprauslana pastiprinjs. Drz no dmiem iznira apria izpildkomitejas automobia GOS nr. 1 kontras, tam bija mazti radiatori, bet liela un smaga kravas kaste. Automobilis, pa dubiem krpdamies, rsoja Staropanskas laukumu un kratdamies izgaisa kodgajos dmos. Kalpotji vl ilgi stvja pie loga, prspriezdami notikumu un saistdami to ar iespjamo tatu samazinanu. Pc kda laika pa koka laipm uzmangi pagja garm meistars Bezenuks. Vi augm dienm slaistjs pa pilstu, okerdams, vai tik kds nav nomiris. Darbadiena gja uz beigm. Netlu dzelteni baltaj zvanu torn ska piln spar skant zvani. Drebja logu rtis. No zvanu tora izspurdza kovru bars, tie patrgja virs laukuma un aizlaids. Pr tuko laukumu plets stingas vakara debesis. Ipolitam Matvejeviam bija laiks doties prom. Visi, kam aj dien vajadzja dzimt, bija piedzimui un ierakstti biezs grmats. Visi, kas vljs laulties, bija salaulti un ar ierakstti biezajs grmats. Viengi nebija neviena nves gadjuma, un zrku taistjiem tas draudja ar nenovramu izputanu. Ipolits Matvejevis nolika mapes, noglabja atvilktn filca spilventiu, ar emmti uzbuinja sas un, sapodams par verdoi karstu zupu, jau grasjs doties mjs, kad pki atsprga kancelejas durvis un uz slieka pardjs zrku meistars Bezenuks. Lai sveicints drgais viesis! Ipolits Matvejevis pasmaidja. Ko labu pateiksi? Kaut gan meistara trulais mlis puskrsl staroja priek, tau pateikt vi nek nespja. Nu? jau stingrk uzstja Ipolits Matvejevis. Vai tad Nimfai ka viu jupis! ir prece? zrku meistars mklaini ierunjs. Vai var apmierint pircju? Cik tds zrks kokmaterila vien nepar., Ko? Ipolits Matvejevis nesaprata. Nu t pati Nimfa., Trs imenes tur prtiek no tirdzniecbas vien. Ne viiem vairs krtga materila, ne lg nostrdts, ar brkstis idras, ka vius jupis! Bet man veca firma. Dibinta tksto devii simti septtaj gad. Man zrks k bilde, pirmklasgs, iecients., Ko tu mels, vai jucis esi, vai? -Ipolits Matvejevis rmi jautja un ska virzties uz izeju. Starp tiem zrkiem dzvodams, paliksi pavisam mua prt. Bezenuks iztapgi atvra durvis, palaida Ipolitu Matvejeviu pa prieku un pats gja nopaka trcdams, it k vairs nesptu nociesties. Kad vl bija Laipni ldzam!, tad cita lieta. Viu broktam neviena firma nevarja pret stties, pat pa Tvra ne, ka vius jupis! Bet tagad, teiku atklti, par manu preci labkas nav. Ir nemekljiet. Ipolits Matvejevis nikni atskatjs, mirkli dusmgi noraudzjs Bezenuk un ska iet mazliet trk. Kaut gan darb odien nekdas nepatikanas nebija atgadjus, vi juts visai riebgi. Visi trs Nimfas panieki stvja pie sava uzmuma tans pas pozs, kds Ipolits Matvejevis tos ort bija atstjis. Liks, kop t bra vii nav teikui cits citam ne vrda, tau spilgti redzam prmaia viu sejs, mklain apmierintba, kas drmi spdja acs, liecinja, ka viiem zinms kaut kas nozmgs. Ieraugot savus komercilos pretiniekus, Bezenuks izmisgi atmeta ar roku, apstjs un ukstja aizejoajam Vorobjainovam: Atdou par trsdesmit diviem rubuliem. Ipolits Matvejevis saviebs un pielika soli. Var ar uz kredta, Bezenuks piemetinja. Trs Nimfas panieki neteica nek. Vii klusdami sekoja Vorobjainovam, ejot nemitgi cilja naenes un laipni klanjs. Galgi prskaities par zrcinieku mugo uzmcbu, Ipolits Matvejevis trk nek parasti uzskrja lieven, gni noberzja gar pakpieniem dubus un, juzdams pamatgu izsalkumu, iegja prieknam. No istabas viam pret sakarsis iznca Frola un Lavra bazncas gardznieks svtais tvs Fjodors. Ar labo roku parvis augstk talru, nepievrsdams uzmanbu Ipolitam Matvejeviam, svtais tvs Fjodors mets garm uz izeju, Pki Ipolits Matvejevis pamanja prmrgu trbu, jaunu uzkrtou nekrtbu nedaudzo mbeu izvietojum, degunu kudinja stipra zu smaka. Pirmaj istab Ipolitu Matvejeviu sagaidja kaimiiene agronoma sieva Kuzecova. T ukstja un mja ar rokm: Viai ir sliktk, via tikko izsdzja grkus. Ne-klaudziniet ar zbakiem. Es jau neklaudzinu, padevgi atbildja Ipolits Matvejevis. Bet kas tad noticis? Kuzecova madma saknieba lpas un ar roku nordja uz otras istabas durvm: Stipri smaga sirdslkme. Un, acmredzot atkrtodama kda cita sactus vrdus, kas viai bija iepatikusies, jo izklausjs oti nozmgi, piemetinja: Nav izslgts nves gadjums. Es odien visu dienu esmu uz kjm. Atnku ort pc gaasmanas, skatos durvis va, virtuv nevienas dzvas dvseles, in istab ar ne; nu, es nodomju, Klaudija Ivanovna bs aizgjusi pc kuliu miltiem. Vakar via t k taisjs iet. Pats zint, k tagad ar miltiem ja laikus nenoprk Kuzecova madma vl ilgi btu ststjusi par miltiem, drdzbu un to, k via atradusi Klaudiju Ivanovnu guam pie podiu krsns bez jebkdm dzvbas zmm, ja vaids, kas atskanja no blakusistabas, nebtu spgi skris Ipolita Matvejevia dzirdi. Vi ar tdu k notirpuu roku steidzgi prmeta krustu un iegja sievasmtes istab.II NODAA PETUHOVA MADMAS NVEKlaudija Ivanovna gulja uz muguras, pabzusi vienu roku zem pakaua. Viai galv bija aube spilgt aprikou krs; krsa senk diezin kd tur gad bija mod, dmas tad nsjaanteklrus un tikko ska dejot argentnieu deju tango. Klaudijas Ivanovnas seja bija svinga, tau itin nek neizteica. Acis raudzjs griestos. Klaudija Ivanovna! Vorobjainovs uzsauca. Sievasmtes lpas ska tri kustties, tikai oreiz Ipolits Matvejevis izdzirdja nevis tik gaum pierasto baznes skam ldzgo balsi, bet gan klusu, vju un tik lgu vaidu, ka viam saaudzs sirds. Pki acs tri saness mirdzoa asara un k dzvsudrabs noritja pr vaigu. Klaudija Ivanovna, Vorobjainovs atkrtoja, kas jums kai? Tau vi atkal nesama atbildi. Vea aizvra acis un mazliet sagzs uz sniem. Istab klusi ienca agronoma sieva un pama Ipolitu Matvejeviu pie rokas k puiku, kuru ved mazgties. Via ir aizmigusi. rsts teica, lai netraucjot. Zint ko, mais, aizejiet uz aptieku. emiet kvti un uzziniet, cik maks leduspi. Ipolits Matvejevis pilngi pakvs Kuzecova madmai, juzdams, ka dos jautjumos via neapaubmi ir prka. Ldz aptiekai bija tlu. Un Ipolits Matvejevis, k imnzists saaudzis recepti sauj, steidzgi izgja uz ielas. Bija jau gandrz tums. Uz dziestos vakara blzmas fona rgojs zrku meistara Bezenuka vrgais stvs vi, piespiedies pie egu koka vrtiem, da maizi ar spoliem. Turpat viam ldzs tupja trs nimfas un, karotes aplaizdamas, no uguna poda tiesja griu biezputru. Pamanjui Ipolitu Matvejeviu, zrcinieki nostjs k zaldti. Bezenuks aizvainots paraustja plecus un, pastiepis roku pret konkurentiem, norca: Pinas pa kjm, ka vius jupis! Staropanskas laukum pie dzejnieka Zukovska bistes ar pamatn iekaltu uzrakstu Pozija ir dievs zemes svtajos sapos risinjs dzvas prrunas, kuras bija izraisjusi zia par Klaudijas Ivanovnas smago slimbu. Sapulcjuos pilstnieku kopgs domas bija tdas, ka visi tur nonksim un dievs devis, dievs ar mis. Frizieris Pjrs un Konstantins, kas, starp citu, labprt atsaucs ar uz vrdu Andrejs Ivanovis, ar eit nepalaida garm izdevbu pardt savas zinanas medicnas nozar, ko vi bija smlies no Maskavas urnla Ogook. Mslaiku zintne, Andrejs Ivanovis teica, ir sasniegusi neiespjamo. emiet, teiksim, tdu gadjumu: klientam uz zoda uzmetusies ptte. Agrk beidzs ar asinssaindanos, bet tagad, ststa, Maskav nezinu tikai, vai t ir taisnba vai ne, kairam klientam esot paredzta sava sterilizta pindzelte, Pilsoi smagi nopts Nu gan tu, Andrej, drusci auj pr strpu,,, Kur tad tas ir redzts, ka katram cilvkam emtu savu pindzeli? Ko tik visu neizdom! Bijuais garg darba proletrietis, bet tagadjais kiosknieks Prsis ska uzbudinties: Piedodiet, Andrej Ivanovi, Maskav, pc pdjm tautas skaitanas zim, ir pri par diviem miljoniem iedzvotju. Ttad tas nozm, ka vajag vairk par diviem miljoniem pindzeu? Diezgan oriinli. Saruna kuva aizvien dedzgka, un velns viu sazin kur tas btu novedis, ja Osipnas ielas gal nepardtos Ipolits Matvejevis, Atkal aizskrja uz aptieku. Tad jau labi nav. Vecene nomirs. Ne jau velti Bezenuks k sadedzis bizo pa pilstu. Bet ko tad rsts saka? - Ko nu rsts! Vai tad apdroinanas kas ir rsti? Tie jau pat veselu nobends! Pjrs un Konstantins, kas jau sen tiecs sniegt ziojumu medicnas jautjumos, tramgi paskatjies apkrt, sacja: Tagad viss spks ir hemoglobn. To pateicis, Pjrs un Konstantins apklusa. Apklusa ar pilstnieki, katrs pa savai modei prtodami par hemoglobna noslpumainajiem spkiem. Kad uzlca mness un blv gaisma apspdja Zukov-ska miniatro bistti, uz ts varamuguras skaidri varja salast ar krtu uzraksttu su lamu vrdu. Pirmoreiz tamldzgs uzraksts bija pardjies uz bistes 1897. gada 15. jnij, tlt pirmaj nakt pc piemineka atklanas. Un, lai ar k policijas, vlk milicijas prstvji cents ieviest krtbu, pulgojoais uzraksts katru dienu akurti pardjs no jauna. Aizslotajs koka mjis jau sca patvri. Bija vakariu laiks. Pilsoi negribja velti iest laiku un izklda, Sacls vj. Bet Klaudija Ivanovna pa to laiku pamazm izdzisa. Te via prasja dzert, te sacja, ka jceas aug un jiet pc laboan nodotajm Ipolita Matvejevia goda kamam, te lojs par putekiem, no kuriem, k via teica, varja vai galu dabt, te ldza aizdegt visas lampas. Ipolits Matvejevis, kas no uztraukuma bija glui paguris, staigja pa istabu. Uzmcs nepatkamas domas par saimnieciskiem jautjumiem. Vi prtoja, ka nu bs jem avanss no papaldzbas kases, bs jskrien pc popa un jatbild uz radinieku ldzjtbas vstulm. Lai mazliet izvdintu galvu, Ipolits Matvejevis izgja uz lievea. Mness zaaj gaism stvja zrku meistars Bezenuks. Nu, k tad pavlsiet, Vorobjainova kungs? jautja meistars, spiezdams pie krtm naeni. Ko lai dara, laikam tau vajadzs, Ipolits Matvejevis drmi atbildja. Bet vai tad Nimfai, ka viu jupis, ir prece! Bezenuks ska uztraukties. Vcies pie velna! Apnicis! Es jau neko. Es par brkstm un broktu. K taist, ka viu jupis? Vai pirmo iru, prm? Vai k citdi? Bez nekdm brkstm un broktiem. Vienkru koka zrku. Priedes koka. Vai saprati? Bezenuks pielika pirkstu pie lpm, rddams, ka visu sapratis, tad pagriezs un, ar naeni balansdams un tomr grodamies, devs prom. Tikai tagad Ipolits Matvejevis pamanja, ka meistars pagalam piedzries. Ipolitam Matvejeviam atkal samets neparasti riebgi ap sirdi. Vi nevarja iedomties, k tas bs, kad vajadzs prnkt tuk, nesakopt dzvokl. Viam liks, ka reiz ar sievasmtes nvi zuds ar visas mazs rtbias Un ieraas, kuras vi ar tdm plm bija ieviesis pc revolcijas, kas bija laupjusi lielas rtbas un plaa vriena paraas. Apprecties? Ipolits Matvejevis domja. Bet ar ko? Ar milicijas prieknieka brameitu Varvaru Stepanovnu, Pra msu? Vai varbt nolgt mjkalpotju? Kur nu! Sksies vazans pa tiesm. Pie tam vl slti iznk. Dzve Ipolitam Matvejeviam uzreiz ita drmka. Pilns sautuma un riebuma pret visu pasauli vi atgriezs istab. Klaudija Ivanovna vairs nemurgoja. Guldama augsti uzbuintos spilvenos, vea pavisam saprtgi un, k viam liks, pat bargi noraudzjs ienkoaj Ipolit Matvejevia. Ipolit, via skaidri noukstja, apsdieties man blakus. Mans pienkums ir jums paststt Ipolits Matvejevis neapmierints apsds, lkodamies sievasmtes novjjuaj, sainaj sej. Vi cents pasmaidt un pateikt kaut ko uzmundrinou. Tau no smaida iznca mga grimase un uzmundrinous vrdus vi vispr nevarja sadomt. Ipolits Matvejevis izdvesa tikai neveiklu pkstienu. Ipolit, sievasmte atkrtoja, vai js atceraties msu viesistabas garnitru? Kuru? Ipolits Matvejevis jautja tik laipni, k var jautt tikai oti slimiem cilvkiem. To Ar angu katnu prvilkto .,. Ak to, kas bija man mj? J, Stargorod Atceros, oti labi atceros Dvns, ducis krslu un apa galdi uz sem kjm. Bija lieliskas mbeles, Gambsa raotas Bet kpc js par tm iedomjties? Tau Klaudija Ivanovna nespja atbildt. Vias seja pamazm ieguva vitriola nokrsu. Nez kpc ar Ipolitam Matvejeviam aizrvs elpa. Vi spilgti atcerjs viesistabu sav savrupmj, simetriski izvietots riekstkoka mbeles ar izliektm kjm, ar vasku uzspodrinto grdu, brns veclaiku klavieres un ovlos, melnos bilu rmus ar diciltgo radinieku portretu dagerotipiem piesienm. ai mirkl Klaudija Ivanovna kokain, vienaldzg bals sacja: Krsla sdekl es ieuvu savus briljantus, Ipolits Matvejevis paielja uz veco. Kdus briljantus? vi automtiski pajautja, bet tda aprs. Vai tad toreiz, kratanas laik, tos neatma? Es paslpu briljantus krsl, vec ietiepgi atkrtoja. Ipolits Matvejevis pielca kjs un, paskatjies uz petrolejas lampas apgaismoto, sastinguo Klaudijas Ivanovnas seju, saprata, ka via nemurgo. Jsu briljanti! vi iekliedzs, izbdmies pats no savas skas balss. Krsl! Vai jums prts? Kpc neatdevt man? K es jums varju dot briljantus, ja js izputinjt manas meitas muiu? vea miergi, tomr naidgi iebilda. Ipolits Matvejevis apsds un tda atkal piecls. Via sirds joaini trenca asinis pa visu ermeni. Galva dinkstja. Bet js tau tos briljantus no turienes izmt? Tie ir eit? Vec noraidoi papurinja galvu. Nepaguvu. Atceraties, cik tri un negaidti mums vajadzja bgt? Tie palika krsl, kas stvja starp terakota lampu un kamnu. Tas tau ir rprts! Cik js esat ldzga savai meitai! Ipolits Matvejevis piln kakl iekliedzs. Un, nelikdamies vairs ne zinis par to, ka atrodas pie mirjas gultas, vi ar troksni atgrda krslu un ska skiem soliem tipint pa istabu. Vec vienaldzgi vroja visas Ipolita Matvejevia izdarbas. Bet vai jums ir jel kda jga, kur tie krsli vartu bt? Varbt domjat, ka tie miergi stv manas mjas viesistab un gaida, kamr js nksiet pc savm reglijm? Vea nek neatbildja. Dzimtsarakstu nodaas lietvedim aiz dusmm nokrita no deguna pensnejs un, zelta kniebi virs ceiem pazibojis, triecs pret zemi. K?! Iebzt-krsl briljantus septidesmit tkstou vrtb! Iebzt krsl, ja nav pat zinms, kas uz t s!.,. Te Klaudija Ivanovna ieukstjs un ar visu ermeni sagzs uz gultas malas. Vias roka, apvilkusi gais pusloku, minja satvert Ipolitu Matvejeviu, tau tda nokrita atpaka uz violets vatts segas. Ipolits Matvejevis, aiz bailm spiegdams, mets pie kaimiienes: Liekas, via mirst! Agronoma sieva lietii prmeta krustu un, neslpdama savu zikri, kop ar vru brdainu agronomu skrja uz Ipolita Matvejevia mju. Pats Vorobjainovs, k sajgu zaudjis, ieklimta pilstas drz. Kamr agronomu laultais pris kop ar savu kalponi piekopa nelaies istabu, Ipolits Matvejevis klda pa drzu, uzgrzdamies uz soliem un noturdams agr pavasara ml glui vai sastinguos prus par krmu puduriem. Ipolita Matvejevia galv notika velns zin kas. Skanja ignu kori, tumgu dmu orestri neprtraukti splja tango-amapu, acu priek tlojs Maskavas ziema un slaids, melns rikotjs, kas nicinoi sprausl par kjmgjjiem. Daudz kas rgojs Ipolita Matvejevia iztl: ir pasakaini drgas orankrsas apakbikses, ir sulaiu padevba, ir iespjamais brauciens uz Kannm. Ipolits Matvejevis ska iet gausk, bet pki paklupa pret zrku meistaru Bezenuku. Meistars, kaok satinies, gulja rsm pri drza celiam. No dunkas vi pamods, noaudjs un mundri piecls kjs, Esiet bez rpm, Vorobjainova kungs! vi dedzgi iesaucs,, it k turpintu pirmt skto sarunu, Zrks par darbu. Nomira Klaudija Ivanovna, pasttjs pavstja, Nu, lai viai debesu valstba! Bezenuks piekrita. Ttad aizgjusi vecente uzvipasauli Vecentes jau vienmr aiziet,.. Vai ar atdod dievam dvseli raugoties, kda vecente. Jsj, piemram, mazia un miess pakupla ttad aizgjusi. Bet, ja, piemram, kda lielka un vjka, tad skaits, ka atdevusi dievam dvseli,.. K skaits? Kur tad t skaits? Pie mums. Pie meistariem. Js, piemram, esat izskatgs vrs, dia auguma, kaut ar pavj. Ja js, lai dievs nedod, nomirtu, tad skaittos, ka esat izlaidis dzvbu. Bet, ja nu kds no tirgotjiem, no bijus kupu ildes, tas ttad btu aizgjis dieva mier. Turpretim ja kds dienesta pakp zemks, piemram, stnieks vai ardzan kds no zemniekiem, tad par tdu saka: izlaidis garu vai atstiepis kjas. Bet, ja mirst pai varenkie, dzelzcea konduktori vai kds no priekniecbas, tad skaits, ka aizgjis uz mamju. T ar par viiem saka: Bet msjais, vai esat dzirdjui, aizgjis uz mamju. Satriekts par du dvainu cilvku nves klasificjumu, Ipolits Matvejevis jautja: Nu, bet, kad tu pats nomirsi, k tad meistari sacs par tevi? Es esmu mazs cilvci. Teiks: Bezenuks notirinjis elenes. Un vairk neko. Tad vi nopietni piebilda: Man aiziet uz mamju vai izlaist dzvbu nav iespjams: miesas bve par sku Bet k tad paliek ar zrku, Vorobjainova kungs? Vai tiem pastsiet bez brkstm un brokta? Tau Ipolits Matvejevis, atkal iegrimis savos ilbinoajos sapos, nek neatbildja un devs tlk. Bezenuks viam sekoja, uz pirkstiem kaut ko rindams un pa paradumam pie sevis murmindams. Mness jau sen bija nozudis. Bija auksts k ziem. Pees atkal prklja ledus, trausls k vafele. Biedra Gubernska vrd nosauktaj iel, kur iznca abi ceabiedri, vj cnjs ar izkrtnm. No Staropanskas laukuma puses rbdams un vadzdams izbrauca ugunsdzsju pajgs un izkmjuiem zirgiem. Ugunsdzsji, prkrui brezenta bikss rbts kjas pr pajga malm, poja iverains galvas un ti pretgs balss dziedja: Msu brandmeistaram slava, Msu drgajam biedram Pumpim sla-ava!.,. Bijui uzdzvot brandmeistara dla Kolkas kzs, Bezenuks vienaldzgi sacja un pakasja zem kaoka krtis. Vai tad patiem taist bez brokta un bez visa cita? Tiei tobrd Ipolits Matvejevis jau visu bija izlmis. Brauku, vi nolma, sameklu, Bet tad jau redzsim. Un sapos par briljantiem pat nelaia sievasmte viam liks tkamka, nek bija stenb. Vi pagriezs pret Bezenuku: Velns tevi rvis! Taisi ar! Brokta! Ar bkstm!III NODAA GRCINIEKA SPOGULISPiemis mirstos Klaudijas Ivanovnas grksdzi, Frola un Lavra bazncas gardznieks svtais tvs Fjodors Vostrikovs iznca no Vorobjainova mjas galgi apjucis un visu ceu ldz savai mjai nogja, izklaidgi raudzdamies apkrt un mulsi smaiddams. Cea beigu posm via izklaidba bija sasniegusi tdu pakpi, ka vi gandrz pakuva zem apria izpildkomitejas automobia GOS nr. 1. Izklies no ms miglas, kuru bija uzlaidusi ellesmana, svtais tvs Vostrikovs pilngi zaudja savaldanos un, par spti cienjamam amatam un gadu nastai, atlikuo cea gabalu noskrja glui nepiediengos aulekos. Ciengmte Katerina Aleksandrovna klja vakariu galdu. Diens, kad nebija vakara dievkalpojuma, svtais tvs Fjodors mdza vakariot agri. Tau tagad, nomis platmali un silto, vatto talru, ciengtvs tri iespruka guamistab, ciengmtei par izbrnu tur iesldzs un klusint bals ska vilkt Svtgam bt. Ciengmte atsds uz krsla un tramgi noukstja: Atkal kaut ko uzscis ,. Svt tva Fjodora trauksmain dvsele nepazina miera. Nebija to pazinusi nekad. Ne tolaik,kad vi bija gargs skolas audzknis Fedja, ne ar tad, kad bija sains seminrists Fjodors Ivanis. Prgjis no seminra uz universitti un nomcjies Juridiskaj fakultt trs gadus, Vostrikovs 1915. gad nobijs no iespjams mobilizcijas un atkal pievrss gardzniecbai. Skum viu iecla par diakonu, bet pc tam iesvtja gardznieka amat un nozmja darb uz apria pilstu N. Un vienmr visos gargs un civils karjeras etapos svtais tvs Fjodors bija un palika iervjs. Svtais tvs Vostrikovs sapoja tikt pats pie savas sveu fabrikas. Viam acu priek rgojs fabrikas spoles, uz kurm tinas resnas vaska virves, un aina bija tik mokoa, ka vi izgudroja dadus projektus, pc kuru realizanas vajadztu iegt pamata un apgrozbas kapitlu, lai nopirktu Samar jau sen noskattu fabriciu. Idejas svtajam tvam Fjodoram ievs prt pilngi negaidti, un vi tlt rs pie darba. Vi uzska vrt raibs veas ziepes, savrja ts pudiem, tau ziepes, kaut -gan saturja milzgu tauku procentu, neputoja un pie tam vl maksja trsreiz drgk nek Arkla un mura raots. Ziepes pc tam ilgi mirka un puva prieknam, un Katerina Aleksandrovna, tm garm iedama, reizm pat apraudjs. Bet vl pc kda laika ziepes izmeta atkritumu bedr. Izlasjis kd lopkopbas urnl, ka trua gala esot tikpat maiga k ca, ka tie tri vairojoties un ka truu audzana rpgam saimniekam varot dot krietnu peu, svtais tvs Fjodors nekavjoties iegdjs pusduci vaislinieku, un jau pc diviem mneiem suns Nerka, izbijies no milzgajiem garausaino radjumu pulkiem, kas piepildja visu stu un mju, nezin kur aizmuka. Noldtie N. pilstas iedzvotji izrdjs rkrtgi konservatvi un apbrnojami vienprtgi nepirka Vostrikova truus. Tad svtais tvs, aprunjies ar savu ciento, nolma kuplint pats savu dienkarti ar trua galu, kas garojot labk pat par ca gau. No trua gaas gatavoja cepeus, siteus, tros klopus, vrja truu zupu, pasniedza gau vakaris aukst veid un sacepa kulios. Tas viss nek neldzja. Svtais tvs Fjodors aprinja, ka, dot viengi trua gau, imene mnes var patrt ne vairk par etrdesmit dzvniekiem, kamr ikmnea pieaugums ir devidesmit gabalu, pie tam im skaitam ar katru mnesi jpieaug eometrisk progresij. Tad Vostrikovs nolma tirgoties ar mjas pusdienm. Svtais tvs Fjodors visu vakaru ar misko zmuli uz rpgi sagrieztm rtiu papra lapm rakstja sludinjumus par gargm mjas pusdienm, kas pagatavotas tikai un viengi svaig sviest. Sludinjums sks ar vrdiem: Lti un gargi. Ciengmte savrja pilnu emaljtu bodiu miltu klstera, un svtais tvs Fjodors vlu vakar izlmja sludinjumus uz visiem telegrfa stabiem un padomju iestu tuvum. Jaunajam paskumam bija lieli pankumi. Jau pirmaj dien ierads septii cilvki, starp tiem ar kara komisarita lietvedis Bendins un labiercbu apaknodaas przinis Kozlovs, ar kura gdbu pilst nesen tika nordts viengais senatnes piemineklis Elizabetes laika Triumfa arka, kura, k vi izteics, traucjot ielu satiksmi. Viiem visiem pusdienas oti iepatiks. Otr dien ierads etrpadsmit cilvki. Trusus nespja vien piedrt. Veselu nedu veics lieliski, un svtais tvs Fjodors jau sapoja, ka bs jatver kaokdu apstrdanas darbnca, neliela, bez motora, kad atgadjs kaut kas pilngi neparedzts. Kooperatvs Arkls un murs, kas jau trs nedas bija slgts sakar ar preu inventarizciju, tika atvrts, un veikala darbinieki, aiz pieples stendami, izvla pagalm mucu ar sapuvuiem kpostiem un izgza tos atkritumu bedr; pagalms bija kopjs ar svto tvu Fjodoru. Pikants smakas iekrdinti, pie bedres saskrja trui, un jau nkos dienas rt maigo grauzju vid sks srga. T plosjs tikai trs stundas, bet nogalja divi simti etrdesmit vaislinieku un neskaitmu daudzumu trusnu. Satriektais svtais tvs Fjodors pierima uz veseliem diviem mneiem un atspirga tikai tagad, kad bija atgriezies no Vorobjainova mjas un ciengmtei par izbrnu iesldzies guamistab. Visas zmes rdja, ka svto tvu Fjodoru apmirdzjusi jauna ideja, kas prmusi via sirdi un dvseli. Katerina Aleksandrovna pieklauvja pie guamistabas durvm. Atbildes nebija, tikai dziedana kuva skaka. Pc brtia durvis pavrs un spraug pardjs svt tva Fjodora jauneklgi piesrtus seja. Labi mudgi padod man res, mt! svtais tvs Fjodors tri nobra. Bet k tad ar vakarim? Gan jau. Vlk.Svtais tvs Fjodors para res, atkal iesldzs un nostjs pie sienas spogua meln, saskrambt rm, Ldzs spogulim karjs vara grebum iespiesta un ar roku jauki izkrsota sena tautiska bilde Grcinieka spogulis. Grcinieka spogulis sevii bija nomierinjis svto tvu Fjodoru pc neveiksmes ar truiem. Bilde skaidri pardja visa pasaulg ncbu. Ts augj da bija etri zmjumi ar parakstu slvu rakstb, tie bija zmgi un nomierinoi: Sems ldz no svt gara, Karus kvieu druvu ara, Javets iraid vrs, kam vara, Nve visiem savu dara. Nve bija ar sprniem un turja rok izkapti un smilu pulksteni. T bija sameistarota no tdm k protzm un ortopdiskm detam un stvja, plati iepletusi kjas, uz kailas, paugurainas zemes. Nves izskats runja neprprotamu valodu, ka neveiksme ar truiem tds nieks vien ir. Pareiz svtajam tvam vairk patika bildte Javets iraid vrs, kam vara. Neliel telp trokrsl sdja resns, brdains bagtnieks. Svtais tvs Fjodors pasmaidja un, uzmangi vrodams sevi spogul, ska apcirpt savu ciengo brdu. Brdas ipsnas bira uz grdas, res akstja vien, un pc piecm mintm svtais tvs Fjodors prliecinjs, ka apgriezt brdu galgi neprot. Brda bija apcirpta bi, t izskatjs piedauzga un pat aizdomga. Pagrozjies spogua priek vl kdu brdi, svtais tvs Fjodors noskaits, pasauca sievu un, sniegdams tai res, sadzis sacja: Paldzi man vismaz tu, mamm! Redzi, nekdi nevaru tikt gal ar savm krpm. Ciengmte izbrn pat sasita plaukstas. Ko tu esi ar sevi izdarjis? via beidzot izdvesa. Nek neesmu izdarjis. Apcrpu matus. Paldzi man, esi tik labia. Re, eit t k greizi nogjis Ak kungs, ciengmte iesaucs, erdamas pie svt tva Fjodora matu sprogm, vai tiem tu, Fedjeka, taisies priet ticbas atjaunotjos? Par tdu sarunas pavrsienu svtais tvs Fjodors pat nopriecjs. Kpc gan es, mt, nevartu priet ticbas atjaunotju pus? Vai tad vii nav cilvki? Ir cilvki, protams, ir, ciengmte ultaini piekrita, k tad: miglas bildes skats, alimentus maks Nu, es ar skraidu uz miglas bildm, Ldzu, skrien vieni Un skrieu ar. Gan saskriesi nelaimi, paskaties spogul, pc k lu izskaties! Tiem, no spogua uz svto tvu Fjodoru raudzjs irgta, melnacaina fizionomija ar nelielu, meongu brdeli un nejdzgi garm sm. Ska apcirpt sas, ts attiecgi sasinot. Turpmkie notikumi ciengmti prsteidza vl vairk. Svtais tvs Fjodors pavstja, ka viam jau ovakar esot jbrauc darans, un pieprasja, lai Katerina Aleksandrovna aizskrien pie bra maiznieka un palien no via uz vienu nedu mteli ar jrdas apkakli un tumbrno cepuri ar plato nagu. Nekur es neieu! ciengmte pazioja un ska raudt. Pusstundu svtais tvs Fjodors staigja pa istabu un, bieddams sievu ar savu prvrsto seju, gvelza visdus niekus. Ciengmte saprata tikai vienu: svtais tvs Fjodors, ne no , ne no t apcirpis brdu, grib ar mugo naeni galv sazin kur braukt un viu pamest. Es tevi nepametu, svtais tvs Fjodors atkrtoja, nepametu, pc nedas bu atpaka. Var tau cilvkam gadties kdas daranas. Var vai nevar? Nevar, popiene atteica. Svtajam tvam Fjodoram, kas pret saviem tuviniekiem izturjs lnprtgi, vajadzja pat uzsist ar dri pa galdu. Un, kaut gan vi sita piesardzgi un nemkulgi, jo nekad agrk to nebija darjis, tomr popiene rkrtgi nobijs un, uzmetusi lakatu, aizskrja pie bra pc civiltrpa. Palicis viens, svtais tvs Fjodors, mirkli padomjis, noteica: Sievietm ar ir grti, un izvilka no pagultos ar skrdu apsistu ldti. Tdas ldtes parasti mdz bt sarkanarmieiem. Tsizlmtas ar strpainm tapetm, pie kurm pielipints Budjonnija portrets vai papirosu krbas Pludmale vci ar trim skaistulm, kas zviln oiem nobrtaj Batumi pludmal. Vostrikovu ldte svtajam tvam Fjodoram par nepatiku ar bija izlmta ar bildtm, tau tur nebija ne Budjonnija, ne Batumi skaistuu. Popiene bija izlmjusi visu ldtes iekieni ar fotogrfijm, kas izgrieztas no urnla 1914. gada kara hronika. Te bija ir Peremias ieemana, ir Silto aprbu sadale zemko dienesta pakpju karavriem pozcijs un diezin kas vl. Izlicis uz grdas grmatas, kas atrads pa virs, urnla Krievu svtcenieks 1903. gada komplektu, biezo Bazncs elans vsturi un broreli Krievs Itlij, uz kuras vka bija attlots kpos Vezuvs, svtais tvs Fjodors iebza roku ldz paam ldtes dibenam un izvilka vecu, apbrutu sievas kapuci. Viebdamies no naftalna smakas, kas pki izplda no ldtes, svtais tvs Fjodors atplsa menes un ieuves un izma no kapuces smagu audekla desu. Des bija divdesmit zelta desmitnieku viss, kas palicis pri no svt tva Fjodora tirdzniecbas avantrm. Ar ierastu kustbu vi pacla talra stri un iebza desu strpaino biku kabat. Tad piegja pie kumodes, izma no konfeku krbas trijniekus un piecniekus, pavisam piecdesmit rubus. Krbi palika vl divdesmit rubu. Iztikai bs diezgan, vi nolma.IV NODAA TLO CEOJUMU MZAStundu pirms vakara pasta vilciena pienkanas svtais tvs Fjodors, rbies s mtel tik tikko pri ceiem, ar ptu grozu uz rokas stvja pie kases rind un tramgi skatjs uz ieejas durvm. Vi baidjs, ka ciengmte, nemusi vr via stingro aizliegumu, vartu atskriet uz staciju viu pavadt, un tad kiosknieks Prsis, kas sdja bufet un cienja ar alu finanu aentu, tlt viu paztu. Svtais tvs Fjodors ar izbrnu un kaunu raudzjs uz savm svtrainajm biksm, kas bija atsegtas visu laicgo auu skatieniem. Iekpana vilcien bez vietu kartm, k parasti, bija trokaina. Pasaieri, salkui zem prlieku lielo maisu smaguma, skraidja gar vilcienu turp un atpaka no vilciena galvas ldz astei un no astes ldz galvai. Svtais tvs Fjodors apstulbis skraidja visiem ldzi. Vi, tpat k citi, glaimg bals runja ar pavadoiem, tpat k citi, baidjs, vai tikai kasieris nav iedevis aplamu bieti, un viengi tad, kad beidzot bija ticis vagon, atguva savu parasto mieru un pat kuva jautrs. Lokomotve piln bals ieaurojs, un vilciens ska braukt, aizvezdams svto tvu Fjodoru sev ldzi nezinm tl pret mklainam paskumam, kas acmredzot solja lielus labumus. Dvaina bana ir da dzelzcea zona. Nokuvis tan, visparastkais pilsonis sajt tdu k nemieru un drz vien kst vai nu par pasaieri, vai par kravas samju, vai ar vienkri par pguru bezbietnieku, kas sargtina dzvi un trauc dienestu konduktoru brigdm un peronu kontrolieriem. Kop t mirka, kad pilsonis noncis aj zon, kuru vi diletantiski sauc par staciju vai uzgaidmajm telpm, via dzv notiek strauj pagrieziens. Tlt viam metas klt jermaki timofejevii baltos priekautos ar nieltiem bendukiem uz sirds un pakalpgi paer bagu. Kop i mirka pilsonis vairs nepieder pats sev. Vi ir pasaieris un sk pildt visus pasaiera pienkumus. ie pienkumi ir gaum sareti, tau patkami. Pasaieris oti daudz d. Vienkrie mirstgie nakt ned, bet pasaieris d ar nakt. Vi d ceptu cli, kas viam ir par drgu, cieti novrtas olas, kas kaitgas kuim, un olvas. Kad vilciens brauc pri prmijm, plauktos ind neskaitmas tjkannas un lk avzs iettie ci bez kjm ts pasaieri jau izrvui ar vism saknm. Tau pasaieri nek no t nemana. Vii ststa anekdotes. Regulri ik pc trim mintm viss vagons vai plst aiz smiekliem. Pc tam iestjas klusums un kda samtaina balss ststa nkamo anekdoti: Mirst vecs ebrejs. Pie gultas stv sieva, brni. Vai Moa ir eit? ebrejs ar mokm izdve. Ir, ir. Un vai tante Brana ir atnkusi? Atnkusi, k nu ne. Bet kur tad vecmmia?Es viu neredzu. Rau, kur via stv. Bet zaks? Tepat vien jau ir. Un brni? Re, visi sankui. Bet kas tad palika bod?! Tai pa mirkl, prkongo smieklu iztrauctas, sk indt tjkannas un augjos plauktos svaidties ci. Tau pasaieri to nemana. Katram uz sirds ir kda iemota anekdote, kas satraukti gaida savu krtu. Jaunais teicjs, ar elkoiem grstdams kaimius un ldzo bals saukdams: Bet man ststja! ar plm piesaista klaustju uzmanbu un iesk: Kds ebrejs atnk mjs un liekas gult blakus savai sievai. Pki vi dzird zem gultas kds grabins. Ebrejs pab roku zem gultas un jaut: Vai tas esi tu, Dek? Bet Deks nolaiza roku un atbild: J, es.Pasaieri vai galu dab aiz smiekliem, nakts tumsa aizsedz laukus, no lokomotves dmea ceas gais dzirksteu mutui, garm aizsld klrgi slaidi semafori, ar zam, spdom brillm tie no augas noraugs uz vilcienu. Tda dzelzcea zona ir interesanta bana! Uz vism valsts malm joo gari, smagi tlsatiksmes vilcieni. Visi cei pavrti. It visur deg za uguns ce brvs. Polrais ekspresis dodas uz Murmansku. Lkum izliecies, uz prmijas kkumu mezdams, no Kurskas stacijas izdras Pirmais-K, uzemdams ceu uz Tillisu. Tlo Austrumu ekspresis apbrauc Baikla ezeru, piln spar tuvodamies Klusajam okenam. Tlo ceojumu mza vilina cilvku. T jau izrvusi svto tvu Fjodoru no klus apria mjoka un iemetusi diezin kd guber. Ar bijuais muiniecbas prieknieks un pareizjais dzimtsarakstu nodaas lietvedis Ipolits Matvejevis Vorobjainovs jau satraukts ldz dvseles dziumiem un sadomjis velns zin ko. Klaio audis pa pasauli. Viens demittksto kilometru tlu no darbavietas atrod sev lgavu pa plaukum. Otrs, dzdamies pc bagtbm, pamet pasta un telegrfa nodau un ka skolas puika skrien uz Aldanu. Bet treais vien mier tup mjs, mlgi glauda savu vecu veco bruku un lasa grfa Saliasa sacerjumus, par kuriem ruba viet samaksjis piecas kapeikas. Otr dien pc brm, kuru vadbu bija laipni uzmies zrku meistars Bezenuks, Ipolits Matvejevis devs uz darbu un, izpilddams savus pienkumus, parocgi iereistrja, ka mirusi Klaudija Ivanovna Petuhova, piecdesmit devius gadus veca, mjsaimniece, bezpartejiska, ar dzvesvietu apria pilst N. un izcelanos no Stargorodas guberas muiniekiem. Tad Ipolits Matvejevis izldzs likumgo divnedu atvainjumu, sama etrdesmit vienu rubli atvainjuma naudas un, atvadjies no darbabiedriem, devs mjs. Pa ceam vi iegriezs aptiek. Provizors Leopolds Grigorjevis, kuru mjinieki un draugi sauca par Lipu, stvja aiz sarkanas, lakotas letes starp pienbaltrn, ar indi pildtm burkm un nervozdams piedvja brandrneistara svainei Ango krmu pret iedegumu un vasarraibumiem, kur du padara sevii baltu. Brandrneistara svaine turpret pieprasja Rala zeltainas krsas pderi, kas pieir dai vienmrgu, dabiski nesasniedzamu iedegumu. Tau aptiek bija tikai Ango krms pret iedegumu, un tik pretju parfimrijas produktu cia ilga pusstundu. Tomr uzvarja Lipa, kas prdeva brandrneistara svainei lpu krsu un pc patvra principa pagatavotu blaku izplaucanas ierci, kas izskaijs pc lejkannas. Ko js vlaties? Matu ldzekli. Auganas veicinanai, izndanai vai krsoanai? Ko nu par auganu! Ipolits Matvejevis sacja. Krsoanai. Krsoanai ir brnigs ldzeklis Titniks. Saemts no muitas. Kontrabandas prece. Nav nomazgjams ne ar aukstu, ne karstu deni, ne a ziepju putm, ne petroleju. Radikli melna krsa. Flakons pusgadam maks trs rubi divpadsmit kapeikas. Ieteicu k labam paziam. Ipolits Matvejevis pagrozja roks Titnika etrstraino flakonu, nopzdamies apskatja etieti un nolika uz letes naudu. Ipolits Matvejevis atgriezs mjs un riebuma pilns ms aplaistt galvu un sas ar Titniku. Dzvokl izplatjs nelaba smirdoa. Pcpusdien smirdoa samazinjs, sas apuva un salipa kop, ts izsukt varja tikai ar lielm plm. Radikli melnajai krsai bija zagans lsmojums, tau otrreiz krsot vairs neizncalaika. Ipolits Matvejevis izma no sievasmtes ldtes drglietu sarakstu, kuru bija atradis iepriekj vakar, saskaitja visu naudu, aizsldza dzvokli, noslpa atslgas dzii kabat, sds trvilcien nr. 7 un brauca uz Stargorodu.V NODAA LIELAIS KOMBINATORSPulksten pusdivpadsmitos no ziemerietumiem, no marovkas sdas puses, Stargorod ienca kds apmram divdesmit astous gadus vecs jauneklis. Viam paka skrja bezpajumtnieks. Onkult, zns jautri sauca, iedod desmit kapeikas! Jaunais cilvks izma no kabatas sasiluu bolu un pasniedza bezpajumtniekam, bet tas neatlaids. Tad gjjs apstjs, ironiski paskatjs uz znu un klusi sacja: Varbt vl gribsi atslgas no dzvoka, kur nauda stv? Mra sajtu zaudjuais bezpajumtnieks saprata, cik via pretenzijas ir nepamatotas, un liks mier. Jauneklis meloja: viam nebija nedz naudas, nedz dzvoka, kur t vartu bt, nedz atslgas, ar kuru vartu dzvokli atslgt. Viam nebija pat mtea. Pilst vi ienca, rbies za uzvalk ar pieguou vidukli. Spcgo kaklu vairkkrt apma veca vilnas alle, kjs bija lakdas puszbaki ar ziemidas virsu apelsnu krs. Zeu nebija.- Rok jauneklis turja astrolabu. O, bajadra, ti-ri-rim, ti-ri-ra! vi dziedja, tuvodamies tirgum. Te viam bija daudz daranu. Vi aizgja uz krmu tirgu, iespraucs prdevju rind, nolika sev priek astrolabu un nopietn bals sauca: Kam vajag astrolabu? Lti prdodu astrolabu! Delegcijm un sievieu nodam atlaide. Negaidtais piedvjums ilgu laiku nerada pieprasjumu. Mjsaimnieu delegcijas vairk interesjs par defictm precm un drzmjs pie manufaktras novietnm. Astrolaba prdevjam jau divreiz pagja garm Stargorodas guberas kriminlmeklanas nodaas aents. Bet, t k astrolabs nekdi neizskatjs pc vakar nozagts Eas centra kancelejas rakstmmanas,-aents mitjs ar skatieniem magnetizt jaunekli un devs prom. Ap pusdienas laiku astrolabs tika prdots par trim rubiem atsldzniekam. Sitas instrumenti mr pats, jauneklis teica, atdodams astrolabu pircjam, btu tikai ko mrt. Ticis va no komplict rka, jautrais jauneklis dnc Gardais strtis pada pusdienas un devs apskatt pilstu. Vi izstaigja Padomju ielu, izgja uz Sarkanarmijas ielas (bijus Liels Pukina ielas), rsoja Kooperatva ielu un atkal atrads Padomju iel. Tau vairs nebija t Padomju iela, pa kuru vi nupat bija gjis: pilst bija divas Padomju ielas. Par to krietni vien nobrnjies, jaunais cilvks nokuva enas notikumu iel (bijus Deisova iela). Pie skaistas divstvu savrupmjas 11 r. 28 ar izkrtni PSRS, KPFSR STARGORODAS GUBERAS SOCILAS NODROINANAS NAMS NR. 2 jaunais cilvks apstjs un paldza stniekam, kas sdja uz akmens solia pie vrtiiem, atauju piesmt. Sakiet, papi, ievilcis dmu, jaunais cilvks jautja, vai lgavas jsu pilst ir? Vecais stnieks nemaz nebija prsteigts. Kas nu kuram noder par lgavu! vi atbildja, labprt ielaizdamies sarun. Vairk man jautjumu nav, jaunais cilvks tri noteica. Un tlt uzdeva jaunu jautjumu: Tda mja un bez lgavm? Msu lgavas jau sen tiek mekltas vi saul, stnieks iebilda. Mums te ir valsts nabagmja: vecenes dzvo piln pansij. Saprotu. Vai ts, kuras dzimuas vl pirms vsturisk materilisma? Tiesa gan. Kad dzimuas, tad ar piedzimuas. Bet kas ai mj bija pirms vsturisk materilisma? Kad tad? Nu toreiz, vec rema laik. Ah, vec rema laik te dzvoja mans kungs. Burujs? Pats tu esi burujs! Mans kungs bija muiniecbas prieknieks, ka tev saka. Ttad proletrietis? Pats tu esi proletrietis! Prieknieks, ka tev saka! Saruna ar gudro stnieku, kas vji orientjs sabiedrbas iriskaj uzbv, btu turpinjusies vl diezin cik ilgi, ja vien jaunais cilvks tlt apmgi neertos pie lielas. Zint ko, vectti, vi teica, nebtu par aunu iedzert kdu lsti sv. Nu tad pacien! Uz stundu abi pazuda, bet, kad atgriezs, stnieks jau bija jaun cilvka visuzticamkais draugs. Tad es paliku pa nakti pie tevis, jaunais draugs teica, Manis pc dzvo kaut visu mu tu esi labs cilvks. Tik tri pancis, ko gribjis, viesis veikli nokpa stnieka mitekl, nova apelsnu krsas puszbakus un izstieps uz sola, prdomdams rtdienas darbbas plnu. Jauno cilvku sauca . Ostaps Benders, No savas biogrfijas vi parasti ststja tikai vienu detau. Mans paps, vi teica, bija Turcijas pavalstnieks. Turcijas pavalstnieka dls sav m bija mainjis daudzas nodarboans. Moais raksturs, kas traucja pievrsties kdam noteiktam darbam, nemitgi mtja viu no vienas valsts malas uz otru un tagad bija novedis Stargorod bez zem, bez atslgas, bez dzvoka un bez naudas. Guldams smirdgi siltaj stnieka mitekl, Ostaps Benders doms noslpja divus iespjamos savas karjeras variantus. Varja apprect vairkas sievas un miergi braukt no pilstas uz pilstu, stiepjot ldzi jaunu emodnu ar krtjai sievai nokamptm vrtgm mantm. Bet varja ar jau rit pat aiziet uz Stargorodas brnu komisiju un ierosint, lai vii uzemas izplatt vl neuzgleznoto, tau enili iecerto gleznu Boeviki raksta vstuli emberlenam, kas tiks gleznota pc mkslinieka Repina populrs gleznas Aizkrciei raksta vstuli sultnam parauga. Izdoans gadjum is variants vartu ienest kdus etrsimt rubus. Abus variantus Ostaps bija izdomjis, pdjo reizi uzturoties Maskav. Variants par daudzsievbu rads pc vakara avz izlasts tiesu hronikas, kur skaidri bija teikts, ka viens poligms sodts tikai ar diviem gadiem bez stingras izolcijas. Variants nr. 2 Benderam ienca prt tad, kad vi ar kontramarku bija iekuvis RKMA (Revolucionrs Krievijas mkslinieku asocicija) izstd un to apskatjis. Tomr abiem projektiem bija savi trkumi. Ieskt poligma karjeru bez brniga pelki lsumota uzvalka bija neiespjami. Bez tam vajadzgi kaut vai desmit rubi, lai vartu paspdt un savaldzint. Varja, protams, apprecties ar zaaj ceojuma uzvalk, jo provincilajm grietim precbu gados Bendera vrigais spks un skaistums bija pilngi neatvairmi, tau t btu, k izteics pats Ostaps, zemk klase, nevis tri nostrdts darbs. Ar gleznu ar nebija nemaz tik vienkri varja rasties glui tehniskas grtbas. Vai bs rti gleznot b. Kaiinu ar papahu galv un baltu tbas apmetni uz pleciemj bet b. Cierinu ldz jostasvietai kailu? Drobas pc, protams, vartu visas personas gleznot parastos uzvalkos, bet tas vairs nebtu tas. Nebs tda efekta! Ostaps ska bals noteica. Te vi pamanja, ka stnieks jau labu brdi kaut ko dedzgi ststa. Izrdjs, ka stnieks nogrimis atmias par bijuo mjas panieku: Policijas prieknieks viu sveicinja Tu aizej pie via tpat vien, k sact, apsveikt ar Jauno gadu tev trijnieku iedod Uz lieldienm ar, k sact, atkal trijnieku. Un ja vl viu apsveic vrda dien.., Re nu, apsveikumu naudas vien gad sank rubliu piecpadsmit Soljs man pat medli izgdt. Es, vi saka, gribu, lai mans stnieks btu ar medli. T ar pateica;Uzskati, ka tev, Tihon, medlis jau rok Un k tad ir vai iedeva? Pagaidi,.. Man, vi saka, stnieka bez medaa nevajag. Aizbrauca pc medaa uz Sankt -Pterburgu. Nu, pirmoreiz, k sact, neizdevs. inavnieku kungi negribja. Cars, ie saka, aizbraucis uz rzemm, tagad nevar. Kungs vlja gaidt. Gaidi, Tihon, vi saka, bez medaa nepaliksi. Bet tavu kungu nomiedza, vai? Ostaps pkj pavaicja. Neviens nav miedzis. Pats aizbrauca. Ko vi te starp tiem zaldtiem btu iescis Bet vai tagad par stnieka darbu dod medus? K tad, ka dod. Varu tev izgdt. Stnieks ar cieu paskatjs Bender. Es bez medaa nevaru. Man tds dienests. Uz kurieni tad tavs kungs aizbrauca? Kas to lai zina! Cilvki ststa aizbraucis uz Parzi. ! Balt akcija, kam ziedi emigrcij Ttad vi ir emigrants? Pats tu esi emigrants Uz Parzi, ststa, aizbraucis. Bet mju pama priek vecenm Ts vari apsveikt kaut vai katru dienu ne griveika nedabsi! Ek! Tas tik bija kungs! ai brd virs durvm ieklinkjs sarsjuais zvans. Stnieks krekdams aiztenterja ldz durvm, atvra ts un rkrtgi apjucis parvs atpaka. Uz augj pakpiena stvja Ipolits Matvejevis Vorobjainovs ar melnm sm un melniem matiem. Via acis aiz pensneja mirdzja tpat k pirmskara laikos. Kungs! Tihons laimgi iedjs. No Parzes! Ipolits Matvejevis apmulsa, redzot stnieka istab sveu cilvku, kura kails, violets pdas vi tikai nupat bija pamanjis aiz galda malas, vi galgi apjuka un gribja bgt prom, tau Ostaps Benders veikli pielca kjs un zemu paklanjs Ipolita Matvejevia priek: Te gan nav Parze, tomr laipni ldzam msu bd! Labdien, Tihon, Ipolitam Matvejeviam vajadzja vien atbildt, es tau neesmu no Parzes. Kas tev iencis prt? Bet Ostaps Benders, kura garais, diciltgais deguns skaidri juta, ka nu sk smarot pc cepeiem, neva stniekam ne iepkstties. Burvgi, vi sacja, paieljis uz Ipolitu Matvejeviu, js neesat no Parzes. Protams, js esat atbraucis no Kologrivas apciemot savu nelaii vecomti. T rundams, Benders maigi apkampa galgi apstulbuo stnieku un izbdja pa durvm, pirms tas bija paspjis aptvert, kas noticis, bet, kad atguvs, tad apjdza viengi to, ka no Parzes atbraucis kungs, ka viu, Tihonu, izlikui no stnieka istabas un ka viam kreisaj rok saaugts papra rublis. Rpgi nosldzis durvis, Benders pagriezs pret Vorobjainovu, kas vl arvien stvja istabas vid, un sacja: Tikai mieru, viss krtb! Mans uzvrds Benders! Varbt esat dzirdjis? N, neesmu, Ipolits Matvejevis nervozi atbildja. Nu j, k tad Parz vartu bt pazstams Ostapa Bendera vrds? Vai Parz tagad ir silts? Laba pilsta. Mana msca uz turieni aizprecta. Nesen ierakstt vstul atstja man zda lakatiu Kas par blm! Ipolits Matvejevis iesaucs. Kdi lakatii? Es atbraucu nevis no Parzes, bet no Brnigi, brnigi! No Moranskas. Ipolitam Matvejeviam vl nekad nebija iznkuas daranas ar tik temperamentgu jaunekli k Benders, tpc vi juts nelgi. Nu, zint, es ieu, vi sacja. Uz kurieni tad iesiet? Jums nav kur steigties. Politprvalde atnks pie jums pati. Ipolits Matvejevis neattapa, ko atbildt, atpogja mteli ar noplukuu samta apkakli un apsds uz sola, naidgi raudzdamies Bender. Es js nesaprotu, vi sacja vrg bals. Tas nav nekas briesmgs. Tlt sapratsiet. Acumirkli! Ostaps uzvilka basajs kjs apelsnu krsas puszbakus un, staigdams pa istabu, ska tincint: Kdu robeu js prgjt? Polijas? Somijas? Rumnijas? Droi vien drgs prieks. Kds mans pazia nesen prgja robeu, vi dzvo Slavut msu pus, bet sievas vecki otr pus. Viam ar sievu izncis tds parasts imenes vi, bet bijusi no tm, kas tri em aun. Iespvusi viam m un aizmukusi pri robeai pie veckiem. is mans pazia nodzvojis kdas trs dienas viens pats un skats slikti bs: pusdienu nav, istaba netra, tad nu nolmis salgt mieru. Nakt izgjis no mjm un devies pri robeai pie sievastva. Robesargi viu samui ciet, pieuvusi lietu, ietupinjui uz seiem mneiem, bet vlk izslgui no arodbiedrbas. Tagad, ststa, sieva, gatav mue, atskrjusi atpaka, bet vrs s aiz restm. Via tam nesot pacias ,,. Vai js ar prgjt pou robeu? Goda vrds, Ipolits Matvejevis izdvesa, pki juzdamies atkargs no rung jaun cilvka, kas bija aizrsojis viam ceu uz briljantiem, goda vrds, es esmu KPFSR pavalstnieks. Galu gal varu uzrdt pasi Pie pareizjs poligrfijas attstbas Rietumos nodrukt padomju pasi ir tds nieks, ka smieklgi par to runt Kds mans pazia nonca tik tlu, ka drukja pat dolrus. Js tau zint, cik grti viltot ameriku dolrus? Tur paprs ar tdm, zint, daudzkrsainm dzslim. Jbt spom zinanm tehnik. Vi tos veiksmgi aizgrda Maskavas melnaj bir; vlk izrdjs, ka via vectti, slavens valtas spekulants, tos Kijev uzpircis un galgi izputjis, jo dolri tau bija viltoti. T ka js ar savu pasi ar varat prrinties. Ipolits Matvejevis, noskaities, ka nevar uzskt enerisku briljantu meklanu, ka vi spiests nkt stnieka smirdoaj mitekl un klausties bezkaunga jauneka tarkan par savu paziu tumajiem darjumiem, tomr nekdi neuzdroinjs iet prom. Vi juts stipri nerti, iedomjoties, ka nepazstamais jaunais cilvks var izppt visai pilstai, ka atbraucis bijuais muiniecbas prieknieks. Tad visam beigas un varbt viu pat vl ietupins. Tikai nevienam neststiet, ka esat mani saticis, Ipolits Matvejevis sacja ldzo bals, var vl patiem iedomties, ka esmu emigrants. T! T! Tas ir konenili! Vispirms aplkosim aktvu: tur ir emigrants, kas atgriezies sav dzimtaj pilst. Pasiv: vi baids, ka viu vartu paemt ciet politprvalde. Es tau jums jau tkstokrt esmu teicis, ka neesmu nekds emigrants. Bet kas tad js esat? Kd uz ejieni atbrauct? Nu, es atbraucu no N. pilstas darans. Kds darans? Nu, personisks darans. Un pc visa t js vl apgalvojat, ka neesat emigrants? Kds mans pazia ar atbrauca ,,, Bendera ststi par saviem pazim bija novedui Ipolitu Matvejeviu ldz izmisumam, un vi, redzdams, ka Benderu no sliedm izsist nevars, pki padevs. Labi, vi teica, es jums visu paskaidrou. Galu gal bez palga grti, Ipolits Matvejevis nodomja, un bldis, k rds, vi ir liels. Tds var nodert,VI NODAA BRILJANTU DMAKAIpolits Matvejevis noma lsumaino kastora platmali, sasukja sas, no kurm, sukai pieskaroties, sprakstja elektrisko dzirksteu kli, un, apmgi noklepojies, paststja Ostapam Benderam, pirmajam bldim, kas bija pagadjies ce, itin visu, ko bija uzzinjis par briljantiem no mirstos sievasmtes. Ststjuma laik Ostaps vairkkrt pietrks kjs un, griezdamies pie skrda krsns, jsmgi sauca: Ledus ir sakustjies, zvrinto piesdtju kungi! Ledus sakustjies! Bet jau pc stundas abi sdja pie odzg galdia un, galvas kop sabzui, lasja garu sarakstu, kur bija uzskaittas drglietas, kas kdreiz rotjuas sievasmtes pirkstus, kaklu, ausis, krtis un matus. Ipolits Matvejevis vien laid bdja taisnk pensneju, kas uz deguna nemitgi griezs bi, un, ik vrdu uzsvrdams, runja: Trs pru virtenes .., Labi atceros. Divs pa etrdesmit prlm, bet treaj garaj simt desmit. Briljanta kareklis Klaudija Ivanovna teica, tas maksjot etri tkstoi, veclaiku darbs Tlk nca gredzeni: ne jau platie, mugie un ltie laulbas gredzeni, bet gan auri, viegli, ar stiem, visspokiem briljantiem; smagi, ilbinoi auskari, kas uz mazo, sievigo austiu meta daudzkrsainas ugunis; skveidgas rokassprdzes ar smaragda zvm; aizsprdzjama kaklarota, par kuru aizgjusi raa no piecsimt desetnu lielas platbas; pru kaklarota, kuru btu pa spkam iegdties tikai slavenai operetes primadonnai; visu vainagoja etrdesmit tkstous vrta diadma. Ipolits Matvejevis pameta skatienu apkrt. Tumajos, piesbjuajos stnieka miteka kaktos blzmoja un ziboja smaragdzaa pavasarga gaisma. Briljantu dmaka spieds pie paiem griestiem. Prles ripoja pa gaidu un lkja uz grdas. Istabu bija prmusi drglietu mira. Uzbudintais Ipolits Matvejevis attaps tikai tad, kad izdzirdja Ostapa balsi: Nav slikta gaume. Drgakmei, k redzu, izvlti lietpratgi. Cik tas joks-maksjis? Kdus septidesmit vai septidesmit piecus tkstous. M-j .,. Ttad tagad tas maks pusotra simta tkstou. Vai patiem tik daudz? Vorobjainovs iepriecints jautja. Vismaz. Tikai js, drgais biedri no Parzes, no-spaujieties par to. K nospauties? Ar siekalm, Ostaps atbildja, tpat k spva ldz vsturisk materilisma laikmetam. Nekas tur neiznks. Klab t? Nu, tpat vien. Cik krslu bija? Ducis. Viesistabas garnitra. Jsu viesistabas garnitra droi vien jau sen sadegusi krsns. Vorobjainovs t izbijs, ka pat pielca kjs. Mieru, tikai mieru! 5o lietu es emu savs roks. Sde turpins. Starp citu, mums abiem vajag noslgt nelielu lgumiu. Ipolits Matvejevis, kas klausjs un smagi dvesa, ar galvas mjienu izteica savu piekrianu. Tad Ostaps Benders ms izstrdt noteikumus: Apslpts mantas realizcijas gadjum es k koncesijas ties dalbnieks un paskuma tehniskais vadtjs saemu sedesmit procentus, bet socils apdroinanas naudu par mani varat nemakst. Tas man ir vienalga. Ipolits Matvejevis kuva pelks no vaiga. T ir laupana gai dienas laik. Bet cik tad js bijt domjis man piedvt? N-n-nu, piecus procentus, galu gal kaut desmit. Saprotiet, tas tau ir piecpadsmittksto rubu! Vairk js nek negribat? N-n. Bet varbt gribsiet, lai es strdju par velti un pie tam vl iedodu jums atslgas no dzvoka, kur nauda stv? Td gadjuma atvainojiet, Vorobjainovs nomurminja zem deguna. Man ir pilngs pamats domt, ka es ar viens pats tiku gal ar savm daranm. Ah! Td gadjum, atvainojiet, iebilda neprspjamais Ostaps, man, k sacja Endijs Takers, ir tds pats pamats domt, ka ar es varu viens pats tikt gal ar jsu daranm. Krpnieks! Ipolits Matvejevis drebdams iekliedzs.Ostaps bija nesatricinms. Klausieties, Parzes kundzi, vai js zint, ka jsu briljanti man tikpat k kabat? Un js mani interesjat tikai tpc, ka es gribu nodroint jsu vecumdienas. Tikai tagad Ipolits Matvejevis saprata, kdas dzelzs etnas viu sagrbuas aiz rkles. Divdesmit procentus, vi drmi sacja. Un mans uzturs? Ostaps zobgalgi apjautjs. Divdesmit piecus. Un dzvoka atslga? Bet tad tau sank trsdesmit septii ar pusi tkstoa! Kpc tda precizitte? Nu, lai notiek piecdesmit procentus! Puse jums puse man. Kaulans turpinjs. Ostaps vl piekps. Vi aiz cienbas pret Vorobjainova personbu piekrita strdt par etrdesmit procentiem. Sedesmit tkstoi! Vorobjainovs iebvs. Js esat visai banls cilvks, Benders iebilda, js prlieku mlat naudu. Un js nemlat naudu? flautas tembr iespiedzs Ipolits Matvejevis. Nemlu vis. Kpc tad jums vajadzgi sedesmit tkstoi? Principa pc! Ipolits Matvejevis tikai noelas. Nu, k ir vai ledus sakustjies? Ostaps neliks mier. Vorobjainovs tusndams padevgi sacja: Sakustjies gan. Nu, sit sauj, apria indiu virsaiti! Ledus ir sakustjies! Ledus sakustjies, zvrinto piesdtju kungi! Ipolits Matvejevis, mis aun, ka nosaukts par indiu virsaiti, pieprasja, lai Ostaps atvainojas, un, pc tam kad Ostaps, teikdams atvainoans runu, bija viu godjis par feldmaralu, abi rs pie dispozcijas izstrdanas. Pusnakt stnieks Tihons, gar drziu ogiem erstdamies un pie stabiem glauzdamies, vilks uz savu pagraba mitekli. Viam par nelaimi spdja jauns mness. Ah! Garg darba proletrietis! Slotas darbinieks! iesaucs Ostaps, pamandams bi greizi salkuo stnieku. Stnieks iedjs zem un baismg bals, kd reizm nakts klusum pki sk moi un rosgi murmult klozetpods. Tas ir konenili, Ostaps sacja Ipolitam Matvejeviam, jsu stnieks tomr ir viens prasts cilvks. Vai tad par rubli var t piedzerties? V-var, stnieks, glui negaidot, sacja. Klausies, Tihon, Ipolits Matvejevis ieteics, vai tu, draudzi, nezini, kas noticis ar manm mbelm? Ostaps uzmangi pieturja Tihonu, lai vrdi vartu brvi plst no via plati atplests mutes. Ipolits Matvejevis gaidja ar lielu nepacietbu. Tau no stnieka mutes, kur zobi. auga nevis ciei kop, bet reti k redeles, izlauzs apdullinos kliedziens: Reizzzz bija dienas jautrrrajs Stnieka mjokli pildja drdoa un indoa. Stnieks ar stu darba mlestbu un centbu dziedja dziesmu, neizlaizdams nevienu pau vrdu. Vi auroja, streipuodams pa istabu, te neapzinti nozuzdams zem galda, te atsizdamies ar naeni pret sienas pulkstea cilindrisko vara bumbu, te nomezdamies uz viena cea. Viam bija briesmgi jautri. Ipolits Matvejevis galgi apjuka. Vajadzs liecinieka nopratinanu atlikt ldz rtam, Ostaps sacja. Iesim gult. Stnieku, mieg smagu k kumodi, aizstiepa uz solu. Vorobjainovs un Ostaps nolma gult kop stnieka gult. Ostapam zem svrkiem bija kovboja krekls ar melnm un sarkanm rtm. Zem t nebija vairk nek. Toties Ipolitam Matvejeviam zem lastjam jau pazstams mness krsas vestes atrads vl otra spilgti gaiizila adta veste. Veste k radta prdoanai, Benders skaudgi sacja, t man noteikti piestvtu. Prdodiet! Ipolitam Matvejeviam bija nerti atsact savam jaunajam kompanjonam un tieajam koncesijas ldzdalbniekam. Vi viebdamies piekrita prdot vesti par to pau naudu, ko pats bija maksjis, par astoiem rubiem. Naudu saemsiet pc msu apslpts mantas realizcijas, Benders sacja, saemdams no Vorobjainova vl glui silto vesti. N, t es nevaru, sarkdams pretojs Ipolits Matvejevis. Klausieties, dodiet vesti atpaka! To nu Osta pa delikt daba nespja paciest. T tau ir sta piparbodnieku bana! vi iesaucs. erties pie paskuma par pusotra simta tkstoiem un strdties par astoiem rubiem! Mcieties dzvot ar vrienu! Ipolits Matvejevis piesarka vl vairk, izvilka mazu bloknotiu un kaligrfiski ierakstja: 25JIV27. g. Izdots b. Benderarn. R-8. Ostaps ielkojs bloci. Oho! Ja jau js man atverat personisko rinu, tad vismaz dariet to pareizi. Ievediet debetu, ievediet kredtu. Debet neaizmirstiet ierakstt sedesmit tkstous rubu, kurus js man esat pard, bet kredt vesti. Saldo man par labu piecdesmit devii tkstoi devii simti devidesmit divi rubi. Vl var dzvot. Pc tam Ostaps iemiga rm brna mieg. Bet Ipolits Matvejevis novilka vilnas aprous, barona zbakus un, palicis salpt vilnas ve, stendams palda zem segas. Viam bija gaum nerti. rjais sns, kuru neprklja sega, sala, bet otru snu dedzinja liel kombinatora jaunais, satraucou ideju pilnais augums. Visi trs redzja sapus. Vorobjainovam rdjs drmi sapi: mikrobi, kriminlnodaa, no samta ti tolstojkrekli un zrku meistars Bezenuks ar smokingu mugur, bet neskuvies. Ostaps redzja Fudzijamas vulknu, Eas tresta prvaldnieku un Tarasu Bubu, kas prdeva atkltnes ar Deprostroja skatiem. Bet stnieks sapn redzja, ka no staa bija aizgjis zirgs. Vi to meklja ldz paam rtam un neatradis pamods galgi salauzts un drms. Vi ilgi ar izbrnu noraudzjs uz vriem, kas gulja via gult. Nek nesapratis, vi pama slotu un devs lauk, lai pildtu savus tieos pienkumus novktu zirgbolus un lamtu nespjnieces VII NODAA TITANIKA PDASIpolits Matvejevis pa ieradumam pamods pusastoos, norca gut morgen un devs pie mazgjam trauka. Vi mazgjs ar baudu: sprauslja, aukjs un purinja galvu, lai pasargtos no dens, kas tecja auss. Slaucties bija patkami, tau, atmis no sejas dvieli, Ipolits Matvejevis ieraudzja, ka tas nosmrts ar radikli melno krsu, ar kuru kop aizvakardienas bija nokrsotas via lmeniski stvos sas. Ipolita Matvejevia sirds vai pamira. Vi para savu kabatas spogulti. Tan pardjs liels deguns un kreis sa, zaa k jauna zlte. Ipolits Matvejevis steigus pavirzja spogulti pa labi. Lab sa ar bija td pa riebg krs. Noliecis galvu, it k grasdamies sabadt spogulti, nelaimgais ieraudzja, ka radikli meln krsa vl domin pa galvvid, bet malas ieskauj t pati zain apmale. Visa Ipolita Matvejevia btne izgrda tik skau kunkstienu, ka Ostaps Benders atvra acis. Js esat jucis! Benders iesaucs un tlt atkal aizvra miegainos plakstus. Biedri Bender, ldzoi ukstja Titnika upuris. Ostaps pamods pc daudzm dunkm un ilgas pierunanas. Vi uzmangi paskatjs uz Ipolitu Matvejeviu un ska jautri smieties. Tad, novrsies no direktora koncesijas dibintja,galvenais darbu vadtjs un tehniskais direktors noskurinjs, sakampa gultas galu, izsaukdamies: Es vairs nevaru! un atkal laida va smjienu. No jsu puses tas nav glti, biedri Bender, Ipolits Matvejevis sacja, drebelgi kustindams zas sas. Ostapam, kas bija prsmjies ldz nemaai, tas deva jaunus spkus. Via sirsngie smiekli nemitjs vl savas desmit mintes. Tad, atguvis elpu, vi uzreiz kuva gaum nopietns. Ko js skatties man ar tik niknm acm k zaldts uz uti? Labk paskatieties pats uz sevi! Bet aptiekrs tau man sacja, ka t bot radikli melna krsa. Nevarot nomazgt ne ar aukstu, ne karstu deni, ne ar ziepju putm, ne petroleju,,, Kontrabandas prece. Kontrabandas? Visu kontrabandu taisa Odes, Mazaj Arnautu iel. Pardiet flakonu.,. Un bez tam paskatieties. Vai ito esat lasjis? Esmu. Bet o te ar maziem burtiiem? Tur skaidri pateikts, ka pc mazganas ar karstu un aukstu deni vai ziepju putm un petroleju matus nedrkst slauct, tie jv saul vai uz prmusa Kd nevjt? Kur js tagad tds iesiet k za vrna? Ipolitu Matvejeviu mca grtsirdba. Ienca Tihons. Ieraudzjis kungu ar zam sm, vi prmeta krustu un paldza naudu pairu lpanai. Izsniedziet rubli im darba varonim, Ostaps ierosinja, un, ldzu, nerakstiet to man rin. Tas jums tds intms darjums ar bijuo darba koli,,. Pagaidi; papi, neej prom, man pie tevis maza darana, Ostaps uzska ar stnieku sarunu par mbelm, un jau pc piecm mintm koncesionri zinja visu, Visas mbeles 1919. gad aizvestas uz dzvoku dau, izemot vienu viesistabas krslu, kas vispirms bija atstts Tihona zi, bet vlk to pamis Socils nodroinanas otr nama saimniecbas przinis. Tad kur tas sti ir vai ai pa mj? Tepat jau stv. Bet saki, draudzi,- ar aizturtu elpu jautja Vorobjainovs, kad krsls bija pie tevis, vai tu to,,, netiki labojis? Labot nebija nekdas vajadzbas. Vecos laikos mantu krtgi nostrdja. Tds krsls var izturt vl trsdesmit gadus. Nu, ej vien, draudzi, e vl rublis, tikai pielko nevienam nesaki, ka es esmu atbraucis! Mms k kaps, pilsoni Vorobjainov. Aizraidjis stnieku un izsaucies: Ledus sakustjies! Ostaps Benders atkal ska aplkot Ipolita Matvejevia sas. Vajadzs nokrsot vl vienreiz. Dodiet naudu, es aizieu uz aptieku. Jsu Titniks ne velnam neder, ar tdu tikai suus var krsot Vecos laikos t tik bija krsia!.,. Man kds zirgu skrieans sacku profesors paststja aizraujou notikumu. Vai js esat kdreiz interesjies par zirgu skrieans sackstm? N? l. Aizraujoa nodarboans! Nu t Bijis tds slavens kombinators grfs Druckis. Vi skrieans sacksts paspljis piecsimt tkstous. sts pasples karalis! Un brd, kad grfam vairk nek nebijis k tikai vieni viengi pardi un vi jau prtojis par panvbu, kds zibenszellis par piecdesmit rubiem devis viam lielisku padomu, Grfs -aizbraucis un pc gada atgriezies ar trsgadgu Orlova rikotju. Nu grfs ne tikai atguvis savu naudu, bet pat vl vinnjis kdus trssimt tkstous. Via orlovietis Mkleris ar teicamu atesttu vienmr piencis pirmais. Derbij tas par veselu auguma tiesu aizgjis priek Makmagonam. Sito trakumu! Bet te Kurokins (vai esat dzirdjis?) pamana, ka visi orloviei sk maint krsu, tikai Mkleris, mltis, paliek tds pats. Kas nu bija par skandlu! Grfu ietupinja uz trim gadiem. Izrdjs, ka Mkleris nav nekds orlovietis, bet gan prkrsots metiss, tau metisi ir daudz straujki par orlovieiem un tos pie orlovieiem nelai ne tuvum. Nu, ko js teiksiet? T tik bija krsia! Ar jsu sm ne saldzint!,,, Bet atestts? Viam tau bija teicams atestts? Tds pats ka etiete uz jsu Titanika viltots! Dodiet naudu krsai! Ostaps atgriezs ar jaunu mikstru. Najada. Varbt bs labka par jsu Titniku, Velciet nost svrkus! Sks prkrsoanas ceremonija. Bet brnigks tabrn krsa, kas matiem piedod maigumu un kuplumu, sajaukuies ar zao Titniku, negaidot nokrsoja Ipolita Matvejevia galvu un sas saules spektra krss. Kop paa rta neduais Vorobjainovs nikni lamja visas parfimrijas fabrikas k valsts, t ar pagrdes, kuras atrads Odes, Mazaj Arnautu iel. Tdu su droi vien nav pat Aristdam Brinam, Ostaps mundri piezmja, tomr ar tdiem ultravioletiem matiem dzvot Padomju Krievij nav ieteicams. Vajadzs noskt. Es nevaru, skumgi atbildja Ipolits Matvejevis, tas nav iespjams. Vai tad sas jums ir drga piemia? Nevaru, Vorobjainovs atkrtoja, nokris galvu. Nu tad tupiet visu mu tepat, stnieka istab, bet es ieu pc krsliem. Starp citu, pirmais krsls atrodas virs msu galvm. Skujiet nost! Samekljis res, Benders vien mirkl nopa sas, ts klusi nokrita uz grdas. Beidzis grieanu, tehniskais direktors izma no kabatas apdzeltjuu ileti, bet no kabatas portfea rezerves asmeni un ska skt gandrz vai raudoo Ipolitu Matvejeviu. Jsu d iztrju pdjo asmeni. Neaizmirstiet ierakstt man debet divus rubus par skanu un matu grieanu. Aiz bdm drebdams, Ipolits Matvejevis tomr pajautja: Kpc tad tik drgi? Visur maks etrdesmit kapeikas! Par konspirciju, biedri feldmaral, Benders steigus atbildja. Cieanas, kdas izjt cilvks, kuram skuj galvu ar ileti, ir neiedomjamas. To Ipolits Matvejevis saprata jau pa opercijas skum. Tau, tpat k visam, ar m cieanm pienca gals. Krtb! Sde turpins! Cilvkus ar vjiem nerviem ldzam neskatties! Tagad js esat ldzgs Boborikinam, slavenajam kupleju autoram. Ipolits Matvejevis nopurinja no pleciem riebgs pinkas, kuras vl tik nesen bija skaistas sirmu matu cirtas, nomazgjs un, juzdams, ka visa galva deg k uguns, odien vai simto reizi palkojs spogul. Redztais viam pki glui labi iepatiks. No spogua pret raudzjs cieans izmocta, tau diezgan jauna bez angaementa palikua aktiera seja. Uz prieku trauc jau taure sauc! Ostaps iebvs. Es pa pdm uz dzvoku dau vai, pareizk sakot, uz to mju, kur kdreiz bija dzvoku daa, bet js pie vecenm! Es nevaru, Ipolits Matvejevis atteica, man bs loti grti ieiet paam sav mj. Ak j!,.. Satraucos gadjums! Barons-trimdinieks! Labi. Ejiet uz dzvoku dau, bet eit pastrdu es. Sapulcans vieta stnieka istaba. Parde allez!VIII NODAA KAUTRGAIS ZAGLENSStargorodas Socils nodroinanas otr nama saimniecbas przinis bija kaungs zaglis. Visa via btba protestja pret zdzbm, tomr nezagt vi nevarja. Vi zaga, un viam bija kauns. Zaga vi pastvgi, pastvgi kaunjs, un tpc via gludi sktie vaiei aiz mulsuma, kauna, nertbas un apjukuma vienmr bija piesarkui. Saimniecbas przini sauca par Aleksandru Jakoveviu, bet via sievu par Aleksandru Jakovevnu. Vi sauca sievu par Sahenu, sieva viu par Alhenu. Savu mu nebija redzts tik kautrgs zaglns k Aleksandrs Jakovevis. Vi bija ne tikai saimniecbas przinis vien, bet przinis vispr. Iepriekjais par rupju izturanos pret iemtniecm bija atlaists no darba un iecelts par simfonisk orestra kapelmeistaru. Alhens nekdi neldzinjs savam neaudzintajam priekniekam. Noslogojot darbadienu, vi pats uzms nama przinanu un pret pansionrm izturjs sevii laipni, izdardams nam svargasreformas un jauninjumus. Ostaps Benders pavilka Vorobjainova savrupmjas smags ozolkoka durvis un iegja vestibil. Seit oda pc piedeguas biezputras. No augjm telpm atskanja balsu jklis izklausjs, it k tlum kareivju ierinda sauktu ur!. Neviena nebija, un neviens ar nenca. Uz augu veda divi ozolkoka kpu posmi ar kdreiz lakotiem pakpieniem. Tagad uz tiem rgojs tikai rii, bet misia stieu, kas agrkos laikos piespieda paklju pie pakpieniem, vairs nebija. Dzvojis nu gan tas indiu virsaitis banl greznb! Ostaps domja, kpdams aug. Jau pirmaj istab, kas bija gaia un plaa, apl sdja ap pusotra desmita sirmu vecenu ar visltk pelcg tualdenora auduma kleitm mugur. Saspringti izstiepuas kaklus, vecas skatjs uz vid stvoo ziedoo vrieti un dziedja: Atskan zvaniu indas iz tles T ir mot trijjga balss Ietin kalnus un lejas, un res Dzirkstos sniegprslu plvuris palss! Kora dirients, rbies no t paa tualdenora t pelk tolstojkrekl un tualdenora bikss, ar abm rokm sita takti un, grozdamies apkrt, laiku pa laikam uzsauca: Diskanti, klusk! Kokukina, ne tik spcgi! Vi ieraudzja Ostapu, bet, nespdams apturt savu roku kustbas, tikai gni paskatjs uz iencju un turpinja dirit. Koris ar plm k zem spilvena noducinja: Ta-ta-ta, ta-ta-ta, ta-ta-ta, To-ro-rom, tu-ru-rum, tu-ru-rum Sakiet kur eit vartu sastapt biedru saimniecbas przini? Ostaps vaicja, veikli izmantodams pirmo pauzi. Bet ko js gribjt, biedri? Ostaps sniedza dirientam roku un draudzgi apvaicjs: Vai tautu dziesmas? oti interesanti. Es esmu ugunsdrobas ins-pektors. Saimniecbas przinis nokaunjs. J, j, vi mulsdams sacja, js esat ieradies staj reiz. Es pat gatavojos rakstt ziojumu. Jums nav ko uztraukties, Ostaps augstsirdgi pazioja, ziojumu es uzrakstu pats. Nu, sksim apskatt telpas. Alhens ar rokas mjienu atlaida kori, un vecas skiem, mundriem soliem izklda. Ldzu, nciet man ldzi, saimniecbas przinis aicinja. Pirms vii devs tlk, Ostaps noptja pirms istabas mbeles. Istab stvja galds, divi drza soli uz dzelzs kjm (vienam no tiem atzveltn bija dzii iegriezts vrds Kola) un sarkanbrns harmonijs. Vai aj istab prmusus nededzina? Varbt pagaidu krsnis vai kaut ko tamldzgu? N, n, eit mums nodarbojas pulcii: koris, dramatiskais, tlojos mkslas un mzikas pulci Pateicis vrdu mzikas-, Aleksandrs Jakovevis nosarka. Vispirms ska kvlot zods, pc tam piere un vaigi. Alhenam bija liels kauns. Vi jau sen bija prdevis visus ptju kapelas instrumentus. T k t veceu vjs plauas spja no tiem izpst tikai kuslu kucnu smilkstus. Bija smieklgi noskatties, ka tds milzums metla atrodas tik nolojam stvokl. Alhens nevarja nenozagt kapelu. Un tagad vi oti kaunjs. Pie sienas, izstiepies no viena loga ldz otram, karjs ar baltiem burtiem uz peu pelka tualdenora gabala uzrakstts lozungs: Ptju orestris ir ce uz kolektvu dairadi. oti labi, Ostaps sacja, pulciu nodarbbu istabai no ugunsdrobas viedoka nekdas briesmas nedraud. Iesim tlk! tri izlkojot caur Vorobjainova savrupmjas pardes puses istabm, Ostaps nekur nemanja ar gaii puainu angu katnu apvilktu riekstkoka krslu ar izliektm kjm. Uz slpta marmora sienm bija izlmtas Stargorodas Socils nodroinanas otr nama pavles. Ostaps tslasja, laiku pa laikam spargi apjautdamies: Vai dmvadus tra regulri? Krsnis krtb? Un, samis izsmeoas atbildes, devs tlk. Ugunsdrobas inspektors ctgi meklja mj kaut vai vienu kaktu, kas nebtu ugunsdros, bet ai zi viss bija krtb. Toties krsla meklana bija nesekmga. Ostaps iegja guamistabs. Viam pardoties, vecas cls kjs un zemu klanjs. eit stvja gultas, apkltas ar plksnainm k suu spalva segm, kurm vien gal fabrik bija ieausts vrds Kjas. -Zem gultm stvja ldtes, kas bija pavilktas r tiei par vienu treo dau, tdu rkojumu bija devis Aleksandrs Jakovevis, kuram patika militra krtba. Nam nr. 2 itin viss prsteidza ar savu prlieko pieticbu: ir mbeles no Aleksandra, tagadj Proletrisko sestdienas talku bulvra atvestie soli, ir petrolejas kaactes, ir paas segas ar atbaidoo uzrakstu Kjas. Un viengais, kas ai mj bija ierkots pamatgi un grezni, bija durvju atsperes. Durvju piederumi bija Aleksandra Jakovevia kaislba. Pielicis milzgas ples, vi apgdja itin visas durvis ar visdadko sistmu un fasonu atsperm. Seit bija pavisam vienkras stieveidgas atsperes. Bija pneimatisks atsperes ar cilindriskiem misia skiem. Bija ierces ar blokiem un smagiem, skrotm pildtiem atsvaru maisiiem. Bija ar tik saretas konstrukcijas atsperes1 ka socils nodroinanas nodaas atsldznieks izbrnjies tikai poja galvu. Visiem iem cilindriem, atsperm un atsvariem bija varens spks. Durvis cirts ciet tik spargi k peu slazdi. No mehnismu darboans drebja visa mja. Vecas, li pkstdamas, glbs no virsu skrienoajm durvm, tau ne vienmr izdevs izbgt. Durvis panca bgles un deva dunku mugur, bet no augas, dobji rkdams, jau laids lej atsvars, aizaudamies gar deniiem k lode. Kad Benders un saimniecbas przinis apstaigja mju, durvis salutja ar ausmgiem drdiem. Aiz visas s dzimtbtniecisks dimanbas nekas nepalika apslpts krsla nebija. Mekljot ugunsgrka apdraudts vietas, inspektors nokuva virtuv. Tur pamatg veas katl vrjs biezputra, kuras smaku- lielais kombinators bija jutis jau vestibil. Ostaps paostja gaisu un sacja: Vai mane vrt, vai? Dieva vrds, tr sviest! Alhens sacja un nosarka t, ka acs sasprga asaras. Ms ferm prkam. Viam bija liels kauns. Starp citu, ugunsgrks no t nevar izcelties, Ostaps piezmja. Ar virtuv krsla nebija. Bija tikai ebltis, uz kura Sdja pavrs ar tualdenora priekautu un cepuri. Kpc pie jums visi aprbi ir pelki un ar aizkari tdi, ka dertu tikai logu slaucanai? Kautrgais Alhens vl vairk nodra galvu: Pietiekam daudzum nepieir kredtus. Vi pats sev riebs. Ostaps aizdomgi paskatjs uz viu un sacja: Uz ugunsdrobu, kas palaik ir man przi, tas neattiecas. Alhens nobijs. Pret ugunsgrku, vi pavstja, ms esam nodroinjuies ar visiem ldzekiem. Ir pat putu uguns-slaptjs Eklers. Inspektors, pa ceam ielkodamies pieliekamajos kambaros, negribgi devas pie ugunsdzam aparta. Sarkanais skrda konuss, lai gan tas bija mj viengais priekmets, kam sakars ar aizsardzbu pret ugunsgrku, padarja inspektoru sevii rcigu. Uten pirkt? Un, negaidjis, ko atbilds Aleksandrs Jakovevis, kas stvja ka zibens erts, Ostaps noma Eklru no sarsjuas naglas, nebrdindams atsita kapsulu un tri pagrieza konusu uz augu. Tau gaidts putu strklas viet konuss izdvesa smalku kou, kas atgdinja veclaicgo meldiju Lai slavts msu Kungs Cion. Skaidrs, ka uten, Ostaps apstiprinja pats savu domu un pakarinja vel joprojm dziedoo apartu agrkaj vieta.koas pavadti, vii gja tlk. Kur tas krsls vartu bt? Ostaps domja. Man jau sk krist uz nerviem. Un vi nolma nepamest tualdenora pili tik ilgi, kamr viss bs noskaidrots. Kamr inspektors un saimniecbas przinis lodja pa bniiem, jo ski ptdami visus ugunsdrobas paskumus un dmvadu izvietojumu, Stargrodas Socils nodroinanas otraj nama ritja ierast, ikdieni dzve. Pusdienas bija gatavas. Piedegus biezputras smaka kuva manmi stiprka un prspja visas citas skbs smakas, ar kurm bija pieskusies mja. Gaiteos atskanja sou vka. Vecas, abs roks samuas skrda bodias ar biezputru, uzmangi iznca no virtuves un sds pusdienot pie kopj galda, cenzdams neskatties uz dnc izkrtajiem lozungiem, kurus bija sacerjis personiski pats Aleksandrs Jakovevis un mkslinieciski izpildjusi Aleksandra Jakovevna. Lozungi bija di: BARBA IR VESELBAS AVOTS, VIENA OLA SATUR TIKPAT DAUDZ TAUKVIELU, CIK 1/2 MRCIAS GAAS, RUPIGI SAKODAMS BARBU, TU PALDZI SABIEDRBAI UN GAA IR KAITGA. Visi ie svtie vrdi vecm atsauca atmi jau pirms revolcijas zaudtos zobus, tpat ar olas, kas bija pazuduas apmram tan pa laika, un gau, kas taukvielu zi atpaliek no olm, un varbt ar sabiedrbu, kurai vias nevarja paldzt, rpgi sakojot barbu. Bez vecm pie galda sedeja Izidors Jakovevis, Afanasijs Jakovevis, Kirils Jakovevis, Oegs Jakovevis un Paa Emijevis. Ne pc vecuma, ne dzimuma ie jaunie cilvki neatbilda socils nodroinanas mriem, toties etri Jakovevii bija Alhena jaunkie bri, bet Paa Emijevis Aleksandras Jakovevnas msasdls. Jaunie cilvki, no kuriem veckajam Paarn Emijeviam bija 32 gadi, neuzskatja savu dzvi Socils nodroinanas nam par kaut ko nenormlu. Vii te dzvoja ar veiu tiesbm, ar viiem bija valsts gultas un segas ar uzrakstu Kjas, rbs vii tpat k vecas pelk tualdenor, tau, bdami jauni un spcgi, jauneki da labk nek iemtnieces. Vii eit zaga visu, ko nebija paspjis nozagt Alhens. Paa Emijevis varja viena rviena sart iek divus kilogramus siu, ko ar vienreiz izdarja, atstdams visu namu bez pusdienm. Vecas vl nebija paguvuas t pa krietnam nogarot biezputru, kad Jakovevii kop ar Emijeviu, notiesjui savas porcijas, atraugdamies piecls no galda un devs uz virtuvi meklt kaut ko viegli sagremojamu. Pusdienas turpinjs. Veas brkja: Tagad piersies un sks aurot dziesmas! Bet Paa Emijevis ort prdeva krslu no Sarkan stra. Pa stas durvm iznesa uzpircjam. Redzsiet, odien prnks piedzries ai brd iemtnieu sarunu prtrauca ska ciens, kas prspja pat ugunsdzanas aparta dziedanu, un tda k vra balss ieska: gudrojums Veas pat nepagrieas pret skaruni, kas stvja kakt uz mazgts parketa grdas, bet salkuas turpinja st, cerdamas, ka is bieris paies viam secen. Tau skarunis mundri turpinja: Viakrrrahhh sakarar vrtgs izgudrojums. Murmanskas dzelzcea cea meistars biedrs Sokuckis Samara, Orla, Kleopatra, Ustija, Caricina, Klementijs, Ifigenija, Samara So-kuckis Taure skdama ievilka gaisu un iesnain balsi atska raidjumu: izgudrojis gaismas signalizciju uz sniega trtjiem. Izgudrojumu atzinis Dorizuls, Darja, Oega, RaimondsVecas k pelkas ples aizklumpaoja uz savm istabm. Taure, no iekja sprieguma raustdams, joprojm klaigja tukaj istaba: Bet tagad paklausieties Novgorodas astukas. Tlu, tlu paa zemes centr kds ska trinkint balalaikas stgas un melnzemes rajona Batistni iedziedjs: Blakts, uz sienas sddama Un uz sauli lrdama, Fininspektoru pamanja Tlt ar pagalam bija Zemes centr s astukas radja vtrainu darbbu. Taur atskanja ausmga rkoa. Tie bija vai nu prkondimdoi aplausi, vai ar pazemes vulknu izvirdumi. Pa to laiku sadrmuais ugunsdrobas inspektors atmuguriski rps lej pa bniu kpnm un, atkal nokuvis virtuve, ieraudzja piecus pilsous, kas tpat ar rokm eselja no mucas skbus kpostus un ammja pilnam mutm. Vii da klusdami. Viengi Paa Emijevis ka garddis grozja galvu un, lasdams no sm slapjs kpostu strmeles, ar plm izdvesa: Tdus kpostus grks st bez sv. Laikam jauna veiu partija? Ostaps jautja. Tie ir brei, Alhens atbildja, ar plecu bddams inspektoru r no virtuves un paslepus drauddams breiem ar dri. Vai Pievolgas brni? Alhens apjuka. Carisk rema smagais mantojums? Alhens nopltja rokas: sak, ko tur lai dara, ja tds tas mantojums ir! Abu dzimumu kopga audzinana pc komplekss metodes? Kaungais Aleksandrs Jakovevis nekavjoties uzaicinja ugunsdrobas inspektoru iebaudt pusdienas, kdas nu dievs devis. Tai dien Aleksandram Jakoveviam pusdiens dievs deva pudeli zubrovkas, pau marintas sntes, siu sacepumu, Ukrainas boru ar pirms iras gau, vistu ar rsiem un vtu bolu kompotu, Sahen, sacja Aleksandrs Jakovevis, iepazsties ar biedru no guberas ugunsdrobas inspekcijas Ostaps iznesgi paklanjs namamtei un saka teikt tik garu un divdomgu komplimentu, ka vairs neprata nobeigt. Sahena solda auguma dma, kuras piemlgumu mazliet bojja pusvaigubarda la Nicolas , klusu nosmjs un iedzra kop ar vrieiem. Dzeru par jsu komunlo saimniecbu! Ostaps uzsauca. Pusdienas pagja jautri, un, tikai kompotu dot, Ostaps atcerjs sava apmekljuma mri. Kpc, vi jautja, jsu kefra iestd tik nabadzgs inventrs? Eita nu, Alhens uztraucs, bet harmonijs? Zinu, zinu, voxhumanum. Tomer pasdt pie jums ar baudu galgi nav iespjams. Ir tikai parku bei. - Sarkanaj strt ir krsls, Alhens apvainojas, angu krsls. Ststa, esot saglabjies vel no vecs garnitras. J, es tau neesmu redzjis jsu Sarkano strti. K tur ar ugunsdrobu? Vai negadsies ibeles? Vajadzs paskatties. Laipni ldzam! Ostaps pateics saimniecei par pusdienm un devas projm. Sarkanaj strt prmusus nededzinja, pagaidu kru nebija, dmvadi bija krtb un tika regulri trti, bet krsla Alhenam par rkrtgu prsteigumu nebija. Vii ar skubu ska meklt krslu. Lkojas zem gultm un soliem, nez kpc atbdja harmoniju, izpraja veias, kuras bagi ielja uz Pau Emijeviu, Tau krsls t ar neatrads. Paa Emijevis krsla meklanai nodevas ar lielu centbu. Visi jau bija nomierinjuies, bet Paa Emijevis vl aizvien klaioja pa istabm, lkojs zem karafm, grstja skrda tjas krztes un murminja: Kur tas vartu bt? odien vel bija, es tau redzju pats savm acm! Taisni jocgi. Bdgi, meias! ledain bals sacja Ostaps. Tas nudien ir jocgi! Paa Emijevis nekaungi atkrtoja. Pki ugunsdzamais aparts Eklrs, kas visu laiku bija dziedjis, uzma pau augstko fa, ko spj viengi republikas Tautas mksliniece edanova, tad uz mirkli apklusa un iekaukdamies izca pirmo putu strklu, kas nolja griestus un notrieca pavram no galvas tualdenora mici. Tlt pc pirms strklas aparts izgrda otro strklu tualdenora krs un nogza no kjm nepilngadgo Izidoru Jakoveviu. Pc tam Eklrs ska darboties bez prtraukuma. Uz notikuma vietu mets Paa Emijevis, Alhens un visi neskartie Jakovevii. Pamatgi nostrdts! Ostaps sacja. Idiotisks izgudrojums! Vecas, palikuas ar Ostapu vienatn, bez priekniecbas, tlt ska izteikt pretenzijas: Savus radus te iemitinjis. Ed k negaui. Sivnus baro ar pienu, bet mums gr biezputru, Visu aizvza no ejienes prom. Tikai mieru, meias, Ostaps sacja, kpdamies atpaka, pie jums atnks no darba inspekcijas. Mani sents nav pilnvarojis. Veias neklausjs. Bet Paa Emijevis tas odien aiznesa to krslu un prdeva. Pati redzju. Kam? Ostaps iekliedzs. Prdeva un cauri. Manu segu ar gribja prdot. Gaiten notika nikna ca ar ugunsdzanas apartu. Pdgi cilvka nijs uzvarja un aparts, Paas Emijevia dzelaino kju samdts, izgrda pdjo vrgo strklu un apklusa uz visiem laikiem. Vecas tika aizsttas mazgt grdu. Ugunsdrobas inspektors pielieca galvu un, mazliet gurnos podamies, piegja pie Paas Emijevia. Kds mans pazia, Ostaps sacja svarg bals, ar prdeva valsts mbeles. Tagad vi iestjies kloster s aiz restm. Man jsu nepamatotie apvainojumi liekas savdi, iebilda Paa Emijevis, no kura plda spcga putu strklas smaka. Kam tu prdevi krslu? Ostaps jautja, skai ukstdams. ai mirkl Paa Emijevis, kam piemita prdabiskas nojautas spjas, saprata, ka tlt viu sits, varbt pat sks kjm sprdt. Uzpircjam, vi atbildja, Adrese? Es viu redzju pirmo reizi m. Pirmo reizi m? Dieva vrds. Es tev krtgi sadotu pa purnu, sapaini ieteics Ostaps, tikai Zaratustra neauj. Nu, vcies pie velna! Paa Emijevis iztapgi pasmaidja un ska virzties projm. Ei tu, vanckar, Ostaps augstprtgi uzsauca, stvi rms, nedom laisties laps! Kds tas uzpircjs bija blondns vai brnts? Paa Emijevis ms ski jo ski skaidrot. Ostaps viu vrgi uzklausja un interviju nobeidza ar vrdiem: Uz ugunsdrobu tas, bez aubm, neattiecas. Kad Benders taisjs iet projm, gaiten pie via piegja kaungais Alhens un iedeva ervoncu. Tas ir pc kriminlkodeksa simt etrpadsmit panta, Ostaps sacja, kukudoana amatpersonai dienesta pienkumu izpildanas laik. Tau naudu vi pama un, no Aleksandra Jakovevia neatvadjies, devs uz izeju. Durvis, kam bija pierkota spcga ietaise, ar grtbm atvrs un deva Ostapam pa dibenu pusotras tonnas smagu belzienu. Trieciens izdarts, Ostaps sacja, berzdams cietuo vietu, sde turpins!IX NODAAKUR JSU CIRTAS?Pa to laiku, kamr Ostaps apskatja Stargorodas Socils nodroinanas otro namu, Ipolits Matvejevis izgja no stnieka istabas un, ar skto galvu juzdams dzestrumu, devs uz prieku pa dzimts pilstas ielm. Pa brui tecja dzidrs pavasara dens. Neprtraukti plkja un pakja no jumtiem pilos briljanta palses. Zvirbui nodevs mslu medbm. Saule ripoja pa namu jumtiem. Zeltainie darba zirgi tm skai klaudzinja pakavus pret kailo brui un, nokrui ausis, ar patiku klausjs savu sou rakst. Pie mitrajiem telegrfa stabiem okurojs slapji paziojumi ar izplduiem burtiem: Mcu splt itru pc ciparu sistmas un Pasniedzu sabiedrisko zintu stundas tiem, kas gatavojas iestties Tautas konservatorij. Sarkanarmieu vads ar ziemas bruucepurem galv rsoja pei, kas sks pie Stargiko (Stargorodas guberas izpildkomitejas darbinieku veikals) un stieps ldz pat guberas plnu komisijas kai, kuras veli greznoja ipa teri, uzvaras dieves un kobras. Ipolits Matvejevis gja, ar interesi raudzdamies pretimncjos un garmgjjos. Vi, kas Krievij bija aizvadjis visu mu un prdzvojis revolciju, redzja, kds lzums, pagrieziens un prvrtba notika sadzv. Vi bija pieradis pie t, tau izrdjs, ka bija pieradis tikai viena zemeslodes punkt apria pilst N. Atbraucis dzimtaj pilsta, vi redzja, ka nek nesaprot. Vi jtas nerti un jocgi, it k patiem btu nupat no Parzes prbraucis emigrants. Agrkos laikos, ekip braucot pa pilstu, vi mdien satika pazias vai ar redzja paviri pazstamu cilvku sejas. Tagad vi bija nogjis jau etrus kvartlus pa enas notikumu ielu, bet nevienu pazstamu nemanja. Vii bija nozudui vai ar t novecojui, ka vairs nevarja pazt, vai varbt prvrtuies ldz nepazanai, jo valkja citdu aprbu, citdas platmales. Varbt vii bija mainjui gaitu. Lai nu vai t, bet viu nebija. Ipolits Matvejevis gja bls, nosalis, apjucis. Vi bija pavisam aizmirsis^ ka jmekl dzvoku daa. Vi gja no trotura uz troturu un iegriezs rsiels, kur galgi izlaiduies darba zirgi jau glui tm klaudzinja pakavus. rsielas vel bija paglbuies ziema un ur tur patrpjs izburbis ledus. Visa pilsta bija mainjusi krsu. Zilas mjas kuvuas zaas, dzeltens - pelkas, no ugunsdzsju tora nozuduas bumbas, ugunsdzsjs pa to vairs nestaigja, un ielas, k ita Ipolitam Matvejeviam, bija daudz trokainkas nek agrk. Lielaj Pukina iel Ipolitu Matvejeviu prsteidza Stargoroda nekad neredztas sliedes un tramvaja stabi ar vadiem. Ipolits Matvejevis nelasja avzes un nezinja, ka uz Pirmo Maiju Stargoroda gatavojas atklt divas tramvaja lnijas: Stacija un Tirgus. Lgiem Ipolitam Matvejeviam liks, ka vi Stargorodu nekad nav pametis, lgiem Stargoroda ita pavisam svea. Tds doms iegrimis, vi nonca ldz Marksa un Engelsa ielai. ai vieta viu prma brniga sajta, ka kuru katru mirkli aiz divstvu mjas ar garo balkonu noteikti pardsies kds pazia. Ipolits Matvejevis gaiddams pat apstjs. Tau pazia nenca. Vispirms uz stra pardjs stiklinieks ar logu stiklu kasti un ites piku kapara krs. Tad gar stri iznca frants zieniidas cepur ar dzeltenu das nagu. Viam nopaka izskrja brni pirms pakpes skolas skolni ar siksnim prsietm grmatm. Pki Ipolits Matvejevis sajuta karstumu delns un vsumu vder. Tiei viam pret nca nepazstams pilsonis ar labsirdgu seju, nesdams krslu, ko bija samis rok glui k ellu. Ipolitam Matvejeviam negaidti piemets agas, vi ieskatjs vrgk un uzreiz pazina savu krslu. J! Tas bija ar revolcijas vtras nomelnjuu puainu angu katnu prvilktais Gambsa krsls, tas bija riekstkoka krsls ar izliektm kjm. Ipolits Matvejevis juts t, it k viam pie paas auss btu norbjis viens. Trinu naus, res, brdas naus! tuvum kds iesaucs sulg bas. Un tlt atskanja smalka atbalss: Lod, izlabo! Maskavas avze Izvestija, urnls Jokdaris, Sarkan druva! Kaut kur aug noindeja izsista rts. Rbdama pa visu pilstu, aizbrauca dzirnavuceltniecbas kravas automana. Iesvilps milicis. Dzve mutuoja un meta augstu vilni. Nedrkstja zaudt laiku. Ar leoparda lcienu Ipolits Matvejevis metas pie nekrietn sveinieka un klusdams parva krslu uz Savu pusi. Sveinieks rva atpaka. Tad Ipolits Matvejevis, ar kreiso roku turdamies pie krsla kjas, emas ar varu atraut sveinieka resnos pirkstus. Lauptjs! - sveinieks ukstja, vel ciek turdamies pie krsla. Ataujiet, ataujiet! upstja Ipolits Matvejevis, joprojm cenzdamies atliekt sveinieka pirkstus. Ska pulcties audis. Pris cilvku jau stvja tuvum, ar vislielko interesi sekodami viam. Tad abi ckstoi piesardzgi paraudzjs apkrt un, viens uz otru neskatdamies, tau sksti turdamies pie krsla, tri devs uz prieku, it k nekas nebtu noticis. Ko tas nozm? izmisgi domja Ipolits Matvejevis. Ko domja sveinieks, nevarja saprast, tau vi sooja varen apmgi. Vii gja aizvien trk un, ieraudzjui noma rsieli ar embm un celtniecbas materiliem piegztu, aizauguu apbves gabalu, k pc komandas nogriezs turp, eit Ipolita Matvejevia spki etrkrojs. Ataujiet tau! vi nekautrdamies iekliedzs. Pa-l-g! tikko dzirdami izdvesa sveinieks. Un, t k rokas abiem bija aizemtas, turot krslu, vii ska viens otru sprdt ar kjm. Sveinieka zbaki bija apkalti, un Ipolitam Matvejeviam skum kljs diezgan plni. Tau vi drz vien piemrojs un, lkdams te uz labo, te kreiso pusi, it k dejotu krakovjaku, izvairjs no pretinieka triecieniern un cents trpt ienaidniekam pa vderu. Pa vderu trpt neizdevs, jo traucja krsls, toties vi iegza pretiniekam pa cea skriemeli, un tagad sveinieks varja spert tikai ar kreiso kju. Ak kungs! sveinieks noukstja. Nu Ipolits Matvejevis pazina, ka sveinieks, kas visnekrietnk krta nozadzis via krslu, nav neviens cits k Frola un Lavra bazncas gardznieks svtais tvs Fjodors Vostrikovs. Ipolits Matvejevis apstulba. Ciengtvs! vi iesaucs, izbrn palaizdams krslu vaa. Svt tva Vostrikova seja pietvka glui violeta, un pdgi ar vi atlaida pirkstus. Krsls, neviena neturts, nokrita uz sadrupuiem ieeiem. Kur tad jsu sas, cienjamais Ipolit Matvejevi? cik vien iespjams dzlgi jautja garg persona. Bet kur jsu cirtas? Jums tau bija cirtas. Ipolita Matvejevia vrdos skanja neizsakma nicinana. Vi apveltja svto tvu Fjodoru ar neparastas augstsirdbas pilnu skatienu un, pamis padus krslu, pagriezs un grasjs doties prom. Tau svtais tvs Fjodors, jau atguvies no apmulsuma, neva Vorobjainovam tik viegli uzvart. Iekliedzies: N, esiet tik laipns! vi atkal sakampa krslu. Bija atjaunota pirm pozcija. Pretinieki stvja, ierusies krsla kjs, un k tdi runi vai bokseri mrja viens otru ar skatieniem, paiedamies te uz vienu pusi, te otru. Moko pauze ilga veselu minti. Ak tad js, svtais tv, Ipolits Matvejevis grieza zobus, dzenaties pc mana pauma? To sacdams, Ipolits Matvejevis spra svtajam tvam pa gurnu. Svtais tvs izvairjs un nikni iebelza ar ku muiniecbas priekniekam pa cirksni, t ka tas aiz spm sametas lkum. Tas nav jsu paums. Bet k tad? Nav jsu. Bet k tad? Nav jsu, nav jsu! Bet k tad k? Nav jsu! T kdami, vii sprdjs k negudri. Bet k paums tad tas ir? spalgi kliedza muiniecbas prieknieks, bliezdams ar kju svtajam tvam pa vderu. Prvardams spes, svtais tvs stingri atcirta: Tas ir nacionalizts paums! Nacionalizts? J, j gan, nacionalizts! Vii runja tik neparasti tri, ka vrdi saplda kop. Kas nacionalizjis? - Padomju vara! Padomju vara! Kda vara? Darbaauu vara! A-h-! Ipolits Matvejevis sacja un sastinga. Strdnieku un zemnieku vara? J--! Hm-m-m! Tad varbt js, svtais tv, esat partijnieks? V-varbt! Te Ipolits Matvejevis vairs neizturja un, iebvies: Varbt! sulgi iespva svt tva Fjodora labsirdgaj sej. Svtais tvs nekavjoties spva pret Ipolita Matvejevia sej un ar trpja. Siekalas noslauct nevarja - rokas bija aizemtas. Ipolits Matvejevis izdvesa durvju kstoai ldzgu skau un no. visa spea pagrda ienaidnieku ar krslu. Ienaidnieks nokrita, paraudams sev ldzi aizelsuos Vorobjainovu. Ca turpinjs parter. Pki atskanja krakis un krslam atlza abas priekjs kjas reiz. Viens otru aizmirsui, pretinieki ms plost riekstkoka drgumu glabtavu. Ar skumgam kaijas kliedzienam ldzgu plirki saplsa puainais angu katns. Atzveltne, varena spka rauta, aizlidoja snis. Apslpts mantas mekltji noplsa mau ar vism misia podzim un, uz atsperm rokas savainodami, iegremdja pirkstus vilnas popjum. Sakustints atsperes dziedja. Pc piecm mintm krsls bija sapluints. No t bija palikui pri tikai radzii un nadzii. Uz vism pusm ripoja atsperes. Vj dzenja pa laukumu satrunjuu vilnu. Izliekts kjas gulja bedr. Briljantu nebija. Nu, vai atradt? smagi skdams, jautja Ipolits Matvejevis. Svtais tvs Fjodors, viscaur aplipis ar vilnas kumiem, elsa un klusja. Js esat afrists! Ipolits Matvejevis iesaucs. Es jums, svtais tv Fjodor, sadou pa um! Rokas par sm, svtais tvs atbildja. Kur js tds iesiet viss viens pks? Kas jums par dau? Kaunties vajadztu, svto tv! Js glui vienkri esat zaglis! Es jums nek neesmu nozadzis! K js to dabjt zint? Izmantojt savs interess grksdzes noslpumu? oti labi! oti skaisti! Ipolits Matvejevis ar sautuma pilnu fui! pameta laukumu un, ejot trdams mtea piedurknes, devs mjup. Uz enas notikumu ielas un Jerofejeva rsielas stra Vorobjainovs ieraudzja savu kompanjonu. Tehniskais direktors un koncesijas galvenais vadtjs stvja, paclis kreiso kju, viam trja puszbaku ziemidas virsu ar kanrijkrsas krmu. Ipolits Matvejevis pieskrja pie via. Direktors bezrpgi dudinja beri: Agrk visi dejoj' tikai valcerus, Tagad visi dejo tikai berus Nu, kas dzvoku da? vi lietii jautja un tlt piemetinja: Pagaidiet, neststiet,js esat prk uztraukts, nomierinieties! Iedevis kurpju trtjam septias kapeikas, Ostaps pama Vorobjainovu zem rokas un vilka pa ielu prom. Visu, ko uztrauktais Ipolits Matvejevis ststja, Ostaps noklausjs ar lielu uzmanbu. Ah! Maza, melna brdele? Pareizi! Mtelis ar jrdas apkakli? Saprotu. Tas krsls ir no nabagmjas. ort nopirkts par trim rubiem. Nu pagaidiet tau Un Ipolits Matvejevis izststja galvenajam koncesionram visas svt tva Fjodora nelietbas. Ostaps sadrma. Draga lieta, vi sacja, Leihtveisa ala. Noslpumains konkurents. Mums jaizsteidzas viam priek, bet sadot pa um ms vienmr paspsim. Kamr draugi alus bod Steka Razins iekoda un Ostaps uzzinja, kur mj agrk atradusies dzvoku daa un kdas iestdes tur atrodas tagad, diena bija pagalam. Zeltainie darba zirgi atkal kuva brni. Briljanta palses gais sasala un krita zem skrapstdamas. Dzertuvs un restorn Fenikss cls alus cena: bija piencis vakars. Lielaj Pukina iel iedegs elektrisks spuldzes un, atgriezdamies mjs no pirms pavasara pastaigas, bungas rbindams, garm pagja pionieru pulci. Guberas plnu komisijas teri, uzvaras dieves un kobras noslpumaini blvoja mness gaismas pielietaj pilst. Ejot mjs kop ar pki apklusuo Ostapu, Ipolits Matvejevis paskatjs uz guberas plnu komisijas teriem un kobrm. Via laik eit bija atradusies guberas zemstes valde, un pilsoi oti diojs ar kobrm, uzskatdami ts par pau Stargorodas lepnumu. Atradu, Ipolits Matvejevis nodomja un vrgi palkojs uz ipa uzvaras dievi. Teri mlgi luncinja astes, kobras laipngi locjs, un Ipolita Matvejevia sirdi prma pavba,X NODAA ATSLDZNIEKS, PAPAGAILIS UN ZLTJAPereeinskas rsielas mja nr. 7 nepiederja pie Stargorodas labkajm km. Abus Otrs imprijas stil bvtos stvus greznoja apdauzti lauvu purni, kas oti atgdinja kdreiz pazstam rakstnieka Arcibaeva seju. Arcibaeva sejas bija tiei astoas, tikpat, cik rsielas pus logu. Sie lauvu purni bija novietojuies vid virs logiem. Mjai bija vl divi izgreznojumi, bet jau tri komercila rakstura. Vien pus karjs gaii zila izkrtne: ODESAS KLIERU TIRGOTAVA artelis Maskavas barankas Uz izkrtnes bija attlots ss franu bikss rbies jauns cilvks ar kaklasaiti. Vi pacelt rok turja pasakainu prpilnbas ragu, no t, glui k lavna, bira r zeltainas Maskavas barankas, kuras vajadzbas gadjum reklamja ar par Odesas klieriem. Pie tam jaunais cilvks baudkri smaidja. Otr pus iesaioanas kantoris Atrsaiotajs cienjamiem pilsoiem pasttjiem vstja par savu eksistenci ar melnu izkrtni, uz kuras bija uzraksts ar apaiem zelta burtiem. Kaut ar atirba starp izkrtnm un apgrozbas kapitla lielumu bija ievrojama, abi ie tik dadie uzmumi nodarbojas ar vienu un to pau: spekulja ar visda veida manufaktru rupjvilnas, smalkvilnas, kokvilnas un, ja pa rokai gadjs skaisti musturots zds labs krsas, tad ar ar zdu. Kad izgja caur vrtiem kas bija pielijui ar tunea tumsu un deni, un nogriezs pa labi pagalm ar cementa aku , kuva redzamas divas durvis bez lieveiem, tas veda tiei akmeiem brutaj pagalm. Pie labs puses durvm bija piestiprinta apsbjusi misia plksnte, kur ar raksttiem burtiem iegravts: V. M. POESOVS.Pie kreisas puses durvm bija blgana skrda strmele: MODES UN PLATMALES. Ar t bija tikai ietamba. Platmau un modes darbnc nebija ne tka, ne rotjumu, ne bezgalvainu manekenu ar virsnieka stju, ne ar galvm ldzgu veidu elegantm dmu cepurm. Visas as greznbas viet trsistabu dzvokl mjoja nevainojami balts papagailis ar sarkanm apakbiksm. Papagaili mocja blusas, tau izsdzt savas bdas vi nevienam nevarja, jo nerunja cilvka bals. Augas dienas papagailis grauza sklias un pa torveidg bra stienu starpm spva aumalas uz grdsegas. Viam vajadztu tikai ermoikas un Jaunas, kstoas galoas, lai izskattos pc iereibua majamatnieka. Pie logiem viojs tumbrni aizkari ar metla karekiem. Dzvokl valdja tumbrni toi. Virs pianna tumza, pult ozolkoka rm karjas iestiklota Beklina gleznas Mirou sala reprodukcija. Viens stikla stris jau sen bija atlzis, un gleznas neapsegto dau bija tik oti notraipjuas muas, ka t pilngi saplda ar rmi. Kas notika aj mirou salas str, to uzzint vairs nebija iespjams. Guamistab uz gultas sdja pati saimniece un, ar elkoiem atbalstjusies pret astostrainu, ar netru rielje galdautu prkltu galdiu, lika krtis-. Viai pretim, apmusi ap pleciem pkainu alli, sdja atraitne Gricacujeva. Man js jbrdina, meitent, ka es par seansu emu vismaz piecdesmit kapeikas, saimniece sacja. Atraitne, kas t kroja sameklt jaunu vru, ka nerinjs ne ar kdiem riem, piekrita makst noteikto cenu. Tikai es js lgtu ar par nkotni, via l bals piebilda. Jums jzl pc kreia dmas. Atraitne pretojs: Es vienmr esmu bijusi ercena dma. Saimniece vienaldzgi piekrita un ska izlikt krtis. Galvenajs lnijs atraitnes liktenis tika nosacts jau pc dam mintm. Atraitni gaidja lielas un mazas nepatikanas, un vias sird mjoja kreia kungs, ar kuru draudzjas krava dma. Skk zlja pc rokas. Atraitnei Gricacujevai rokas lnijas bija skaidras, varenas un bez kdas vainas. Dzvbas lnija sniedzs tik tlu, ka ts gals aizsniedza pulsu, un, ja lnija pauda patiesbu, atraitnei vajadztu nodzvot ldz pastardienai. Gudrbas un mkslas lnijasdeva tiesbas cert, ka atraitne atmets tirdzniecbu ar prtikas precm un dvs cilvcei neprspjamus edevrus jebkur mkslas, zintnes vai sabiedrisko zintu_ nozar. Veneras paugurii atraitnei bija glui k Mandrijas sopkas un atklja lieliskas mlestbas un maiguma rezerves. To visu zltja paskaidroja atraitnei ar vrdiem un terminiem, kdus lieto grafologi, hiromanti un zirgu mijji. Liels paldies, kundzt, atraitne sacja, tagad es zinu, kas ir kreia kungs. Un krava dma ar man oti labi pazstama. Bet vai ar to kungu kzas sank? K tad, meitent, sank. Atraitne k sprnos devs uz mjm. Bet zltja, iemetusi krtis atvilktn, novjs, plai izraddama piecdesmitgadgas sievietes muti, un iegja virtuv. Tur via brtiu noms ar pusdienm, kas sila uz petrolejas pltias Grec, k ka noslaucja rokas priekaut, pama spaini ar vietm atlupuu emalju un izgja pc dens. Via gja pa pagalmu, smagi cildama kjas ar plakanajm pdm. Noukus krtis engani kujs zem prkrsots blztes. Uz galvas k spuraina slotia sljs iesirmu matu rkulis. Via bija gaum netrga vecene, uz visiem raudzjs ar aizdomm un cienja saldos dienus. Ja o sievu tagad btu ieraudzjis Ipolits Matvejevis, vi nemam nebtu pazinis, ka t ir Jeena Boura, via vec mlestba, par kuru tiesas sekretrs reiz dzej bija teicis, ka via esot uz skpstiem aicinoa, caurcaurm kairinoa. Pie akas Boura madmu sveicinja kaimi Viktors Mihailovis Poesovs, atsldznieks intelients, kur lja deni benzna kann. Poesovam seja bija k operas izrd stanam, kas pirms laianas uz skatuves rpgi nosmrta ar sodrjiem. Kaimii sasveicinjs un ska runt par notikumu, kas nodarbinja visu Stargorodas auu prtus. Tik tlu nu ir nonkui, Poesovs ironiski sacja, vakar visu pilstu apskrju trsastotdacollu vtgriezi nevarju sadabt. Nav. It nekur nav! Bet vl taiss tramvaja satiksmi ierkot! Kaut gan Jeenai Staislavovnai par trsastotdacollu vtgriiem bija tda pati jga k par lauksaimniecbu Leonardo da Vini vrd nosaukto horeogrfisko kursu klaustjai, kura dom, ka biezpienu iegst no vareikiem, tomr via juta Poesovam ldzi: - Kas nu tagad par veikaliem! Tagad,, ir tikai rindas, bet veikalu nav. Un nosaukumi iem veikaliem vienkri ausmgi. Stargiko! N, zint, Jeena Staislavovna, tas vl nav nekasi Viiem palikui etri Visprjs Elektrbas sabiedrbas motori. Nu, tie vl kaut k kustsies, lai gan karosrijas ir stas grabaas! Stikli nav iestiprinti gumijs. Es pats redzju. Viss inds vien sta tumsonba! Bet prjie motori harkovieu raojums. Caurcaurm krsaino metlu rpniecbas darbs. Ne versti nepavilks. Es tau apskatju Atsldznieks sakaitints apklusa. Via meln seja saul spdja. Acu baltumi bija dzeltengi. Starp mehaniztajiem mj amatniekiem, ar kdiem bija pilna visa Stargoroda, Viktors Mihailovis Poesovs bija pats neizmang-kais un biek par citiem iekls nepatikans. Tam par iemeslu bija via prlieku dedzg daba. Tas bija dedzgs sliis. Vi pastvgi meta dzirksteles. Personiskaj darbnc, kas atrads Pereeinskas rsielas nr. 7 otraj pagalm, viu sastapt nebija iespjams. Nodzisusi prvietojam ze vientulgi stvja mra a vid, kaktos mtjs prdurtas kameras, saplsti protektori Treugoik, aprsjuas, tik milzgas atslgas, ka ar tm vartu noslgt pilstu vrtus, gludas degvielas tvertnes ar uzrakstiem Indian un Wanderer, brnu atsperu ratii, uz mu apklususi dinamomana, satrdjuas jldas siksnas, eas piescintas pakulas, noberzts smilpaprs, austrieu durklis un vesela kaudze salauztu, saliektu un saspiestu drazu. Pasttji nevarja sastapt Viktoru Mihailoviu. Viktors Mihailovis jau kaut kur rosjs. Kad gan lai vi strdtu! Vi nevarja miergi noskatties, ja via vai citu pagalm iebrauca smagais ormanis ar kravu. Poesovs tlt izgja r un, salicis rokas uz muguras, nievjoi vroja ormaa rcbu. Pdgi via sirds neizturja. Kas tad t brauc iek? vi ausmindamies sauca. Pagriez! Ormanis nobijies pagrieza. Kur tu griez, stulbeni? Viktors Mihailovis uztraucs un pieskrja pie zirga. Vecos laikos tev btu cirtui tdu plii, ka tu tlt sajgtu, k jgrie. Kdu pusstundu t pakomandjis, Poesovs jau taisjs atgriezties darbnc, kur gaidja neizlabots velosipda sknis, bet pilstas miergo dzvi atkal un atkal iztraucja kds neparedzts notikums. Te uz ielas ar asu galiem sajs divi rati un Viktors Mihailovis ms rdt, k vislabk un trk tos att; te mainja telegrfa stabu un Poesovs prbaudja staba perpendikularitti pats ar savu pai no darbncas iznestu svrteni; vai ar garm brauca ugunsdzsji un Poesovs, taures skau satraukts, nemiera urdts, skrja paka ugunsdzsju ratiem. Tomr lgiem Viktoru Mihailoviu prma relas darbbas stihija. Vi uz vairkm dienm nozuda darbnc un klusdams strdja. Brni brvi skraidja pa pagalmu un klaigja, cik patika, smagie ormai pagalmos grieza pajgus, k gribja, rati uz ielas vispr vairs nesajs, ugunsdzsju rati un katafalki vientui ripoja uz ugunsgrku vietm Viktors Mihailovis strdja. Reiz pc tda aizrautga darba vi k aunu aiz ragiem izveda pagalm motociklu, kas bija samontts no automobiu, ugunsdzanas apartu, velosipdu un rakstmmanu gabaliiem. Pusotra zirgspka motors bija Vanderera, ritei Davidsona, bet prjs nozmgs daas jau sen zaudjuas firmu. Pie sdeka, aukli piesiets, karjs papes plakts Izminjums. Salasjs plis. Ne uz vienu neskatdamies, Viktors Mihailovis ar roku sagrieza pedli. Dzirkstele neuzls savas mintes desmit. Tad atskanja dzelzs vaksti, spkarats ska drebt un ietins duainos dmos. Viktors Mihailovis uzlca uz sdeka, un motocikls, uzmis rprtgu trumu, iznesa viu caur tuneli ielas vid un spji apstjs, k lodes erts. Viktors Mihailovis jau taisjs kpt zem un skt savu noslpumaino manu revidt, bet t pki padeva atpaka un, iznesusi savu radtju cauri tam paam tunelim, apstjs tan pa viet, no kuras bija skusi braukt, pagalma vid , piktinourdjs un eksplodja. K par brnumu, Viktors Mihailovis palika dzvs, bet no motocikla drupm vi nkoaj aizrautga darba period izgatavoja stacionru motoru, kas bija oti ldzgs stajam, tikai nedarbojs. Atsldznieka intelienta akadmisks darbbas kronis bija epopeja ar blakusmjas nr. 5 vrtiem. Ss mjas dzvoku sabiedrba nosldza ar Viktoru Mihailoviu lgumu, pc kura Poesovs apms savest pilng krtb mjas dzelzs vrtus un nokrsot tos kd ekonomisk krs pc paa ieskatiem. Savukrt dzvoku sabiedrba apms samakst V. M. Poesovam, kad darbu bs piemusi specila komisija, divdesmit vienu rubli septidesmit piecas kapeikas. Par zmogmarkm bija jmaks darba izpildtjam. Viktors Mihailovis aizstiepa vrtus k sts Samsons. Darbnc vi ar entuziasmu rs pie darba. Divas dienas pagja, kamr vrtus atkniedja. Tie tika izjaukti pa sastvdam. uguna eburii gulja brnu ratios; dzelzs stieus un pus pabza zem velsola. Vl daas dienas pagja, apskatot bojjumus. Un tad pilst atgadjs lielas nepatikanas: Malkas iel prplsa maistrl -densvada caurule, un Viktors Mihailovis nedas atlikus dienas pavadja avrijas viet, ironiski smndams, kliegdams uz strdniekiem un nemitgi lkodamies bedr. Kad Viktora Mihailovia organizatora kaisle bija daudzmaz norimusi, vi atkal rs pie vrtiem, tau bija par vlu: pagalma brni jau spljs ar mjas nr. 5 vrtu uguna eburiem un piem. Ieraudzjui saniknoto atsldznieku, brni izbails pameta spltes un aizmuka. Puse eburiu trka, un tos atrast neizdevs. Pc tam Viktora Mihailovia interese par vrtiem galgi atsala. Bet mj nr. 5, kas tagad bija visiem pieejama, notika drausmgas lietas. No bniiem zaga slapju veu, un kdu vakaru no pagalma aiznesa pat verdou patvri. Viktors Mihailovis pats personiski piedaljs zaga eran, tomr zaglis, izstieptajs roks turdams verdoo patvri, no kura skrda dmea vs r liesmu mles, skrja oti tri un, palaikam pagriezis galvu atpaka, netriem vrdiem lamja Viktoru Mihailoviu, kas skrja visiem pa prieku. Tau par visiem vairk dabja ciest mjas nr. 5 stnieks. Vi zaudja savu iknakts peu vrtu nebija, nebija ko atvrt, un vlnajiem mj ncjiem nebija nekda iemesla atdot stniekam savus griveikus. Skum stnieks ierads uzzint, vai vrti drz bot samontti, vlk jau ldzs dieva t kunga vrd, bet uz beigm ska pat draudt. Dzvoku sabiedrba aizstja Viktoram Mihailoviam rakstisku atgdinjumu. Oda pc tiesas. Stvoklis kuva aizvien saspltks. Stvdami pie akas, zltja un atsldznieks entuziasts turpinja sarunu. Tdos apstkos, kad nav piescinto gulu, Viktors Mihailovis kliedza, ka skanja viss pagalms, tas nebs nekds tramvajs, bet gan tr nelaime! Kad tas viss reiz beigsies! iesaucs Jeena Sta-islavovna. Dzvojam k meoi. Gala neredz J! Zint, ko es odien satiku? Vorobjainovu. Jeena Staislavovna atspieds pret aku, aiz prsteiguma turdama paceltu pilnu spaini ar deni. Es ierodos komunlsaimniecb pagarint darbncas rentes lgumu, eju pa koridoru. Pki pie manis pienk divi vri. Skatos viens tds k pazstams. T k btu Vorobjainova mis. ie nu jaut: Sakiet kda iestde ai k bija agrk? Es atbildu, ka agrk te bija sievieu imnzija, bet pc tam dzvoku daa. Kam jums tas vajadzgs? es jautju. Bet vii saka paldies un iet tlk. Tad es skaidri sapratu, ka tas ir pats Vorobjainovs, tikai bez sm. K vi te radies? Un tas otrs, kas bija viam ldzi, rkrtgi skaists vrietis. Skaidri redzams bijuais oficieris. Un tad es iedomjos ai brd Viktors Mihailovis pamanja kaut ko nepatkamu. Prtraucis sarunu, vi para savu kannu un tri noslps aiz atkritumu kastes. Pagalm lnm ienca mjas nr. 5 stnieks, apstjs pie akas un ms aplkot pagalma kas. Viktoru Mihailoviu nekur nemanjis, vi kuva bdgs. Atsldznieka Vitjkas atkal nav? vi jautja Jeenai Staislavovnai. Ak, es neko nezinu, zlniece atteica, es neko nezinu. Un, neparasti uzbudinta, deni no spaia akstindama, via steidzgi devs uz savu dzvokli.Stnieks novilka ar roku gar akas cementa sniem un devas uz darbncu. Divus sous aiz izkrtnes IEEJA ATSLDZNIEKA DARBNC bija otra izkrtne ATSLDZNIEKA DARBNCA UN PRIMUSU LABOANA, zem kuras karjs smaga atslga, Stnieks iespra ar kju pa atslgu un sirdgi izsaucs: Uh, mdzis tds! Stnieks vl savas trs mintes pastvja pie darbncas, kdams aizvien niknks un niknks, tad vi ar brki noplsa izkrtni, aiznesa pagalma vid pie akas un, ar abm kjm uzkpis tai virs, ska rdties. _ Zagi te pie jums dzvo tai septtaj numur! stnieks auroja. Visdi salaas! Ak tu, septigalvain odze! Tdam vl esot vidj izgltba! Man t tava vidj izgltba bijusi nebijusi! Mdzis noldtais! aj laik septigalvain odze ar vidjo izgltbu sdja aiz atkritumu kastes uz kannas un garlaikojs. Ar troksni vrs va logi, un tajos pardjs jautras sejas. No ielas palnm vien pagalm sanca zikrgie. Pamanjis auditoriju, stnieks vl vairk iedegs dusms. Atsldznieks mehniis! stnieks iesaucs. Sasodtais aristokrts! Smalkos izteicienus stnieks bagtgi mija ar nepiekljgiem lamu vrdiem, kurus vi brstja sevii devgi. Vjais sievieu dzimums, kas gubm vien zvilnja uz palodzm, bija par stnieku varen sautis, tomr no logiem nost negja. Purnu saaidu! stnieks plosjs. Izgltotais atradies! Kad tracis bija sasniedzis kulminciju, ierads milicis un klusdams ska_ vilkt skandlistu uz iecirkni. Milicim paldzja zei no Atrsainotaj. . Stnieks padevgi aprs milicim ap kaklu un ska raudt. Briesmas bija garm. Tad aiz atkritumu kastes pietrks kjas prguruais Viktors Mihailovis. Auditorija noalcs. Bezkaua! Viktors Mihailovis nosauca paka svingajam gjienam. Bezkaua! Es tev paradu! Nelietis! Rgti raudoais stnieks no t visa nek nedzirdja. Viu nus nesa uz nodau. K lietisku pierdjumu uz turieni aizstiepa ar izkrtni Atsldznieka darbnca un prmusu laboana. Viktors Mihailovis vl ilgi nevarja nomierinties. Sui tdi, vi teica, griezdamies pie skattajiem, varen lieli sav gar! Bezkauas! Diezgan, Viktor Mihailovi! pa logu uzsauca Jeena Staislavovna. Ienciet uz brtiu pie manis! Via nolika Viktoram Mihailoviam priek bodiu ar kompotu un, staigdama pa istabu, ms iztaujt. Ka es jums saku tas ir vi, bez sam, tomr vi, k arvien, kliedza Viktors Mihailovis, es tau viu oti labi pazstu! K izspauts Vorobjainovs! Apli, klusk! Kpc vi atbraucis, ka js domjat? Viktora Mihailovia melnaj sej iezags ironisks smns: Bet k js pati domjat? Vi pasmnja vl ironiskk: Katr zi ne jau tpc, lai paraksttu lgumus ar boevikiem. Js domjat, ka viam draud briesmas? Ironijas rezerves, kuras Viktors Mihailovis bija uzkrjis desmit pcrevolcijas gados, bija neizsmeamas. Via sej pardjs vesela srija smnu cits par citu dzlgks un skeptiskks. Kam gan Padomju Krievij nedraud briesmas un kur nu vl cilvkam, kas atrodas td stvokl k Vorobjainovs! sas,. Jeena Staislavovna, bez iemesla nenoskuj. Vai vi atstts no rzemm? Jeena Staislavovna jautja, un viai gandrz vai aizrvs elpa. Bez aubm, enilais atsldznieks atbildja. Kds viam vartu bt mris? Neesiet nu tik brniga! Vienalga: Man vajag' viu redzt, Bet vai js maz zint, ar ko riskjat? Ak, vienalga! Pc desmit gadus ilgas irans es nevaru netikties ar Ipolitu Matvejeviu. Viai patiem liks, ka liktenis vius izris td laika, kad vii viens otru mljui-. Es js oti ldzu, samekljiet viu! Uzziniet, kur vi ir! Jus mdzat apgrozties visur kur! Jums tas nebs grti! Pasakiet, ka gribu viu redzt! Vai dzirdat? Papagailis ar sarkanm apakbiksm, snauzdams lakt, izbijs no skaas sarunas, pagriezs ar galvu uz leju un glui k sastindzis palika karjamies. Jeena Staislavovna, atsldznieks mehniis sacja, pieceldamies un piespiezdams rokas pie krtm, es viu atradu un uzemu sakarus. Varbt js vl gribtu kompotu? zlniece juts aizkustinta. Viktors Mihailovis izda kompotu, nolasja niknu lekciju par nepareizu papagaia bra konstrukciju un atvadjs no Jeenas Staislavovnas, ieteikdams viai visu turt visstingrkaj slepenb.XI NODAA ALFABTS DZVES SPOGULISOtr dien kompanjoni prliecinjs, ka ilgk dzvot stnieka mitekl ir nerti. Tihons burkja, pavisam apdullis no t, ka skum bija redzjis kungu ar melnm sm, pc tam ar zam sm un vispdgi pavisam bez sm. Nebija uz k gult. Stnieka istaba smirdja pc pstoiem msliem; o smaku izplatja Tihona jaunie veltei. Vecie veltei stvja kakt un ar nebt neuzlaboja gaisu. Uzskatu atmiu vakaru par slgtu, Ostaps sacja, mums jprceas uz viesncu. Ipolits Matvejevis nodrebja. To nevar. Kpc ne? Tur vajadzs pierakstties. Vai jums nav krtb pase? N, pase ir krtb, bet pilst manu uzvrdu labi pazst. Sksies valodas. Koncesionri, doms iegrimui, klusja. Bet vai uzvrds Mihelsons jums patk? pki jautja neprspjamais Ostaps. Kds Mihelsons? Senators? N. Padomju tirdzniecbas darbinieku biedrbas loceklis. Nesaprotu, ko js ar to gribat sact. Tpc ka jums trkst tehnisku iemau. Neesiet tds tpi! Benders izma no zaajiem svrkiem arodbiedrbas biedra karti un iedeva Ipolitam Matvejeviam. Konrds Karlovis Mihelsons etrdesmit astous gadus vecs, bezpartejiskais, neprecjies, arodbiedrbas biedrs no 1921. gada, augstk, mr tikumga persona, mans labs pazia, liekas, liels brnu draugs Bet js varat ar brniem nedraudzties to milicija no jums neprass. Ipolits Matvejevis pietvka. Bet vai bs rti? rcba, lai gan paredzta kriminlkodeks, saldzinjum ar msu koncesiju tomr ir tikai nevainga brnu splte. Vorobjainovs tomr sastomjs. Js esat idelists, Konrd Karlovi. Jums vl ir laimjies, iedomjieties tikai, ja jums pki vajadztu kt par kaut kdu Pap-Kristozopulo vai Zlovunovu Sekoja drza piekriana, un koncesionri, neatvadjuies no Tihona, izgja uz ielas. Vii apmets mbelts istabs Sorbonna. Ostaps sacla kjs visu nelielo viesncas kalpotju tatu. Vispirms vi apskatja septirubu numurus, tau bija neapmierints ar toiekrtojumu. Piecrubu numuru iekrtojums viam patika labk, tikai tepii bija tdi k apdilui un istaba nejauki smirdja, Trsrubu numuros viss bija labi, izemot gleznas. Es nevaru dzvot vien istab ar dabas ainavm, Ostaps sacja. Vajadzja apmesties numur par rubli astodesmit. Tur nebija dabas ainavu, nebija tepiu, istabas iekrta bija stipri vien atturga: divas gultas un naktsgaldi. Akmens laikmeta stils, Ostaps atzingi piezmja. Bet vai aizvsturiskie dzvnieki matraos nemjo? Atkarb no sezonas, viltgais apkalpotjs atbildja, ja, piemram, sank kda guberas mroga sapulce, tad, protams, nav, jo sabrauc daudz auu un pirms tam notiek liela trana. Bet prj laik tiem gads, ka ar iemjo. No kaimiu Livdijas numuriem. Tan pa dien koncesionri ierads Stargorodas Komunls saimniecbas noda, kur dabja visas nepiecieams zias. Izrdjs, ka dzvoku daa bija izformta 1921. gad un ts plaais arhvs apvienots ar Stargorodas Komunls saimniecbas nodaas arhvu. Pie darba rs lielais kombinators. Pievakar kompanjoni jau zinja arhva przia Varfolomeja Korobeiikova biju pilstas prieknieka kancelejas ierda, tagad kantordarbinieka mjas adresi. Ostaps ietrps adtaj vest, izdauzja pret gultas galu svrkus, izprasja no Ipolita Matvejevia rubli un divdesmit kapeikas reprezentcijai un devs vizt pie arhivra. Ipolits Matvejevis palika Sorbonn un satraukts ska staigt spraug starp abm gultm. aj zaaj un aukstaj vakar izrs visa paskuma liktenis. Ja izdosies dabt orderu kopijas, kas rdtu, k sadaltas no Vorobjainova savrupmjas paemts mbeles, tad paskumu vartu uzskatt pa pusei izdevuos. Nkotn, protams, vl gaidtu neiedomjamas grtbas, tau pavediens jau btu rok. Ja tikai dabtu orderus, Ipolits Matvejevis ukstja, atlaidies gult, ja tikai btu orderi!.,. Izgult matraa atsperes dzla viu k blusas. Vi to nejuta. Vi vl visai miglaini nojauta, kas notiks pc orderu saemanas, tomr bija prliecints, ka tad viss ies k pa taukiem. Bet tauki par aunu nenk, viam nez kpc nedeva miera doma. stenb ievrjs lielas ziepes. Roaino sapu premts, Ipolits Matvejevis grozjs gult no vieniem sniem uz otriem. Atsperes vaidja zem vna smaguma. Ostapam bija jiet cauri visai pilstai. Korobeiikovs dzvoja Gusi Stargorodas nomal. Tur pa lielkai daai dzvoja dzelzcenieki. Reizm virs mjm pa uzbrumu, ko ietvra plns betona ogs, atpakagjien pabrauca garm coa lokomotve. Mju jumtus uz mirkli apgaismoja lokomotves kurtuves liesmain uguns. Reizm ripoja tuki vagoni, reizm sprga petardes. Starp bdelm un pagaidu barakm stieps gari, vl neizuvui kooperatvu celtu ieeu ku korpusi. Ostaps pagja garm mirdzoai salai dzelzcenieku klubam, pc papria prbaudja adresi un apstjs pie arhivra mjias. Vi pagrieza durvju zvanu ar reljefiem burtiem Ldzu griezt. Pc garas iztaujanas pie k? un kpc? durvis atvrs, un vi atrads tum, ar skapjiem piebzt prieknam. Tums kds elpoja Ostapam sej, bet neko nesacja. Kur eit vartu sastapt pilsoni Korobeiikovu? Benders jautja. Elpojoais cilvks pama Ostapu aiz rokas un ieveda damistab, kuru apgaismoja petrolejas griestu lampa. Ostaps ieraudzja sav priek mazu, rkrtgi trgu vecti ar neparasti lokanu muguru. Nebija aubu, ka is veuks ir tas pats pilsonis Korobeiikovs. Ostaps bez uzaicinjuma pievilka tuvk krslu un apsds. Veuks drosmgi skatjs via patvargajs izdarbs un klusja. Ostaps pirmais laipni uzska sarunu: Es pie jums darans. Vai js strdjat Stargorodas komunlsaimniecbas nodaas arhv? Veuka mugura sakustjs un apstiprinoi izliecs, Bet agrk strdjt dzvoku da? Es esmu strdjis visur kur, veuks jautri atsaucs. Pat pilstas prieknieka kancelej? To sakot, Ostaps piemlgi pasmaidja. Veuka mugura ilgi locjs un pdgi apstjs td stvokl, kas liecinja, ka dienests pilstas prieknieka kancelej bijis gaum sen un visu atcertiesnemaz nav iespjams. Bet varbt js tomr btu tik laipns un pateiktu, ar ko varu pakalpot? saimnieks jautja, ar interesi vrodams viesi. Bu tik laipns, vies.is atbildja. Es esmu Vorobjainova dls. Kura tad? Vai muiniecbas prieknieka? Nja. Vai vi vl dzvs? Miris, pilsoni Korobeiikov. Aizgjis dieva mier. J, bez sevim skumjm sacja veuks, bdgs notikums. Bet viam tau, liekas, brnu nebija? Nebija gan, Ostaps laipni apstiprinja. K tad Nekas. Es esmu no morgantiskm laulbm. Vai nebsiet Jeenas Staislavovnas dli? J, tiei t. Un k tad viai ar veselbu? Maman sen jau kap. Ak t gan, ai, cik bdgi! Un vl ilgi veuks ar asarm acs ldzjtgi skatjs uz Ostapu, kaut gan vl odien pat bija redzjis Jeenu Staislavovnu tirg gaas rind. Visi esam mirstgi, vi sacja. Tomr ataujiet pavaict, kd liet esat ncis, cienjamais, jsu vrdu gan nezinu Voldemrs, Ostaps tri atsaucs. Vladimirs Ipolitovis? oti labi. T. Es klausos, Vladimir Ipolitovi. Veuks apsds pie galda, ko klja musturota vaskadrna, un ieskatjs Ostapam tiei acs. Ostaps ar izmekltiem vrdiem izteica savas skumjas par veckiem. Vi oti nolojot, ka tik vlu iebrucis oti cienjam arhivra mjokl un trauc viu ar savu vizti, bet cerot, ka oti cienjamais arhivrs piedoot, kad uzzinot, kdas jtas viu uz to mudinjuas. , Es gribtu, ar neizsakmu dla mlestbu nobeidza Ostaps, sameklt kaut ko no papia mbelm, lai saglabtu via piemiu. Vai jums nav zinms, kam atdotas via nama mbeles? Sarets uzdevums, veuks padomjis atbildja, tas pa spkam tikai nodrointam cilvkam Piedoanu, bet ar ko js nodarbojaties? Brva profesija. Uz artea pamatiem dibinta personiska lopkautuve un saldtava Samar. Veuks aizdomgi paskatjs uz jaun Vorobjainova zao ietrpu, tau nek neiebilda. Nadzgs jauns cilvks, vi nodomja. Ostaps, kas tobrd bija beidzis Korobeiikova novroanu, nosprieda, ka veuks ir tipisks nelietis. T tas ir, Ostaps sacja. T tas ir, arhivrs atbildja, grti, bet izdart var Bs vajadzgi ldzeki? nca talk lopkautuves un saldtavas panieks. Neliela summa .., Tuvk pie vietas, k saka Mopasns. Par zim tiks samaksts. Nu labi, lieciet gald septidesmit rubu. Kpc tad tik daudz? Vai auzas tagad drgas? Veuks, locdams mugurkaulu, smalka balstia noskandja: Jums labpatk jokot Piekrtu, papuct. No manis nauda, no jums orderi. Kad lai es pie jums piekpju? Vai nauda jums ldzi? Ostaps bez vilcinans plja ar roku pa kabatu. Tad ldzu kaut vai tlt, Korobeiikovs svingi sacja. Vi aizdedzinja sveci un ieveda Ostapu blakusistab. Tur atrads ne vien gulta, kur acmredzot gulja mjas saimnieks, bet ar ar grmatvedbas grmatm nokrauts rakstmgalds ungar kancelejas skapis ar vajiem plauktiem. Pie plauktu malm bija prelmeti drukti burti no A ldz pat pdjam alfabta burtam. Plauktos atrads ar jaunu auklu prsieti orderusaini. - Oho! Ostaps sajsmints izsaucs. Pilngs mjas arhvs! Pavisam pilngs, arhivrs kautri atbildja. Es, zint, katram gadjumam Komunlsaimniecbas nodaai tas nav vajadzgs, bet man uz vecumdienm var nodert Ms dzvojam, zint, k uz vulkna kas viss nevar notikt audis tad metsies meklt savas mbeles, bet kur tad s ir? Ae, kur ts ir! eitan! Skap. Un kas saglabja, kas nosargja? Korobeiikovs. Tad nu kungi sacs vectim paldies, paldzes vecumdiens Bet man jau daudz nevajag iedos pa desmitnieciam par orderti un paldies par to pau Citdi lai pamina vien sameklt adatu siena kaudz! Bez manis neatrads! Ostaps ar sajsmu skatjs uz veuku. Brniga kanceleja, vi sacja, pilnga mehanizcija! Js esat sts darba varonis! Glaimotais arhivrs ms viesi iepazstint ar vism sava iemot darba detam. Vi atvra biezs uzskaites un sadales grmatas. eit ir viss, vi sacja, visa Stargoroda! Visas mbeles! No k un kad paemtas, kam un kad izsniegtas. Bet te ir alfabta grmata, dzves spogulis! Kdas mbeles js interes? Pirms ildes tirgoa Angelova? L-gtum! Skatieties uz burtu A. Burts A, Ak, An, An-gelovs Kds numurs? Lk, 82742. Un tagad emsim uzskaites grmatu. 142. lappuse. Kur ir Angelovs? Reku, Angelovs. No Angelova 1918. gada 18. decembr paemts: klavieres Bekker, nr. 97012, mkstais klavieru soli, rakstmgaldi divi gabali, drbju skapji etri (divi no sarkankoka), ifonjers viens un t tlk Bet kam iedots? Paskatsimies sadales grmat. Tas pats numurs 82742 Izsniegts. ifonjers pilstas kara komisaritam, drbju skapji trs gabali brnu interntam Crultis Un vl viens drbju skapis Stargorodas guberas Prtikas kombinta sekretra personiska lietoan. Bet kur palikuas klavieres? Klavieres ajzvestas uz Socils nodroinanas otro namu. Un tur ts atrodas ldz ai dienai.., T k nebtu tur tdas klavieres redzjis, Ostaps nodomja, atcerjies Alhena kaungo mti. Vai, piemram, pilstas valdes kancelejas priekniekam Murinam Ttad jmekl uz burtu M. Te ir itin viss. Visa pilsta. Te ir klavieres, visdas kuettes, trimo, krsli, dvanii, pufii, lustras .,. Servzes pat ts te ir J! Ostaps_sacja. Vajadztu uzcelt jums pieminekli uz mu miem. Tomr ersimies pie lietas. Piemram, burts V. Ldzu burts V, Korobeiikovs labprt atsaucs. Tlt. Vom, Von, Vorickis. Nr. 48238, Vorobjainovs Ipolits Matvejevis, jusu tti lai viam debesu valstba! bija sirds cilvks..'. Klavieres Bekker, nr. 54809, nieu vzes, martas, etras, franu fabrikas Sevra raojums, Obisonas tepii astoi, dada lieluma, gobelns Gane, gobelns Gans, divi te-kieu tepii, viens Horasnas tepiis, la izbznis ar bodu viens, guamistabas garnitra divpadsmit priekmeti, damistabas garnitra sepadsmit priekmeti, viesistabas garnitra etrpadsmit priekmeti , riekstkoka, meistara Gambsa darbs .., . Bet kam izdots? Ostaps nepacietgi ieprasjs. To ms tlt redzsim. La izbznis ar bodu otrajai milicijas nodaai. Gobelns Gans mkslas vrtbu fonda. Gobelns Gane densceu transporta darbinieku klub. Obisonas, tekieu un Horasnas tepii Arjs tirdzniecbas Tautas komisarit. Guamistabas garnitra mednieku biedrb, damistabas garnitra lejnicu galvens prvaldes Stargorodas noda. Viesistabas riekstkoka garnitra dads viets. Apaais galds un viens krsls Socilas nodroinanas otraj nam, dvns ar izliektu atzveltni dzvoku daas rcb (ldz im laikam'stv priektelp, visu drbi nospeojui, neliei tdi), vl viens krsls biedram Gricacujevam k imperilistisk kara invaldam, izsniegts uz via lguma un dzvoku daas vadtaj b. Burkina rezolcijas pamata. Desmit krsli aizstti uz mbeu muzeju Maskava saska ar Izgltbas Tautas komisarita apkrtrakstu .., nieu vzes, martas ,,, Gods un slava, Ostaps gavildams iesaucs, tas ir konenili! Btu labi ieskatties ar orderos. Tlt, tlt tiksim ar pie orderiem. Nr. 48238, burts V. Arhivrs piegja pie skapja un, paclies uz pirkstgaliem, pama vajadzgo sainti. - re. eit ir visas jsu ttia mbeles. Vai js vlaties visus orderus? Kur nu visus T.,, Brnbas atmias viesistabas garnitra .., Atceros, k es viesistab spljos uz Horasnas tepia un skatjos uz gobelnu Gane Skaists bija tas laiks, ak, zelta brnu dienas! Tad jau ar viesistabas garnitru mums, papuct, ar pietiks. Arhivrs rpgi tina va zao pasaku sainti un meklja pieprastos orderus. Korobeiikovs atlasja piecus. Viens orderis par desmit krsliem, divi par vienu krslu, viens par apao galdu un viens par gobelnu Gane. Paskatieties, esiet tik laipns! Viss kartb. Kur kas atrodas viss zinms. Uz pasakiem ir visas adreses un samja parocgs paraksts. T ka, ja nu vai t, neviens nevars noliegt. Varbt vlaties enerlienes Popovas garnitru? oti laba. Ar Gambsa darbs. Bet Ostaps, kuru skubinja viengi mlestba uz veckiem, para orderus, iebza dzii snkabat, bet no enerlienes garnitras atteics. Vai var izrakstt kvtti? arhivrs apjautjs, veikli izliekdams muguru. Rakstiet, Benders laipni sacja, js, kas cnties par ideju. Tad es rakstu, Pucjiet va! Vii aizgja atpaka uz pirmo istabu. Korobeiikovs kaligrfisk rokrakst uzrakstja kvti un smaiddams pasniedza viesim. Galvenais koncesionrs neparasti piekljgi pama papriu ar labs rokas diviem pirkstiem un ielika tan pa kabat, kur jau atrads vrtgie orderi. Nu, visu labu, vi sacja, acis piemiedzis, liekas, es js stipri iztraucju. Neuzdroinos ilgk apgrtint ar savu kltbtni. Sniedziet roku, kancelejas priekniek! Prsteigtais arhivrs vrgi paspieda Ostapa pastiepto roku. Visu labu! Ostaps atkrtoja. Vi devs uz izeju. Korobeiikovs neko nesaprata. Vi pat paskatjs uz galdu, vai tikai ciemi nav atstjis naudu tur, bet ar uz galda naudas nebija. Tad arhivrs 'oti klusi pajautja: Bet nauda? Kda nauda? Ostaps prvaicja, vrdams va durvis. Js, liekas, jautjt par kaut kdu naudu? J, protams! Par mbelm! Par orderiem! Draudzi, Ostaps melodiski novilka, jnudien, zvru pie nelaia papia goda. Dotu ar mu prtu, bet naudas nav aizmirsu izemt no teko rina. Veuks nodrebja un pastiepa uz prieku savu kuslo epiu,_ grasdamies aizturt vlo apmekltju. Lnk, mui, Ostaps draudoi iesaucs, ja tev skaidri un gaii pasaka rt, tad tas nozm, ka rt! Nu, uz redzi! Rakstiet vstules! Durvis ar troksni aizcirts. Korobeiikovs atkal ts atvra un izskrja uz ielas, tau Ostapa tur vairs nebija. Ostaps steidzgi gja garm tiltam. Caur viaduktu braucoa lokomotve apgaismoja viu ar savm ugunm un ietstja dmu mutuos. Ledus sakustjies! Ostaps uzsauca manistam. Ledus sakustjies, zvrinto piesdtju kungi! Manists nesaklausja via vrdus un atmeta ar roku, manas ritei ska spcgk raustt klou trauda elkous, un lokomotve aizdrzs. Korobeiikovs pris minu pastvja ledainaj vj un, neganti lamdamies, atgriezs sav mjel. Viu prma nepanesams rgtums. Vi nostjs istabas vid un aiz niknuma saka sprdt galdu. Palcs galoveidgais pelnutrauks ar sarkanu uzrakstu Treugoik, un glze saskandinja ar karafi. Vl nekad Varfolomejs Korobeiikovs nebija tik nelgi piekrpts. Vi varja krpt, ko vien gribja, bet tagad pats bija apvests ap stri tik enilkvienkari, ka vi vl ilgi stvja un sprdja damgalda resnas kjas. Gusi Korobeiikovu sauca par Varfolomejiu. Pie via griezs tikai rkrtjasnepiecieambas gadjumos. Varfolomejis ma l mantas un pieprasja zvrgus procentus. Vi ar to nodarbojs jau vairkus gadus un vl ne reizes nebija iekritis. Bet tagad vi izgzies sava labkaj komercilaj paskum, no kura bija gaidjis lielu peu un nodrointas vecumdienas. Vai tas kds joks! vi iesaucs, atcerdamies post aizlaistos orderus. Tagad naudu tikai iepriek. Nu k es t varju noaut greizi? Pats_ savm rokm atdevu riekstkoka viesistabas garnitru!.., Gobelns Gane cik tas vien nemaks! Roku darbs! Zvanu Ldzu griezt jau krietnu brdi grozja kda nedroa roka, un Varfolomejis vl nebija paspjis atcerties, ka rdurvis palikuas va, kad priektelpa atskanja smaga rboa un skapju labirintos apjukua cilvka balss iesaucs: Kur te var tikt iek? Varfolomejis izgja prieknam, sagrbstja kdu mteli (cik varja sataustt drapa) un ieveda damistab svto tvu Fjodoru. Pazemgi ldzu piedoanu, svtais tvs Fjodors sacja. Pc desmit mintm, kad abi bija izteikui viens otram aplinku mjienus, likdami liet dadus viltgus gjienus, noskaidrojs, ka pilsonim Korobeiikovam patiem ir das tdas zias par Vorobjainova mbelem.bet svtais tvs Fjodors neatsaks par m zim samakst. Bez tam arhivram par lielu apmierinjumu izrdjs, ka apmekltjs, ir biju muiniecbas prieknieka miesgs brlis un dedzgi vlas saglabt via piemiu, iegstot riekstkoka viesistabas garnitru. Ar o garnitru Vorobjainova brlim saistjs vissiltks zna dienu atmias. Varfolomejis pieprasja simt rubu. Apmekltjs bra piemiu vrtja krietni zemk ap trsdesmit rubiem. Vienojs par piecdesmit. Naudu gan es palgu tlt, arhivrs pavstja, tdi ir mani noteikumi, Bet vai tas nekas, ja es maksu zelta desmitniekos? svtais tvs Fjodors tri ieprasjs, plsdams va svrku oderi. Pieemu pc kursa. Par deviarpus. Pareizjais kurss. Vostrikovs izpurinja no zutea piecus dzeltenos, piebra vl divarpus sudrab un piebdja visu kaudzti arhivram. Varfolomejis divas reizes prskaitja naudu, sagrba to sauj, paldza ciemiu brtiu uzkavties un aizgja pc orderiem. Sav slepenaj kancelej Varfolomejis ilgi negudroja, atvris alfabtu dzves spoguli uz burtu P, tri atrada vajadzgo numuru un pama no plaukta enerlienes Popovas orderu sainti. Atsjis to va, Varfolomejis izma vienu orderi, izdotu b. Brun-sam, kas dzvo Vnogu iel 34, par divpadsmit Gambsa fabrik raotiem riekstkoka krsliem. Brndamies par savu atjautbu un prasmi izlocties, arhivrs iesmjs un aiznesa orderi pircjam. Visi vien viet? pircjs iesaucs. Visi k viens. Visi ir tur. Brniga garnitra! T tik ir manta! Ak, kas tur ko ststt! Pats zint. Svtais tvs Fjodors sajsmints ilgi kratja arhivra roku un, prieknam neskaitmas reizes uzgrdies uz skapjiem, pazuda nakts tums. Varfolomejis vl ilgi smjs par piemuoto pircju. Zelta montas vi nolika rind uz galda un ilgi sdja, miegaini blenzdams uz piecm spdgm ripim. Nez kpc vii t metuies uz Vorobjainova mbelm? vi nodomja. Galgi jukui. Vi norbs, paviri noskaitja lganu, ieliks auraj jaunas meitenes gulti un noraizjies aizmiga.XII NODAA UGUNGA SIEVIETE DZEJNIEKA SAPNISAukstums pa nakti bija pazudis bez mias. Kuva tik silts, ka agrnajiem gjjiem gura kjas. Zvirbui ivinja ka negudri. Pat vista, izgjusi no virtuves viesncas pagalm, sajuta spku piepldumu un minja pacelties sprnos. Debess bija nosta ar sku mkou klimpm, no atkritumu kastes plda vijolu un zemnieku zupas smara. Vj iervs zem karnzes un sastinga. Kai gulnja uz jumta un, acis augstprtgi piemiegusi, lkojs pagalm, pr kuru skrjaapkalpotjs Aleksandrs ar netras veas klpi. Sorbonnas gaiteos mods dzvba. Uz tramvaja atklanas svinbm no apriiem ierads delegti. No viesncas lnijdrokas ar uzrakstu Sorbonna izkap vesels bars. Saule sildja piln spar. Pacls augup veikalu rievotie dzelzs aizvirti. Padomju darbinieki, kas bija izgjui uz darbu vattos mteos, smaka nost un, juzdami pavasara smagumu, pogja mteus vaa. Kooperatva iel prldtajai dzirnavu celtniecbas automanai bija prlzusi atspere, un, notikuma viet ieradies, Viktors Mihailovis Poesovs deva padomus. Ar lietiu greznbu iekrtot numur (divas gultas un naktsgaldi) atskanja zirdziska sprauslana un zviegana: Ipolits .Matvejevis lksmi mazgjas un trja degunu. Lielais kombinators gulja gult, aplkodams saplsuos puszbakus. Starp citu, vi sacja, ldzu, dzsiet savu pardu! Ipolits Matvejevis atma no sejas dvieli un paskatjs uz kompanjonu ar izvalbtm acm bez pensneja. Ko blenat uz mani k zaldts uz uti? Par ko js brnties? Ka ir pards? J! Js man esat pard naudu. Vakar aizmirsu pateikt, ka par orderiem es saska ar jsu pilnvarm samaksju septidesmit rubu. Par ko pievienoju kvti. Dodiet urp trsdesmit piecus rubus! Koncesionri, es ceru, izdevumus sedz uz vienldzbas pamatiem? Ipolits Matvejevis uzlika pensneju, izlasja kvti un negribgi atdeva naudu. Tau pat tas nespja apnot via prieku. Bagtba bija rok. Nieka trsdesmit rublni k putekltis pagaisa briljantu kalna mirdzum. Ipolits Matvejevis, starojoi smaiddams, izgja gaiten un ska staigt pa to urp un turp. Uz drglietu pamatiem celts jauns dzves plni viu ielksmoja. Bet svtais tvs? vi klusb irgjs. Muis paliek muis. Neredzt viam krslus k savas ausis! Aizgjis ldz gaitea galam, Vorobjainovs griezs apkrt. Balts, saplaisjus durvis nr. 13 atvrs, un viam tiei pret iznca svtais tvs Fjodors, trpies zil krievu krekl, kas bija apjozts ar melnu, nobrutu auklu, kurai katr gal karjs pa kuplam puim. Svt tva labsirdg seja aiz laimes staroja. Ar vi bija izncis gaiten pastaigties. Snceni vairkkrt satiks un, triumfjoi saskatjuies, gja tlk. Gaitea galos abi reiz apgriezs un atkal tuvojs viens otram .,, Ipolitam Matvejeviam vai elpa aizrvs no sajsmas. Ts paas jtas bija prmuas ar svto tvu Fjodoru. Zlums pret uzvarto pretinieku mca abus. Pdgi, piekto reizi satiekoties, Ipolits Matvejevis neizturja. Sveicinti, ciengtvs! vi neizsakmi sald bals ierunjas. Svtais tvs Fjodorslika liet visu sarkasmu, kdu vien dievs viam bija atvljis, un atsaucs: Labrti, Ipolit Matvejev! Ienaidnieki aizgja katrs uz savu pusi. Kad vii atkal nonca ldzas, Vorobjainovs izmeta: Vai es nebiju jums ko nodarjis, kad pdjoreiz tikmies? N, nemaz ne, tikties bija loti patkami, bezgala lksmais svtais tvs Fjodors atbildja. Ce vius atkal aiznesa katru uz savu pusi. Svt tva fizionomija saka Ipolitu Matvejeviu uztraukt. _ Dievkalpojumus droi vien vairs nenoturat? vi nkoas tikanas laik jautja. Vai nu tagad dievkalpojumi prt! Draudzes loceki izkldui pa pilstm, mekl drglietas. Iegaumjiet savas drglietas! Savas! Es nezinu, kam ts pieder, bet meklt, mekl. Ipolits Matvejevis gribja pateikt kdu rupjbu un td jau pat muti atvra, tau nek nevarja izdomt un saskaities atgriezs sav numur. Pc mirka no turienes iznca Turcijas pavalstnieka dls Ostaps Benders debeszil veste un, mdams pats uz savu zbaku saitm, devs pie Vostrikova. Rozes svt tva Fjodora vaigos novta un prvrtas pelnos. Uzprkat vecas mantas? Ostaps bargi noprasja. Krslus? eskas? Zbaksmra bundias? Ko js vlaties? svtais tvs Fjodors noukstja. Es veos jums prdot vecas bikses. Gardzniekam pr muguru prskrja saltas tirpas, un vi pakps snis Ko js klusjat k arhierejs pieemanas laik? Svtais tvs Fjodors lni devs uz savu numuru. Vecas mantas uzprkam, jaunas zogam! Ostaps nokliedza viam paka. Vostrikovs ierva galvu plecos un apstjas pie savm durvm. Ostaps neprstja irgties: K tad paliek ar biksm, augsti cienjamais kulta kalp? emsiet? Vl dabnamas vestes piedurknes, kliera caurumi un sprgua zea ausis. emiet vairum iznks ltk! Un krslos tie nav noslpti meklt nevajag! Nu?! Aiz kulta kalpa muguras aizvrs durvis. Apmierintais Ostaps, ar zbaku saitm pa tepii pukindams, lni devs atpaka. Kad via masvais stvs bija pietiekami tlu, svtais tvs Fjodors igli pabza galvu pa durvju spraugu un ilgi apvaldt sautuma iespiedzas: Pats tu esi muis! Ko? _ Ostaps iesaucs un mets atpaka, tau durvis jau bija ciet, tikai atslga vien noskrapstja. Ostaps noliecs pie atslgas cauruma, pielika pie mutes delnu k ruporu un, skaidri izrundams vrdus, vaicja: , Cik maks opijs priek tautas? Aiz durvm klusja. Js esat viens prasts cilvks, onkult! Ostaps nokliedza. Taj pa mirkl pa atslgas caurumu izvs un saka bakstties zmulis, ar kura aso galu svtais tvs Fjodors cents iedzelt ienaidniekam. Koncesionars laik atlca nost un sara zmuli. Durvju irti, ienaidnieki klusdami ska vilkt zmuli katrs uz savu pusi. Uzvarja jaunba, un zmulis, stvdamies pret k skabarga, lni izlda no cauruma. Ar o trofeju Ostaps atgriezs sav numur. Kompanjoni kuva vl lksmki. Un naidnieks ekas va lai! Ostaps noskandja. Uz zmua autnes vi ar kabatas nazti iegrieza aizskarou vrdu/izskrja gaiten un, iebzis zmuli atslgas caurum, tlt atgriezs numur. Draugi izvilka dienas gaism orderu zaos pasaknus un ms tos rpgi ptt. Orderis par gobelnu Gane, Ipolits Matvejevis sapaini sacja. Es o gobelnu nopirku Pterburg no antikvra. Pie velna Gani! Ostaps iesaucs, saplsdams orderi smalks drisks. Apa galds Acmredzot no garnitras Dodiet urp! Jupis viu rvis, to galdiu! Palika divi orderi: viens par 10 krsliem, izdots mbegaldniecbas mkslas muzejam Maskav, otrs par vienu krslu b. Gricacujevam Stargorod, Pehanova iel 15. Gdjiet naudu, Ostaps sacja, varbt vajadzs braukt uz Maskavu! Bet ar eit tau ir krsls? Izredzes viens pret desmit. Tra matemtika. Un ar tad tikai td gadjum, ja pilsonis Gricacujevs ar to nav izkurinjis taupbas krsniu. Nejokojiet, t nevajag! Nekas, nekas, lieber Vater Konrd Karlovi Mihelson, gan atradsim! Svts pienkums! Valksim batista kjautus, dsim Margo krmu. Man nezin kpc liekas, Ipolits Matvejevis piezmja, ka drglietm vajag bt tiei in krsl. Ak! Jums liekas? Kas jums vl liekas? Nekas? Nu labi. Strdsim marksistiski. Debesis atstsim putniem, bet pai_ ersimies pie krsliem. Mani moct moka vlanas jo trk tikties ar imperilistisk kara invaldu pilsoni Gricacujevu no Pehanova ielas piecpadsmit numura. Turieties man ldzi, Konrd Karlovi! Plnu sastdsim ce. Iedams garm svt tva Fjodora durvm, atriebgais Turcijas pavalstnieka dls iespra tm ar kju. No numura vrgi atskanja notramdt konkurenta rkana. Ka tik vi nesadomtu mums sekot! Ipolits Matvejevis nobijs. Pc sdienas ministru tikans uz jahtas nekda tuvinans nav iespjama. Vi no manis baids. Draugi atgriezs tikai pievakar. Ipolits Matvejevis bija noraizjies. Ostaps - staroja. Viam kjs bija jaunas avekrsas kurpes, pie kuru papiem bija pieskrvtas apaas gumijas, jaunas rtainas zees k aha galdi ar zaiem un melniem kvadrtiiem, galv krma krasas okene un ap kaklu rumu stila puszda alle. Bt jau tas krsls ir, Ipolits Matvejevis sacja, atcerdamies gjienu pie atraitnes Gricacujevas, bet k lai dabu? Varbt nopirkt? Ko nu, Ostaps atbildja, nemaz jau nerunjot par pilngi neracionliem izdevumiem, tas vl rads ar valodas. Kpc pirkui vienu krslu? Kpc tiei o krslu? Ko tad lai dara? Ostaps ar patiku aplkoja jauno kurpju kapes. Sikmoderni, vi sacja. Ko lai dara? Neuztraucieties, prieksdtj, operciju veikt uzemos es. itm kurptm neviens krsls nesps pretoties. N, vai zint, Ipolits Matvejevis kuva moks, kad js runjt ar Gricacujeva kundzi par pldiem, es apsdos uz msu krsla un, goda vrds, sajutu sev apak kaut ko cietu. Tie ir tur, nudien ir tur Patieam, dieva vrds, es jtu. Neuztraucieties, pilsoni Mihelson! Krslu vajag nakt nozagt! Nudien nozagt! K muiniecbas priekniekam jums tomr ir prk aurs vriens. Bet vai js maz zint da paskuma tehniku? Varbt jums emodn paslpts ldzemams nesesers ar mzeru komplektu? Izmetiet das domas no galvas! Apzagt nabaga atraitni t ir tipiska kstans. Ipolits Matvejevis atjdzas. Gribas tau trk, - vi sacja ldzo bals. tri tikai blusas er, Ostaps pamcoi piezmja. Es viu precu. Ko? Gricacujeva madmu. Kpc? Lai miergi un bez troka vartu parakties pa krslu. Bet js tau saistsiet sevi uz visu mu! Ko tik cilvks nedara koncesijas lab! Uz visu mu, Ipolits Matvejevis noukstja. Ipolits Matvejevis rkrtgi izbrnjies nopltja rokas. Via skt gardznieka seja saviebs. Kuva redzami zili zobi, kas nebija trti kop aizbraukanas no N. pilstas. Uz visu mu! Ipolits Matvejevis noukstja. Tas ir liels upuris. Ms, dzve! Ostaps sacja. Upuris! Ko js zint par dzvi un upuriem? Domjat, tlab, ka tikt izlikts no savrupmjas, js pazstat dzvi? Un, ja jums rekvizta viltota nieu vze, tad tas ir upuris? Dzve, zvrinto piesdtju kungi, ir sareta bana, bet, zvrinto piesdtju kungi, pie s saretas banas var piekt pavisam vienkri tikpat vienkri ka pie ldes. Tikai vajag mct o ldi atvrt. Kas to neprot, tas ir pagalam. Vai js esat dzirdjis par vientunieku huzru? Ipolits Matvejevis nebija dzirdjis. Bulanovs! Vai neesat dzirdjis? Par aristokrtisks Pterburgas varoni? Tlt dzirdsiet. Un Ostaps Benders izststja Ipolitam Matvejeviam notikumu, kura dvainais skums bija satraucis visu Pterburgas augstko sabiedrbu, bet t vl jo dvainkais beigu gals pagaisis un pdjos gados risinjies, pilngi neviena nemants. STSTS PAR VIENTUNIEKU HUZRU Lepnais huzrs- grfs Aleksejs Bulanovs, k pareizi izteics Benders, patiem bija aristokrtisks Pterburgas varonis. Lielisk kavalrista un pltnieka vrdu vienmr daudzinja Angu krastmalas pilu klrgie iemtnieki un augstks sabiedrbas avu hronika. oti biei ilustrto urnlu lappuss pardjs skaistua huzra fotoattls ar tresm un ski sprogotu karakulu apts mundieris, augsti denii, pielaizti mati un strups, bras deguns.Par grfu klda valodas, it k vi esot piedaljies daudzs slepens divkaujs, kas beigus liktengi, ka viam bijui acm redzami romni ar visskaistkajm, visnepieejamkajm augstks sabiedrbas dmm, ka atvies trakulgus izlcienus pret sabiedrb cienjamm personm un piedaljies uzdzv, kas arvien beigusies ar civilistu piekauanu. Grfs bija skaists, jauns, bagts, viam vienmr veics mlestb, veics kru spl un mantojumu saeman. Via radinieki mira biei, un viu atsttie mantojumi vairoja t jau milzgo huzra bagtbu. Vi bija izaicinos un drosmgs. Vi paldzja Abesnijas negusam Menelikam kar pret itlieiem. Vi sdja zem lielajm Abesnijas zvaigznm, ietinies balt apmetn, un skatjs trsverstgaj apvidus kart (mrogs: trs verstis viena colla) . Lpu uguns meta audgas nas uz grfa nolaiztajiem deniiem. Pie via kjm sdja via jaunais draugs abesnieu zns Vasjka. Sakvis Itlijas karaa karaspku, grfs atgriezs Pterburg kop ar abesnieti Vasjku. Pterburga varoni sagaidja ar pum un ampanieti. Grfs Aleksejs atkal mets bezrpgu baudu atvar, k mdz rakstt augstks sabiedrbas romnos. Tagad par viu runja ar divkru apbrnu, sievietes via d indjs, vriei apskauda. Kad grfa kariete drzs pa Miljonu ielu, uz ts pakaj kpa aizvien stvja abesnietis, ar savu melno du un smuidro augumu izraisot izbrnu garmgjjos. Un pki viss beidzs. Grfs Aleksejs Bulanovs pazuda. Kazieni Belorusko-Baltijsku, grfa pdjo mko, mca neremdinmas bdas. Grfa pazuana sacla lielu traci. Avzes bija pilnas minjumu. Detektvi rvs melns miess. Tau viss bija veltgi. Grfa pdas nebija sadzenamas. Kad troksnis jau ska pierimt, no Averkija klostera pienca vstule , kas visu izskaidroja. Braais grfs, aristokrtisks Pterburgas varonis, XIX gadsimta Belzacars, bija uzscis askta dzvi. Zioja visausmgkos skumus. Ststja, ka grfs-mks nsjot vairku pudu smagas vaas, ka vi, kas pieradis pie smalkiem franu dieniem, tagad prtiekot tikai no kartupeu mizm. Izcls dadu minjumu virpulis. Ststja, ka grfam pardjusies mirus mte. Sievietes raudja. Pie kazienes Belorusko-Baltijskas pardes durvm stvja karieu virknes. Kaziene ar vru piema ldzjtbas apliecinjumus. Paklda jaunas, baumas. Gaidja grfu atgrieamies. Izcls valodas, ka tas viam esot prejos prta aptumsums aiz reliiskiem motviem. Vl apgalvoja, ka grfs bdzis no pardiem. Tpat ststja ar, ka pie visa vaings esot nelaimgs romns. Bet patiesb huzrs bija iestjies kloster, lai lkotu izprast dzves jgu. Pterburg vi vairs neatgriezs. Pamazm viu aizmirsa. Kaziene Baltijska iepazins ar itlieu dziedoni, bet abesnietis Vasjka aizbrauca uz dzimteni. Kloster grfs Aleksejs Bulanovs, piemis vrdu Jevpls, spdzinja sevi, izgudrodams visdus dius varodarbus. Vi patiem nsja vaas, tau viam liks, ka tas bs par maz, lai izprastu dzves jgu. Tad vi izdomja sev pau mka trpu: kapuci ar nokarenu nagu, kas aizsedza seju, un sutanu, kur bija .grti kustties. Ar klostera prieknieka svtbu vi ska valkt o trpu. Bet ar tas vl viam liks- par maz. Lepnbas premts, vi devs vientulb uz mea zemncu un ska dzvot ozola zrk. Klostera iemtnieki apbrnoja mka Jevpla varodarbu. Vi da tikai sausius, kuru krjumus viam atjaunoja ik pa trim mneiem. T pagja divdesmit gadi. Jevpls uzskatja savu dzvi par saprtgu, pareizu un viengi stu. Dzvot viam kuva, neparasti viegli, domas bija skaidras k kristls. Vi bija ticis skaidrb par dzves jgu un bija prliecints, ka citdi dzvot nav iespjams. Reiz vi prsteigts pamanja, ka tai viet, kur veselus divdesmit gadus bija pieradis atrast sausius, nek nav. Vi nodzvoja bez anas etras dienas. Piektaj dien pie via atnca nepazstams veuks ar vzm kjs un ststja, ka mkus izlikui no klostera boeviki un tur ierkojui padomju saimniecbu. Atstjis nedaudz sausiu, vecis rauddams aizgja. Mks nesaprata, ko veuks bija ststjis. Kluss un gaiu domu premts vi gulja zrk un priecjs, ka bija noncis ldz dzves izpratnei. Vecais zemnieks joprojm nesa sausius. T pagja vl dai neviena netraucti gadi. Tikai reizi atvrs zemncas durvis un tan, galvas pieliekui, ienca vairki cilvki. Vii piegja pie zrka un klusdami ms aplkot mku. Tie bija stalti noaugui vri, kjs zbaki ar pieiem, milzgas galif, pie sniem mauzeri pults koka makstis. Vecais mksgulja zrk, rokas izstiepis, un ar starojou skatienu raudzjs iencjos. Gar un viegl sirm brda aizsedza pusi zrka. Nepazstamie saindinja pieus, paraustja plecus un devs projm, uzmangi aizvrdami durvis. Laiks gja. Dzve asktam atkljs vis ts pilnb un saldm. Nakt, kas iestjs pc ts dienas, kad mks bija pilngi sapratis, ka via dzves izzi vairs nav nek neskaidra, vi negaidot pamods. Tas viu izbrnja. Agrk vi nekad nebija nakt modies. Prtodams, kd gan bija pamodies, vi atkal aizmiga un tlt atkal uztrks, juzdams, ka stipri knie mugura. Pldamies izdibint s sajtas cloni, vi cents aizmigt, tau nevarja. Kaut kas traucja. Vi nevarja aizmigt ldz pat rtam. Nkamaj nakt viu atkal kaut kas pamodinja. Vi novjs ldz rtam, klusi stendams un nevius kasdams rokas. Dien, pasljies augup, vi nejaui ieskatjs zrk. Tad vi visu saprata: pa drms gultas striem igli tecja irbrnas blaktis. Mkam apebinjs da. Taj pa dien atnca vechiks ar sausiiem. Un raugi, askts, kas bija klusjis divdesmit piecus gadus, ska runt. Vi ldza, lai atnesot mazliet petrolejas. Izdzirdjis lielo klustju runjam, zemnieks apstulba. Tomr, kaundamies un pudelti slpdams, vi petroleju atnesa. Tikko veuks bija aizgjis, vientunieks ar trcou roku iesmrja visas zrka uves un gropes. Pirmo reizi pc trim dienm Jevpls miergi aizmiga. Viu nekas netraucja. Ar turpmkajs diens vi zrku iesmrja ar petroleju. Bet pc diviem mneiem saprata, ka ar petroleju blaktis izndt nevars. Nakts vi strauji grozjs no vieniem sniem uz otriem un skai ldza dievu, tau lganas ldzja vl mazk nek petroleja. Neizsakms moks pagja pusgads, pirms vientunieks atkal meklja paldzbu pie veuka. Otrs lgums veuku prsteidza vl vairk. Askts ldza atnest no pilstas blaku pulveri Aragacs. Tau neldzja-ar Aragacs. Blaktis vairojs neparasti tri. Mka ziedo veselba, kuru nebija varjusi salauzt divdesmit piecus gadus ilg gavana, jtami pasliktinjs. Sks drma, izmisga dzve. Zrks mkam Jevplam ita riebgs un nerts. Nakt, klausdams zemnieka padomam, vi dedzinja blaktis ar skaliu. Blaktis mira, bet nepadevs. Tika izmints pdjais ldzeklis: bru Gliku raojums roains idrums, kas oda pc sapuvua persika un ko sauca par Blaktnu. Bet neldzja ar tas. Stvoklis kuva aizvien aunks. Kad bija pagjui divi gadi kop liels cas skuma, vientunieks nejaui atskrta, ka pavisam mitjies domt par dzves jgu, jo augm dienm un naktm bija nomies ar blaku izndanu. Tad vi saprata, ka ir maldjies. Dzve, tpat k pirms divdesmit pieciem gadiem, bija drma un mklaina. Aiziet no pasaulgs kadas nebija izdevies. Dzvot t, lai miesa btu virs zemes, bet dvsele debess, izrdjs' neiespjami. Tad svtais vrs piecls un ipri izgja no zemncas. Vi stvja tuma, zaa mea vid. Bija agrs, sauss rudens. Pie paas zemncas bija izlduas no zemes vesela saime vderainu baraviku. Neredzts putns tupja uz zara un dziedja solo. Bija dzirdama garmbraucoa vilciena klaboa. Ska drebt zeme. Dzve bija brniga. Vecais mks neatskatdamies devs uz prieku. Tagad vi strd par kuieri Maskavas Komunls saimniecbas zirgu transporta bz. Izststjis Ipolitam Matvejeviam o augstk mr pamcoo notikumu, Ostaps ar svrku piedurkni notrja savas avekrsas kurpes, nosvilpoja tuu un devs prom. Rita pus vi ieklupa numur, nova kjas, uzlika avekrsas apavus uz naktsgaldia un ms glaudt to spdgo du, maig sajsm murmindams: Mani mazie draugi! Kur js bijt? Ipolits Matvejevis samiegojies jautja. Pie atraitnes, Ostaps neskang bals atbildja. Nu? Ipolits Matvejevis atbalstjs uz elkoa. Un js viu precsiet? Ostapa acis iemirdzjs. Tagad man k godgam cilvkam ir pienkums viu prect. Ipolits Matvejevis apjucis nokremojs. Ugunga sieviete, Ostaps ststja, dzejnieka sapnis. Provincils dabiskums. Centr tdu subtropu jau sen vairs nav, bet perifrij vl gads. Kad tad, bs kzas? Part. Rt nevar: Pirmais Maijs viss slgts. Un k bs ar msu daranm? Js apprecsieties Bet mums varbt vajadzs braukt uz Maskavu. Ko js uztraucaties? Sde turpins. Bet sieva? Sieva? Briljanta atraitnte? Tas ir vienkrk par vienkru! Pka aizbraukana sakar ar izsaukumu no centra. Neliels ziojums Mazaj Tautas Komisru Padom. Atvadans aina un clns ceamaizei. Brauksim ar komfortu. Guliet! Rt mums brva diena.XIII NODAA ELPOJIET DZIK: JS ESAT UZTRAUKTS!Pirm Maija rt Viktors Mihailovis Poesovs, parasts darboans dzias ddts, izskrja lauk un aizdrzs uz centru. .Skum via dadie talanti nevarja atrast sto pielietojumu, jo auu vl bija maz un svtku tribnes, ko apsargja milii zirgos, bija tukas. Tad ap pulksten deviiem dads pilstas mals ska dudint, elst un svilpot orestri. Pa vrtiem skrja lauk namamtes. Mzikas darbinieku kolonna ar mkstm, atloctm apkakltm mklain krt bija iespraukusies dzelzcenieku gjiena vid, pins tiem pa kjm un visus traucja. Smag automana, uz kuras bija uzmontta no finiera taista zaa S srijas lokomotve, visu laiku stms virs mzikas darbiniekiem no mugurpuses. Pie tam no paiem lokomotves dziumiem atskanja oboju un flautu darbiniekiem domti izsaucieni: Kur jsu izrkotjs? Vai tad jums jiet pa Sarkanarmijas ielu?! Acu nav pier, vai, ieldui vid un tagad spaids! Te mzikas darbiniekiem par postu iejaucs Viktors Mihailovis. K tad, jums tau vajag nogriezties te, ai ieli! Pat svtkus nevar noorganizt! Poesovs baustjs. eit! eit! Apbrnojama nekrtba! Stargorodas Komunls saimniecbas un dzirnavu celtniecbas smags automanas vadja brnus. Pai mazkie stvja pie automanu bortiem, bet augum lielkie vid. Nepilngadgo armija vicinja papra karodzius un smjs locdamies. Rbja pionieru bungas. Jauniesaucamie izrieza krtis un cents ieturt kopsoli. Bija saspiesti, trokaini un karsti. Nemitgi rads auu sablvjumi un nemitgi atkal pajuka. Lai stvanas bros nebtu garlaicgi, meta gais vecus un aktvistus. Veci vaimanja sievigs balss. Aktvisti lidoja klusdami, ar nopietnm sejm. Kd jautr kolonn Viktoru Mihailoviu, kas lauzs cauri uz otru pusi, noturja par izrkotju un ska mest gais. Poesovs k ipars kja kjas. Aiznesa angu ministra Cemberlena izbzni, kuram muskuains strdnieks sita ar papes muru pa cilindru. Automobili garm pabrauca trs fraks rbuies komjauniei baltiem cimdiem rok. Vii mulsi raudzjs pl. Vasjka! no ietves atskanja sauciens. Buruji Atdod bikturus! Meitenes dziedja. Socils nodroinanas nodaas darbinieku pl gja Alhens ar lielu, sarkanu lenti pie krtm un domgi vilka caur degunu: Pasaul tomr visvarenk Strdnieku Armija Sarkan! Fizkultriei pc komandas kliedza kaut ko nesaprotamu. Visi gja, brauca, un marja uz jauno tramvaju depo, no kurienes tiei pulksten vienos dien vajadzja izbraukt pirmajam Stargorodas elektrisk tramvaja vagonam. Neviens preczi nezinja, kad bija skui bvt Stargorodas tramvaju. Reiz, divdesmitaj gad, kad sks sestdienas talkas, depo un virvju fabrikas strdnieki ar mziku ierads Gu-si un visu dienu raka nez kdas bedres. Izraka oti daudz dziu un lielu bedru. Strdjoo pulk rosjs biedrs ar ineniera naeni galv. Viam nopaka ar raibi nokrsotm krtm roks staigja desmitnieki. Nkoaj sestdienas talk strdja tan pa viet. Divas bedres,kas nebija izraktas tur, kur vajag, ncs atkal aizbrt. Biedrs, kam bija ineniera naene, klupa virs desmitniekiem un prasja paskaidrojumus. Jauns bedres raka vl dzikas un platkas. Vlk atveda ieeus un ierads sti bvstrdnieki. Vii ska mrt pamatus. Pc tam viss noklusa. Biedrs ar ineniera naeni vl pris reiu atnca uz tuko celtniecbas laukumu un ilgi staigja pa ieeiem apmrto bedri, murmindams: Saimnieciskais aprins. Vi vietvietm padauzja ar nju pamatus un joza mjup uz pilstu, delnas pie nosaluajm ausm piespiedis. Ineniera uzvrds bija Treuhovs. Tramvaju staciju, kuras celtniecba tolaik apstjs pie pamatiem, Treuhovs bija iecerjis sen, jau 1912. gad, bet pilstas valde projektu noraidja. Pc diviem gadiem Treuhovs atska uzbrukumu pilstas valdei, tau aizkavja kar. Pc kar aizkavja revolcija. Tagad kavja neps, saimnieciskais aprins, atmaksans nepiecieamba. Pamati pa vasaru aizauga ar pum, bet ziem brni tur ierkoja leduskalnius. Treuhovs sapoja par darbu ar plau vrienu. Viam bija apnicis strdt Stargorodas Komunls saimniecbas Labiekrtoanas noda, labot troturus, rakstt afiu stabu uzstdanas tmes. Tau plaa vriena paskumu nebija. Tramvaja projekts, atkal iesniegts prskatanai, klda pa guberas augstkajm instancm, tika t k atzts, k neatzts, prgja izskatanai uz centru, bet neatkargi no atzanas vai neatzanas prkljs ar putekiem, jo ne vien, ne otr gadjum nauda netika dota. Tas ir barbarisms! Treuhovs, skai kliegdams, 'sacja savai sievai. Naudas neesot? Bet prmakst par zirgu transportu, par preu nogdanu stacij ar pajgiem "priek t nauda ir? Stargorodas ormai pl septinas das! Protams, marodieru monopols!. Pamini ar nesamo rok aiziet kjm piecas verstis ldz dzelzcea stacijai! Tramvajs atmakstos seos gados! Via izbaljus sas rcgi nokrs. Seja ar strupo degunu raustjs. Vi izma no galda uz zila papra prfotograftos rasjumus un vai. tkstoo reizi dusmgi rdja sievai. Tur bija stacijas, depo un divpadsmit tramvaja lniju plni. Nu, velns lai parauj, lai nebtu divpadsmit! Gan piecietis. Bet trs lnijas trs! Bez tm Stargoroda aizies post. Treuhovs urddams devs uz virtuvi zt malku. Mjs visus saimniecbas darbus vi darja pats. Vi konstruja un pagatavoja brna puli un veas mazgjamo manu. Skum mazgja veu pats, skaidrodams sievai, k japietas ar manu. Vismaz piekt daa Treuhova algas aizgja rzemju tehnisks literatras abonanai. Lai vartu savilkt galus kop, vi atmeta smanu. Vi savu projektu aizstiepa ar pie jaun Stargorodas Komunls saimniecbas nodaas vadtja Gavriina, kuru uz Stargorodu bija prclui no Samarkandas. Turkmnijas saul iededzis glui melns, jaunais vadtjs ilgi, bet bez sevias intereses klausjs Treuhova, paviri prskatja visus rasjumus un pdgi sacja: Samarkand gan nekdu tramvaju nevajag. Tur visi jj uz zeiem. zelis maks trs rubi lta manta. Bet var panest kdus desmit pudus!.,. Tds mazs zeltis taisni brnums! T tau ir zija! Treuhovs dusmgi iesaucs.. zelis maks trs rubus, bet gad apd trsdesmit. Bet vai js tai sav tramvaj daudz varsiet izbrauktie? par trsdesmit rubiem? Trssimt reiu. Pat ne katru dienu gad. Nu tad pastiet priek sevis tos zeus! Treuhovs iesaucs un izskrja no kabineta, aizcirzdams durvis. Kop t laika jaunais vadtjs paska, tiekoties ar Treuhovu, uzdot viam zobgalgus jautjumus: Nu, k tad paliek pastsim zeus vai bvsim tramvaju? Gavriina seja izskatjs pc rpgi nomizota rcea. Acis viltgi smnja. Pc pris mneiem Gavriins izsauca inenieri pie sevis un nopietni sacja: Man te tds plnelis uzmests. Viens man ir skaidrs, ka naudas nav, bet tramvajs nav zelis to par trijnieku nevar nopirkt. Tur vajag sagatavotu materilo bzi. Kds ir praktiskaisatrisinjums? Akciju sabiedrba! Un vl kds? Aizmums! Par procentiem. Pc cik gadiem tramvajs atmakssies? Trs pirms krtas lnijas seos gados pc nodoanas ekspluatcij. Nu, rinsim,,, ka desmit gados. Tlk akciju sabiedrba. Kas tan iestsies? Prtikas trests, Eas centrs. Un vai virviniekiem tramvajs vajadzgs? Vajadzgs! Ms ldz stacijai laidsim preu vagonus. Ttad virvinieki! Varbt nedaudz iedos SCTK (Satiksmes ceu Tautas komisarits) . Nu, iedos guberas izpildkomiteja. T jau noteikti. Bet, ja sksim, tad aizdevumu neliegs Valsts banka un Komunl banka. Tds nu ir tas mans plnelis. Piektdien guberas izpildkomitejas prezidij par to bs runa. Ja nolemsim tlkais jsu zi. Treuhovs ldz vlai naktij satraukts mazgja veu un skaidroja sievai tramvaju transporta priekrocbas saldzinjum ar pajgu transportu. Piektdien jautjums tika izlemts labvlgi. Un sks mocbas. Akciju sabiedrbu noorganizja ar lielm grtbm. SCTK t k stjs akciju sabiedrb, t k nestjs. Prtikas trests visdi cents piecpadsmit procentu akciju viet paemt tikai desmit. Pdgi visas akcijas bija sadaltas, kaut ar neiztika bez sadursmm. Gavriinu par uzspieanu izsauca uz guberas kontrolkomisiju. Galu ^al viss beidzs labi. Atlika tikai skt. Nu, biedri Treuhov, Gavriins sacja, sc! K tu pats dom varsi uzbvt? J-. Tas nav vis tik viegli k zeli nopirkt. Treuhovs spargi mets darb. Bija piencis vrieng darba laiks, par ko bija sapots gadiem ilgi. Vi rakstja tmes, sastdja celtniecbas plnu, izdarja pastjumus. Grtbas rads tur, kur ts vismazk gaidja. Izrdjs, ka pilst nav specilistu betontju, un tos vajadzja aicint no eingradas. Gavriins steidzinja, bet rpncas solja dot manas tikai pc pusotra gada. Tau ts bija nepiecieamas, vlkais, pc gada. Ldzja viengi draudi, ka manas pasts rzems. Pc tam sks skkas nepatikanas. Te nevarja sadabt vajadzg izmra fasondzelzi, te piescinto gulu viet piedvja nepiescintos. Pdgi gan deva visu vajadzgo, tau Treuhovs, pats aizbraucis uz gulu piescinanas rpncu, 60% gulu izbrja. uguna das bija dobumi. Kokmaterili bija zai. Sliedes bija labas, bet to piegdana nokavjs par mnesi. Gavriins biei ierads stacijas celtniecbas laukum ar vecu fiatu, kas audja k apaukstjies. eit starp Gavriinu un Treuhovu iedegs, strdi. Kamr bvja un montja staciju un depo, stargorodiei alla palaida kdu jociu. Stargorodas pravd ar tramvaja jautjumu nodarbojs visai pilstai pazstamais feetonists Du Princis, kas tagad rakstja ar pseidonmu Spararats. Ne mazk k trsreiz ned Spararats deva lielu sadzves aprakstu par celtniecbas gaitu. Avzes tre lappuse, kas bija pilna, rakstiu ar skeptiskiem virsrakstiem: Maz vl jtams klubu aromts, Vjs vietas, Prbaude vajadzga, bet kds tai sakars ar spdoiem pankumiem un garm rindm, Labi un.., slikti, Par ko ms priecjamies un par ko ne, Saemt stingrk izgltbas darba kaitniekus un Laiks izbeigt papru pldus, ska aplaimot lastjus ar Spararata saulainajiem, mundrajiem virsrakstiem: K ceam, k dzvojam, Gigants drz strds, Pieticgais celtnieks un t joprojm td pa gar. Treuhovs trcdams ra va avzi un, juzdams riebumu pret visu rakstnieku slaku, lasja moas rindas par savu personu: Kpju aug pa sprm. Vj alc auss. Tur aug ir vi, is necilais msu varens tramvaju stacijas celtnieks, is kalsnais strupdegunis vienkr naen ar muriiem. Nk prt: Kur krast drmi vii alc, vi stja, lielu domu mts. Pieeju klt. Ne mazks vsmias. Spres nedrebs. Jautju: K pildt uzdevumu? Bvineniera Treuhova neglt seja atplaukst Vi paspie man roku. Vi ststa: Septidesmit procentu darba, jau paveikts. Raksts beidzs di: Atvadoties vi spie man roku Man aiz muguras dun spres. Strdnieki tekal urp un turp. Vai gan iespjams aizmirst lielo rosbu s strdnieku celtnesbvlaukum, o msu celtnieka neizskatgo stvu? SPARARATS. Treuhovu paglba viengi tas, ka avu lasanai neatlika laika un reizm izdevs palaist garm b. Spararata sacerjumus. Reiz Treuhovs neizturja un uzrakstja rpgi prdomtu, dzlgu, atsaukumu. Protams, vi rakstja, bultskrves var nosaukt par transmisijm, tau to dara cilvki, kas nek nesaprot no celtniecbas. Un vl es gribtu aizrdt b. Spararatam, ka spres dun tikai tad, kad celtne taiss sabrukt. Rakstt par sprm td gar ir tas pats, kas apgalvot, ka ells dzemd brnus. Pieemiet manus utt. Pc tam nerimtgais Princis celtn vairs nerdjs, tau sadzves apraksti, tpat k_ agrk, greznoja treo lappusi, spilgti izceldamies uz pelcga fona: 15 000 rubu sad rsa, Dzvoku sarejumu kamols, Materili raud un Smiekli un asaras. Celtniecba tuvojs nobeigumam. Ar termtu metinja sliedes, un ts stieps vienlaidus no paas stacijas ldz lopkautuvm un no tirgus laukuma ldz kapstai. Skum tramvaja atklanu gribja pieskaot Oktobra revolcijas devtajai gadadienai, bet vagonu rpnca, atsaukdams uz armatru, laik neiztaisja vagonus. Atklanu vajadzja atlikt ldz Pirmajam Maijam. Ldz ai dienai viss bija pilngi gatavs. Koncesionri pastaigdamies kop ar demonstrantiem nonca ldz Gusiai. Tur bija sapulcjusies visa Stargoroda. Jauno depo ku ieskva skuju vtnes, plandjs karogi, vj purinja lozungus. Milicijas jtnieks lkoja paka pirmajam saldjuma prdevjam, kas diezin ka bija iekuvis tukaj, tramvajnieku ielenktaj lok. Starp diviem depo vrtiem pacls visai niecga, pagaidm tuka tribne ar skaruni. Tribnei tuvojs delegti. Komunlas saimniecbas darbinieku un virvju fabrikas apvienotais orestris izminja savu plauu spku. Bungas bija noliktas zem. Pa depo gaio zli, kur stvja no 701 ldz 710 sanumurti desmit gaii zai vagoni, slaistjs Maskavas korespondents ar pkainu okeni galv. Viam uz krtm karjs fotoaparts, vi laiku pa laikam norpjies pameta tan skatienu. Korespondents meklja galveno inenieri, lai uzdotu daus jautjumus par tramvaju tmu. Lai gan apraksts par tramvaja atklanu, ieskaitot pat vl nerunto runu konspektus, korespondentam prt jau bija gatavs, vi godgi turpinja savus .ptjumus, par viengo trkumu uzskatdams to, ka nav bufetes. Plis dziedja, klaigja, grauza saulenes, gaiddams, kad palaids tramvaju. Tribn kpa guberas izpildkomitejas prezidijs. Du Princis stostdamies prmija daus vrdus ar spalvasbrli. Gaidja atbraucam Maskavas kinohronikas vrus. Biedri! sacja Gavriins. Svingo mtiu, velttu Stargorodas tramvaja atklanai, ataujiet uzskatt par atkltu. Misia taures salgojs, nopts un trs reizes pc krtas nosplja Internacionli. Vrds ziojumam biedram Gavriinam! Gavriins iesaucs. Du Princis-Spararats un Maskavas viesis, iepriek nek nesarunjui, pierakstja savs piezmju grmatis: Svingo mtiu atklja Stargorodas Komunls saimniecbas prieksdtjs b. Gavriins ar refertu. Plis sastinga uzmanb. Abi korespondenti bija pilngi dadi cilvki. Viesis no Maskavas bija neprecjies un jauns. Princis-Spararats, lielas imenes apgdnieks, jau sen bija pri ceturtajam gadu desmitam. Viens vienmr dzvoja Maskav, otrs Maskav nekad nebija bijis. Maskavietis cienja alu, Spara-rats dzra viengi degvnu un neko citu ne mut nema. Tau, par spti atirgajiem raksturiem, vecumam, ieradumiem un audzinanai, savus iespaidus abi urnlisti izteica ar vienm un tm pam nodrztajm, apnikuajm, nozeltajm frzm. Viu zmui novkstja un piezmju grmatis pardjs jauns ieraksts: Svtku dien Stargorodas ielas ita kuvuas platkas ,., Gavriins savu runu ieska labi un vienkri. Tramvaju uzbvt, vi sacja, tas vis nav tik viegli k nopirkt zeli. Pl pki atskanja Ostapa Bendera skaie smiekli. Vi prata novrtt o frzi. Atsaucbas uzmundrints, Gavriins, pats nesaprazdams, kpc, pki ska runt par starptautisko stvokli. Vi vairkas reizes cents ievirzt savu refertu tramvaja slieds, tau ar ausmm manja, ka nevarto izdart. Vrdi pai no sevis, pret oratora gribu iznca tdi starptautiski. Pc emberlena, kam Gavriins veltja pusstundu, starptautiskaj arn pardjs ameriku senators Bora. Klaustjiem izstieps gari mji. Korespondenti reiz pierakstja: Orators telamos izteicienos pardja msu Savienbas starptautisko stvokli Iekarsuais Gavriins slikti atsaucs par rumu bajriem un prgja pie Musolni, Un tikai runas beigs vi prvarja savu otro starptautisko dabu un sacja labus, lietius vrdus: Un es, biedri, domju par o tramvaju, kur tagad izbrauks no depo, kas to ir uzbvjis? Protams, biedri, tas uzbvts, pateicoties jums, pateicoties visiem strdniekiem, kuri patiem, biedri, strdjui ar visu sirdi un dvseli. Un vl, biedri, tas uzbvts, pateicoties godgajam padomju specilistam galvenajam inenierim Treuhovam. Paldies ar viam! Ska meklt Treuhovu, bet neatrada. Eas centra prstvis, kur jau sen nespja nociesties, aizspraucs ldz tribnes margm, pamja ar roku un skai ska runt par starptautisko stvokli. Pc via runas abi korespondenti, ieklausdamies idraj plaukinan, tri pierakstja: Vtraini aplausi, kas priet ovcijs Pc tam vii prtoja, ka priet ovcijs .. . droi vien bs par daudz stipri teikts. Maskavietis sama du un ovcijas izsvtroja. Spararats nopts un atstja. Saule tri ripoja pa nolaideno debesjumu. No tribnes atskanja apsveikumi. Orestris ik pa brdim splja tuu. Gaii zilgoja vakars, bet mti aizvien vl turpinjs. Ir runtji, ir klaustji jau sen juta, ka te kas misjies, ka mti ievilcies, ka pc iespjas trk jpriet pie tramvaja atklanas. Bet visi t bija pieradui pie runanas, ka nevarja apstties. Pdgi atrada Treuhovu. Vi bija galgi nopjies un pirms izieanas uz tribnes kantor ilgi mazgja seju un rokas. Vrds galvenajam inenierim biedram Treuhovam! priecgi pasludinja Gavriins. Saki nu tu vienu stu vrdu, es salaidu pavisam grst, vi ukstus piemetinja. Treuhovs gribja pateikt daudz ko. Ir par sestdienas talkm, ir par smago darbu, par visu, kas padarts un ko vl vartu padart. Bet padart vartu daudz: vartu atbrvot pilstu no infekciju perka pajgu tirgus un uzcelt slgtus stikla paviljonus, vartu uzbvt pastvgu tiltu pagaidu tilta viet, jo tagad to ik pavasari aiznes ledus, beigu beigs vartu realizt milzgas lopkautuves un saldtavas celtniecbas projektu. Treuhovs atvra muti un stomdamies ska runt: Biedri! Msu valsts starptautiskais stvoklis Un tlk sagvelza tdas visiem zinmas patiesbas, ka auu plim, kas par starptautisko stvokli klausjs jau sesto runu, prskrja salts pr kauliem. Tikai beidzis, Treuhovs saprata, ka ar vi ne vrda nav bildis par tramvaju. Ir gan posts, vi nodomja, ms galgi neprotam runt, galgi neprotam Un vi atcerjs franu komunista runu, kuru bija dzirdjis sanksm Maskav. Franczis runja par buruzisko presi. ie spalvas akrobti, vi izsaucs, ie farsa virtuozi, ie rotciju manu akli Pirmo runas dau franczis norunja la ton, otro dau do ton un pdjo, pattisko mi ton. Via esti bija apvaldti un skaisti. Bet ms tikai muldam, Treuhovs nosprieda. Labk nemaz nebtu runjui. Bija jau pavisam tums, kad guberas izpildkomitejas prieksdtjs ar rm prgrieza sarkano lenti, kas aizsprostoja depo izeju. Strdnieki un sabiedrisko organizciju prstvji trokodami sds vagonos. Ieindjs ski zvanii un pirmais tramvaja vagons, kuru vadja pats Treuhovs, izripoja no depo, apdullinou pa izsaucienu un orestra dvesienu pavadts. Apgaismotie vagoni liks vl ilbinoki nek dien. Tie visi virkn aizsldja pa Gusiu; pabraukui zem dzelzcea tilta, vagoni raiti devs uz pilstu un nogriezs pa Lielo Pukina ielu. Otraj vagon brauca orestris, un muzikanti, izbzui taures pa logiem, splja Budjonnija maru. Gavriins konduktora formas svrkos, ar somu plec, lkdams no vagona vagon un mlgi smaiddams, neviet klinkinja zvanu un izsniedza pasaieriem ielgumus: SVINGS VAKARS, kas notiks komunls saimniecbas darbinieku kluba ar sekojou programmu: 1. Biedra Mosina referts.2. Komunls saimniecbas darbinieku arodbiedrbas Goda raksta izsniegana. 3.Neoficil daa: liels koncerts, imengas vakarias ar bufeti. l. maij 9-os vakar Pdj vagona platform stvja Viktors Mihailovis, nezin k iekuvis godaviesu skait. Vi glnja uz motoru. Poesovam par lielu izbrnu motors izskatjs oti labs un acmredzot strdja krtgi. Rtis nedrebja. Pamatgk apskatjis, Viktors Mihailovis prliecinjs, ka ts tomr iestiklotas gumijas ietvar. Vi jau bija izteicis daus aizrdjumus vagona vadtjam, un pasaieri uzskatja, ka Viktors Mihailovis ir Rietumu tramvaju specilists. Gaisa bremze nedarbojas visai labi, Poesovs pavstja, triumfjoi skatdamies uz pasaieriem, neskn gaisu. Kas tev par dau! atbildja vagona vadtjs. Gan skns. Beigui svtku braucienu pa pilstu, vagoni atgriezs depo, kur tos gaidja auu plis. Treuhovu urravoja, kad jau mirdzja visas elektrisks spuldzes. Papoja ar Gavriinu, bet, t k vi svra kdus seus pudus un augstu nelidoja, viu drz palaida va. Meta gais ar b. Mosinu, tehnius un strdniekus. Otru reizi ai dien meta gais Viktoru Mihailoviu. Tagad vi vairs netirinja kjas, bet, stingri un nopietni raudzdamies zvaigotajs debess, lidoja gais un plivinjs nakts tums. Noplanjis pdjo reizi, Poesovs pamanja, ka viu tur aiz kjas un smejas nekrietnus smieklus neviens cits k bijuais muiniecbas prieknieks Ipolits Matvejevis Vorobjainovs. Poesovs piekljgi atbrvojs, atgja mazliet sus, bet muiniecbas prieknieku vairs neizlaida no acm. Pamanjis, ka Ipolits Matvejevis kop ar jauno, nepazstamo cilvku, neapaubmi bijuo oficieri, dodas prom, Viktors Mihailovis tiem piesardzgi sekoja. Kad viss jau bija beidzies un Gavriins sav bli violetaj fiat gaidja vl arvien rosgo Treuhovu, lai kop ar viu brauktu uz klubu, pie depo vrtiem piestja pussmagais fordi ar kinohronistiem. Pirmais no manas veikli izlca vrietis ar divpadsmitstrainm raga brillm un elegantu das vamzi bez piedurknm. Vrietim tiei uz dambola auga smaila, gara barda. Otrs vrietis stiepa kinoapartu, pdamies gar alle, du stilu Ostaps Benders parasti dvja par ikmodernu. Pc tam no fordia rauss r asistenti, apgaismotji un meitenes. Visa grupa kliegdama iedrzs depo. Uzmanbu! brdainais vama panieks uzsauca. Koa! Uzstdi jupiterus! Treuhovs piesarka un devs pie nakts viesiem, Vai js esat no kino? vi jautja. Kpc tad neatbraucat dien? Bet kad notiks tramvaja atklana? Ir jau atklts. J, j, ms mazliet aizkavjmies. Pagadjs makten laba ainavia. Milzums darba! Saulriets! Ms gan ar tagad tiksim ar visu gal. Kola! Dod gaismu! Ripojos ritenis! Priekpln! Ejoa pa kjas priekpln. uda! Mila! Pastaigjieties! Kola, skam! Skam. Ejiet! Ejiet, ejiet, ejiet.., Pietiek. Pateicos. Tagad uzemsim celtnieku. Biedrs Treuhovs? Esiet tik laipns, biedri_ Treuhov!_ Ne, ne t. Trs ceturtdaas Lk, t t bs oriinlk, uz tramvaja fona ..,' Kola! Skam! Sakiet kaut ko! Man patiem ir nerti, nudien! ..". Lieliski! Labi! Runjiet vl! .,, Tagad js sarunjaties ar pirmo tramvaja pasaieri,,, uda! Ejiet kadr! T. Elpojiet dzik: js esat uztraukts! Kola! Kjas priekpln!,,, Skam!,,, T, t .,. Liels paldies .,. Stop!,,. No sen jau drebo fiata smagi izkpa Gavriins un atnca pasaukt aizkavjuos draugu. Reisors ar brdaino dambolu atplauka: Kola! Surp! Lielisks tips! Strdnieks! Tramvaja pasaieris! Elpojiet dzik! Js esat uztraukts: Js agrk nekad neesat braucis ar tramvaju. Skam! Elpojiet! Gavriins nikni iecs. Lieliski!.,. Mila!,,. Nc urp! Sveiciens no komjaunieiem!,,. Elpojiet dzik! Js esat uztraukts T Lieliski! Kola, beidzam! Vai tramvaju neuzemsiet? Treuhovs kautrgi ieprasjs. Redzat, dainais reisors iedcs, apgaismoanas apstki neauj. Maskav vajadzs uzemt papildus. Skpstu! Kinohronika zibengi pazuda. Brauksim nu, draudzi, atpsties, Gavriins sacja. Paklau tu esi scis smt? Esmu gan, Treuhovs atzins, neizturju. imengaj vakar Treuhovs izsalcis un sasmjies izdzra trs glztes degvna un galgi noreiba. Vi buojs ar visiem, un visi buoja viu. Vi gribja kaut ko sirsngu pasact savai sievai, bet ska smieties. Vlk ilgi kratja Gavriina roku un skaidroja: Esi gan tu savdnieks! Tev vajag iemcties projektt dzelzcea tiltus! T ir brniga zintne! Un galvenais caur un cauri vienkra. Tiltu pr Hudzonu Pc pusstundas vi bija pilns k mrks un teica atmaskojou runu par buruzisko presi. ie farsa akrobti, ie spalvashinas! ie rotciju manu virtuozi! vi kliedza. Sieva viu aizveda mjs ar ormani. Es gribu braukt ar tramvaju, vi sacja sievai, nu k tu to nesaproti? Ja ir tramvajs, tas nozm, ka ar to vajag braukt! Kpc? Pirmm krtm tas ir izdevgi Poesovs gja ciei aiz koncesionriem, ilgi pljs saemt du un tad, nogaidjis, kad tuvum neviena nebija, piegja pie Vorobjainova. Labvakar, Ipolita Matvejevia kungs! vi godbijgi sacja. Vorobjainovam prskrja auksts pr kauliem. Nav tas gods pazt, vi nomurminja. Ostaps paieba uz prieku labo plecu un piegja pie atsldznieka intelienta. Nu, nu, vi teica, ko js gribat manam draugam sact? Jums nav ko uztraukties, Poesovs ukstja, skatdamies apkrt. Es nku Jeenas Staislavovnas uzdevuma K? Vai tad via ir eit? J. Un oti grib js redzt. Kpc? Ostaps jautja. Bet kas js tds esat? _ Es Js, Ipolit Matvejevi, nedomjiet neko sliktu. Js mani nepazstat, bet es js atceros oti labi. Es gribtu aiziet pie Jeenas Staislavovnas, Vorobjainovs nedroi ieteics. Via oti, oti ldza, lai js atnkot J, bet k via uzzinja? Es js satiku komunlsaimniecbas gaiten un ilgi domju: pazstama seja. Pc tam atcerjos. Js, Ipolit Matvejevi, neuztraucieties! Viss bs pilngi slepeni. Vai pazstama sieviete? Ostaps lietii noprasja. M-ja, veca pazia Tad varbt aiziesim pie vecs pazias vakaris? Es, piemram, ausmgi gribu rt, bet visas bodes ir ciet. Manis pc. Tad iesim! Vediet ms, noslpumainais sveinieki Un Viktors Mihailovis, nemitgi atskatdamies, caur mju pagalmiem veda kompanjonus uz zlnieces mju Pereeinskas rsiel.XIV NODAA ZOBENA UN SPIARKLA SAVIENBAKad sieviete kst vecka, via var piedzvot visdas nepatikanas: var izkrist zobi, mati var kt plni un sirmi, var piemesties aizdusa, via var aptaukoties vai prmrgi izddt, bet balss viai nemainsies. T paliks tda pati k tajos laikos, kad via bija imnziste, lgava vai jauna nebda mk. Tpc, kad Poesovs pieklauvja pie durvm un Jeena Stanislavovna jautja: Kas tur ir? Vorobainovs nodrebja. Via mks balss bija tda pati ka devi-desmit devtaj gad pirmsParzes izstdes atklanas. Tau, iegjis istab, Ipolits Matvejevis, gaism acis piemiedzis, ieraudzja, ka no biju skaistuma vairs nav palicis ne mias. K js esat prvrtusies! vi nevius iesaucas. Vecene mets viam ap kaklu. Paldies, via sacja, es zinu, ar ko js riskjat, nkdams pie manis. Js vl aizvien esat tas pats augstsirdgais bruinieks. Es neprasu, klab esat atbraucis no Parzes. Redzat, es neesmu zikrga. Es tau neesmu atbraucis no Parzes, Vorobainovs apjucis sacja. Ms ar koli ieradmies no Berlines, Ostaps izlaboja, saspiezdams Ipolita Matvejevia elkoni, par to nav ieteicams skai runt. Ak, es t priecjos js redzt! zltja iespiedzs. Nciet te, aj istab Bet vai js, Viktor Mihailovi, atvainojiet, nevartu pienkt pc pusstundas? Oho! Ostaps iesaucs. Pirm tikans! Aizkustinos brdis! Ataujiet ar man pazust. Vai jums, oti godjamais Viktor Mihailovi, nebtu iebildumu, ja es ietu jums ldzi? Atsldznieks nodrebja aiz prieka. Abi gja uz Poesova dzvokli, kur Ostaps, sddams uz Pereeinskas rsielas nr. 5 vrtu atliekm, klstja apstulbuajam mjamatniekam, kas strdja ar motoru, murgainas idejas par dzimtenes glbanu. Pc stundas vii atgriezs un atrada abus vecos autius gaum gurdenus. Un vai js atceraties, Jeena Stanislavovna? Ipolits Matvejevis sacja. Un vai js atceraties, Ipolit Matvejevi? Jeena Staislavovna sacja. Liekas, ir iestjies tas psiholoiskais moments, kad vartu st vakarias, Ostaps nodomja. Un, prtraukdams Ipolitu Matvejeviu, kas kavjs atmis par pilstas valdes vlanm, Ostaps sacja: Berln ir oti savda ieraa: tur d tik vlu, ka nevar saprast, kas tad sti sank agras vakarias vai vlas pusdienas. Jeena Staislavovna satrks, novrsa no Ipolita Matvejevia savu trusenes skatienu un aizslja uz virtuvi. Bet tagad darboties, darboties un vlreiz darboties! Ostaps sacja, klusindams balsi, td saruna liks pilngi nelegla. Vi pama Poesovu aiz rokas. Vai vecene ms neiegzs? Vai uzticama sieviete? Poesovs k lgan salika rokas. Kds ir jsu politiskais kredo? , Vienmr ar jums! Poesovs jsmgi atbildja. Jus, es ceru, esat kirilovietis? Tiei t. Poesovs izstieps k stga. Krievija js neaizmirss! Ostaps nobrca. Ipolits Matvejevis turja rok saldu prdziu un, nek nesaprazdams, klausjs Ostap, tau prtraukt viu nebija iespjams. Ostaps bija aizrvies. Lielais kombinators juta iedvesmu un skurbumu pirms pamatgas antas. Vi staigja pa istabu k pantera. Td satraukt stvokl viu atrada Jeena Staislavovna, kas smagi stiepa no virtuves patvri. Ostaps galanti pieskrja viai klt, izma no rokm patvri un nolika uz galda. Patvris sca. Ostaps nolma darboties. Madam, vi sacja, mums ir tas prieks redzt jsu person Vi nezinja, par ko viam ir tas prieks. Vajadzja skt no gala. No visiem cara rema lepnajiem izteicieniem prta bija palicis tikai vislgi labpatika pavlt. Bet tas nederja. Tapec vi lietii sacja: Stingri slepeni! Valsts noslpums! Ostaps noradja ar roku uz Vorobjainovu: Kas, pc jsu domm, ir is varenais sirmgalvis? Nerunjiet js to nevarat zint. Tas ir domas gigants, krievu demokrtijas tvs un eizaram tuvu stvoa persona. Ipolits Matvejevis piecls vis sav lieliskaj augum un apjucis paskatjs apkrt. Vi neko nesaprata, bet, no pieredzes zindams, ka Ostaps Benders nekad velti netr vrdus, klusja. Poesovu viss notiekoais rkrtgi savioja. Vi stvja, pasljis zodu pret griestiem, it k btusagatavojies soot pardes mara. Jeena Staislavovna apsds uz krsla un prbijuies raudzjs uz Ostapu. Vai msjo pilst daudz? Ostaps noprasja bez kdiem aplinkiem. Kds noskaojums? Tdos apstkos, kad nav Viktors Mihailovis ieteics un ska juceklgi klstt savas bdas. Tur bija ir nama nr. 5 stnieks, iedomgais nekrietnelis, ir trsastotdacollu vtgriezis, ir tramvajs, ir citas lietas. Labi! Ostaps nodrdinja. Jeena Staislavovna! Ar jsu paldzbu ms gribam saistties ar pilstas labkajiem audm, kurus auns liktenis nodzinis pagrd. Ko vartu uzaicint pie jums? Ko tad vartu uzaicint! Varbt Maksimu Petroviu ar sievu? Bez sievas, Ostaps izlaboja, bez sievas! Js bsiet viengais patkamais izmums. Un ko vl? Apspried, kur rosgi darbojs ldzi ar Viktors Mihailovis, noskaidrojs, ka aicint var to pau Maksimu Petroviu Caruikovu, bijuo pilstas domnieku, bet pareiz brnumain krt atztu par padomju darbinieku, Atrsaiotja saimnieku Djadjevu, Odesas klieru artea Maskavas barankas prieksdtju Kisarski un divus jaunus cilvkus bez uzvrdiem, tau pilngi uzticamus. Td gadjum ldzu uzaicint vius tlt pat uz mazu apspriedi. rkrtg slepenb. Ierunjs Poesovs: Es aizskrieu pie Maksima Petrovia, Nikeas un Vladjas, bet js, Jeena Staislavovna, paplieties aiziet uz trsaiotju un pie Kisjarska. Poesovs aizdrzs. Zltja godbijgi paskatjs uz Ipolitu Matvejeviu un ar aizgja, Ko tas nozm? Ipolits Matvejevis jautja. Tas nozm, Ostaps atbildja, ka js esat atpalicis. Kpc? Tpc! Atvainojiet manu banlo jautjumu: cik jums ir naudas? Kdas naudas? Visdas. Ieskaitot sudrabu un kaparu. Trsdesmit pieci rubi. Un ar o naudu js taisties samakst visus msu paskuma izdevumus? Ipolits Matvejevis klusja. Zint ko, drgais patron? iet, ka js mani saprotat. Jums vajadzs kdu stundiu pabt par domas gigantu un eizaram tuvu stvou personu. Kd? Td, ka mums nepiecieams apgrozbas kapitls. Rt man kzas. Es neesmu nekds nabags. Es ai nozmgaj dien gribu padzrot. Kas tad man jdara? Ipolits Matvejevis nostenjs. Jums jklus. Laiku pa laikam pieputiet vaigus, lai izskattos ciengk. Bet t tau ir krpana. Kas to saka? Vai grfs Tolstojs? Vai varbt Darvins? N. Es to dzirdu no tda cilvka, kur vl vakar taisjs nakt ielauzties Gricacujevas dzvokl un nozagt nabaga atraitnei mbeles. Neprtojiet! Klusjiet! Un neaizmirstiet piepst vaigus. Kpc vajag iepties td bstam paskum? Var tau ms nosdzt iestdm. Esiet bez rpm! Kur sliktas izredzes, tur es nemaz neizmetu makeri. Viss tiks noorganizts t, ka neviens nek nesaprats. Labk dzersim tju. Kamr koncesionri dzra un da, bet papagailis sprak-inja saulpuu aumalas, dzvokl sanca viesi. Nikea un Vladja ierads reiz ar Poesovu. Viktors Mihailovis neuzdroinjs jaunos cilvkus stdt priek domas gigantam. Vii apsds kakt un ms vrot, k krievu demokrtijas tvs d aukstu tea gau. Nikea un Vladja bija pilngi nobriedui nejgas. Katram no tiem bija ap trsdesmit gadu. Viiem acmredzot oti patika tas, ka bija paaicinti uz apspriedi. Bijuais pilstas domnieks aruikovs, resns vecis, ilgi kratja Ipolitam Matvejeviam rokuun ciei raudzjs viam- acs. Kamr pilstas ilggadjie iedzvotji daljs savs atmis, Ostaps tos vrgi noskatja. vis viiem krietni izrunties, Ostaps vrss pie Caruikova: Kd pulk js dienjt? aruikovs ska tusnt. Es es, k sact, vispr neesmu dienjis, tpc ka sabiedrba man dvja uzticbu, un es tiku ievlts. Vai js esat muinieks? J. Biju. Es ceru, tds js esat ar tagad? Esiet stiprs gar! Bs nepiecieama jsu paldzba. Vai Poesovs jums paskaidroja? rvalstis mums sniegs paldzgu roku. Viss atkargs no sabiedrisks domas. Pilngi slepena organizcija. Uzmanbu! Ostaps padzina Poesovu nost no Nikeas un Vladjas un ar stu bardzbu jautja: Kd pulk dienjt? Vajadzs kalpot tvzemei. Vai js esat muinieki? oti labi. Rietumi mums paldzs. Esiet stipri gar! Ieguldjumi, tas ir, iemaksas organizcijai, pilng slepenb. Uzmanbu! Ostaps bija aizrvies. Paskums it k ievirzjs pareizs slieds. Kad Jeena Staislavovna bija viu iepazstinjusi ar trsaiotja panieku, Ostaps to paveda sus, ieteica bt stipram gar, painteresjs, kd pulk vi dienjis, apsolja rzemju atbalstu un organizcijas pilngu slepenbu. trsaiotja panieka pirm vlans bija pc iespjas trk bgt prom no sazvrnieku dzvoka. Vi savu firmu uzskatja par prk soldu, lai ielaistos riskant darjum. Tau, noptjis Ostapa veiklo stvu, vi ska aubties un apsvrt: Bet ja nu pki Starp citu, viss ir atkargs no t, ar kdu mrci to pasniegs. Draudzg saruna pie tjas galda kuva spraigka. Uzticbu iemantojuie svti glabja noslpumu un trzja par pilstas jaunumiem. Pdjais atnca pilsonis Kisarskis, kas, nebdams muinieks un nekad nedienjis gvardes pulkos, no ss sarunas ar Ostapu tlt aptvra situciju. Esiet stiprs garl Ostaps pamcoi sacja. Kisarskis apsoljs. Js k privt kapitla prstvis nevarat palikt kurls pret tautas vaimanm. Kisarskis kuva skumgs. Vai js zint, kas te s? Ostaps jautja, norddams uz Ipolitu Matvejeviu. K tad, atbildja Kisarskis, tas ir Vorobjainova kungs. Tas ir, Ostaps sacja, domas gigants, krievu demokrtijas tvs, eizaram tuvu stvoa persona. Labkaj gadjum divi gadi ar stingru izolciju, Kisarskis nodomja, skdams trct, Kd es ncu urp? Zobena un sprkla slepen savienba Ostaps draudoi noukstja. Desmit gadi, Kisarskim ievs prt, Starp citu, js varat iet prom, bet, es brdinu, mums ir garas rokas! Es tev rdu, ms tds! Ostaps nodomja. Ltk par simt rubiem tu vis prom netiksi. Kisarskis kuva balts k krts. Vl odien vi tik gargi un miergi bija pusdienojis dis vistas ilvus un buljonu ar riekstiiem un neko nezinja par briesmgo Zobena un sprkla savienbu. Vi palika: gars rokas bija atstjuas uz viu nelabu iespaidu. Pilsoi! atkldams apspriedi, sacja Ostaps. Dzve dikt savus likumus, savus nepieldzamos likumus. Es jums neststu par msu sanksmes mri to js zint. Tas ir svts mris. Visur ms dzirdam vaimanas. Viss msu plas zemes mals sauc pc paldzbas. Msu pienkums sniegt paldzgu roku, un ms to sniegsim. Vieni no jums strd un d maizi ar sviestu, citiem ir ienesgs peas avots tie d sviestmaizi ar ikriem. K vieni, t otri gu savs gults un sedzas ar siltm segm. Viengi mazi brni, mazie bezpajumtnieki, atrodas bez uzraudzbas. ie ielas ziedi vai, k izsaks garg darba proletriei, ziedi uz asfalta ir pelnjui labku likteni. Mums, zvrinto piesdtju kungi, viiem jpaldz. Un ms, zvrinto piesdtju kungi, viiem paldzsim. Liel kombinatora runa klaustjos radja dads jtas. Poesovs nesaprata savu jauno draugu o jauneklgo gvardu.Kdi brni? vi domja. Kpc brni? Ipolits Matvejevis pat necents neko saprast. Vi jau sen bija atmetis visam ar roku un klusi sdja, vaigus pieptis. Jeena Staislavovna bija kuvusi bdga. Nikea un Vladja padevgi blenza uz Ostapa debeszilo vesti. Atrsaiotja panieks bija rkrtgi apmierints. Skaists sniegums, vi nolma, par tdu mrci var ar naudu dot. Ja izdosies bs gods un slava! Neizdosies ne mana cka, ne mana druva. Paldzju brniem un cauri. Caruikovs zmgi saskatjs ar Djadjevu un, piencgi novrtjis referenta konspiratora rienu, turpinja ripint pa galdu maizes bumbias. Kisarskis juts k septtajs debess. Zelta galva, vi domja. Kisarskim ita, ka vi vl nekad nav mljis mazos bezpajumtniekus tik oti k in vakar. Biedri! Ostaps turpinja. Nepiecieama tltja paldziba. Mums jizrauj brni no ielas nagiem, un ms tos izrausim. Paldzsim brniem! Vienmr jatceras, ka brni ir dzves ziedi. Es ldzu js tlt iemakst zinmu summiu, lai paldztu brniem, tikai brniem un nevienam citam. Vai js mani saprotat? Ostaps no snkabatas izvilka kvu grmatiu." Ldzu skt iemaksas! Ipolits Matvejevis apliecins manas pilnvaras. Ipolits Matvejevis piepts un nolieca galvu. Tagad pat aprobeotie Nikea ar Vladju un rosgais atsldznieks saprata Ostapa alegorijas btbu. Kungi, pc vecuma, Ostaps sacja, sksim ar cienjamo Maksimu Petroviu. Maksims Petrovis nemiergi sagrozjs un ar mokm iedeva trsdesmit rubus. Kad pienks labki laiki, dou vairki vi piebilda. Labki laiki pienks pavisam drz! Ostaps iesaucs. Kaut gan uz klaidoiem brniem, kurus es ai brd prstvu, tas neattiecas. Nikea un Vladja deva astous rubus. Par maz, jaunie cilvki. Jaunie cilvki pietvka. Poesovs aizskrja uz mjm un atnesa piecdesmit rubu. Bravo, huzr! Ostaps iesaucs. Huzram mjamatniekam ar motoru pirmajai reizei tas ir pilngi pietiekami. Ko sacs tirgoi? Djadjevs un Kisarskis ilgi kauljs un sdzjs par nonivelanu. Ostaps palika nepieldzams: Paa Ipolita Matvejevia kltbtn uzskatu o izrunanos par lieku. Ipolits Matvejevis nolieca galvu. Kupi brniu lab ziedoja pa divsimt rubu. Pavisam, Ostaps pavstja, etri simti astodesmit astoi rubi. Ek! Trkst divpadsmit rubu, lai iznktu apaa summia. Jeena Staislavovna, ilgi stiprinjusies gar, aizgja uz guamistabu un rokassomi atnesa trkstoos divpadsmit rubus. Prj apspriedes daa bija sasteigta un vairs neiznca tik svinga. Ostaps ska staigt pa istabu. Jeena Staislavovna pavisam saduga. Viesi pamazm izklda, godbijgi atvadjuies no organizatoriem. Nkos apspriedes dienu jums pazios pai, Ostaps atvadoties sacja, visstingrkais noslpums. Paskums par paldzbu brniem jtur slepenb Tas, starp citu, ir jsu pau interess. To dzirdot, Kisarskim gribjs iedot vl piecdesmit rubu un vairs nenkt ne uz kdm apspriedm. Vi tik tikko atturjs no soa. Nu, Ostaps sacja, tad kustsimies! Js, Ipolit Matvejevi, es ceru, izmantosiet Jeenas Staislavovnas viesmlbu un prnakosiet pie vias. Starp citu, mums ar konspircijas nolkos lietdergi uz laiku irties. Es eju. Ipolits Matvejevis izmisgi mirkinja Ostapam ar aci, bet tas izliks, ka neko nemana, un izgja r. Nogjis vienu kvartlu, Ostaps atcerjs, ka kabat atrodas pieci simti godgi nopelntu rubu. Orman! vi uzsauca. Ved uz Feniksu! To var, ormanis atteica. Vi nesteigdamies pieveda Ostapu pie slgta restorna. Ko tas nozm? Slgts? Sakar ar Pirmo Maiju. Ek, kaut jupis vius parvis! Naudas atliku likm, bet nav kur palksmoties! Nu, tad laid uz Pehanova ielu! Vai zini? Ostaps nolma braukt pie savas lgavas. Bet k iela saucs agrk? ormanis jautja. Nezinu. Kur tad lai brauc? Es ar nezinu. Ostaps tomr lika braukt un meklt. Kdas pusotras stundas vii braukja nakt pa tukajm pilstas ielm, iztaujdami naktssargus un milius. Kds milicis ilgi lauzja galvu un pdgi pavstja, ka Pehanova iela nebot neviena cita k bijusi Gubernatora iela. Ak Gubernatora iela! Gubernatora ielu es labi zinu. Divdesmit piecus gadus vadju uz Gubernatora ielu, Nu, tad brauc! Aizbrauca uz Gubernatora ielu, bet izrdjs, ka t ir nevis Pehanova, bet Kra Marksa iela. Saniknotais Ostaps ska no jauna meklt nozaudto ielu: Tomr neatrada. Rtausma bli apgaismoja bagt cietja seju vi t ar nebija dabjis izklaidties. Ved uz Sorbonnu! vi uzsauca. Kas tu par ormani! Pehanovu nezini! Atraitnes Gricacujevas pils mirdzja viens uguns. Kzu mielasta galda gal sdja sirdskungs Turcijas pavalstnieka dls. Vi bija elegants un pilns k mrks. Viesi aloja. Jaunuve vairs nebija jauna. Viai bija ne mazk par trsdesmit pieciem gadiem. Daba bija viu bagtgi apveltjusi. Tur bija viss: krtis k arbzi, deguns k cirvja piets, kri vaigi un varens skausts. Jauno vru via dievinja un bijties bijjs. Tpc via to sauca nevis vrd un pat ne tvvrd, kuru t nekad ari neuzzinja, bet uzvrd: biedrs Benders. Ipolits Matvejevis atkal sdja uz krot krsla. Visu kzu mielasta laiku vi ddjs uz t, mindams sataustt kdu cietu priekmetu. Reizm viam tas izdevs. Tad Ipolitam Matvejeviam ita mii visi kltesoie un vi nevaldmi kliedza rgts!. Ostaps visu laiku teica runas, uzsauca apsveikumus un tostus. Dzra par tautas izgltbu un Uzbekijas irigciju. Pc tam viesi ska izklst. Ipolits Matvejevis uzkavjs priekistab un paukstja Benderam: Nevelciet garum! Tie ir tur. Js esat mantrausis, atbildja piedzruais Ostaps, gaidiet mani viesnc. Nekur neejiet. Es varu ierasties kuru katru brdi. Samaksjiet viesncas rinu. Lai viss btu sagatavots. Adj, feldmarali Novliet man saldu dusu. Ipolits Matvejevis novlja un devs uz Sorbonnu- nervozt. Piecos no rta ierads Ostaps ar krslu roks. Ipolitam Matvejeviam palika mute va. Ostaps nolika krslu istabas vid un apsds. K tas jums izdevs? pdgi Vorobjainovs izdabja pr lupm. oti vienkri, k jau imen. Atraitnte gu un redz sapni. l viu modint. Ausm viu nemodini. Ak vai! Vajadzja atstt motajai zmti: Aizbraucu uz Novohopersku last refertu. Pusdiens negaidi. Tavs Susliks. Bet krslu paeru damistab. Tramvajs ajs rta stundas neiet atptos pa ceam uz krsla. Ipolits Matvejevis urddams mets pie krsla. Klusk, Ostaps apsauca, vajag darboties bez troka! Vi izvilka no kabatas plakanknaibles un darbs skas. Vai durvis aizsldzt? Ostaps jautja. Atstmis nepacietgo Vorobjainovu, Ostaps rpgi atplsa sdekli, cenzdamies nesabojt puaino angu katnu. Tda auduma tagad nav, to vajag saglabt. Preu bads, neko nevar dart.Ipolits Matvejevis bija pagalam uzbudints. Gatavs, Ostaps klusu sacja. Vi pacla prsegus un abm rokm ska amdties starp atsperm. Uz via pieres pietka vnas. Nu? Ipolits Matvejevis dvesa dads intoncijas. Nu? Nu? Ko js te nuint, Ostaps sakaitints atbildja, viena iespja pret vienpadsmit! Un iespja Vi pamatgi_ izrakjs pa krslu un nobeidza: Un iespja pagaidm nav mums labvlga. Vi izsljs vis augum un ska trt ceus. Ipolits Matvejevis mets pie krsla. Briljantu nebija. Ipolitam Matvejeviam nolaids rokas. Bet Ostaps bija tikpat mundrs k agrk. Tagad msu iespjas kuvuas lielkas. Vi staigja pa istabu. Nekas! is krsls atraitnei izmaksja drgk nek mums. Ostaps izvilka no snkabatas zelta brou ar stikliiem, izpstu zelta aproci, pusduci apzelttu karotu un tjas sietiu. Ipolits Matvejevis bds pat neaptvra, ka kuvis parastas zdzbas ldzdalbnieks. Pretga padarana, Ostaps piezmja, bet, saprotat, es tau nevarju pamest moto sievieti nesaglabjis par viu kdu piemiu. Tomr laiku zaudt nedrkst. Tas ir tikai skums. Beigas bs Maskav. Un mbeu muzejs t vis nav nieka atraitne, tur bs grtk! Kompanjoni pabza krsla lus zem gultas un, saskaitjui naudu (kop ar ziedojumiem, kas bija savkti par labu brniem, izrdjs pieci simti trsdesmit pieci rubi), brauca uz staciju, lai vl tiktu uz Maskavas vilcienu. Bija jbrauc ar ormani cauri visai pilstai. Kooperatva iel vii ieraudzja Poesovu, kas skrja pa troturu k izbiedta antilope. Viam dzins paka Pereeinskas rsielas nr. 5 stnieks. Pagrieoties ap stri, koncesionri pamanja, ka stnieks pancis Viktoru Mihailoviu un emas to tst. Poesovs kliedza glbiet! un nekaua!. Ldz vilciena atieanai abi sdja atej, baiddamies no tikans ar moto sievieti. Vilciens draugus aiznesa uz trokaino centru. Draugi ctgi skatjs pa logu. Vilciens drzs garm Gusiai. Pki Ostaps iebvs un sagrba Vorobjainovu aiz bicepsa. Skatieties, skatieties! vi kliedza. trk! Alhens, m-maitas gabals! Ipolits Matvejevis paskatjs lejup. Pie uzbruma zaoksnjs sains zellis vilka rateus ar rsganu harmoniju un pieciem logu rmjiem. Rateus stma pelcga tolstojkrekl rbies kaunga izskata pilsonis. Saules stari lauzs cauri mkoiem. Mirdzja bazncu krusti. Ostaps, skai smiedamies, izliecas pa logu un uzbrca: Paka! Vai uz uteni brauc? Paa Emijevis- pacla galvu, tau pamanja tikai pdj vagona buferus un ska vel spcgk strdt ar kjm. Vai redzjt? Ostaps priecgi jautja. Vareni! Re, k audis strd! Ostaps paplikinja noskumuajam Vorobjainovam pa muguru: Nekas, papuct! Nenokariet degunu! Sde turpins. Rtvakar ms bsim Maskav!OTR DAA MASKAV XV NODAA KRSLU OKENStatistika zina visu. Preczi uzskaitta PSRS aramzemes platba ar sadaljumu melnzem, smilmla un lesa augsn. Visi abu dzimumu pilsoi rpgi ierakstti biezs grmats, kuras tik labi pazina Ipolits Matvejevis Vorobjainovs, dzimtsarakstu nodau grmats. Tpat zinms, cik un kdu prtiku gada laik apd republikas caurmra pilsonis. Zinms, cik ds caurmra pilsonis vidji izdzer degvna un aptuveni cik patr uzkoamo. Zinms ar, cik valst ir mednieku, balernu, revolvervirpu, visu sugu suu, velosipdu, piemineku, meiteu, bku un ujmanu. Kda plaa dzve, pilna degsmes, kaislbu un domu, raugs uz mums no statistiskajm tabulm! Kas ir is srtvaidzis indivds, kas s pie galdia, apsjies salveti, un ar baudu noties kpoo barbu? Ap viu drzmjas veseli ganmpulki miniatru vru. Trekns ckas saspiedus tabulas str. Specil statistikas basein plunkins neskaitms daudzums storu, vdzeu un citu zivju. Uz indivda pleciem, rokm un galvas tup vistas. Pkainos mkoos lidins mjzosis, ples un ttari. Zem galda slpjas divi trusi. Pie apvra paceas no maizes sakrautas piramdas un Bbeles tori. Nelielu ievrjuma cietoksni apskalo piena upe. Pie apvra tik varens k Pizas tornis pasljies guris. Aiz cietoka piparu un sls vaiem, pusrots sastjuies, soo vni, degvni un liieri. Arjergard nolojam bar velkas bezalkoholiskie dzrieni: rrindnieki narzni, limondes un ifoni stiepu tklos. Kas tad sti ir is srtvaidzis indivds nestgais izdjs, pa un dzves baudtjs? Vai Gargantija, dip sodu karalis? Silafs Foss? Leendrais zaldts Jaka Sarkanais Krekls? Lukulls? Tas nav Lukulls. Tas ir Ivans Ivanovis Sidorovs vai Sidors Sidorovis Ivanovs, caurmra pilsonis, kas sav m vidji apd visu tabul attloto barbu. Tas ir normls kaloriju un vitamnu patrtjs, kluss etrdesmitgadgs vecpuisis, kas strd valsts galantrijas un trikotas veikal. No statistikas nekur nevar paglbties. Tai ir preczas zias ne vien par to, cik ir zobrstu, desu -prdotavu, iru, stnieku, kinoreisoru, prostittu, salmu jumtu, atraitu, ormau un bazncas zvanu, bet ar par to, cik valst statistiu. Bet vienu t nezina. T nezina, cik PSRS ir krslu. Krslu ir oti daudz. Pdj statistisk tautas skaitana atklja, ka savienotajs republiks ir simt etrdesmit trs miljoni iedzvotju. Ja atemam nost devidesmit miljonus zemnieku, kas priekroku dod soliem, lvm un paviam, bet Austrumos apdiluiem tepiiem un pakljiem, tad tomr vl paliek piecdesmit miljonu cilvku, kuru mjas dzv krsls ir pirms nepiecieambas priekmets. Ja vl emam vr iespjams aprinu kdas un dau Savienbas pilsou ieradumu sdt starp diviem krsliem, tad, uz labu lainii samazinjui kopjo skaitu divas reizes, atradsim, ka krsliem vis valst jbt ne mazk par divdesmit seiem ar pusi miljona. Drobas pc vl atteiksimies no searpus miljoniem krslu. Palikuie divdesmit miljoni bs minimlais skaits. aj riekstkoka, ozola, oa, palisandra, sarkankoka un Karlijas brza krslu oken, aj egu un prieu krslu oken romna varoiem jatrod Gambsa darintais riekstkoka krsls ar liektm kjm krsls, kas sav ar angu katnu apvilktaj vder slpj Petuhova madmas drglietas. Koncesionri gulja uz augjiem plauktiem un vl bija aizmigui, kad vilciens uzmangi prbrauca pr Oku un, patrinjis gaitu, tuvojs Maskavai.XVI NODAA MKA BERTOLDA SVARCA VRD NOSAUKT KOPMTNEIpolits Matvejevis un Ostaps, spiezdamies viens otram virs, stvja pie ciet vagona atvrt loga un uzmangi aplkoja govis, kas lnm kpa lej no uzbruma, egu dzvogu, vasarncu rajona staciju du platformas. Visas cea anekdotes jau bija izststtas. Otrdienas Stargorodas pravda izlasta ldz pat sludinjumiem un izraibinta ar tauku plankumiem. Visi ci, olas un olvas apstas.Atlicis pats mokokais cea gabals pdj stunda pirms Maskavas. No retajiem meu puduriem un birzm pie paa uzbruma iznira amizantas vasarncias. Starp tm bija stas koka pilis, kas mirdzinja verandu stiklus un nesen krsotus skrda jumtus. Bija ar vienkras apakoku mjias ar maziem, kvadrtveidgiem lodziiem sti vasarnieku slazdi. Kamr pasaieri ar lietpratju skatieniem ptja apvrsni un, putrodami prt palikus atmias par kauju pie Kalkas, ststja cits citam par Maskavas pagtni un odienu, Ipolits Matvejevis neatlaidgi cents iedomties, kds vartu izskatties mbeu muzejs. Muzejs viam liks k vairku verstu gar gaitenis, pie kura sienm rinds stv krsli. Vorobjainovs iztlojs, k vi tri soo starp m rindm. Nevar vl zint, k ar to mbeu muzeju sti bs. K veiksies, vi uztraucies prtoja. Jums, priekniek, piencis laiks rstties ar elektrbu. Nekrtiet histrij prieklaikus. Ja js vairs nespjat iztikt bez prdzvoanas, tad vismaz prdzvojiet klusdams. Vilciens lkja uz prmijm. Semafori raudzjs uz to mutes iepletui. Slieu cei sazarojs. Bija jtams, ka tuvojas milzgs dzelzcelmezgls. Zle izzuda, ts viet bija izdedi. Svilpa manevrjos lokomotves. Prmijnieki pta taures. Pki troksnis pieauga. Vilciens bija iebraucis gaiten starp diviem tukiem vilcieniem un, klakindams k turnikets, skaitja vagonus. Slieu cei sadaljs. Vilciens izdras no gaitea. Acis apilbinja saule. Pie paas zemes audjs prmijnieku lukturi, kas izskatjs pc cirviem. Vls dmi. Lokomotve elsdama izpta sniegbaltu vaigubrdu. Griezul valdja ska troksnis. Depo strdnieki dzina lokomotvi stvviet. Strauji bremzjot, nokrikja vilciena loctavas. Viss mals ska smilkstt, un Ipolitam Matvejeviam liks, ka vi nokuvis zobu spju valstb. Vilciens piestja pie asfaltta perona. T bija Maskava. T bija Rjazaas stacija pati svaigk un jaunk no vism Maskavas stacijm. Nevien cit no astom prjm Maskavas stacijm nav tik plau un augstu telpu k Rjazaas stacij. Rjazaas stacijas lielaj bufet restorn viegli vartu novietoties visa Jaroslavas stacija ar ts pseidokrieviskajm korm un heraldiskajm vistim. Maskavas stacijas ir pilstas vrti. Katru dienu ts ielai un izlai trsdesmit tkstous pasaieru. Caur Aleksandra staciju Maskav ieiet rzemnieks ar kauuka zolm un golfa uzvalk (platas bikses un biezas vilnas zees ldz ceiem). No Kurskas stacijas Maskav nokst kaukzietis brn jrdas cepur ar ventilcijas caurumiiem un varena auguma voldzinieks ar brdu kaepju kodaas kuplum. No Oktobra stacijas izdras pusatbildgs darbinieks ar brnigu ckdas portfeli. Vi atbraucis no eingradas, lai koordintu, saskaotu un konkrti sadarbotos. Kijevas un Odesas prstvji galvaspilst iekst caur Brjanskas staciju. Jau Tihona Klostera stacij kijeviei sk nicgi smnt. Vii lieliski zina, ka Kreatiks ir vislabk iela zemes virs. Odesiei stiepj ldzi grozus un plakanas krbas ar vtm skumbrijm. Ar viiem zinma labk iela zemes virs. Bet t, protams, nav Kreatiks, t ir Lasla, bijus Deribasa iela. No Saratovas, Atkarskas, Tambovas, Rtievas un Kozlo-vas Maskav iekst caur Paveecas staciju. Visniecgkais auu skaits Maskav ierodas caur Savelovu. Tie ir Taldomas kurpnieki, Dmitrovas pilstas iedzvotji, Jahromas manufaktras strdnieki vai sapcis vasarnieks, kas ziemu un vasaru dzvo Hebikovas stacij. No turienes ldz Maskavai vairs nav ilgi, ko braukt. Pats lielkais attlums uz s lnijas ir simt trsdesmit verstis. No Jaroslavas stacijas galvaspilst nokst audis, kas atbraukui no Vladivostokas, Habarovskas, Citas, no tlm un lielm pilstm. Pai rmgkie pasaieri tomr ir Rjazaas stacij. Tie ir uzbeki balts muslna alms un puainos haltos, sarkanbrdainie tadiki, turkmi, hiviei un buhriei, pr kuru republikm staro mg saule. Koncesionri ar lielm plm izlauzs ldz izejai un nonca Tora laukum. Pa labi no viiem sljs Jaroslavas stacijas heraldisks vistias, Tiei viiem pret blvi spdja Oktobra stacija, kas bija ar eas krsm nokrsota divos toos. Ts pulkstenis rdja piecas mintes pri desmitiem. Pc Jaroslavas stacijas pulkstea bija tiei desmit. Bet, paskatjuies uz tumzilo, ar zodiaka zmm rotto Rjazaas stacijas pulkstea ciparncu, ceotji ievroja, ka tas rda bez piecm mintm desmit. oti izdevgi eit norunt randius! Ostaps sacja. Vienmr desmit mintes rezerv. Ormanis skai k buodamies nomaukstinja lpas. Vii pabrauca zem tilta, un ceinieku priek pavrs galvaspilstas grandioz panorma. Uz kurieni ms galu gal braucam? Ipolits Matvejevis jautja. Pie labiem cilvkiem, Ostaps atbildja, Maskav viu ir milzgi daudz. Un visi man pazstami. Un ms pie viiem apmetsimies? T ir kopmtne. Ja ne pie viena, tad pie otra vienmr atradsies vieta. Ohotnijrjad valdja juceklis. Uz vism pusm ar savm iznstju letm uz galvas k zosis bguoja tirgotji, kuriem nebija patenta. Viiem nopaka laisk, sk rikst tipinja milicis. Bezpajumtnieki sdja pie asfalta kubla un ar baudu ieelpoja verdos darvas smaku. Koncesionri izbrauca uz Arbata laukumu, tlk laida pa Preistenkas bulvri un, nogriezuies pa labi, apstjs Sivceva Vraek. Kas t par mju? Ipolits Matvejevis jautja. Ostaps paskatjs uz roaino namiu ar mezonnu un atbildja: - Mka Bertolda Svarca vrd nosaukt mijas studentu kopmtne. Vai patiem mka vrd? Es tau pajokoju, pajokoju. Semako vrd nosaukt. K jau parastai Maskavas studentu kopmtnei piederas, mijas studentu namu jau sen apdzvoja tdi audis, kuriem ar miju bija visai tls sakars. Studenti bija izkldui kur kurais. Daa no viiem pabeigui kursu un nostti darb, daa izslgti par akadmisku nesekmbu. Tiei daa, gadu no gad pieaugot, roainaj nami veidoja kaut ko vidju starp dzvoku sabiedrbu un feodlu ciematiu. Studentu jauns maias plii ielauzties kopmtn bija veltgi. Eksmii bija neparasti veikli izgudrotji un visus uzbrukumus atsita. Namiam pdgi atmeta ar roku. To ska uzskatt par bezsaimnieka paumu, un tas izzuda no visiem MNIP (Maskavas Nekustamo paumu prvalde) plniem. It k tda namia nemaz vairs nebtu. Un tomr tas bija, tan dzvoja cilvki. Koncesionri uzkpa pa kpnm otraj stv un iegja pavisam tum gaiten. Gaisma un gaiss! Ostaps sacja. Piepei tums pie Ipolita Matvejevia elkoa kaut kas iecs. Nebstieties, Ostaps droinja, tas nav gaiten. Tas ir aiz sienas. Finieris, k no fizikas zinms, ir labkais skaas vadtjs. Uzmangk! Turieties pie manis! eit kaut kur jbt ugunsdroam skapim. Kunkstiens, ko tlt izdvesa Vorobjainovs, atsities ar krtm pret asu dzelzs stri, pierdja, ka skapis patiem atrodas kaut kur eit. Ko, vai sp? Ostaps apjautjs. Tas vl nav nekas. Ts ir fiziskas mokas. Bet, cik eit prdzvots morlisku moku, baigi pat atcerties. Tepat ldzs stvja skelets, studenta Ivanopulo personisks paums. Vi to bija nopircis Suharevk, bet istab turt baidjs. T ka apmekltji vispirms atsits pret skapi, bet pc tam viiem virs gzs skelets. Sievietes uz grtm kjm bija oti neapmierintas. Pa kpnm, kas vtveidgi veda augup, kompanjoni nonca mezonn. Mezonna lielo istabu finiera starpsienas sadalja gars, divas arnas plats strmels. Istabas atgdinja penus, tikai ar to atirbu, ka ldzs zmuiem un spalvasktiem eit mjoja ar cilvki un prmusi. Kola, vai tu esi mj? klusi jautja Ostaps, apstjies pie centrlajm durvm. Tlt visos piecos penos sks rosba un klaigas. J, aiz durvm skanja atbild. Atkal pie t stulbea jau no paa rta atnkui ciemii! ukstja sievietes balss no malj pena kreisaj pus. aujiet tau cilvkam pagult! nomurkja penlis nr. 2. Treaj penl priecgi noca: Pie Kolkas atnkui no milicijas! Par vakardienas rti. Piektais penlis klusja. Tur audja prmuss un skpstjs iemtnieki.Ostaps ar kju pagrda durvis. Visa finiera celtne nodrebja, un koncesionri iekuva Kolkas aizgald. Aina, kas atkljs Ostapa skatienam un rji ita pilngi nevainga, bija ausmga. Istab no mbelm atrads tikai sarkani svtrots matracis, kas stvja uz etriem ieeiem. Tau ne jau tas satrauca Ostapu. Kolkas mbeles vi pazina jau sen. Viu neprsteidza ar pats Kolka, kas ar abm kjm sdja uz matraa. Bet Kokam ldzs sdja tik debega btne, ka Ostaps uzreiz sadrma. Tdas meitenes nekad neder par biedriem nopietnos paskumos vim ir prlieku debeszilas acis un maigs kakls'. Ts ir mks vai, vl aunk, sievas, turklt mlamas sievas. Un patiem Kola o btni uzrunja par Lizu, sacja tai tu un rdja radzius. Ipolits Matvejevis noma savu kastora platmali. Ostaps izsauca Kolu gaiten. Tur vii ilgi saukstjs. Lielisks rts, cient! Ipolits Matvejevis ieteics. Zilacain cient iesmjs un bez kda redzama sakara ar Ipolita Matvejevia piezmi ska ststt, kdi mui dzvojot blakuspenl. Vii ar nolku aizdedzina prmusu, lai nevartu dzirdt, k ie buojas. Saprotiet tau tas ir mugi. Ms visu tpat dzirdam. Bet vii gan sava prmusa d patiem nek vairs nedzird. Vai gribat es jums tlt pardu. Klausieties! Un Kolkas sieva, apguvusi visus prmusa noslpumus, skai sacja: Zverevi ir mui! Aiz sienas bija dzirdama ellig prmusa dziesma un skpstu maukstieni. Redzat? Vii neko nedzird. Zverevi ir mui, stulbei un psihopti. Redziet! J, Ipolits Matvejevis sacja. Bet ms prmusu neturam. Kam mums tas vajadzgs? Ms ejam pusdiens uz veetrieu dncu, lai gan es esmu pret veetriskiem dieniem. Bet, kad ms ar Kolu apprecjmies, vi sapoja, k abi kop iesim uz veetrieu dncu. Un tad nu ms ar ejam. Man oti garo gaa. Bet tur dod ndeu kotletes. Tikai js, ldzu, neko nesakiet Kolam ai brd atgriezs Koja ar Ostapu. Nek dart, ja jau pie tevis nepavisam nevar apmesties, ms iesim pie Panteleja. Pareizi, zni! Kola iesaucs. Ejiet pie Ivanopulo! Tas ir savjais. Nciet pie mums ciemos, Koas sieva aicinja, ms ar vru bsim oti priecgi. Atkal aicina ciemos! malj penl atskanja sautuma pilns sauciens. Vl viiem par maz ciemiu! Bet js, mui, stulbei un psihopti, turiet muti, nav jsu darana! Koas sieva sacja td pa paklus bals. Vai dzirdi, Ivan Andrejevi, satraucs malj penl, apvaino tavu sievu, bet tu klus! Savas balsis pacla neredzami komentatori ar no citiem .peniem. Vrdu kauja piems spk. Kompanjoni nogja lej pie Ivanopulo. Studenta nebija mj. Ipolits Matvejevis uzsvirkinja srkociu. Pie durvm bija piesprausta zmte: Bu ne agrk k 9os. Pantelejs. Nav liela bda, Ostaps sacja, es zinu, kur stv atslga. Vi paamdjs zem ugunsdro skapja, atrada atslgu un attaisja durvis. Studenta Ivanopulo istaba bija tiei tikpat liela k Kolam, toties stra istaba. Tai bija viena mra siena, ar ko students oti lepojs. Ipolits Matvejevis sargtints pamanja, ka studentam nav pat matraa. Lieliski iekrtosimies, Ostaps sacja, Maskavas apstkos pilngi piekljga kubatra. Ja ms visi trs no-gulsimies uz grdas, paliks pri pat nedaudz brvas vietas. Ir gan tas Pantelejs gatavais ms! Kur vi licis matraci, interesanti zint! Logs izgja uz rsielu. Tur staigja milicis. Pretj mji, kas bija uzcelta gotiska tora veid, atrads kdas mazas valstias stniecba. Aiz dzelzs reu oga splja tenisu. Lidoja balta bumbia. Bija saklausmi si izsaucieni. Auts, Ostaps sacja, nav augstas klases sple. Nu laiks doties pie miera.Koncesionri noklja uz grdas avzes. Ipolits Matvejevis izvilka mazu spilventiu, kuru vienmr vadja sev ldzi. Ostaps noliks uz telegrammm un aizmiga. Ipolits Matvejevis jau sen ca.XVII NODAA PILSOI, CIENIET MATRAUS! Liza, iesim pusdiens! Man negribas. Es jau vakar du pusdienas. Nesaprotu, ko tu ar to gribi sact. Es neieu st viltoto zai. Mubas! Es nevaru prtikt no veetrieu csiiem. odien dsi maizes pudiu. Man lg negribas. Run klusk! Visu var dzirdt. Un jaunais laultais pris prgja uz dramatiskiem ukstiem. Pc divm mintm Kola pirmo reizi pa trim laulbas dzves mneiem saprata, ka motajai sievietei burknu, kartupeu un ziru csii garo daudz mazk nek viam paam. Ttad tu dod priekroku dragai gaai, nevis ditiskai prtikai? Kola ska kliegt, strda karstum nemaz neievrodams kaimius, kas visu noklauss. Run tau klusk! Liza skai iesaucs. Bez tam tu slikti izturies pret mani. J! Man garo gaa! Pa reizei. Kas tur slikts? Kola prsteigts apklusa. Tdu pavrsienu vi nebija gaidjis. Gaa iecirstu Koas budet milzgu, neaizpildmu robu. Staigdams gar matraci, uz kura, sarvusies okur, sdja piesarkusi Liza, jaunais vrs ms izmisgi rint. Kopana uz pauspapra rasanas biroj Tehnikas spks Kolam Kalaovam pat visizdevgkajos mneos ienesa ne vairk par etrdesmit rubiem. Par dzvokli Kola nemaksja. ai dvainaj ciemat nebija namu prvaldnieka, un maksa par dzvokli tur skaitjs abstrakts jdziens. Desmit rubu aizgja par Lizas apmcanu piegrieanas un anas kursos ar celtniecbas tehnikuma tiesbm. Pusdienas divm personm (viens pirmais diens paplns bors un viens otrais diens viltotais zais jeb sts ndeles), godgi uz pusm apstas veetrieu dnc Nezodz, no lault pra budeta izplsa trspadsmit rubus mnes. Prj nauda izkusa nezin kdm vajadzbm. Tas Kolu mulsinja visvairk. Kur t nauda paliek? vi domja, vilkdams ar velci uz debeszil pauspapra garu un smalku lniju. Tdos apstkos priet pie gaas dieniem nozmtu bojeju. Td Kola dedzgi iesaucs: Iedomjies tikai st iek' nogalintu dzvnieku lus! Tas ir kaniblisms zem kultras maskas! No gaas ceas visas slimbas. Protams, ar kautru ironiju sacja Liza, piemram, angna. J, j, ar angna! Un kas tur par brnumu? No mgas gaas lietoanas novjintais organisms nav spjgs pretoties infekcijai. Cik tas ir mugi! Nemaz nav mugi! Muis ir tas, kas cenas piebzt vderu, nerpjoties par vitamniem. Kola pki apklusa. Aizvien vairk un vairk aiznodama pliekano un jlo ndeu pudiu, biezputru un lieso kartupeu dienu fonu, Koas gara acu priek nostjs pamatga ckgaas karbonde. T acmredzot nupat bija noemta no pannas. T vl urkstja, virkstja un kairinoi kpja. No gaas gabala rgojs r kauls k duelanta pistole. Saproti tau, Kola iesaucs, tda karbonde sasina cilvka mu par veselu nedu! Lai sasina! Liza sacja. Viltotais zais sasina par pusgadu. Vakar, kad ms dm burknu sacepumu, es jutu, ka mirstu. Tikai negribju tev sact. Kpc tad negribji sact? Man nebija spka. Es baidjos, ka sku raudt. Un tagad tu nebaidies? Tagad man jau visvienalga. Liza apraudjs. evs Tolstojs, Kola sacja trso bals, ar neda gau. J-, Liza atbildja, asaras rdma, grfs da spareus. Sparei nav gaa. Bet, rakstdams Karu un mieru, vi da gau! Eda, da, da! Un, rakstdams Annu Kareinu, ari locja iek gau locja, locja! Turi muti! da! da! da! Bet, kad rakstja Kreicera sonti, vai ar tad da gau? Koa dzlgi jautja. Kreicera sonte ir sia. Btu paminjis uzrakstt Karu un mieru, dot viengi veetros csius! Ko tu galu gal man piesienies ar to savu Tolstoju? Es tev piesienoties ar Tolstoju? Es? Es jums piesienoties ar Tolstoju? Ar Ko|a prgja uz js. Penos skai gavilja. Liza steigus uzmauca galv zilu adtu cepurti, Kur tu iesi? Liec mani mier! Ieu darans, Un Liza aizskrja. Uz kurieni via vartu iet? Kola nodomja. Vi ieklausjs. Padomju vara dod sieviiem prk lielu brvbu, sacja malj penl kreisaj pus. Noslcinsies! nolma treaj penl. Piektais penlis aizdedzinja prmusu un nodevs dieniajiem skpstiem. Liza satraukta skraidja pa ielm. Bija t svtdienas stunda, kad laimgie pa Arbata ielu ved no tirgus matraus. Jaunlaultie un padomju vidussli ir galvenie atsperu matrau pircji. Vii tos ved stvus, abm rokm apkampui. Un k lai vii neapkamptu ar lsainm putm nosto debeszilo savas laimes pamatu! Pilsoi! Cieniet atsperu matraci ar debeszilm putm! Tas ir imenes centrs, dzvoka iekrtas alfa un omega, visnepiecieamkais un galvenais mjas omulbas pamats, mlestbas bze, prmusa tvs! Cik saldi "gult, klausoties atsperu demokrtiskaj dinkstan! Kdus brnigus sapus redz cilvks, iemigdams uz matraa gaizil, rupj audekla! Kdu cieu bauda katrs matraa panieks! Cilvks, kam nav matraa, ir nolojams. Vi neeksist. Vi nemaks nodokus, viam nav sievas, pazias neaizdod naudu ldz tredienai, taksometru oferi sauc paka apvainojous vrdus, meitenes par viu zobojas: ts neml idelistus. Cilvks, kam nav matraa, pa lielkai daai raksta dzejous: Pie Bur pulkstea maigs indas Tkami putkl dust k zl. Sniegprslias lido virs akas vindas, Un sapi k kovri aizlido tl. Vi sacer savus raojumus, stvdams pie telegrfa augsts rakstmpults, aizkavdams lietios matraa paniekus, kas atnkui nostt telegrammas. Matracis prvr cilvka dzvi. Matraa drn un atspers slpjas kds valdzinos un ldz im neizptts spks. Atsperu indoas aicinti, pulcjas audis un mantas. Ierodas finanu aents un meitenes. Vii vlas draudzties ar matraa paniekiem. Finanu aents to dara valsts kases interess, no t labumu gst valsts, bet meitenes nesavtgi, pakaudamas dabas likumiem. Skas jaunbas plauksme. Finanu aents, savcis nodokus k bite pavasara ienesumu, priecgi dcot, aizlido uz savu iecirka stropu. Bet aizejos meitenes nomaina sieva un prmuss Juvel nr. 1. Matracis ir negausgs. Vi prasa upurus. Nakts vi izdve krtoas bumbas skaas. Viam vajadzga etaere. Viam vajadzgs galds ar mugiem postamentiem. Dinkstinot savas atsperes,vi pieprasa aizkarus, portjeras un virtuves traukus. Vi neliek cilvku mier un saka tam: Ej! Noprc veas rulljamo dli un vangali! Man kauns par tevi, cilvk, tev ldz pat im laikam nav tepia! Strd vien! Es drz tev sagdu brnus! Tev vajadzga nauda autiiem un brnu ratiiem. Matracis visu atceras un visu dara pc sava prta. Pat dzejnieks nevar izbgt no visprj liktea. Palk, vi ved no tirgus matraci, ar ausmm spiezdamies pie via mkst vdera. Es salauzu tavu iecirtbu, dzejnieki matracis saka. Tev vairs nevajadzs skraidt uz telegrfu, lai raksttu dzejous. Un vai vispr ir nozme tos rakstt? Strd! Un saldo vienmr bs tev par labu. Padom par sievu un brniem! Man nav sievas! dzejnieks kliedz, paraudamies nost no atsperg skolotja. Sieva bs. Un es negalvoju, ka t bs pati skaistk meitene pasaul. Es pat nezinu, vai via bs laba. Esi gatavs uz visu! Tev bs brni. Es nemlu brnus! Tu tos iemlsi! Js mani baidt, pilsoni matraci! Klus, mui! Tu visu vl nemaz nezini! Tu vl Maskavas kok paemsi kredtu mbeu iegdei, Matraci, es tevi nositu! Kucns tds! Ja tu to uzdroinsies dart, kaimii par tevi zios namu prvald. T katru svtdienu, matraiem lksmi trinkinot, Maskav staig laimgie. Un, protams, Maskavas svtdienu padara brniu ne tikai tas vien. Svtdiena ir muzeju diena. Maskav ir paa cilvku kategorija. Vii neko nesaprot no glezniecbas, neinteresjas par arhitektru un neml senatnes pieminekus. kategorija apmekl muzejus viengi tpc, ka tie atrodas lielisks celtns. ie audis klst pa ilbinoajm zlm, ar skaudbu ptdami apgleznotos griestus, aizskardami to, ko nedrkst aizskart, un neprtraukti murmina: Ek! K cilvki reiz dzvojui! Kas viiem daas gar to, ka sienas gleznojis franczis Piv de Savns! Viiem svargi uzzint, cik tas izmaksjis bijuajam savrupmjas paniekam. Vii dodas augup pa kpnm, uz kuru podestiem stv marmora statujas, un rina, cik sulaiu eit agrk bijis, kda alga maksta un cik dzeramnaudas samis katrs no tiem. Uz kamna izvietots porcelns, bet vii, nepievrsdami tam nekdas uzmanbas, sprie, ka kamnu kurint nav izdevgi tas patr prk daudz malkas. Ar ozolkoka paneiem aptaj damistab vii neapbrno lieliskos grebumus. Vius moka viena doma: ko eit dis bijuais saimnieks tirgonis, un cik tas makstu pie pareizjs drdzbas? Jebkur muzej var sastapt dus cilvkus. Kamr ekskursijas mundri soo no edevra pie edevra, tds stv zles vid un, ne uz ko neskatdamies, srgi urd: Ek! K cilvki dzvojui! Asaras rdma, Liza skrja pa ielu. Domas viu dzina uz prieku. Via domja par savu laimgo un nabadzgo dzvi: Kaut btu vl galds un divi krsli, tad btu pavisam labi! Un ar prmusu galu gal vajag iegdties. Kaut k tau jiekrtojas. Via ska iet lnk, jo pki atcerjs strdu ar Kolu. Bez tam oti gribjs st. Pki viai sanca dusmas uz vru. , T glui vienkri ir nejdzba! via skai sacja. Izsalkums mocja vl stiprk. Labi jau, labi. Pati zinu, kas man jdara. Un Liza sarkdama nopirka no tirgones sviestmaizi ar vrtu desu. Lai gan via bija oti izsalkusi, tomr uz ielas st liks nepiekljgi. K nek via tomr bija matraa paniece un smalki pazina dzvi. Via paskatjs apkrt un iegja divstvu savrupmjas pardes durvs. Tur, izbauddama lielu tksmi, via ms notiest sviestmaizi. Desa bija apburoa. Pa pardes durvm ienca liela ekskursantu grupa. Iedami garm pie sienas stvoajai Lizai, ekskursanti nolkojs uz viu.Lai redz! saniknot Liza nolma.XVIII NODAA MBEU MUZEJSLiza ar drniu noslaucja muti un nopurinja no blzes drupatas. Kuva jautrk ap sirdi. Via stvja pie izkrtnes: MBEGALDNIECIBAS MKSLAS MUZEJS. Atgriezties mjs bija nerti. Nebija neviena, pie k aiziet. Kabat atrads divdesmit kapeiku. Un Liza nolma skt patstvgu dzvi ar muzeja apmeklanu. Prbaudjusi, cik kabat naudas, via iegja vestibil. Tur via tlt ievroja vru ar noplukuu brdu, kur stvja, pievrsis moku pilnu skatienu malahta kolonnai, un dvesa caur sm: Cik bagti dzvojui cilvki! Liza ar cieu paskatjs uz kolonnu un kpa aug. Mazs, etrstrains istabis ar tik zemiem griestiem, ka katrs cilvks, kas tur iegja, ita k milzis, Liza paklaioja kdas desmit mintes. ajs istabs bija izstdtas Pvela laika ampra, sarkankoka un Karlijas brza mbeles simetriskm formm, brnigas un kareiviskas. Divi kvadrtveida skapji, kuru stikla durtias rsoja sakrustoti pi, stvja pret rakstmgaldam. Galds bija milzgs. Nossties aiz t btu tikpat k nossties aiz Tetra laukuma, pie kam Lielais tetris ar kolondi un bronzas zirgu etrinieku, kas velk Apollonu uz Sarkans magones pirmizrdi, uz galda izskattos k tintncas komplekts. T vismaz ita Lizai, kas bija audzinta ar burkniem k trustis. Stros stvja krsli ar augstm atzveltnm, kuru augdaas bija izliektas k aunu ragi. Saule rotjs uz krslu persiku krsas drnas. Td krsl tlt gribjs apssties, tau sdt uz t bija aizliegts. Liza doms iztlojs, k neiedomjami drgais Pvela laika ampra krsls izskattos ldzs vias sarkanstrpainajam matracim. Liks tri labi. Pie sienas via izlasja plksnti ar zintnisku un ideoloisku paskaidrojumu par Pvela laika ampru un, nobdjusies, ka viai ar Kolu nav istabas ai pil, pavisam negaidot, bija nonkusi gaiten. Kreisaj pus no paas grdas sks zemi, pusapai logi. Pa tiem Liza lej sev zem kjm ieraudzja milzgu, baltu zli ar kolonnm un logiem abs puss. Ar zl bija mbeles un klda apmekltji. Liza apstjs. Vl nekad via nebija redzjusi zli zemk par savm kjm. Izbrn sastingusi, Liza ilgi raudzjs lej. Pki via pamanja, ka tur starp krsliem un rakstmgaldiem staig vias sdienas pazias Benders un t pavadonis ciengais vecis ar skto galvu. Nu tas ir jauki! Liza iesaucs. Nebs tik garlaicgi. Via oti nopriecjs, mets pa kpnm lej un tlt apmaldjs. Via nokuva sarkan viesistab, kur atrads ap etrdesmit priekmetu. Ts bija riekstkoka mbeles ar izliektm kjm. No viesistabas nebija izejas. Vajadzja skriet atpaka caur apao istabu ar griestu gaismu k liks, t bija mbelta tikai ar puainiem spilveniem. Via skrja garm itu Renesanses brokta krsliem, garm holandieu skapjiem, garm lielai gotiska stila gultai ar baldahnu uz melnm vtu kolonnm. Cilvks ai gult neizskattos lielks par riekstu. Pdgi Liza izdzirda ekskursantu alas; tie nevrgi klausjs vadtja stst, kas atmaskoja Katrnas II imperilistiskos nodomus sakar ar nelaies eizarienes aizrauanos ar Ludvia XVI stila mbelm. T bija liel zle ar logiem abs puss un kolonnm. Liza aizgja uz zles vijo galu, kur vias pazia biedrs Benders dedzgi sarunjs ar savu plikgalvi pavadoni. Iedama viiem klt, Liza saklausja skangu balsi: Mbeles ikmodern stil. Tomr tas, liekas, nav tas, kas mums vajadzgs. J, bet eit acmredzot ir vl ar citas zles. Mums vajag visu sistemtiski apskatt,- Labdien! Liza sveicinja. Abi pagriezs un uzreiz saviebs. Labdien, biedri Bender! Labi, ka es js atradu. Citdi vienai garlaicgi. Apstaigsim visi kop. Koncesionri saskatjs. Ipolits Matvejevis brai izsljs, lai gan nepavisam nepriecjs, ka Liza vartu vius aizkavt svargaj briljantu mbeu meklan. Ms esam tipiski provinciei, Benders nepacietgi iesaucs, bet k eit nokuvt js, maskaviete bdama? Pilngi nejaui. Es sastrdjos ar Kolu. Ak t? Ipolits Matvejevis novilka. Nu, iesim prom no s zles, Ostaps sacja. Bet es vl neesmu apskatjusi. Tda jauka zlte! Skas! Ostaps ieukstja Ipolitam Matvejeviam aus. Un, vrsdamies pie Lizas, piemetinja: Te nu galgi nav ko redzt. Dekadences stils. Kerenska laikmets. Te kaut kur, man ststja, esot meistara Gambsa mbeles, Ipolits Matvejevis ieteics, labk iesim uz turieni. Liza piekrita un, pamusi Vorobjainovu zem rokas (vi tai liks rkrtgi patkams zintnes prstvis), devs uz izeju. Par spti stvoka nopietnbai un iziroajam brdim drglietu meklan, Benders, iedams nopaka prtim, elmgi iinja. Viu uzjautrinja indiu virsaitis kavaliera lom. Liza koncesionrus stipri traucja. Vii jau no pirm acu uzmetiena aptvra, ka istab vajadzgo mbeu nav, un instinktvi steidzs uz nkoo, turpretim Liza ilgi kavjs katr noda. Via skai lasja visas drukts atsauksmes par mbelm, izteica trpgas piezmes par apmekltjiem un ilgi stvja pie katra eksponta. Nevius, paai nemanot, via redzts mbeles pielgoja savai istabai un savm vajadzbm. Gotisk gulta viai galgi nepatika. T bija prlieku liela. Ja oam brnumain krt izdotos dabt trs kvadrtasu lielu istabu, ar tad o viduslaiku guasvietu istab nevartu ievietot. Tomr Liza ilgi staigja ap gultu, ar soliem mrdama ts platbu. Liza juts oti jautri. Via nemanja savu pavadou skbos mjus, bet koncesionru brunieciskie raksturi viiem neva pa kaklu pa galvu mesties uz meistara Gambsa istabu. Pacietsimies, Ostaps ukstja, mbeles nekur neaizbgs, bet js, virsaiti, negrbstieties gar meiteni! Es esmu greizsirdgs. Vorobjainovs paapmierinti pasmaidja. Zles lni mijs cita aiz citas. Tm nebija gala. Aleksandra laika mbeles bija izstdtas daudzos komplektos. To samr nelielie apjomi Lizu sajsminja. Skatieties, skatieties! via vientiesgi iesaucs, satverdama Vorobjainovu aiz piedurknes. Vai redzat o rakstmgaldu? Tas brnigi iedertos msu istab. Vai ne? Burvgas mbeles! Ostaps pikti atteica. Tikai jtama dekadence. Bet te es jau biju, Liza sacja, ieiedama sarkanaj viesistab, domju, ka te nav vrts uzkavties. Viai par izbrnu abi pret mbelm vienaldzgie pavadoi pie durvm sastinga k sargzaldti. Ko js stvat? Iesim! Es jau esmu piekususi. Pagaidiet, Ipolits Matvejevis sacja, atbddams vias roku, vienu mirklti! Liel istaba bija mbeu prpilna. Gar sienu un ap galdu stvja Gambsa krsli. Ar kakt ap dvnu bija salikti krsli. To izliekts kjas un rts atzveltnes Ipolitam Matvejeviam bija bezgala pazstamas. Ostaps ptjoi vroja viu. Ipolits Matvejevis piesarka. Js, jaunkundz, esat nogurusi, vi sacja Lizai, piesdiet eit un atptieties, bet ms abi mazliet pastaigsim. , liekas, ir interesanta zle. Lizu apsdinja. Koncesionri aizgja pie loga. Vai tie ir stie? Ostaps jautja. T k btu. Japskata rpgk. Vai te ir visi? Tlt saskaitu. Vienu mirklti.., Vorobjainovs ar acm ska skaitt krslus. Paga, paga, vi pdgi sacja, divdesmit krslu. Tas nevar bt! Jbt tau tikai desmit. Apskatiet labi! Varbt tie nav tie krsli. Vii ska staigt starp krsliem. Nu? Ostaps steidzinja. Atzveltne t k btu citda nek manjiem, Ttad nav stie? Nav vis. Liekas, velti esmu ar jums sasjies. Ipolits Matvejevis bija pavisam nomkts. Labi, Ostaps sacja, sde turpins. Krsls nav adata. Gan atradsies. Dodiet urp orderi! Vajadzs stties nepatkam kontakt ar muzeja administrciju. Apsdieties blakus meitenei un gaidiet. Tlt bu atpaka. Kpc js esat tik skumgs? Liza vaicja. Vai esat noguris? Ipolits Matvejevis klusja. Vai jums sp galva? J, mazliet. Rpes, saprotat. Trkst sievietes maiguma, un tas atstj iespaidu uz visu dzvesveidu. Liza vispirms pabrnjs, bet vlk paskatjs uz savu plikgalvi sarunas biedru, un viai patiem kuva t l. Vorobjainova acis bija cieanu pilnas. Pensnejs nenoslpa krasi iezmjuos maisius zem acm. Strauj preja no miergs apria dzimtsarakstu nodaas lietvea dzves uz nerto, rpju pilno briljantu mednieka un avantrista dzvi bija atstjusi savas pdas. Ipolits Matvejevis bija kuvis stipri vien vjks, un viam lgiem spja aknas. Bendera bargaj uzraudzb Ipolits Matvejevis bija zaudjis savu seju un pilngi pakvies Turcijas pavalstnieka dla varenajam intelektam. Tagad, uz brdi palicis divat ar apburoo pilsoni Kalaovu, vi tiecs tai izststt visas savas nedienas un uztraukumus, tau neuzdroinjs to dart. J, vi sacja, maigi raudzdamies sarunas biedr, t tas ir. K tad js dzvojat, Jeizaveta Petrovna. Bet k js godt? Vii nosauca savus vrdus un tvvrdus. -Mlas pasaka maig, Ipolits Matvejevis nodomja, raudzdamies Lizas vientiesgaj seji. Vecajam muiniecbas priekniekam tik kaisli, tik nevaldmi iekrojs sievietes maiguma, kura trkums jo smagi atsaucas uz dzvesveidu, ka vi nevilcindamies pama Lizas rociu savs krunkainajs eps un kvli ska ststt par Parzi. Viam gribjs bt bagtam, izrdgam un neatvairmam. Viam gribjs valdzint un, orestru mzikai skanot, atsevi kabinet dzert redereri kop ar skaistuli no dmu orestra. Par ko lai run ar o meiteni, kas, bez aubm, nek nezina ne par redereriem, ne par dmu orestriem un pc savas dabas nav spjga pat apjgt visu anra jaukumu? Tau bt valdzinoam tik oti gribjs! Un Ipolits Matvejevis apbra Lizu ar ststiem par Parzi. Vai js esat zintnes darbinieks? Liza jautja. J, sav zi t ir, Ipolits Matvejevis atbildja, juzdams, ka, pazstoties ar Benderu, vi atkal atguvis pdjos gados novrt pamesto nekaunbu. Cik jums gadu atvainojiet par jautjumu! Ar zintni, kuru es ai brd prstvu, tam nav nekda sakara. Ar o tro un trpgo atbildi Liza bija uzvarta,. Bet tomr? Trsdesmit? etrdesmit? Piecdesmit? Gandrz. Trsdesmit astoi. Oho! Js izskatties daudz jaunks, Ipolits Matvejevis juts laimgs. Kad js man sagdsiet to prieku atkal ar jums tikties? Ipolits Matvejevis jautja, vilkdams vrdus caur degunu. Lizai bija kauns. Via ska suinties uz krsla un juts neomulgi. Nez kur tas biedrs Benders pazudis? via ieteics smalk balsti. Nu, kad tad? Vorobjainovs nepacietgi jautja. Kad un kur ms atkal tiksimies? Nezinu gan. Kad gribat. Vai odien vartu? odien? Es js ldzu. Nu, labi. Lai btu odien! Ienciet pie mums! N, labk satiksimies svaig gais. Tagad tik lielisks laiks! Vai zint dzejoli: Maijs is draiskais, maijs is burvgais savas spirgts ziedodvesmas dve. Vai tas ir Zarova dzejolis? M-m Liekas gan. Ttad odien? Bet kur? Kds js esat jocgs! Kur gribat. Varbt pie ugunsdro skapja? Vai zint, kur tas ir? Kad satumss Ipolits Matvejevis tikko bija paspjis noskpstt Lizai roku to vi izdarja visai svingi trs trs , kad atgriezs Ostaps. Ostaps bija oti lietis. Piedodiet, mademoiselle, vi tri sacja, bet ms ar draugu nevarsim js pavadt. Izrds, mums veicams neliels, bet oti svargs darbi. Mums igli jdodas uz kdu vietu. Ipolitam Matvejeviam aizrvs elpa. Uz redzanos, Jeizaveta Petrovna, vi steidzgi sacja, atvainojiet, atvainojiet, atvainojiet, bet ms briesmgi steidzamies! Un kompanjoni aizskrja, pamezdami izbrnjuos Lizu ar Gambsa mbelm bagtgi mbeltaj istab. Ja es nebtu iejaucies, Ostaps sacja, kad vii devs lej pa kpnm, ms ne velna nebtu pankui. Ldziet dievu par mani! Ldziet dievu, nudien, nebaidieties galva nenolzs! Klausieties! Jsu mbelm nav muzejiskas vrtbas. To vieta nav vis muzej, bet gan soda bataljona kazarms. Vai esat apmierints ar du situciju? Kas t par irganos! iesaucs Vorobjainovs, kas jau bija scis atbrvoties no Turcijas pavalstnieka dla varen intelekta kundzbas. Klusu, Ostaps vsi sacja, js nesaprotat, kas notiek. Ja ms tlt savas mbeles nedabsim, tad viss pagalam. Nekad ms ts vairs neredzsim. Kantor man nupat bija svarga saruna ar s vsturisks atkritumu bedres vadtju. Nu un? Ipolits Matvejevis iekliedzs. Ko tad vadtjs jums sacja? Pateica visu, kas vajadzgs. Neuztraucieties! Sakiet, es viam jautju, k tas izskaidrojams, ka no Stargorodas pc ordera atstts mbeles eit nav atrodamas? Es jautju, protams, laipni, biedriski. Kas ts par mbelm? vi atvaic. Pie manis muzej di gadjumi nav novroti. Es viam tlt pagru orderi. Vi sk rakties pa grmatm. Pusstundu nomekljs, pdgi nk atpaka. Nu, k js domjat? Kur ts mbeles ir? Pazuduas? Vorobjainovs iepkstjs. Iedomjieties tomr ne. Iedomjieties tikai, ka td varz ts tomr saglabjus! K es jums jau sacju, muzejiskas vrtbas tm nav. Iegrdui noliktav un tikai vakar, iegaumjiet, vakar, pc septiiem gadiem (noliktav ts sabijuas septius gadus!), mbeles nostjui prdoanai vairksolan. Galvens zintu prvaldes trup. Un, ja nav nopirktas vakar vai odien no rta, ts ir msu! Vai esat apmierints? trk! Ipolits Matvejevis iekliedzs. Ormani! Ostaps ieaurojs. Nekauldamies par maksu, vii iesds pajg. Ldziet dievu par mani, nudien! Nebaidieties, galma maral! Vns, sievietes un krtis mums nodrointas. Tad norinsimies ar par debeszilo vesti. Petrovkas pas, kur atrads trupju zle, koncesionri ieskrja mundri k rzei. Jau pirmaj istab-vii ieraudzja to, ko tik ilgi bija mekljui. Visi desmit Ipolita Matvejevia krsli stvja rind pie sienas uz savm izliektajm kjm. Pat drna nebija kuvusi nedz tumka, nedz izbaljusi, nedz saplsusi. Krsli izskatjs svaigi un tri, it k vl nupat btu atraduies rpgs Klaudijas Ivanovnas uzraudzb. Vai stie? Ostaps jautja. Ak dievs, ak dievs, Ipolits Matvejevis dvesa, ir jau, ir! Tie pai ir. oreiz nav nekdu aubu. Drobas pc prbaudsim, Ostaps sacja, cenzdamies palikt miergs. Vi piegja pie prdevja: Sakiet ie krsli, liekas, atvesti no mbeu muzeja? Sie? ie j. Un tos prdod? Prdod gan. Kda cena? Cenas vl nav. Tie mums ies vairksolan. Ah. Vai odien? N. odien izsole jau beigusies. Rt no pulksten pieciem. Bet tagad tos neprdod? N. Rt no pulksten pieciem. Tau t uzreiz aiziet no krsliem nebija iespjams. Ataujiet apskatt, Ipolits Matvejevis noupstja. Vai drkst? Koncesionri ilgi aplkoja krslus, sds tiem virs, piekljbas pc apskatja ar citas mantas. Vorobjainovs sca un visu laiku ar elkoni bikstja Ostapu. Ldziet dievu par mani! Ostaps ukstja. Ldziet dievu, muiniecbas priekniek! Ipolits Matvejevis bija ar mieru ne vien lgt par Ostapu dievu, bet pat skpstt via. avekrsas puszbaku zoles, Rt, vi skaitja, rt, rt, rt. Viam gribjs dziedt.XIX NODAA EIROPEISKS VLANASKamr draugi nodevs kulturli izgltojoam dzvesveidam apmeklja muzejus un lakstojs ap meitenm , Stargorod, Pehanova iel, divkrtj atraitne Gricacujeva, miess pilnga un nevarga sieviete, apsprieds un kala slepenus plnus ar savm kaimiienm. Visas kopgi aplkoja Bendera atstto zmti un ptja to pat pret gaismu. Tau nekds denszmes nebija redzamas, un, ja ts pat btu bijuas, ar td gadjum iznesg Ostapa noslpumainais kreceljums nektu daudz saprotamks. Pagja trs dienas. Pie apvra vl aizvien nekas nebija redzams. Neatgriezs ne Benders, ne tjas sieti, ne rokassprdze, ne krsls. Visi ie dzvie un nedzvie priekmeti bija pazudui vismklaink krt. Tad atraitne spra radiklus sous. Via devs uz Stargorodas pravdas kantori, un tur viai tri vien sabrvja sludinjumu: OTI LDZU personas, kas zintu atraans vietu. No mjas aizgjis b. Benders, 2530 gadus vecs. rbies za uzvalk, dzeltenos zbakos un debeszil vest. Brnts. Atrad. ldzu pazi. pret piekljgu atldz. P|ehanova iel 15 Gricacujevai. Vai jsu dls? kantor ldzjtgi apjautjs. Tas ir mans vrs! aizsegdama seju ar lakatiu, atbildja cietja. Ak vrs! Likumgs. Un kas tad ir? Nekas. Jums tomr vajadztu griezties milicij. Atraitne satrks. No milicijas viai bija bail. Dvainu skatienu pavadta, atraitne aizgja. Trs reizes atskanja aicinjums no Stargorodas pravdas slejm. Tau milzg valsts klusja. Tdas personas, kas zintu, kur mekljams brntais jauneklis ar dzelteniem zbakiem kjs, neatrads. Neviens neierads pc piekljgs atldzbas. Kaimiienes trina mles. Atraitnes seja ar katru dienu vairk sadrma. Un dvaini: vrs bija pazibjis k raete, aizraudams sev ldzi melnajs debess labu krslu un imenes sietiu, bet atraitne vl aizvien viu mlja. Kas gan spj saprast sievietes, sevii atraitnes sirdi?Stargorod visi jau bija pieradui pie tramvaja un kpa iek bez bailm. Konduktori irgts balss sauca: Vietu nav! un viss noritja t, it k tramvajs pilst brauktu jau kop Vladimira Spos Saultes laikiem. Visu grupu invaldi, sievietes ar brniem un Viktors Mihailovis Poesovs kpa vagon pa priekjo platformu. Uz aicinjumu: Saemiet bietes! Poesovs augstprtgi atbildja: Gada biete! un palika ldzs tramvaja vadtjam. Gada bietes viam nebija un ar nevarja bt. Vorobjainova un liel kombinatora uzturans pilst bija atstjusi dzias pdas. Sazvrnieki rpgi glabja viiem uzticto noslpumu. Klusja pat Viktors Mihailovis, kuram t vien niezja mle izststt kdam cilvkam noslpumu, kas viu tik oti satrauca. Tau, atceroties Ostapa varenos plecus, Poesovs valdjs. Sirdi vi izkratja tikai saruns ar zlnieci. K jums liekas, Jeena Staislavovna, vi vaicja, k lai izskaidro msu vadtju prombtni? Ar Jeenu Staislavovnu tas gaum interesja, tau viai nebija nekdu ziu. Bet vai jums neliekas, Jeena Staislavovna, turpinja nemiergais atsldznieks, ka' vii pareiz veic kadu seviu uzdevumu? Zlniece bija pilngi prliecinta, ka tiei t tas ar ir. Tds pas domas acmredzot bija ar papagailis sarkanajs apakbikses. Tas skatjs uz Poesovu ar savu gudro, apao aci, it k teikdams: Dod sklias un es tev; tlt visu izststu. Viktor, tu bsi gubernators. Tev bs padoti visi atsldznieki. Bet mjas nr. 5 stnieks, tas iedomgais nekrietnelis, t ar paliks par stnieku. Bet vai jus, Jeena Staislavovna, nedomjat, ka mums darbs btu jturpina? Nedrkstam tau sdt rokas klp salikui! Zlniece piekrita un vl piemetinja: Bet Ipolits Matvejevis tau ir varonis! Varonis gan, Jeena Staislavovna! Bez aubm. Un tas braais virsnieks, kas bija kop ar viu? Saprtgs cilvks! Sakiet, ko gribat, Jeena Staislavovna, bet o paskumu nedrkst atstt paplsm. Nekd zi nedrkst! Un Poesovs ska darboties. Vi regulri apmeklja visus slepenas biedrbas Zobens un sparkls biedrus, sevii nomocdams Odesas klieru artea Maskavas barankas piesardzgo panieku pilsoni Kisarski. Ieraugot Poesovu, Kisarskis kuva pelks k zeme.' Bet runas par to, ka jsk darboties, padarja bailgo kiinernieku vai traku. Nedas beigs visi sapulcjs Jeenas Staislavovnas istab, kur mita.papagailis. Poesovs nevarja vien rimties. Tu, Viktor, nepurksti, viam teica saprtgais Djadjevs, ko tu augm dienm bizo pa pilstu? Vajag rkoties! Poesovs kliedza. Rkoties vajag, bet, redz, kliegt gan nav nekdas vajadzbas. Es, kungi, domju t. Ja Ipolits Matvejevis ko teicis, tad tas ir droi. Un laikam jau ilgi mums vairs nebs jgaida. K tas viss norits, mums nemaz nav jzina: priek t ir militras personas. Bet ms esam civili audis pilstas inteliences un tirgotju prstvji. Kas mums jdara? Mums jbt gataviem. Ko ms esam paveikui? Vai mums ir savs centrs? Nav. Kas stsies pilstas priekgal? Nav neviena. Bet tas, kungi, ir pats galvenais. Angi, iet, ar boevikiem vairs nekdas ceremonijas neta'isjs. T, kungi, mums ir pirm pazme. Viss mainsies, kungi, un oti drz. Ticiet man! Par to ms nemaz neaubmies, Caruikovs uzptgi piebilda. Lieliski, ka neaubties! Kdas ir jsu domas, Kis-arska kungs? Un jsjs, jaunie cilvki? Nieas un Vladjas izskats neprprotami pauda, ka prmainm jnk visai drz. Bet Kisarskis, no tirdzniecbas firmas trsaiotjs prieknieka teikta sapratis, ka viam nebs jem aktva ldzdalba bruots sadursms, iepriecints piebalsoja. - Bet kas mums tagad jdara? - Viktors Mihailovis nepacietgi jautja. Nesteidzieties, Djadjevs apsauca, - emiet piemru no Vorobjainova kunga pavadoa! Kda veiklba! Kda piesardzba! Vai js manjt, cik vi veikli ska runt par paldzbu bezpajumtniekiem? Ar mums vajag rkoties tpat. Ms tikai paldzam brniem. Ttad,kungi, izraudzsim kandidatras! Ms muiniecbas prieknieka amatam ieteicam Ipolitu Matvejeviu Vorobjainovu! iesaucs jaunie cilvki Nikea un Vladja. Caruikovs nicgi ieklepojs. Kur nu! Vi bs vismaz ministrs. Bet varbt kps vl augstk bs diktators! Liecieties mier, kungi, Djadjevs teica, ar muiniecbas prieknieku nav ko steigties! Par gubernatoru mums vajag domt, nevis par muiniecbas prieknieku. Sksim no gubernatora. Es domju Djadjeva kungu! Pojesovs jsmgi iesaucs. Kas gan cits vartu saemt visas guberas vadbas grous? Es jtos oti glaimots par uzticbu.,, Djadjevs dzrs runt. Bet pki sasarcis iejaucs Caruikovs. Par o jautjumu, kungi, vi sargtints sacja, vajadztu nobalsot. Vi cents neskatties uz Djadjevu. Atrsaiotja panieks lepni raudzjs uz saviem zbakiem, kas bija aplipui ar veskaidm. Es neiebilstu, vi nomurminja, balsosim. Aizklti vai atklti? Pc padomju modes mums nav vajadzgs, Caruikovs aizvainots sacja, balsosim godgi, k eiropiei aizklti. Balsoja ar papriiem. Par Djadjevu tika nodotas etras zmtes, par Caruikovu divas. Kds bija atturjies. Pec Kisarska sejas bija redzams, ka tas ir vi. Viam negribjs maitt attiecbas ar nkamo gubernatoru, lai tas btu kas bdams. Kad Poesovs, drebdams aiz satraukuma, pasludinja godgo eiropeisko vlanu rezulttus, istab iestjs nomcos klusums. Uz Caruikova pusi cents neskatties, Neveiksmgais gubernatora amata kandidts sdja ka apspaudts, Jeenai Staislavovnai bija Caruikova oti l. Via bija balsojusi par Caruikovu. Otru balsi Caruikovs, kam balsoanas bans bija bagtga pieredze, ieguva, balsodams pats par sevi. Labsirdg Jeena Staislavovna tlt ierosinja: Bet par pilstas galvu es tomr ieteicu ievlt mosj Caruikovu. Kpc tad tomr? ieteics augstsirdgais gubernators. Nevis tomr, bet katr zi viu un nevienu citu. Caruikova kunga sabiedrisk darbba mums labi zinma. Ldzam, ldzam! visi ska klaigt. Ttad uzskatt ievlanu par apstiprintu? Apspaudtais Caruikovs atplauka un ska pat protestt: N, n, kungi, es ldzu balsot. Par pilstas galvu jo vairk vajag nobalsot nek par gubernatoru. Ja jau js, kungi, vlaties man pardt tdu uzticbu, tad ldzu, loti ldzu js lieciet uz balsoanu! Tukaj cukurtrauka sabira paprii. Seas balsis par, sacja Poesovs, un viena n I turjusies. . Apsveicu js, galvas kungs! teica Kisarskis, pc kura sejas varja redzt, ka ar oreiz vi atturjies. Es js apsveicu! Caruikovs staroja. Atliek tikai atveldzties, jsu augstdzimtba, vi sacja Djadjevam. Aizteci, Poesov, uz Oktobri! Vai nauda ir? Poesovs ar roku pamja noslpumainu estu un aizskrja. Vlanas uz laiku prtrauca, un ts turpinjs tikai pie vakariu galda. Par mcbu apgabala kuratoru nozmja bijuo muinieku imnzijas direktoru, pareizjo bukinistu Raspopovu. Viu oti slavja. Tikai Vladja, iedzris trs glztes degvna, pki cla iebildumus: Viu nedrkst ievlt. Vi man galaprbaudjumos loik ielika divnieku. Visi ska Vladju strostt. Tik iziro brd, viam uzkliedza, nevar domt par personisko labkljbu!Padomjiet par tvzemi! Vladju tik tri saaitja, ka pat vi balsoja par savu moctju. Raspopovu ievlja vienbalsgi, vienam atturoties. Kisarskim piedvja biras komitejas prieksdtja amatu. Vi pret to neko neiebilda, tomr balsojot drobas pc atturjs. Neaizmirsdami radus un draugus, vii ievelja policijas prieknieku, proves paltas vadtju, akczes, nodoku un fabriku inspektorus; aizpildja apgabala prokurora, prieksdtja, sekretra un tiesas loceku vakances; izraudzjs prieksdtjus zemstes un tirgou valdm, brnu aizgdnbas un, beidzot, skpilsou-valdei. Jeenu Staislavovnu ievlja par biedrbu Piena piliens un Baltais ziedi kuratori. Nikeu un Vladju, t k vii bija gados jauni', nozmja par seviu uzdevumu ierdiem pie gubernatora. Pieiedodiet! Caruikovs pki iebvs. Gubernatoram veselus divus ierdus! Bet man? Pilstas galvm, gubernators maigi teica, pc tatiem seviu uzdevumu ierdi nav paredzti. Nu, td gadjum sekretru. Djadjevs piekrita. Sarosjs ar Jeena Staislavovna. Vai nevartu, via kautrgi ieteics, man te ir kads jauns cilvks, oti jauks un labi audzints zns. Cerkesova madmas dls oti, oti jauks, oti spjgs Vi pareiz ir bez darba. Sastv uzskait darba bir. Viam ir pat biete. Sajs diens viu apsoljui iekrtot arodbiedrba Vai js viu nevartu emt pie sevis? Mte bs oti pateicga. Droi vien, ka vars, Caruikovs lsirdgi sacja. K js uz to skatties, kungi? Nu labi. Vispr, es domju, tas mums izdosies. Labs ir, Djadjevs piezmja, liekas, visprjos vilcienos ,,, viss? Viss t k btu izdarts? Bet es? pki atskanja spiedzoa, satraukta balss. Visi atskatjs. Kakt ldzs papagailim stvja galgi uztraucies Poesovs. Viktoram Mihailoviam starp tumajiem plakstiiem mirdzja asaras. Visiem kuva oti nerti. Ciemii pki atcerjs, ka dzer Poesova degvnu un ka vi vispr ir viens no galvenajiem Stargorodas nodaas Zobens un sparkls organizatoriem. Jeena Staislavovna sara galvu un izbijusies iekliedzas. Viktor Mihailovi! visi novaidjs. Drgais! Mais! Nu ka jums nav kauna? Nu kpc js esat ieldis kakt? Tlt nciet urp! Poesovs piegja pie prjiem. Vi oti prdzvoja. Vi nebija gaidjis no saviem Zobena un sparkla biedriem tadu nesmalkjutbu. Jeena Staislavovna neizturja. Kungi, via sacja, tas ir ausmgi! K js varjt aizmirstmums visiem tik drgo Viktoru Mihailoviu? .Via piecls un noskpstja atsldznieku aristokrtu uz nokvpuas pieres. Vai tiem, kungi, -Viktors Mihailovis nav ciengs bt par mcbu apgabala kuratoru vai policijas prieknieku? K js domjat, Viktor Mihailovi? gubernators jautja. Vai vlaties bt par kuratoru? Nu protams, vi bs lielisks, humns kurators! marintu snti zdams un viebdamies, atbalstja pilstas galva. Bet Raspoopovs? Viktors Mihailovis aizvainots novilka. Js tau jau ieceat Raspopovu? J, tik tiem kur lai liek Raspopovu? Vai brandmeistaros, vai? Brandmeistaros! Viktors Mihailovis pki satraucs. Tai pa mirkl via acu priek iznira ugunsdzsju rati, uguu mirgoana, tauru skaas un bungu rboa. Zibja cirvji, plandjs lpas, zeme pavrs un melni pi viu aiznesa uz pilstastetri, kur plosjs ugunsgrks. Par brandmeistaru? Es gribu bt par brandmeistaru! Nu lieliski! Apsveicu! Kop bra js esat brandmeistars. . . Par ugunsdzsju komandas uzplaukumu! ironiski sacja biras komitejas prieksdtjs. Kisarskim bruka virsu visi: Js vienmr esat bijis kreisais! Ms tau js pazstam! Kungi, kas nu es par kreiso?! Zinm, zinm!.,. Kreisais! Visi ebreji ir kreisie. Nu, goda vrds, kungi, sitos jokus es nesaprotu. Kreisais, kreisais, nemaz neliedzieties! Nakt gu un sapo par Miukovu! Kadets! Kadets! Kadeti prdeva Somiju, pki iedejs Caruikovs, no japiem ma naudu! Zuikiem vui savairoties. Kisarskis neizturja o nepamatoto apvainojumu straumi. Bls, spdom acm biras komitejas prieksdtjs piers pie krsla atzveltnes un skang bals sacja: . Es vienmr esmu bijis oktobrists un tds ar paliku. Nu visi ms noskaidrot, kdai partijai katrs simpatiz. Par vism lietm,_ kungi, demokrtija, Caruikovs teica, msu pilstas pavaldbai ir jbt demokrtiskai. Tikai bez kadeteiem! Tie mums pietiekami brvjui mslus septipadsmitaj gad! Ceru, gubernators dzlgi apvaicjs, ka starp mums nav t saucamo socildemokrtu? Kreiska par oktobristiem, kurus in sanksm prstvja Kisarskis, nebija neviena. Caruikovs sevi pasludinja par centru. Galji labj flang stvja brandmeistars. Vi bija tik oti labjais, ka pat nezinja, pie kdas partijas pieder. Valodas ievirzjs par karu, Kuru katru dienu, Djadjevs teica. Bs kar, noteikti bs. Ieteicu sagdt das tdas rezerves, kamr nav par vlu. Js domjat? Kislarskis uztraucs. Bet k tad jums liekas? Varbt domjat, ka kara laik vars kaut ko dabt? Milti no tirgus pazudis vien rvien! Sudraba nauda bs k deni iekritusi, tiks izlaisti visdi paprii, pastmarkas, kas apgrozb bs ldzvrtgas naudai, un visdas tamldzgas blas. Kar bs tas nu ir pilngi skaidrs. Dariet, k zint, Djadjevs teica, bet es visus savus brvos ldzekus ieguldu pirms nepiecieambas priekmetu iegdei. Bet k tad jums ar manufaktru? Manufaktra ta manufaktra, bet cukurs un milti vajadzgi t k t. Ieteicu ar jums. Silti ieteicu! Poesovs pasmnja: Bet k tad boeviki karos? Ar ko? Ar ko vii karos? Ar vecm plintm? Bet kur ir gaisa flote? Man kds ievrojams komunists ststja, ka viiem.., nu, k js domjat, cik viiem ir aeroplnu? Ap divi simti bs! Divi simti? Nevis divi simti, bet trsdesmit divi! Toties Francijai ir astodesmit tkstoi kaujas lidmanu. J- .., Boeviki nolaidui ldz beidzamajam. Izklda tikai pc pusnakts. Gubernators devs pavadt pilstas galvu. Abi gja prsplti ciengi. Gubernators! aruikovs novilka. Nu, kas tu par gubernatoru, ja neesi enerlis? Es bu civilenerlis, bet tev skau, vai ne? Ja gribu, ietupinu tevi ur. Sdsi k ausainis. Mani nevar ietupint. Es esmu ievlts, man dvta uzticba. Ievlts tad ta liela muia! Palgu par mani neirgties! aruikovs pki iebvs, ka visa iela noskanja, Ko tu, mui, auro? jautja gubernators. Vai gribi nonkt milicij? Es nedrkstu nonkt milicij, pilstas galva atbildja, es esmu padomju kalpotjs Mirdzja zvaigznes. Nakts bija burvga. Otraj Padomju iel turpinjs gubernatora un pilstas galvas strds.XX NODAA NO SEVILJAS LDZ GRANADAIPiedodiet bet kur tad ir svtais tvs Fjodors? Kur palicis apcirptais Frola un Lavra bazncas gardznieks? Vi, liekas, taisjs doties uz Vnogu ielu nr. 34 pie pilsoa Brunsa? Kur ir is Ipolita Matvejevia Vorobjaninova, kas pareiz deur tum gaiten pie ugunsdro skapja, niknkais ienaidnieks, is apslpto bagtbu mekltjs eea izskat? Pazudis svtais tvs Fjodors. Pats nelabais viam sagrozjis galvu. Ststa, ka esot redzts Popasnajas stacij uz Doeckas cea. Esot skrjis pa peronu ar tjkannu rok pc vrta dens Svto tvu Fjodoru prmusi alkatba. Viam ausmgi gribjs kt bagtam. Vi jooja pa Krievzemi, dzdams pdas enerlienes Popovas garnitrai, kur, jatzstas, ne velna nav iek. Svtais tvs brauk pa Krieviju. Un tikai raksta sievai vstules. SVTA TEVA FJODORA VSTULE , KURU VI RAKSTJIS HARKOV, STACIJ, SAVAI SIEVAI APRIA PILST N.: Mana drostalia Katerina Aleksandrovna! Esmu oti nogrkojies Tav priek. Pametu Tevi, nabadzti, vienu pau td brd, Mans pienkums Tev visu izststt. Tu mani sapratsi un, cerams, ar piekritsi man. Nekdos bazncas prveidotjos es, protams, neesmu iestjies un ir nedomju to dart lai dievs mani no t pasarg! Tagad lasi uzmangi. Drz ms dzvosim citdu dzvi. Atceries, es Tev kdreiz tiku ststjis par sveu fabriku. Mums t pieders un varbt ar vl kas vairk. Un Tev vairs nevajadzs paai vrt dienu un vl tirgoties ar mjas pusdienm. Brauksim uz Samaru un nolgsim kalponi. Redzi, kas par lietu, tikai turi to. liel slepenb, neststi nevienam, pat Marjai Ivanovnai ne. Es meklju apslptu mantu. Vai atceries nelaii Klaudiju Ivanovnu Petuhovu, Vorobjainova sievasmti? Pirms nves Klaudija Ivanovna man atklja, ka vias mj Stargorod kd no viesistabas krsliem (pavisam to ir divpadsmit) esot paslpti vias briljanti. Tikai Tu, Katjeka, nedom, ka esmu kds zaglis. Sos briljantus via novlja man un lika pasargt no Ipolita Matvejevia, vias vecum vec spdzintja. Redzi, kpc es Tevi, nabadzti, tik pki pametu. Neturi uz mani aunu prtu. Es iebraucu Stargorod, un iedomjies is vecais sievieu pavedjs jau priek! Kaut k uzzinjis. Acmredzot veceni pirms nves vl tirdjis. Drausmgs cilvks! Bet viam ldzi brauk viens kriminlnoziedznieks nolidzis sev palg stu bandtu. K vii bruka man virs, gribja . aizraidt uz vipasauli! Bet es neesmu ar pliku roku emams nepadevos vis. Skum es biju nokuvis uz maldu cea. Vorobjainova mj (tur tagad ir labdarbas iestde) atradu vienu pau krslu; nesu savu mbeli uz savjo Sorbonnas numuru, te pki gar stri izlien kds vrs, rkdams k lauva, metas man virs un sakampj krslu. Gandrz vai sakvmies. Gribja mani apkaunot. Pck ieskatjos vrgk Vorobjainovs. Iedomjies tikai noskuvies, afrists gatavais, pat galva plika, vecumdiens itdu negodu!Saplsm to krslu, bet tur nek nebija. Tikai vlk sapratu, ka esmu nokuvis uz maldu cea. Bet tai mirkli biju oti sargtints. Tas man t rs pie das, ka pateicu tam izvirtulim acs visu taisnbu. Vecumdiens itdu kaunu, es saku, ir nu gan, es saku, meonba prmusi Krieviju; lai muiniecbas prieknieks k tds lauva kluptu virs dieva kalpam un vl prmestu bezpartejiskumu! Js, es saku, esat zemisks cilvks, Klaudijas Ivanovnas spdzintjs un sveas mantas tkotjs, manta tagad pieder valstij, nevis jums. Vi apkaunjs un aizgja no manis prom, droi vien uz atklto namu. Bet es devos uz savu numuru Sorbonn un sku apdomt tlks darbbas plnu. Un izdomju to, kas im Sktajam dulburim nekad ir prt nebtu iencis: es nolmu atrast to cilvku, kas sadaljis rekvizts mbeles. Iedomjies tikai, Katjeka, ne jau velti esmu mcjies Juridiskaj fakultt dzv tas noderja. Es o cilvku atradu. Jau otr dien atradu. Varfolomejis, oti krtgs vectis. Dzvo ar savu vecenti, smag darb dienio maizti pelndams. Vi man iedeva visus dokumentus. Tiesa, par tdu pakalpojumu ncs atldzint. Esmu palicis bez naudas (bet par to vlk). Izrdjs, ka visi divpadsmit viesistabas krsli no Vorobjainova mjas ir nokuvui ineniera Brunsa roks Vnogu iel nr. 34. Ievro visus krslus samis viens cilvks, ko es nekdi negaidju (baidjos, ka krsli bs nokuvui dads viets). Es par to oti nopriecjos. Bet tad es Sorbonn atkal satikos ar o nelieti Vorobjainovu. Es viam krtgi sadevu un neloju ar via draugu, to bandtu. oti baidjos, ka vii vartu izokert manu noslpumu, un tpc paslpos viesnc ldz tam laikam, kamr vii aizbrauca. Brunss, izrds, no Stargorodas 1923. gad aizbraucis uz Harkovu, kur nozmts darb. No stnieka izdibinju, ka vi aizvedis ldzi visas mbeles un oti ts saudzjot. Vi esot, t ststa, solds cilvks. Es tagad su Harkovas stacij un rakstu, raugi, kd sakar. Pirmkrt, es Tevi oti moju un daudz par Tevi domju; otrkrt, Brunsa eit vairs nav. Bet Tu neskumsti. Brunss, k esmu uzzinjis, tagad strd Rostov Novorosijskas cementa trest. Nauda ceam man ir ldz ar nagiem. Pc stundas brauku tlk ar preu-pasaieru vilcienu. Bet Tu, mana labi, ldzu, aizej pie svaia un paem no via piecdesmit rubus (vi man ir pard un solijs atdot) un atsti uz Rostovu: galvenaj past uz pieprasjumu Fjodoram Joannoviam Vostrikovam. Prvedumu taupbas labad sti pa pastu. Tas makss trsdesmit kapeikas. Kas labs dzirdams msu pilst? Kas jauns? Vai Kondratjevna ir pie Tevis bijusi? Svtajam tvam Kirilam pasaki, ka.drz atgriezos: sak, esmu aizbraucis uz Voroeu pie tantes, kura gu uz nves cism. Dzvo taupgi. Vai Jevstigejevs vl nk pusdiens? Pasveicini viu no manis! Saki, ka esmu aizbraucis pie tantes. Kds pie jums laiks? eit, Harkov, pilngi k vasar. Pilsta trokaina Ukrainas republikas centrs. Pc dzves provinc liekas, ka esmu nokuvis rzems. Izdari sekojoo: 1) manu vasaras talru nodod tran (labk samakst 3 rb. par tranu nek trties, jaunu prkot), 2) sarg veselbu, 3) kad rakstsi Guekai, it k starp citu ieminies, ka esmu aizbraucis uz Voroeu pie tantes. Pasveicini visus no manis! Saki, ka drz atgriezos. Maigi skpstu, apkampju un dodu savu svtbu. Tavs vrs Feda. Nota bene: diez kur tagad klst Vorobjainovs? Cilvks aiz mlas izkalst. Bullis kaisl bauro. Gailis nekur nerod sev miera. Muiniecbas prieknieks zaud stgribu. Pametis Ostapu un studentu Ivanopulo traktier, Ipolits Matvejevis ielavjs roainaj mji un iema pozciju pie ugunsdro skapja. Vi dzirdja, k drddami uz Kastliju brauc vilcieni un, denim akstot, no krasta atiet tvaikoi. Alpuharas zelta zaigums Tl noblt jau sk. Sirds pojs k pulkstea pendelis. Auss tikja. itra kad atskan maigi,Mana m, lauk nci Cauri gaitenim strvoja satraukums. Nekas nespja atkaust ugunsdro skapja saltumu. No Seviljas ldz Granadai, Kad vakars nk un ielas tumst Penos kunkstja gramofoni. K bites dca prmusi. Atskan liegas serendes, C pu trauds dun Vrdu sakot, Ipolits Matvejevis bija neprtgi iemljies Liz Kalaov. Pa gaiteni garm Ipolitam Matvejeviam gja daudzi cilvki, bet vii oda pc tabakas vai degvna, vai aptiekas, vai ar pc dienis skbu kpostu zupas. Gaitea tums cilvkus varja pazt tikai pc smaras vai gaitas. Liza vl nebija gjusi garm. Par to Ipolits Matvejevis bija prliecints. Via nesmja, nedzra degvnu un nevalkja ar dzelzs pakaviem apkaltus zbakus. Joda vai zivju smaka viai nevarja bt. Via varja smarot viengi pc maigas rsu biezputras vai ar gargi pagatavotiem saltiem, ar kdiem Nordmaa-Severova kundze tik ilgu laiku bija dinjusi slaveno mkslinieku Iju Repinu. Tad pki atskanja viegli, bikli soi. Kds nca pa gaiteni, uzgrzdamies t elastgajm sienm un lngi purpindams. Vai t esat js, Jeizaveta Petrovna? maig balsti jautja Ipolits Matvejevis. Kds rupj bals norca: Sakiet, ldzu, kur te dzvo Pfeferkorni? Tums ne velna nevar saprast. Ipolits Matvejevis izbijies apklusa. Pfeferkornu mekltjs neizpratn gaidja atbildi, bet nesagaidjis aizvilks tlk. Liza atnca tikai ap pulksten deviiem. Vii izgja uz ielas zem karameu zaajm vakara debesm. Pa kurieni tad ms staigsim? Liza jautja. Ipolits Matvejevis paskatjs uz vias balto, starojoo seju un,- kaut gan btu vajadzjis vienkri pateikt: Es esmu eit, Inezila, zem tava loga stvu, ms gari un apnicgi ststt, ka vi sen neesot bijis Maskav un ka Parze esot nesaldzinmi labka k baltakmens pilsta, kas, saki, ko gribi, tomr esot un paliekot tikai slikti izplnota, liela sda. Maskavu es, Jeizaveta Petrovna, atceros pavisam citdu. Tagad uz katra soa jtama skopulba. Bet ms sav laik naudu nelojm. Dzvojam ms tikai reizi ir tda dziesmia. Vii nogja visu Preistenkas bulvri un iznca krastmal pie Kristus Pesttja dievnama. Aiz Maskavas upes tilta stieps gais tumi brnas lapsu astes. Maskavas elektrostacijas kpja k eskadra. Pri tiltiem braukja tramvaji. Up peldja laivas. Srgi dziedja harmonikas. Pierusies Ipolitam Matvejeviam pie rokas, Liza viam izststja visus savus sirdstus. Par strdu ar vru, par grto dzvi starp kaimiiem bijuajiem miiem, kas visu noklauss, un par veetro dienu vienmubu. Ipolits Matvejevis klausjs un apsvra. Vi mods snaudoie dmoni. Acu priek tlojs lieliskas vakarias. Vi nca pie sldziena, ka tdu meiteni vajag ar kaut ko apstulbint. Iesim uz tetri, Ipolits Matvejevis ierosinja. Labk uz kino, Liza sacja, kino iznk ltk. _ O! Vai nu nauda svarga! Tik burvga nakts, un pki nauda! Pagalam iekarsuie dmoni bez jebkdas tielans iesdinja prti orman un aizveda uz kino Ars. Ipolits Matvejevis bija lielisks. Vi pama visdrgks bietes. Tau gaidt seansa beigas viiem pietrka pacietbas. Liza bija radusi sdt lts viets, ekrna tuvum, un no drgs trsdesmit ceturts rindas nevarja lg saredzt. Ipolita Matvejevia kabat atrads puse summas, ko koncesionri bija dabjui no Stargorodas sazvrniekiem. T no greznbas atraduajarn Vorobjainovam bija liela nauda. Tagad, viegli iegstamas mlas izredzes apskurbints, vi gatavojs Lizu apilbint ar savu plao vrienu. Tdam uzdevumam vi sevi uzskatja par lieliski sagatavotu. Vi ar lepnumu atcerjs, cik viegli kdreiz bija iekarojis skaists Jeenas Bouras sirdi. Viam piemita ieradums viegli un dimangi iesties ar naudu. Stargorod viu daudzinja k labi audzintu cilvku, kas prot risint sarunas arjebkuru dmu. Viam liks jocgi likt liet visu savu vec rema eleganci, lai iekarotu mazo padomju meiteni, kura vl nek jdzga nebija redzjusi. Pc sas pierunanas Ipolits Matvejevis aizveda Lizu uz Prgu, pirmklasgu Maskavas Patrtju biedrbu savienbas dncu, labko vietu Maskav, k viam bija teicis Benders. Prga Lizu prsteidza ar spoguu, gaismas un puu podu bagtbu. Lizai tas bija piedodams, jo via vl nekad nebija apmekljusi lielus, pirmklasgus paraugrestornus. Bet spoguu zle pavisam negaidti prsteidza ar Ipolitu Matvejeviu. Vi bija atpalicis, aizmirsis, ko sti nozm restorns. Tagad vi gaum sakaunjs par saviem barona zbakiem ar kantainajiem purniem, par pirmskara biksm un sidrabainm zvaigznm nobrstto mness krsas vesti. Abi apmulsa un k sastingui palika stvam visas s raibs publikas priek. Iesim tur, kakt, Vorobjainovs ierosinja, kaut gan pie paas estrdes, kur orestris zja Bajadras nodrzto popuriju, bija brvi galdii. Juzdama, ka visi uz viu skats, Liza tri piekrita. Viai apmulsis sekoja augstks sabiedrbas lauva un sievieu siru lauzjs Vorobjainovs. Augstks sabiedrbas lauvas izsdts bikses nokarjs uz via vj dibena k maiss. Sievieu siru lauzjs uzmeta kkumu un, lai prvartu apmulsumu, ska slauct pensneju. Galdu neviens neapkalpoja. To Ipolits Matvejevis nebija gaidjis. Un vi nevis galanti trzja ar savu dmu, bet gan klusja, mocjs, bikli klaudzinja ar pelnutrauku pa galdu un laiku pa laikam ieklepojs. Liza zikrgi skatjs apkrt, klusana kuva arvien nomcoka. Tau Ipolits Matvejevis nespja izrunt ne vrda. Viam bija aizmirsies, ko tds reizs vienmr bija runjis. Esiet tik laipni! vi ldza sabiedrisks dinanas darbiniekus, kas jooja viiem garm. Acumirklti! viesmi skrienot atsaucs. Beidzot dienkarte tika atnesta. Ipolits Matvejevis atviegloti uzelpoja un ska to ctgi last. Hm, vi purpinja, tea kotletes divi divdesmit piecas, fileja divi divdesmit piecas, degvns pieci rubi. Par pieciem rubiem liel karafe, pavstja viesmlis, nepacietgi lkodamies apkrt. Kas ar mani notiek? ausminjs Ipolits Matvejevis. Es kstu smieklgs. Ldzu, ar nosebotu laipnbu vi vrss pie Lizas, vai jums labpatiktos kaut ko izvlties? Ko js dsiet? Lizai bija nerti. Via redzja, ar kdu prkuma apziu viesmlis skatjs uz vias pavadoni, un saprata, ka tas dara kaut ko t, k nevajag. Es nemaz negribu st, via sacja drebo bals. Vai varbt Sakiet, biedri, vai jums nav kaut kas no veetrieu dieniem? Viesmlis ska mties k zirgs. Veetrieu dienus negatavojam. Varbt viengi omleti ar ii. Td gadjum, izries sacja Ipolits Matvejevis, dodiet mums csius. Js tau dsiet csius, Jeizaveta Petrovna? du. Ttad csius. Lk, os, par rubli divdesmit piecm. Un pudeli degvna. Bs karaft. Tad lielo karafi. Sabiedrisks dinanas darbinieks paskatjs uz nevargo Lizu ar izbrna pilnm acm, Ko uzkodsiet pie degvna? Vai svaigu kaviru? Lasi? Vai prdzius? Ipolita Matvejevia rcbu vl aizvien vadja dzimtsarakstu nodaas lietvedis. Nevajag, vi atbildja netkami rupj .ton. Cik jums maks skbi guri? Nu labi, dodiet divus. Viesmlis aizskrja, un pie galdia atkal iestjs klusums. Pirm ierunjs Liza: Es eit nekad neesmu bijusi. eit ir oti jauki. J-, Ipolits Matvejevis novilka, aprindams, cik bs par pastto jmaks. Nekas, vi domja, iedzeru degvnu, sasparoos. Citdi patiem ir t k nerti. Tau, kad bija iedzris degvnu un uzkodis guri, vi nevis sasparojs, bet gan vl vairksadrma. Liza nedzra. Sasplt atmosfra neizzuda. Un vl, k par ne-laimi, pie galdia pienca kds cilvks, kas, mlgi skatdamies uz Lizu, piedvja, lai noprkot ziedus. Ipolits Matvejevis izliks neredzam saino puu prdevju, tau tas negja projm. Via kltbtn runt mus vrdus bija pilngi neiespjami. Uz brdi paglba koncerta programma. Uz estrdes iznca brangs vriis viztsvrkos, lakdas kurpm kjs. Nu, lk, ms atkal esam satikuies, vi familiri sacja publikai. Msu koncerta programmas nkoaj numur js klaussieties slaveno krievu tautasdziesmu izpildtju Varvaru Ivanovnu Godevsku, kura labi pazstama Marjinas Birz. Varvara Ivanovna! Ldzu! Ipolits Matvejevis dzra degvnu un klusja. T k Liza nedzra un visu laiku prasjs uz mjm, tad vajadzja pasteigties, lai izdzertu visu karafi. Kad uz skatuves krokot samta tolstojkrekl iznca kupletists, kas stjs Marjinas Birz pazstams dziedtjas viet un rva va: Staigjiet, It visur klaijiet, Varbt jums apendikss Tad vesels liks, Staigjiet, Ta-ra-ra-ra, Ipolits Matvejevis, jau krietni vien iesilis, kop ar visiem paraugdncas apmekltjiem, kurus pirms stundas vl bija uzskatjis par rupjiem un skopulgiem padomju bandtiem, ska takt sist plaukstas un vilkt ldzi: Staigjiet, Ta-ra-ra-ra.., Vi biei trks kjs un neatvainojies devs uz ateju. Pie kaimiu galdiiem viu jau sauca par tvoci un aicinja izdzert kausu alus. Tau vi negja. Vi pki bija kuvis lepns un piesardzgs. Liza apmgi piecls: Es ieu prom. Bet js palieciet. Es aizieu viena pati. N, kpc? K muinieks es to nedrkstu pieaut! Senjor! Rinu! Ne-kauas! Rinu Ipolits Matvejevis ptja ilgi, uz krsla grodamies. Devii rubi divdesmit kapeikas? vi murminja. Varbt vl gribsiet atslgu no dzvoka, kur nauda stv? Beidzs ar to, ka, saudzgi turot zem padusm, Ipolitu Matvejeviu noveda lej. Liza nevarja aizbgt, jo garderobes numuri atrads pie augstks sabiedrbas lauvas. Jau pirmaj rsiel Ipolits Matvejevis ar plecu uzgzs Lizai virs un ska grbstties ar rokm. Liza klusdama atgaijs. Paklausieties! via sacja. Paklausieties! Paklausieties! Brauksim uz viesncu! Vorobjainovs cents pierunt. Liza sama visus spkus, izrvs un netmdama iegza sievieu pavedjam ar drti pa degunu. Tlt nokrita pensnejs ar zelta kniebi un, pakuvis zem kantain barona zbaka purna, irkstdams sabirza. Nakts sumints, Gaiss klusi c Liza, asaras rdma, pa Sudrabkau rsielu skrieiem mets uz mjm. Gvadalkvivira skrej un krc. Ipolits Matvejevis, nevardams redzt, skiem soliem tipinja uz pretjo pusi, saukdams: Turiet zagli! Pc tam vi ilgi raudja un, vl asaras slaucdams, nopirka no vecentes barankas ar visu kurvi. Vi izgja Smoenskas tirgus laukum, kas bija tuks un tums, tur vi ilgi staigja uz prieku un atpaka, kaisdams barankas k sjjs sklu. Pie tam vi nebals klaigja: Staigjiet, It visur klaijiet, Ta ra-ra-ra.., Vlk Ipolits Matvejevis sadraudzjs ar kdu lepnu ormani, izkratja viam sirdi un juceklgi paststja par briljantiem. Jautrs kungs! ormanis iesaucs. Ipolits Matvejevis patiem bija jautrs. Acmredzot via jautrba izpauds mazliet piedauzg veid, jo ap pulksten vienpadsmitiem rt vi pamods milicijas noda. No divsimt rubiem, ar kuriem vi tik neciengi bija iescis baudu un izpriecu nakti, kabat bija palikui tikai divpadsmit. Ipolitam Matvejeviam liks, ka vi mirst. Spja mugura, smeldza aknas, un ita, ka galv uzmaukts svina katls. Bet visausmgkais tomr bija tas, ka vi galgi neatcerjs, kur un k varjis iztrt tik lielu naudu. Pa ceam uz mjm vajadzja iegriezties pie optika un ielikt pensneja knieb jaunus stiklus. Ostaps ilgi izbrnjies ptja Ipolitu Matvejeviu, kas izskatjs pagalam izmocts, bet nek nesacja. Vi bija atturgs un cai gatavs.XXI NODAA EKSEKCIJAtrupe sks pulksten piecos. Pilsous ielaida mantu apskatanai no etriem. Draugi ierads pulksten trijos un veselu stundu apskatja manbves izstdi, kas atrads turpat ldzs. Rds, Ostaps teica, ka ms jau rt, ja labi gribsim, varsim nopirkt o lokomotvti. l, ka nav pielikta cena. Tomr patkami, ja ir paam sava lokomotve. Ipolits Matvejevis mocjs, Viengais mierinjums viam bija krsli. No tiem vi atgja tikai tai brd, kad katedr uzkpa trupnieks rtains gadsimta bikss un ar tik kuplu brdu, ka t aizsedza visu tolstojkrekla prieku. Koncesionri iema vietas ceturtaj rind pa labi. Ipolits Matvejevis bija stipri uztraucies. Viam liks, ka tlt prdos krslus. Tau tie bija etrdesmit treais numurs un skum prdoan nca parastie trupju skumi un krmi: nepilnas servzes ar erboiem,-mrces trauks, sudraba glturis, mkslinieka Petuina ainava, stikla pru rokassomia, pilngi jauns prmusa deglis, Napoleona biste, audekla ieburi, gobelns Mednieks, kas auj mea ples un dadi citi krikumi. Vajadzja paciesties un gaidt. Gaidt bija oti grti: visi krsli tepat acu priek; mris tik tuvu to jau varja ar roku aizsniegt. Tad nu gan te sktos tracis, Ostaps nodomja, apskatdams trupes publiku, ja vii dabtu zint, kdu treknu kumosiu odien prdos ar iem krsliem. Taisnbas dieves statuja, trupnieks pasludinja. Bronzas. Pilngi vesela. Pieci rubi. Kas sola vairk? Searpus pa labi, pdj rind septii. Astoi rubi pirmaj rind vid. Otrreiz astoi rubi, vid. Treoreiz pirmaj rind vid. Pie pilsoa pirmaj rind tlt aizsteidzs meia ar kvti, lai saemtu naudu. Klaudzja trupnieka muri. Prdeva pelnutraukus, kas kdreiz stvjui pil, kristlstikla izstrdjumus, porcelna pderncu. Laiks vilks mokoi gausi. Aleksandra Tre bronzas bistte. Var nodert k prese. Nekam citam gan, liekas, neders. Par iepriek noteikto cenu prdoan iet Aleksandra Tre biste. Publika iesmjs. Noprciet, muiniecbas priekniek, Ostaps iedzla, jums, liekas, patk pirkt. Ipolits Matvejevis nenovrsa acis no krsliem un klusja. Neviens nevlas? Aleksandra Trea bronzas biste tiek noemta no solanas. Taisnbas dieves statuja. Liekas, tda pati k nupat nopirkt. Vasilij, pardiet, publikai Taisnbas dievi. Pieci rubi. Kas sola vairk? Pirmaj rind vid atskanja skana. Acmredzot pilsonim gribjs, lai viam btu pilnstaisnbas dievju komplekts. Pieci rubi bronzas Taisnbas dieve! Sei! pilsonis uzsvrti noteica. Sei rubi vid. Septii. Devii rubi pdj rind pa labi. Deviarpus, klusi, paceldams roku, sacja Taisnbas dieves cientjs. Deviarpus vid. Otrreiz deviarpus, vid. Treoreiz deviarpus. muri noklaudzja. Pie pilsoa pirmaj rind mets klt jaunkundze. Vi samaksja un aizpoja uz blakusistabu saemt savu bronzu. Desmit pils krsli! trupnieks pki nosauca. Kpc pils? Ipolits Matvejevis klusi izsaucs. Ostaps saskaits: Ejiet pie velna! Sdiet mier un klausieties! Desmit pils krsli. Riekstkoka. Aleksandra Otr laikmeta stil. Pilng krtb. Gambsa mbeu darbncas raojums. Vasilij, nolieciet vienu krslu zem reflektora. Vasilijs tik varmcgi sagrba krslu, ka Ipolits Matvejevis pielca kjs. Sdiet tau, noldtais idiot, ir nu gan dieva sodba! Ostaps iecs. Sdieties, ka jums saka! Ipolitam Matvejeviam ska drebt apakoklis. Ostaps saspringa. Via acis spdja. Desmit riekstkoka krsli. Astodesmit rubu. Zle sarosjs. Prdeva mantu, kas nepiecieama saimniecb. Cita pc citas vs gais rokas. Ostaps bija miergs. Kpc js nesolt? viam uzklupa Vorobjainovs. Vcieties prom! Ostaps atbildja, zobus sakodis. Simt divdesmit rubu aizmugur. Simt trsdesmit pieci turpat. Simt etrdesmit. Ostaps miergi pagriezs ar muguru pret katedru un smndams ms aplkot savus konkurentus. Solana gja piln spar. Brvu vietu vairs nebija. Un tiei Ostapam aiz muguras kda dma, aprunjusies ar savu vru, iekroja krslus (Brnigi atzveltnes krsli! Lielisks darbs! Saa! Tie tau ir pils krsli!) un pacla roku. Simt etrdesmit pieci piektaj rind pa labi. Pirmoreiz. Zle pamira. Prk drgi. Simt etrdesmit pieci.. Otrreiz. Ostaps vienaldzgi aplkoja ciiem greznoto karnzi. Ipolits Matvejevis sdja, galvu nokris, un trcja. Simt etrdesmit pieci. Treoreiz. Un, pirms vl melnais, lakotais muri paspja noklaudzt pret finiera katedru, Ostaps pagriezs, pastiepa uz augu roku un paklusm sacja: Divi simti. Visas galvas pagriezs uz koncesionru pusi. Sportenes, okenes, naenes un platmales sakustjs. trupnieks ar garlaikotu mi paskatjs uz Ostapu. Divi simti pirmoreiz, vi teica, divi simti ceturtaj rind pa labi, otrreiz. Vairk nav soltju? Divsimt rubu, pils riekstkoka garnitra, desmit priekmeti. Divsimt rubu treoreiz, ceturtaj rind pa labi. Roka ar muriu sastinga virs katedras. Ak tu ttt! Ipolits Matvejevis skai iesaucs. Ostaps, srts un miergs, smaidja. muri nokrita un debegi noklaudzja. Prdots, trupnieks sacja. Jaunkundz! Ceturtaj rind pa labi. Nu, prieksdtj, vai nebija efektgi? Ostaps jautja. Interesanti zint, ko js btu iescis bez tehnisk vadtja? Ipolits Matvejevis laimgi nodvess. Viiem tecius tuvojs jaunkundze, Vai js nopirkt krslus? Ms gan! ilgi aizcieties, iesaucs Ipolits Matvejevis. Ms, ms! Kad tos vars saemt? Kad vlaties. Kaut vai tlt! Ipolita Matvejevia prt ska trakulgi skant Staigjiet, it visur klaijiet meldija. Msu krsli, msu, msu, msu! Par to klaigja viss via organisms. Msu! sauca aknas. Msu! akl zarna apstiprinja. Vi kuva tik priecgs, ka pki visneparastkajs viets viam ska pulst asinis. No nedzirdtas laimes vibrja, irbja un krakj viss ermenis. Acu priek rgojs vilciens, kas trauc uz Sengotardu. Uz pdj vagona vajs platformas stvja balts bikss trpies Ipolits Matvejevis Vorobjainovs un smja cigru. Uz via galvas, kuru atkal rotja mirdzoi sirmi mati, liegi kaisjs delveisi. Vi jooja uz deni, Bet kpc divsimt trsdesmit, nevis divsimt? Ipolits Matvejevis dzirdja sakm. To teica Ostaps, kvti roks grozdams. Pieskaitti piecpadsmit procenti komisijas naudas, -jaunkundze atbildja. Nu, ko lai dara! emiet! Ostaps izvilka kabatas portfeli, noskaitja divsimt rubus un pagriezs pret uzmuma galveno direktoru: Dodiet urp trsdesmit rubus, cientais, un labi mudgi: vai neredzat jaunkundzte gaida! Nu? Ipolits Matvejevis nemaz neminja meklt naudu. Nu? Ko js skatties uz mani k zaldts uz uti? Vai aiz laimes prtu esat zaudjis? Man nav naudas, beidzot Ipolits Matvejevis nomurminja. Kam nav? Ostaps oti klusu pajautja. Man. Bet divsimt rubi?! Es m-m-m p-pazaudju. Ostaps paskatjs uz Vorobjainovu un tri vien aptvra, ko nozm via nourkus seja, zaganie vaigi un piepampuie maisii zem acm. Dodiet naudu! vi naidgi ukstja. Vecais nelieti! Vai js makssiet vai ne? jaunkundze uzstja. . Vienu mirklti! Ostaps iesaucs, burvgi smaiddams. Mazs starpgadjums. Vl bija maza cerba. Varja pierunt, lai naudu mazliet pagaida. Pki atguvies, Ipolits Matvejevis, siekalas akstindams, iejaucs sarun. Piedodiet! vi iebrcs. Kpc komisijas nauda? Ms par tdu naudu nek nezinm! Vajag brdint. Es atsakos makst os trsdesmit rubus. Labi, jaunkundze rmi atteica, es tlt visu nokrtou. Pamusi kvti, via aizskrja pie trupnieka un pasacja tam daus vrdus. trupnieks tlt piecls. Via brda spcgo elektrisko spuldu gaism mirdzja. Pc trupes noteikumiem, vi skai pazioja, personai, kas atteikusies makst par nopirkto priekmetu pilnu summu, jatstj zle. Krslu izsole tiek atcelta. Prsteigtie draugi sdja k sasalui. Es js palgu atstt zli! trupnieks iesaucs. Efekts bija milzgs. Publika auni smjs. Ostaps tomr necls kjs. Tdus triecienus vi sen nebija samis. Es js pa-al-gu! trupnieks nodziedja td bals, kas necie iebildumus. Smiekli zl kuva skaki. Un vii devs projm. Reti kds izgjis no trupju zles tik oti sargtints. Pirmais gja Vorobjainovs. Uzrvis taisnos, kaulainos plecus pasos svreos, mugiem barona zbakiem kjs vi gja k dzrve, juzdams aiz muguras maigo, draudzgo liel kombinatora skatienu. Koncesionri apstjs istab, kas atrads blakus trupju zlei. Tagad vii varja vrot solanu tikai caur stikla durvm. Ce uz turieni viiem bija slgts, Ostaps draudzgi klusja. Riebgi noteikumi, Ipolits Matvejevis bailgi ieminjs, gatav nejdzba! Milicij vius vajag nosdzt. Ostaps klusja. N, patiem velns zina kas tas ir! Vorobjainovs endjs. Darbaaudm drdu pr acm. Nudien! Par lietotiem nieka desmit krsliem prasa divsimt trsdesmit rubu. Traks var palikt,,, J, Ostaps kokaini atteica. Vai nav taisnba? Vorobjainovs prjautja. Traks var palikt! Var gan. Ostaps piegja Vorobjainovam ciei klt un, apskatjies apkrt, deva muiniecbas priekniekam asu, spcgu un sveai acij nemanmu belzienu pa sniem. e tev milicija! e tev krsli, kas visas zemes darbaaudm par drgu! e tev nakts pastaigas ar skuiem! e tev, sirm brda! e tev, stan, pa ribm! Ipolits Matvejevis visas eksekcijas laik neizdvesa ne skaas. No malas raugoties, vartu likties, ka godbijgs dls sarunjas ar tvu, tikai tvs prk spcgi purina galvu. Nu, un tagad vcies! Ostaps uzgrieza uzmuma direktoram muguru un ska lkoties trupes zl. Pc bra vi atskatjs. Ipolits Matvejevis vl arvien stvja turpat aiz muguras, nostiepis rokas gar sniem. Ak js vl esat eit, sabiedrbas dvsele? Vcies! Nu? Bie-iedri Bender, Vorobjainovs saka lgties. Biedri Bender! Ej! Ej! Un pie Ivanopulo nenc! Aiztrieku rat! Bie-iedri Bender! Ostaps vairs neatskatjs. Zl notika kaut kas tds, kas bija Ostapu tik oti ieinteresjis, ka vi pavra durvis un ska klausties. Viss pagalam! vi nomurminja. Kas pagalam? Vorobjainovs iztapgi pajautja. Krslus prdod .pa vienam redz, kas. Varbt vlaties kdu iegdties? Ldzu. Es js neturu. Tikai aubos, vai js laids iek. Un ar ar naudu jums, liekas, diezgan idri. Tobrd trupes zl notika sekojoais: trupnieks, juzdams, ka divsimt rubu uzreiz neizdosies no publikas izspiest (prk liela summa tiem skajiem autiiem, kas palikui zl), nolma dabt os divsimt rubus pa dam. Krsli atkal nca solan, bet nu jau pa dam. etri pils krsli. Riekstkoka. Mkstie. Gambsa raojums. Trsdesmit rubu. Kas sola vairk? Ostaps tri atguva savu agrko noteiktbu un aukstasinbu. Ei js, dmu mluli, stviet eit un neejiet nekur projm! Es pc piecm mintm bu atpaka. Bet js te skatieties, kas un k! Lai neviens krsls nepazustu! Bendera prt uzreiz bija radies plns viengais relais plns ajos smagajos apstkos, kdos vii bija nokuvui. Vi izskrja r uz Petrovkas, piegja pie tuvk asfalta katla un uzska lietias prrunas ar bezpajumtniekiem. Vi, k bija soljis, atgriezs pie Ipolita Matvejevia pc piecm mintm. Bezpajumtnieki pilng gatavb stvja pie trupju zles ieejas. Prdod, prdod, Ipolits Matvejevis ukstja, etrus un divus jau prdeva. Tas ir jsu la pakalpojums, Ostaps sacja, priecjieties nu! Viss bija tikpat k rok, saprotiet bija rok! Vai js to spjat saprast? Zl skanja rkstoa balss, ar kdu daba apvelt viengi trupniekus, krupj un stikliniekus: Pusrublis klt pa kreisi. Treoreiz. Vl viens pils krsls. Riekstkoka. Pilng krtb. Pusrublis klt vid. Pirmoreiz pusrublis klt, tiei pret. Trs krslus prdeva katru atsevii. trupnieks pieteica prdoanai pdjo krslu. Ostaps bija prskaities. Vi atkal mets virs Vorobjainovam. Via apvainojos piezmes bija ultaina naida pilnas. Kas to lai zina, cik tlu Ostaps btu aizgjis savos satriskajos vingrinjumos, ja neiztrauctu kds brn Lodzas auduma uzvalk rbies vrietis, kas igli piesteidzs pie viiem. Sveais vicinja pa gaisu tukls rokas, pieliecs, lkja uz vietas un kps atpaka, k tenisu spldams. Sakiet, vi ai pavaicja Ostapam, vai eit patiem notiek trupe?. J? trupe? Uneit patiem prdod mantas? Lieliski! Nepazstamais atlca nost, un via sej atplaiksnjs daudz sku smaidiu. Un tik tiem eit prdod mantas? Un patiem var lti nopirkt? Augsta klase! oti, oti! Ak! .,, Nepazstamais, resns gas gordams, garm apstulbuajiem koncesionriem iedrzs zl un tik tri nopirka pdjo krslu, ka Vorobjainovs paspja tikai nokrekties. Nepazstamais ar kvti roks pieskrja pie letes, kur izsniedza mantas. Sakiet vai krslu var tlt emt ldzi? Brnigi! Ak! Ak! Neprtraukti mekindams un visu laiku kustdamies, nepazstamais iecla krslu ormaratos un laida prom. Viam nopaka skrja bezpajumtnieks. Pamazm izklda un aizbrauca visi jaunie krslu panieki. Tiem paka jooja nepilngadgie Ostapa aenti. Prom devs ar vi pats. Ipolits Matvejevis tramgi sekoja Ostapam. diena viam liks k murgs. Viss bija norisinjies tri un pavisam citdi, nek certs. Sivceva Vraek klavieres, mandolnas un harmonikas svinja pavasara atnkanu. Logi bija va. Palodzes nokrautas ar puu dobm mla podios. Resns vrs ar kailm, spalvainm krtm, bikturiem pr pleciem stvja pie loga un aizrautgi dziedja. Gar sienu lni zags kais. Prtikas preu kioskos kvloja petrolejas lampias. Gar srto mjiu pastaigjs Kola. Ieraudzjis Ostapu, kas gja pa prieku, Kola pagriezs pret viu un piekljgi palocja galvu, tad piegja pie Vorobjainova. Ipolits Matvejevis sirsngi viu sveicinja. Tau Kola nezaudja laiku. Labvakar! vi stingri noteica un, nespdams valdties, iegza Ipolitam Matvejeviam pa ausi. To darot, Kola, k domja Ostaps, kur vroja o sadursmi, pateica diezgan banlu frzi. T dabs visi, Kola smalk brna balsti sacja, kas mins Ko sti mins, to Kola nepateica. Vi pacls pirkstgalos un, aizmiedzis acis, cirta plii Vorobjainovam pa vaigu. Ipolits Matvejevis pacla elkoni, tau neuzdroinjs pat iepkstties. Pareizi, Ostaps mudinja, bet tagad pa kaklu! Divreiz. T, Nek nevar dart. Dakrt olai nkas mct vistu, kas zaudjusi mra izjtu Vl vienu reizti T. Nekautrjieties! Pa galvu gan vairk nesitiet. T, ir via visvjk vieta. Ja Stargorodas sazvrnieki btu redzjui domu gigantu un krievu demokrtijas tvu ai viam tik kritiskaj mirkl, tad, jdom, slepen savienba Zobens un sparkls izbeigtu savu pastvanu. Nu, laikam pietiks, Kola sacja un iebza roku kabat. Vl vienu reizti! Ostaps ldzs. -T- Ek, velns viu rvis! Citreiz zins! Koja aizgja. Ostaps uzkpa pie Ivanopulo un paskatjs lej. Ipolits Matvejevis stvja iepret mjai, atspiedies pret stniecbas uguna ogu. Pilsoni Mihelson! Ostaps uzsauca. Konrd Karlovi! Nciet iek! Es atauju! Istab Ipolits Matvejevis ienca jau mazliet atilbis. Nedzirdta bezkaunba! vi dusmgi sacja. Es tik tikko savaldjos. Ai-ai-ai, Ostaps ldzjtgi novilka, kda tagad t jaunatne! ausmga jaunatne! Apce citu sievas! Noplt sveu naudu Pilngs pagrimums. Bet sakiet vai patieam sp, kad sit pa galvu? Es viu izsauku uz divkauju. Brnigi! Varu jums ieteikt savu paziu. Divkauju kodeksu zina no galvas, un viam pieder divas pirtsslotas, kas piemrotas cai uz dzvbu vai nvi. Par sekundantiem var paemt Ivanopulo un kaimiu, kas dzvo pa labi. Vi ir bijuais Kologrivas pilstas godapilsonis un vl joprojm diojas ar o titulu. Bet var ar sarkot divkauju ar gaasmanm tas irelegantk. Katrs ievainojums katra zia nvjos. Uzvartais pretinieks mehniski prvras par kotleti. Vai tas js apmierina, muiniecbas priekniek? ai mirkl uz ielas atskanja svilpiens un Ostaps aizgja ievkt aentras zias no bezpajumtniekiem.Bezpajumtnieki bija lieliski tikui gal ar uzticto uzdevumu. etri krsli bija nokuvui Kolumba tetr. Bezpajumtnieks ski paststja, k os krslus vedui ar erru, ka tos izkrvui un pa aktieru ieeju iestiepui iek. Tetra atraanas vieta Ostapam bija labi zinma. Divus krslus bija aizvedusi ar ormani kda ika mare, ka ststja otrs jaunais pddzinis. Puikam, redzams, lielu dotbu nebija. Varsonofjeva rsielu, uz kurieni krsli bija aizvesti, vi zinja, atcerjs pat, ka dzvoka numurs ir septipadsmit, tau mjas numuru nekdi nevarja atcerties. Dikti mudgi skrju, bezpajumtnieks sacja, izkrita no prta. Nesaemsi naudu, darba devjs pavstja. O-onkult! Bet es tev pardu. Labi! Paliec! Iesim reiz! Izrdjs, ka pilsonis, kas mekina, dzvo Darza-Spaskas iel. Ostaps bloknot pierakstja preczu via adresi. Astotais krsls bija aizbraucis uz Tautbu namu. Puiki, kas sekoja im krslam, bijis veikls okeris. Prvardams rus, k, piemram, komandantru un daudzus kurjerus, vi ielavjies iek un prliecinjies, ka krslu nopircis redakcijas Darbgalds saimniecbas przinis. Divu znu vl nebija. Tie atskrja gandrz vienlaikus aizelsuies un nogurui. Kazarmu rsiel, pie Trajiem Diem. Numurs? Devii. Ar dzvoklis devii. Tur blakus dzvo tatri. Stas mj. Es viam to krslu aiznesu. Kjm gjm. Pdjais vstnesis atnesa bdgas zias. Sakum viss bijis labi, bet pc tam viss kuvis slikti. Pircjs ar krslu iegjis Oktobra stacijas preu pagalm,- un iespraukties viam ldzi nekdi neesot varjis pie vrtiem stvjui dzelzcea apsardzes strlnieki. Laikam kaut kur aizbrauca, bezpajumtnieks nobeidza savu ziojumu. Tas Ostapu oti satrauca. Karaliski apbalvojis bezpajumtniekus iedevis rubli katram pddzinim, izemot zinesi, kas bija aizmirsis Varsonofjeva rsielas mjas numuru (viam bija pavlts ierasties otr dien labi agri no rta), tehniskais direktors atgriezs mjas un, neatbilddams uz caurkritu valdes prieksdtaja jautjumiem, ska kombint: Vl nekas nav zaudts. Adreses ir, bet, lai iegtu krslus, pastv daudz vecu, prbaudtu pamienu: 1) vienkra iepazans, 2) mlestbas intriga, 3) iepazanas ar ielauanos, 4) apmaia un 5) nauda. Pdjais ir visdrokais. Tau naudas ir maz. Ostaps ironiski paskatjs uz Ipolitu Matvejeviu. Lielais kombinators bija atguvis parasto prta asumu un gargo ldzsvaru. Naudu, protams, vars dabt. Krjum vl bija glezna Boeviki raksta vstuli emberlenam, tjas sieti un neaprobeota iespja turpint daudzsievbas karjeru. Rpes sagdja tikai desmitais krsls. das tdas pdas, protams, bija, bet kas nu ts par pdm izplduas un neskaidras! Kas tur pavisam! Ostaps skai sacja. Ar tdam izredzm var medt. Dodu desmit pret vienu. Sde turpins! Vai dzirdat? Js! Zvrintais piesdtjiXXII NODAA ELLOCKA NO KANIBLU CILTSViljama ekspra lietotais vrdu krjums, pc ptnieku apriniem, sasniedz 12 000 vrdu. Vrdu krjum, kuru izmanto neris no kaniblu cilts mumbo-jumbo, ir 300 vrdu. Eljoka Sukina viegli un brvi iztika ar trsdesmit. Lk, vardi, frzes un izsauksmes vrdi, kurus via, rpgi atsijjot, izvljusies no liels, bagts un varens krievu valodas: 1. Js esat bezkaungs. 2. Ho-ho! (Atkarb no apstkiem izsaka ironiju, izbrnu, sajsmu, naidu, prieku, nicinanu un apmierintbu.) 3. Vienreizji!4._ Drms. (Lietojams visos gadjumos. Piemram, drmais Petja atncis, drms laiks, drms atgadjums, drms kais utt.) 5. Tumsonba. 6. Baigi. (Baigais. Piemram, tiekoties ar labu paziu: baiga tikanas.) 7. Cltis. (Attiecb uz visiem pazstamiem vrieiem neatkargi no vecuma un sabiedrisk stvoka.) 8. Nemciet mani dzvot! _ 9. K puiku. (Es viu tu k puiku, krtis spljot. Es viam aizbzu muti k puikam, acmredzot sarun ar dzvoka atbildgo rnieku.) 10. Br-r-rnigi! 11. Resns un smuks. (Lietojami nedzvu un dzvu priekmetu raksturoanai.) 12. Brauksim ar ormani, (Saka vram.) 13. Brauksim ar taksi. (Vrieu krtas pazim.) 14. Jums visa mugura balta. (Joks.) 15. Ak tu ms! 16. -ulis. (Milinmo vrdu galotne. Piemram: Miulis, Zinulia.) 17. Oho! (Ironija, izbrns, sajsma, naids, prieks, nicinjums un apmierintba.) Tie pavisam nedaudzie vrdi, kas vl palika pri, noderja par sazinans starpposmu starp Elloku un universlveikalu prdevjiem. Ja papttu Ellokas Sukinas fotogrfijas, kas karjas virs vias vra ineniera Ernesta Pavlovia Sukina gultas '(viena pretskat, otra profil), tad nebtu grti pamnt patkami augstu un apmau pieri, lielas, valgas acis, vismlgko deguntiu vis Maskavas gubera un smakru, uz kura bija mazs, ar tuu uzzmts plankumi. Ellokas augums glaimoja vrieu patmlbai. Via bija mazia, un viai, ldzs pat visoplukukie vrei liks lieli un spcgi vri. Kas attiecas uz sevim pazmm, tad tadu viai nebija. Ellokai ts ar nemaz nebijavajadzgas. Via bija skaista. Divsimt rubu, kurus ik mnesi sama vias vrs rpnc Elektrolustra, Ellokai liks trais apvainojums. Tie nekd zi nespja paldzt taj grandiozaj ca, kuru Elloka izcnja jau etrus gadus kop t mirka, kad via iema mjsaimnieces.- Sukina sievas sabiedrisko stvokli. Ca bija gaum spraiga. T aprija visus materilos resursus. Ernests Pavlovis ma darbu uz mjam un vakaros strdja, atteics no mjkalpotjas, pats aizdedzinja prmusu, iznesa atkritumus un pat cepa kotletes. Tomr viss bija veltgi. Bstamais ienaidnieks ar katru gadu vairk izputinja saimniecbu. Elloka pirms etriem gadiem bija atkljusi, ka vipus okena viai ir sncense. Nelaime Elloku piemeklja tiei tai laimgaj vakar, kad via pielaikoja oti gltu krepdena blzti. in trp via izskatjs gandrz vai pc dievietes. Ho-ho! Elloka iesaucs, ar o kaniblisko saucienu izpauzdama apbrnojami saretas jtas, kas viu bija prmuas. Vienkrkos vrdos s jtas vartu izteikt di: Vriei, ieraudzjui mani itdu, paliks traki. Sks trct pie vism miesm. Vii, aiz mlestbas valodu raustdami, sekos man ldz pasaules galam. Bet es paliku salta. Vai tad vii ir manis vrti? Es esmu visskaistk. Tik elegantas blztes nav nevienai vis pasaul. Tau krjum bija tikai trsdesmit vrdu, un Elloka izvljs visizteiksmgko ho-ho!. Un ai pasakainaj brd pie vias atnca Fimka Sobaka. Via atnesa sev ldzi janvra salto elpu un franu modes urnlu. Elloka ilgi aplkoja pirmo lappusi. Kra fotogrfija rdja ameriku miljardiera Vanderbilta meitu vakarkleit. Tur bija kaokdas un spalvas, zds un prles, neparasti gaisgs piegriezums un ilbinoa frizra. Tas izra visu. Ohoi Elloka pati sev sacja. Tas nozmja: Vai nu es, vai via. Nkos dienas rt Elloka jau bija friztav. eit via zaudja savu brnio, melno bizi un matus nokrsoja sarkanbrnus. Pc tam izdevs pacelties vl par vienu pakpienu augstk pa tmtrepm, kas Elloku tuvinja mirdzoajai paradzei, kur pastaigjas miljardieru meitas, kas nebija mjsaimnieces Sukinas maz pirkstia vrtas. Par strdnieku savstarpjs paldzbas kas saemto naudu Elloka nopirka sudu, kas izskatjs pc bizamurkas. Ar to tika izrotts vakartrps. Misters_ Sukins, kas sen jau loloja sapni nopirkt jaunu rasanas dli , mazliet sadrma. Ar sudu apt kleita deva augstprtgajai Vanderbiltietei pirmo trpgo triecienu. Pc tam lepn amerikniete sama vl trs sitienus pc krtas. Elloka nopirka no Fimokas Sobakas, kura mjs izstrdja kaokdas, inillas palantnu (Tulas guber nogalts krievu zais), iegdjas Argentnas filca cepuri balokrs un no vra jaunajiem svrkiem_ pauva sev modernu dmu aketi. Miljardiere sagrojs, tau. viu acmredzot izglba gaum mloais tti Vanderbilts. _ Nkamais modes urnla numurs ietvra etrus noldts sncenses portretus: 1) sudrablapss, 2) ar briljanta zvaigzni uz pieres, 3) lidotjas trp (gari zbacii, zaa vissmalkks drnas akete, roks cimdi, kuru platie gali bija inkrustti ar vidja lieluma smaragdiem) un 4) balles trp (drglietu kaskdes un mazliet zda). Elloka mobilizja visus spkus. Ttuks Sukins aizms naudu papaldzbas kas. Vairk par trsdesmit rubiem viam nedeva. Jaunie, varenie plii iedragja saimniecbu paos pamatos. Ncs cnties viss dzves joms. Nesen bija saemtas fotogrfijas, kur miss atrads sav jaunaj pil Florid. Nu ar Ellokai vajadzja iegdties jaunas mbeles. trup via nopirka divus mkstos krslus. (Izdevgs pirkums! Nekdi nevarja palaist garm!) Neteikusi vram, Elloka pama no iztikas naudas. Ldz piecpadsmitajam palika desmit dienas un etri rubi. Ar iku Elloka prveda krslus pa Varsonofjeva rsielu mjs. Vra vl nebija. Vi gan drz vien ierads, stiepdams lielu, kantainu portfeli. Drmais vrs prncis, Elloka noskaldja. Visus vrdus Elloka izrunja skaidri, tie veikli sprakstja pr lpm k ziri: Sveicinta, Jeenoka, bet ko tas nozm? No kurienes tie krsli? Ho-ho! N, patiem. Br-rnigi! J. Krsli ir labi. Vien-rei-z-ji! Vai kds uzdvinja? Oho! K?! Vai tu patiem nopirki? Par kdu naudu? Vai patiem no saimniecbas naudas? Es tau tev tkstoreiz esmu teicis . Ernestuli! Tu esi bezkaungs! Nu k t var rkoties?! Mums tau -nebs ko st! Ak tu ms! Bet tas tau nav cieams! Tu dzvo pri ldzekiem! Js jokojat! J, j. Js dzvojat pri ldzekiem Nemciet mani dzvot! N, parunsim nopietni. Es saemu divsimt rubu Baigais! Kukuus neemu, naudu nezogu un viltot to neprotu Tumsonba! Ernests Pavlovis apklusa. Zint ko, vi pdgi sacja, t dzvot nevar. Ho-ho, sacja Elloka, apszdams uz jaun krsla. Mums jiras, Ak tu ms! Msu raksturi nesader kop. Es Tu esi resns un smuks cltis. Cik reiu esmu tevi ldzis nesaukt mani par clti! Js jokojat! Un kur tu esi rusi o idiotisko argonu? Nemciet mani dzvot! Velns ar r! inenieris iesaucs. Js esat bezkaungs, Ernestuli, Labk irsimies ar labu. Oho! Tu man nek nepierdsi! is strds Es tevi notsu k puiku. N, tas nu vairs nav pacieams! Tavi argumenti mani nespj atturt no t soa, ko esmu spiests spert. Es tlt ieu pasaukt smago ormani. Js jokojat! Mbeles ms sadalsim vienldzgi. Baigais! Tu saemsi simt rubu mnes. Pat simt divdesmit. Istaba paliks tev. Dzvo, k tev patk, bet es t nevaru Vienreizji! Elloka nicinoi noteica. Bet es prvkos pie Ivana Aleksejevia. Oho! Vi aizbrauca uz,vasarncu un atstja man pa vasaru visu dzvokli. Atslga man ir Tikai mbeu nav. Br-rmigi! Ernests Pavlovis pc piecm mintm atgriezs kop ar stnieku. Nu, drbju _skapi es neemu, tev tas vairk vajadzgs-, bet rakstmgaldu, esi tik laba Un o vienu krslu, - stniek, paemiet. Vienu no iem abiem krsliem es emu sev. Domju, ka man uz to ir tiesbas? Ernests Pavlovis sasja savas mantas liel sain, ietina zbakus avz un pagriezs pret durvm. _ Tev visa mugura balta, k no gramofona atskanja Ellokas balss. Uz redzanos, Jeena! Vi gaidja, ka sieva vismaz ai mirkl attursies no parastajiem nodrztajiem vrdeiem. Ar Elloka apjauta bra svargumu. Via sasprindzinja visus gargos spkus un meklja irans brdim atbilstous vrdus. Tie atrads tri: Brauksi ar taksi? Br-rnigi! Inenieris k sadedzis nodras lej pa kpnm.. Vakaru Elloka pavadja kop ar Fimku Sofaku. Vias apsprieda neparasti svargu notikumu, kas draudja saobt pasaules ekonomiku. Rds, ka turpmk valkas garus un platus trpus, teica Fima, ieraudama galvu plecos k vista. Tumsonba! Un Elloka ar cieu paskatjs uz Fimu Sobaku. Mademoisetle Sobaku daudzinja k kulturlu meiteni: vias vrdu krjum bija ap simt astodesmit vardu. Turklt via zinja vienu tdu vrdu, kuru Elloka ne sapn nebtu varjusi izdomt. Vrds bija oti izteiksmgs: homoseksulisms. Fima Sobaka, bez aubm, bija kulturla meitene. Dzvs prrunas ievilks tlu pri pusnaktij. Pulksten desmitos no rta lielais kombinators iegriezs Varsonofjeva rsiel. Pa prieku skrja vakarjais bezpajumtnieks. Vi pardja mju. Vai tu nemelo? Kpc js t, onkult re, ins pardes durvs. Benders izsniedza znam godgi nopelnto rubli. Vajag pielikt, - zns ska tielties ka ormanis: Sprgua zea ausis. Saemsi no Pukina. Uz redzanos, defektvais! . _Ostaps pieklauvja pie durvm, pilngi nedomdams, ar kdu ieganstu ies iek. Saruns ar dmim vi deva priekroku iedvesmai. Oho?! jautja aiz durvm, Darans, Ostaps atbildja. Durvis atvrs. Ostaps iegja istaba,, kuru varja iekrtot viengi btne ar tik raibu iztli k dzea vders. Pie sienm karjs kinoatkltnes, lelltes un Tambovas gobelni. Uz raib fona, kas irbja acs, bija grti pamant istabas mazo saimnieci. T bija rbusies no Ernesta Pavlovia tolstojkrekla prt un ar dvainu kaokdu izrott rtakleiti. Ostaps uzreiz saprata, k jizturas augstkaj sabiedrb. Vi piemiedza acis un atkps soli atpaka. Brniga kaokda! vi iesaucas. Js jokojat! Elloka maigi sacja. T ir Meksikas lcjpele. Nevar bt. Js esat piekrpta. Jums iedevui daudz labku kaokdu. T ir Sanhajas pantera. Nja! Pantera! Es pazstu pc nokrsas. Vai redzat, k akots saul dzirkst? Smaragds! Smaragds! Elloka pati bija nokrsojusi Meksikas lcjpeli ar zau akvarekrsu, tpc agrn apmekltja uzslava viai it sevii gja pie sirds. Neaudams saimniecei atjgties, lielais kombinators ar skubu izststja par kaokdm visu, ko vien kdreiz bija dzirdjis. Vlk valodas ievirzjs par zdu un Ostaps soljs burvgajai saimniecei uzdvint daus simtus zda kokonu, kurus viam esot atvedis Uzbekijas Centrls izpildkomitejas prieksdtjs. Js esat cltis uz goda, Elloka sacja pirmo iepazanas mirku iespaid. Js, protams, brnties par tik agru nepazstama vriea ieraanos? Ho-ho! Esmu pie jums ieradies kd delikt jautjum. Js jokojat! Vakar js bijt trup un atstjt uz mani rkrtgi spcgu iespaidu. Js esat bezkaungs. Aplojieties! Bt bezkaungam pret tik valdzinou sievieti ir necilvciski. Baigais! Saruna turpinjs td pa gar, tomr atsevios gadjumos t deva lieliskus rezulttus. Bet Ostapa komplimenti ar katru reizi kuva idrki un ski. Vi pamanja, ka otra krsla istab nav. Vajadzja sadzt tam pdas. Jaukdams iztaujanu ar puainiem austrumnieciskiem glaimiem, Ostaps uzzinja visu, kas vakar bija noticis Ellokas dzve. Dvaini gan, vi nodomja, krsli k tarakni aizlien katrs uz savu pusi. Mo meitent, Ostaps pki sacja, prdodiet man o krslu. Man tas oti patk. Tikai js ar savu sievigo skaistuma izjtu varjt izvlties tik mksliniecisku priekmetu. Prdodiet, meitent, un es jums dou septius rubus. Js esat bezkaungs, alt, Elloka elmgi atsaucs. Ho-ho! Ostaps cents ieskaidrot. Ar viu jrkojas citdi, Ostaps nolma, piedvsim apmaiu. Vai zint, palaik Eirop un Filadelfijas labkajs aprinds atjaunojui seno modi tju lej glz caur sietiu. rkrtgi efektgi un oti eleganti, Elloka ska austies. Pie manis pareiz atbraucis kds pazstams diplomts no Vnes, vi tdu atveda un uzdvinja man. Interesanta mantia. Jdom, vienreizja? Elloka mods zikrba. Oho! Ho-ho! Mainsimies! Js man dosiet krslu, bet es jums sietiu. Vai gribat? Un Ostaps izma no kabatas mazu, apzelttu sietiu. Saule valstjs sieti k ola. Pa griestiem lkja zai. Pki iegaismojs istabas tumais kakts. Uz Elloku mantia atstja tikpat neatvairmu iespaidu ka veca konservbunda uz kaniblu no mumbojumbo cilts. Kanibls tdos gadjumos bauj piln kakla, bet Elloka tikai klusi izdvesa: Ho-ho! Neaudams viai atjgties, Ostaps nolika sietiu uz galda, pama krslu un, uzzinjis no burvgs sievietes vias vra adresi, galanti atvadjs.XXIII NODAA ABESALOMS VLADIMIROVICS IZNURENKOVSKoncesionriem bija scies karstkais darbalaiks. Ostaps apgalvoja, ka krslus vajagot kalt, kamr tie vl karsti. Ipolits Matvejevis bija amnestts, kaut gan laiku pa laikam Ostaps ms viu tirdt: Kda velna pc es ar jums sapinos? Klab Js man sti esat vajadzgs? Labk btu braucis uz mjam, uz dzimtsarakstu nodau. Tur js gaida miruie un jaunpiedzirnuie. Nemokiet mazuus. Brauciet! Tau stenb lielais kombinators bija augajam muiniecbas priekniekam stipri pieries. Bez via dzve nebtu tik jautra, Ostaps domja. Un vi lksmi paskatjs Vorobjainov, kam uz galvas jau bija sazlis sidrabains atls. Darba pln Ipolita Matvejevia iniciatvai bija ierdta ievrojama vieta. Koldz klusais Ivanopulo bija prom, Benders ms kompanjonam ieskaidrot, k pa vissko ceu atrast drglietas: Rkoties droi! Nevienu neiztaujt! Vairk cinisma! Cilvkiem tas patk. Ar treo personu starpniecbu nek neuzskt, Muu vairs nav. Neviens jums nevilks foriljantus no cita kabatas. Bet tikai bez kriminlnoziegumiem. Kodekss mums jciena. Un tomr meklanai nebija -seviu pankumu. Traucja kriminlkodekss un milzgs daudzums buruzisku aizspriedumu, kas vl bija saglabjuies galvaspilstas iedzvotajos. Vii, piemram, ne acu gal necieta apmekljumus caur vdlodziu nakts laik. Ncs strdt tikai legli. Tai dien, kad Ostaps apmeklja Elloku Scukinu, studenta Ivanopulo istaba pardjs mbele. Tas bija pret tjas sietiu apmaintais krsls ekspedcijas tre trofeja. Jau sen bija garm tas laiks, kad briljantu medbas kompanjonos radja spcgas emocijas, kad vii ar nagiem plosja krslus un skrubinja puu atsperes. _ Pat ja krslos nek nav, Ostaps teica, uzskatiet, ka ms tomr esam nopelnjui vismaz desmit tkstous. Katrs prlkotais krsls palielina msu izredzes. Kas par to, ka dmias krsl nek nav? Tpc jau tas nav jsalau. Lai Ivanopulo mbel istabu! Mums paiem ar patkamk. Tai pa dien koncesionri izdras no srts mjias un aizgja katrs - uz savu pusi. Ipolitam Matvejeviam bija uzticts mekinoais sveinieks Drza-Spaskas iel, iedoti divdesmit pieci rubi dadiem izdevumiem, piekodints alus bods neiet un bez krsla mjs nenkt. Lielais kombinators pats izvljs Ellokas vru. -_ Ipolits Matvejevis rsoja pilstu autobus nr. 6. Kratdamies uz das sdeka un gandrz vai atsizdamies ar galvu pret lakotajiem griestiem, vi prtoja, k uzzint bljoa pilsoa uzvrdu, ar kdu ieganstu pie via ieiet, ko sact vispirms un k pc tam priet pie lietas btbas. Izkpis pie Sarkanajiem vrtiem, vi pc Ostapa iedots adreses atrada vajadzgo mju un' ska staigt ap to rii un apkrt. Iek iet vi neuzdroinjs. T bija dzvoku sabiedrbas rcb nodota veca, netra Maskavas viesnca, un to apdzvoja, _sprieot pc apdrupus fasdes, aunprtgi res nemakstji. Ipolits_ Matvejevis ilgi stvja pretim pardes durvm, tad piegja pie tm, iekala no galvas ar roku rakstto paziojumu, kur skanja draudi nevgajiem rniekiem, un, nek nedomdams, uzkpa otraj stv. No gaitea varja ieiet atsevis istabs. Lnm, k dodamies pie klases tfeles, lai pierdtu teormu, kuru nebija iemcjies, Ipolits Matvejevis tuvojs istabai nr. 41. Pie durvm, apgriezuies agrni, vien piespraudt karjs viztkartes Abesaloms Vladimirovis IZNURENKOVS Pilng prta aptumsum Ipolits Matvejevis aizmirsa pieklauvt, atvra durvis, k mnessrdzgais spra trs sous un atrads istabas vid. Piedodiet, vi sacja neskang bals, vai vartu eit sastapt biedru Iznurenkovu?_ Abesaloms Vladimirovis neatbildja. Vorobjainovs pacla galvu un tikai tagad pamanja, ka istab neviena nav. Pc t, kda izskatjs istaba, nekdi nevarja noteikt ts saimnieka dzvesveidu. .Skaidrs bija tikai tas, ka vi ir neprecjies un mjkalpotjas viam nav. Uz palodzes stvja papri ar desu dim. Tahta pie sienas bija nokrauta ar avzm. Uz maza plauktia stvja daas noputjuas grmatas. No sienm raudzjs krasainas runu kau un kaenu fotogrfijas. Istabas vidu ldzas netriem, nevgi' nomestiem saizbakiem stvja riekstkoka krsls. Pie vism mbelm, ar pie Stargorodas savrupmjas krsla, karjs avekrsas lakas zmogi. Tau Ipolits Matvejevis tam nepievrsa uzmanbu. Vi acumirkl aizmirsa gan kriminlkodeksu, gan Ostapa pamcbas un mets pie krsla. ai brd avzes uz tahtas sakustjs. Ipolits Matvejevis nobijs. Avzes ska sldt un nokrita uz grdas. No avu apakas izlda samiegojies kans. Vi vienaldzgi paskatjs uz Ipolitu Matvejeviu un -saka mazgties, ar epiu braucdams ausi, vaidziu un sas. Tp! Ipolits Matvejevis nospvs. Un ska stiept krslu uz durvm. Durvis atvrs paas. Uz slieka pardjs istabas saimnieks mekinoais sveinieks. Vi bija rbies mtel, no kura rgojs lauk violetas apakbikses. Rok vi turja bikses. Par Abesalomu Vladimiroviu Iznurenkovu vartu sact, ka otra tda cilvka nav vis republik. Republika viu vrtja pc nopelniem. Vi tai bija oti nodergs. Un tomr vi palika nepazstams, kaut gan sav mksl bija tds pats meistars k aapins dziedan, Gorkijs literatr, Kapablanka ah, Meikovs slidskriean un kds asrietis ar vislielko degunu un visbrnko du vrs, kas iema vislabko vietu uz Tveras ielas un Kambarkungu rsielas stra, zbaku spodrinan ar dzeltenu krmu. Saapins dziedja. Gorkijs rakstja lielu romnu. Kapablanka gatavojs maam ar Aehinu. Meikovs uzstdja jaunus rekordus. Asrietis t nospodrinja pilsou puszbakus, ka tie spdja k saule. Abesaloms Iznurenkovs brstja asprtbas. Vi asprtbas nekad nebrstja bezmrgi, tikai skaistu vrdu d vien. Vi to darja humoristisko urnlu uzdevuma. Uz saviem pleciem vi iznesa visatbildgks kampaas, piegdja tematus zmjumiem un feetoniem Maskavas satrisko urnlu lielkajai daai. Izcili cilvki ir asprtgi^ divreiz m. s asprtbas vairo viu slavu un ieiet vstur. Iznurenkovs laida klaj ne mazk ka sedesmit pirmklasgu asprtbu mnes, ts smaidot atkrtoja visi, un tomr autors palika nezinms. Ja ar Iznurenkova asprtbm parakstja zmjumus, tad slavas laurus_ plua mkslinieks. Mkslinieka vrdu ievietoja virs zmjuma. Iznurenkova vrda nebija nekur. Tas ir ausmgi! vi kliedza. Nav iespjams parakstties. Kur lai es parakstos? Zem divm rindim? Un vi dedzgi turpinja cu ar sabiedrbas ienaidniekiem: ar sliktiem kooperatoriem, ar izrdtjiem, Cemberlenu, birokrtiem. Ar savm asprtbm vi austja pieldejus,_ namu prvaldniekus, privtuzmjus, vadtjus, hulignus, pilsous, kas nevlas pazemint cenas, un saimnieciskos darbiniekus, kas izvairs no taupbas rema. _ Pc urnlu jznkanas s asprtbas skandja no cirka arnas, ts prdrukja vakara avzs, neuzrdot pirmavotu, un no estrdes ts publikai sniedza autori kupletisti. Iznurenkovs bija iemanjies ar savm asprtbm skart tdas nozares, par kurm, liks, vairs nek smieklga nevartu pateikt. No tda izkaltua tuksnea k paizmaksas uzskruvana Iznurenkovs prata izspiest ap simt humora edevru. Heinem btu nolaidus rokas, ja viam liktu pateikt kaut ko smieklgu un reiz ar sabiedriski nodergu par nepareizo tarifikciju kravas prvadan ar preu vilcieniem; Marks Tvens bgtin bgtu no tda temata. Bet Iznurenkovs palika sav posten. Vi skraidja pa redakciju istabm, uzgrzdamies iz-smu urnm un mekindams, Pc desmit mintm temats jau bija izstrdts, izdomts zmjums un sameistarots virsraksts. Ieraudzjis sav istab cilvku, kas dziras nest prom fipzimogoto krslu, AbesalomsVladimirovis pavicinja nupat pie drbnieka izgludints bikses, salcs un ska bkt: Js esat prtu zaudjis! Es protestju! Jums nav tiesbu! Galu gal eksist tau likums! Kaut gan muiem tas bijis nebijis, bet varbt js vismaz esat dzirdjis, ka mbeles var stvt vl divas nedas? E sdzos prokuroram! Beigu beigs es samaksu! Ipolits Matvejevis nekustjs ne no vietas, bet Iznurenkovs nometa mteli un, stvdams turpat pie durvm, uzvilka bikses kjs, kas bija resnas ka_ Ciikovam. Iznurenkovs bija patukls, tau seja izskatjs kalsnja. Vorobjainovs neaubjs, ka tda tiks saerts un vilkts uz miliciju. Tpc vi bija rkrtgi prsteigts, kad istabas saimnieks, ticis gal ar savu tualeti, pki nomierinjs. Paminiet saprast, saimnieks ieteics samierino bals, es tau nevaru tam piekrist. Ipolits Matvejevis, bdams Iznurenkova vieta, ar beigu beigs nevartu piekrist, ka viam skaidra dienas laik zog krslus. Bet vi nezinja, ko sact, un tpc klusja. Es tur neesmu vaings. Vaings ir pats mzikas trests. J, es atzstos. Astous mneus neesmu maksjis par nomto piannu, bet es tau to neprdevu, kaut gan tas bija pilngi iespjams. Es rkojos godgi, bet vii k tdi bli. Pama instrumentu, iesniedza vel prasbu ties un aprakstja mbeles. Man nek nedrkst aprakstt. s mbeles ir raoanas rki. Un krsls ar ir raoanas rks! Ipolits Matvejevis ska kaut ko apjgt. Lieciet nost krslu! Abesaloms Vladimirovis pki iespiedzs. Vai dzirdat? Js! Birokrts tds! Ipolits Matvejevis padevgi nolika krslu un noupstja: Piedodiet, prpratums, man tds darbs. Iznurenkovs kuva neizsakmi priecgs. Vi tekalja pa istabu un dziedja: Allai rtos, kad saule viz loga, pret man vrs tavs smaidoais vaigs. Vi nezinja, kur likt savas rokas. Ts viam audjs k atspoles. Vi ska siet kaklasaiti, bet nesasjis atkal nometa. Tad para avzi un, nek neizlasjis, nosvieda uz grdas. Ttad odien js mbeles neemsiet? Labi!,., Ak! Ak! Ipolits Matvejevis, izmantodams labvlgo situciju, virzjs uz durvm. Pagaidiet! Iznurenkovs pki iesaucs. Vai js kdreiz esat redzjis tdu kai? Sakiet tas tau patiem ir rkrtgi pkains, vai.ne? Kans nokuva Ipolita Matvejevia trcoajs roks. Augsta klase! Abesaloms Vladimirovis murminja, nezindams, k izlietot enerijas prpalikumu. Ak! Ak! .., Vi pieskrja pie loga, sasita plaukstas un ska igli klanties divm meitenm, kas skatjs uz viu no, pretj nama loga. Vi mjs uz vietas un brstja ilgu pilnas noptas: Priekpilstas meitenes! Vilinokais auglis! Augsta klase! Ak! Allai rtos, kad saule viz log, pret man vrs tavs smaidoais vaigs Nu, tad es ieu, pilsoni, koncesijas direktors mugi sacja. Pagaidiet, pagaidiet! Iznurenkovs pki sarosjs. Acumirkli! Ak! Bet kans? Vai nav taisnba vi ir rkrtigi pkains? .,. Pagaidiet! Es tlt! Vi apjucis parakjs pa kabatm, aizskrja, atkal atgriezs, novaidjs, paskatjs pa logu, atkal' aizskrja un atkal atgriezs. Piedodiet, mumi, vi sacja Vorobjainovam, kas visu o manipulciju laiku stvja k zaldts, rokas gar sniem nostiepis. To teikdams, vi iedeva muiniecbas priekniekam pusrubli. N, n, ldzu, neatsakieties. Par katru darbu jsamaks. oti pateicos, Ipolits Matvejevis sacja, brndamies par savu izveicbu. Paldies, drgumi, paldies, mumi! Iedams pa gaiteni, Ipolits Matvejevis dzirdja, ka Iznurenkova istab skan mekinana, spiegana, dziedana un kaislgi izsaucieni. Uz ielas Vorobjainovs atcerjs Ostapu un ska drebt aiz bailm. Ernests Pavlovis Sukins lni staigja pa tuko dzvokli, kuru draugs viam pa vasaru bija laipni atvljis, un apsvra jautjumu: iet vann vai neiet?Trsistabu dzvoklis atrads devistvu nam zem paa jumta. Taj bez rakstmgalda un Vorobjainova krsla bija tikai trimo. Saule atstarojs spogul un ilbinja acis. Inenieris atlaids uz rakstmgalda, tau tlt pielca kjs. Viss bija sakarsis. Ieu nomazgties, vi nolma. Vi norbs, atvsinjs, paskatjs uz sevi spoguli un devs uz vannas istabu. Prma dzestrums. Vi iekpa vann, iesmla gaii zil emaljt krzt deni, aplaistjs un pamatgi noziepjs. Visu ermeni prklja ziepju putas, un vi kuva ldzgs Jaungada vectim. Cik labi! Ernests Pavlovis iesaucs. Viss bija labi. Kuva vsi. Sievas nebija. Nkotn gaidja pilnga brviba. Inenieris pietups un atgrieza krnu, lai noskalotu ziepes. Krns nogrdzs un ska lnm pen-tert kaut ko nesaprotamu. dens netecja. Ernests Pavlovis iebza glumo mazo pirkstiu krna caurum. Iztecja tieva strklia un vairk nek. Ernests Pavlovis saviebs, izkpa no vannas, uzmangi celdams r kjas, un aizgja pie virtuves krna. Bet ar tur neko neizdevs izslaukt. Ernests Pavlovis ieloja istab un apstjs spogua priek. Putas koda acs, mugura niezja, ziepju pikas krita uz parketa. Klausdamies, vai vannas istab nesk tect dens, Ernests Pavlovis nolma pasaukt stnieku. Lai vi kaut vai deni atnes, inenieris nolma, ber-dams acis un pamazm skdams skaisties, velns zina kas te notiek! Vi izliecs pa logu. Dzii lej pagalm spljs brni. Stniek! Ernests Pavlovis iekliedzs. Stnieki Neviens neatsaucs. Tad Ernests Pavlovis atcerjs, ka stnieks dzvo pie pardes durvm, patrep. Vi nostjs uz aukstajm flzm un, ar vienu roku pieturdams durvis, prliecs pr margm. Kpu laukumi bija tikai viens dzvoklis, un Ernestam Pavloviam nebija ko baidties, ka viu kds vartu ieraudzt dvainaj ziepju putu trp. Stniek! vi sauca lejup. Vrds nodunja un ar troksni aizvls pa kpnm. Nieki atbildja kpu telpa. Stniek! Stniek! Niek-niek! Niek-niek! Ar basajm kjm nepacietgi mjoties, inenieris pki pasldja un, lai noturtu ldzsvaru, izlaida no rokm durvju rokturi. Noklakja lepera vara mlte un durvis aizcirts. Siena nodrebja. Ernests Pavlovis, vl neaptvris savu bezizejas stvokli, pavilka durvju rokturi. Durvis nekustjs. Inenieris apstulbis paraustja ts vl daas reizes un ar strauji pukstou sirdi ieklausjs. Valdja krslains klusums k baznc. Caur milzgi augst loga daudzkrsainajiem stikliem tik tikko spieds iek gaisma. Ir gan situcija!' Ernests Pavlovis nodomja. Velna mtte! vi nolamja durvis. Apak k petardes ska dunt un sprakt cilvku balsis. Pc tam k skarunis ierjs istabas unelis. Pa kpnm-stma aug brnu ratius. Ernests Pavlovis ska bailgi staigt pa kpu laukumiu. Prtu var zaudt! Viam liks, ka tas viss ir prk nejdzgi, lai vartu notikt stenb. Vi atkal piegja pie durvm un ieklausjs. Bija dzirdamas kaut kdas jaunas skaas. Skum viam liks, ka pa dzvokli kds staig. Varbt kds ir atncis pa virtuves kpnm? vi nodomja, kaut gan zinja, ka virtuves kpu durvis ir slgtas un dzvokl neviens nevar iekt. Vienmus skaas nenoklusa. Inenieris aizturja elpu. Tad vi saprata, ka o troksni rada dens aksti. Tas acmredzot gzs no visiem dzvoka krniem. Ernests Pavlovis gandrz ska skai raudt. Stvoklis bija ausmgs. Maskav, pilstas centr, devt stva kpu telp pilngi kails stvja sains pieaudzis cilvks ar augstko izgltbu, notriepies ar aukstom ziepju putm. Viam nebija kur iet. Vi labk btu ar mieru iet cietum nek td izskat rdties cilvkiem. Atlika tikaiviens iet boj. Putas uva un dedzinja muguru. Uz rokm un sejas ts jau bija sastinguas, izskatjs pc kraupja un savilka du k alauns. T pagja pusstunda. Inenieris trins gar kaainajm sienm, vaidja un vairkkrt nesekmgi minja uzlauzt durvis. Vi kuva netrs un atbaidos. Sukins nolma noiet pie stnieka, lai tur vai kas. Citas izejas nav, n, nav. Tikai paslpties pie stnieka! Saraustti elpodams un ar roku aizsegdamies t, k to dara vriei, kad iet peldties, Ernests Pavlovis ska lnam zagties gar margm uz leju. Vi jau atrads kpu laukumi starp astoto un devto stvu. Via augumu apgaismoja loga daudzkrsainie rombi un kvadrti. Inenieris kuva ldzgs Arleknam, kas noklauss Kolumbnes sarunu ar Pajaco. Vi jau pagriezs, lai kptu lej pa nkamo kpu posmu, kad pki noskrapstja apakj dzvoka durvju atslga un no dzvoka iznca jaunkundze ar baleta koferti. Jaunkundze nebija paguvusi ne soli paspert, kad Ernests Pavlovis jau atrads devt stva laukumi. Sirds dauzjs tik briesmgi, ka viam gandrz vai ausis aizkrita. Tikai pc pusstundas inenieris bija atguvies un varja mint vlreiz. oreiz vi stingri apms strauji mesties lej un, ne par ko neliekoties zinis, aizskriet ldz ilgotajam stnieka dzvoklim. T vi ar izdarja. Klustm lkdams pri etriem pakpieniem un kunkstdams, inenieru un tehniu sekcijas biroja loceklis aulekoja lej. Sest stva laukumi vi uz mirkli apstjs. Tas viu pazudinja. No apakas kds nca. Necieams zeis! kpu reproduktora daudzkrt pastiprinta, skanja sievietes balss. Cikreiz neesmu viam teikusi! Ernests Pavlovis, paklausdams nevis saprtam, bet gan instinktam, k suu vajts kais joza uz devto stvu. Attapies sav ar slapjajm pdm pielotaj stv, vi, matus plsdams un konvulsvi podamies, ska klusi raudt. Karstas asaras iegrauzs ziepju garoz un izdzina tur divas lkumotas vadzias. Ak kungs! inenieris vaimanja. Vai dievi! Vai dievi! Dzves vairs nebija. Bet tai pa laik vi skaidri dzirdja pa ielu garm braucos smags automanas rkou. Ttad kaut kur vl ksja dzve! Vi vl vairkkrt minja saemties, lai ietu lej, tomr nespja nervi neturja. Vi bija noncis kapli. Piebradjui k ckas! vi izdzirda apakstv vecas sievas balsi. Inenieris pieskrja pie sienas un vairkkrt iebadja tai ar galvu. Visprtgkais, protams, btu kliegt tik ilgi, kamr kds atnk, un tad padoties atncjam gst. Tau Ernests Pavlovis bija pilngi zaudjis spju kaut ko aptvert un, smagi elsdams, kjs pa kpu laukumiu. Izejas nebija.XXIV NODAA AUTOMOBILISTU KLUBSLielas dienas avzes Darbgalds redakcij, kas atrads Tautbu nama otraj stv, steidzgi cepa materilus, ko nodot salikanai, No rezerves (materili, kas jau salikti, bet nav ievietoti pagjuaj numur) cla r informcijas un rakstus, skaitja, cik rindu tie aizems, un sks parast tirgoans par vietu. Pavisam avze savs etrs lappuss varja ievietot 4400 rindu. Tajs vajadzja ietilpint visu: telegrammas, rakstus, hroniku, strdnieku korespondentu vstules, sludinjumus, vienu feetonu dzej un divus proz, karikatras, fotogrfijas, specils nodaas: tetra, sporta, aha dzve, ievadrakstu un rakstu zem t, padomju, partijas un arodbiedrbu organizciju paziojumus, romna turpinjumu, mkslinieciskus aprakstus par galvaspilstas dzvi, skumus ar nosaukumu No visa pa druskai, populrzintniskus rakstus, radio un dadus gadjuma rakstura materilus. Pavisam no nodam sanca ap desmittksto rindu. Tpc vietas sadali lappuss parasti pavadja dramatiskiskati. Pirmais pie redakcijas sekretra atskrja aha nodaas vadtjs maestro Sudeikins. Vi uzdeva piekljgu, bet sargtinjuma pilnu jautjumu: K? odien aha nebs? Nav vietas, sekretrs atbildja. Gar zemsvtras raksts. Trssimt rindu. Bet odien tau sestdiena. Lastji gaida svtdienas numura nodau. Man ir uzdevumu atbildes, man ir lieliska eunivako etde, man galu gal Labi. Cik js vlaties? Ne mazk par simt piecdesmit. Labi. Ja jums ir uzdevumu atbildes, dosim sedesmit rindu. Maestro minja izlgties vl kdas trsdesmit, kaut vai eunivako etdei (brniga TartakoveraBogoubova Indieu partija gulja via rakstmgald jau vairk nek mnesi), bet to atbdja tlk. Atnca reportieris Persickis. Vai iespaidus par plnumu vajag dot? vi jautja oti klusi. Protams! sekretrs iesaucs. Aizvakar tau norunjm. Plnums ir, Persickis sacja vl klusk, un divi tlojumi, bet vii man nedod vietu. K nedod? Ar ko js runjt? Ko vii iedomjas, prt sajukui, vai? Sekretrs skrja lamties. Viam paka purpindams mets Persickis, bet vl aiz t skrja sludinjumu nodaas ldzstrdnieks. Bet mums Sekra idrums! vi skumj bals sauca. Aiz viiem tenterja saimniecbas przinis, stiepdams redaktoram trup nopirkto mksto krslu. idrumu otrdien. odien publicjam msu pielikumus. No jsu bezmaksas sludinjumiem nav nekda labuma, bet par idrumu jau saemta nauda. Labi, nakts redakcij noskaidrosim. Nododiet sludinjumu Paai. Via tlt brauks uz nakts redakciju. Sekretrs atsds last ievadrakstu. Bet viu iztraucja no s aizrautgs nodarboans. Bija atncis mkslinieks. , sekretrs sacja, oti labi. Mums te ir temats karikatrai sakar ar pdjm telegrammm no Vcijas. Es domju t, mkslinieks teica. Trauda kaska un Vcijas visprjais stvoklis Labi. Tad miniet kaut k sakombint un pc tam pardiet man. Mkslinieks aizgja uz savu nodau. Vi pama gabaliu vatmapapra un ar zmuli uzskicja izkmjuu suni. Sunim galv vi uzlika vcu bruucepuri ar smailu galu. Bet pc tam ms sacert uzrakstus. Uz dzvnieka ermea vi ar druktiem burtiem uzrakstja vrdu Vcija, uz riten saliekts astes Dancigas koridors, uz okiem Sapi par revanu, uz kakla siksnas Dauesa plns, un uz izkrts mles Strzemanis. Sunim pretim mkslinieks nostdja Puankar, kas turja rok gaas gabalu. Ar uz gaas gabala mkslinieks bija iecerjis kaut ko uzrakstt, tau gabali bija mazs un uzrakstam nepietika vietas. Ja tas btu mazk aprgs cilvks, nevis avzes karikatrists, tas noteikti apjuktu, bet mkslinieks, daudz nedomdams, piezmja, gaai klt kaut ko ldzgu zu pudeles receptei un uz ts skiem burtiiem uzrakstja: Francijas prieklikumi par drobas garantijm. Lai Puankar nevartu samaint ar kdu citu valsts darbinieku, mkslinieks tam uz vdera uzrakstja: Puankar. Skice bija gatava. Uz mkslas nodaas galdiem atrads rzemju urnli, lielas res, traucii ar tuu un baltu krsu. Uz grdas mtjs fotogrfiju atgriezumi: kds plecs, kdas kjas un ainavas gabalii. Pieci mkslinieki kasja uzmumus ar iletm, padardami tos gaikus; lai tie iegtu asumu, atsevias vietas piekrsoja ar tuu un balto krsu, otr pus rakstja parakstus un izmrus: 33/4 kvadrta, 2 slejs un t tlk nordjumus, kas nepiecieami cinkogrfijai. Redaktora istab sdja rzemju delegcija. Redakcijas tulks skatjs runjoajam rzemniekam uz lpm un, griezdamies pie redaktora, teica: Biedrs Arno vlas zint . Runja par padomju avzes struktru. Kamr tulks skaidroja redaktoram, ko biedrs Arno vltos uzzint, pats Arno, kas bija rbies velosipdista samta bikss, un visi prjie rzemnieki zikrgi aplkoja istabas kakt ieslieto sarkano spalvasktu ar spalvu nr. 86. Spalva gandrz aizsniedza griestus, bet spalvaskts sav resnkaj da bija tds k vidji resna cilvka rumpis. Ar o spalvasktu vartu ar rakstt: spalva bija glui sta, kaut gan lielum prsniedza prvu ldaku. Oho-ho! rzemnieki smjs. Kolosli! o spalvu redakcijai bija uzdvinjis strdnieku korespondentu kongress. Redaktors, sddams Vorobjainova krsl, smaidja un, veikli mdams ar galvu te uz spalvaskta pusi, te uz ciemiu pusi, jautri ststja par dvanu. Klaigana sekretarit turpinjs. Persickis atnesa Semako rakstu, un sekretrs steidzgi izsvtroja maketa treaj lappus aha nodau. Maestro Sudeikins vairs necnjs par brnigo eunivako etdi. Vi cents saglbt kaut vai uzdevumu atrisinjumus. Pc cas, kas bija daudz spriegka nek via ca ar Laskeru Sansebastjanas turnr, maestro izkaroja sev vietu uz Tiesas un sadzves rina. Semako nostja salikanai. Sekretrs atkal iegrima ievadraksta lasan. Vi bija nolmis to izlast aiz tri sportiskas intereses, lai tur plst vai lst. Kad vi bija nokuvis ldz vietai: .., Tau pdj pakta saturs ir tds, ka, gadjum ja Tautu Savienba to reistrs, tad nksies atzt, ka pie via piegja Tiesa un sadzve spalvains vriis. Sekretrs turpinja last, tm neskatdamies uz Tiesas un sadzves pusi un izdardams ievadrakst nevajadzgas atzmes. Tiesa un sadzve piegja no otras puses un aizvainoti sacja: Es nesaprotu. Nu, nu, sekretrs nomurminja, cenzdamies novilcint laiku, kas tad lcies? Lieta tda, ka tredien Tiesas un sadzves nebija, piektdien Tiesas un sadzves nebija, ceturtdien no rezerves ievietoja tikai par alimentiem, bet sestdien izem tiesas prvu, par kuru jau sen raksta viss avzs un tikai ms Kur raksta? sekretrs iekliedzs. Es neesmu lasjis. Rt bs viss avzs, un ms atkal nokavsim. Bet toreiz, kad jums uzdeva ubarovu lietu, ko js tad rakstjt? Ne rindias no jums nevarja izspiest. Es zinu. Js par ubarovieiem rakstjt vakara avz. K js to zint? Zinu. Man ststja. Td gadjum es zinu, kas jums ststjis. Jums ststja Persickis tas pats Persickis, kas visas Maskavas acu priek izmanto redakcijas apartu, lai dotu materilus eingradai. Paa! sekretrs klusi sacja. Pasauciet Per-sieki. Tiesa un sadzve vienaldzgi sdja uz palodzes. Aiz via muguras bija redzams drzs, kur aloja putni un gorodku spltji. Sdzbu izmeklja ilgi. Sekretrs to izbeidza ar veiklu pamienu izmeta ahu un t viet ielika Tiesu un sadzvi. Persickim izteica brdinjumu. Redakcij iestjs pats karstkais darbalaiks pulkstenis bija pieci. Virs sakarsuajm rakstmmanm cls dmu strklias. Ldzstrdnieki diktja aiz steigas pretgs balss. Veck manraksttja rjs uz nelieiem, kas nemanot iebzui savus materilus rpus krtas. Pa gaiteni sooja redakcijas dzejnieks. Vi lakstojs ap manraksttju, kuras slaids gas rosinja vi dzejiskas izjtas. Vi to aizveda gaitea gal un pie loga ska -runt par mlestbu, tau meitene atbildja: Man odien jstrd virsstundas, es esmu oti aizemta. Tas nozmja, ka via ml citu. Dzejnieks pins pa kjm un pie visiem pazim griezs ar apbrnojami vienveidgu lgumu: Iedodiet desmit kapeikas tramvajam! Pc s summas vi iemaldjs ar strdnieku korespondentu noda. Brdi paslaistjies starp galdiem, pie kuriem sdja vstuu lastji, un aptaustjis korespondenu kaudzes, dzejnieks atskasavus minjumus. Vstuu lastji, ie visdrmkie cilvki redakcij (tdi vii bija tpc, ka dien vajadzja izlast ap simt vstuu, ko rakstjuas rokas, kuras vairk raduas rkoties ar cirvi, krsotja otu vai erru nek ar spalvu), klusja. Dzejnieks iegriezs ar ekspedcij un galu gal nonca kantor. Tau tur vi ne vien nedabja desmit kapeiku, bet viam pat uzklupa komjaunietis Avdotjevs: lai dzejnieks iestjoties automobilistu pulci. Dzejnieka iemljuos dvseli pki apma benzna tvaiki. Vi paspra divus sous snis un, uzmis treo trumu, pazuda no redzes loka. Avdotjevs nebt nezaudja drosmi. Vi ticja automobiu idejas uzvarai. Sekretarit vi ska cnties par to ar viltgiem pamieniem. Tiei tpc sekretram neizdevs izlast ievadrakstu ldz galam. Klausies, Aleksandr Josifovi! Paga, ir oti nopietna lieta, Avdotjevs sacja; atszdamies uz sekretra galda. Pie mums nodibinjs automobilistu klubs. Vai redakcija mums nevartu aizdot piecsimt rubu uz astoiem mneiem? Vari neplties! K? Dom, ka tur nekas nesanks? Nevis domju, bet zinu. Cik tad jsu pulci ir biedru? Jau oti daudz. Pagaidm pulci bija tikai organizators viens pats, tau Avdotjevs to nevienam neizpauda. Par piecsimt rubiem ms kapst nopirksim manu. Jegorovs jau nolkojis. Remonts, vi saka, maksot ne vairk par piecsimt rubiem. Kop tkstotis. Redzi, es domju sadabt divdesmit cilvku iznks pa pus-simtniekam no katra. Toties bs brnigi. Iemcsimies vadt manu. Jegorovs bs efs. Un pc trim mneiem t ap augustu ms visi protam vadt, mana ir un visi pc krtas brauc, kur vien patk. Bet kur piecsimt rubu manas pirkanai? Uz procentiem aizdos papaldzbas kase. Atmakssim. K tad bs vai tevi pierakstt? Bet sekretram jau bija papliks pauris, vi daudz strdja, pilngi atrads imenes un dzvoka var, mdza pc pusdienm pagult uz dvna un pirms aizmiganas palast Pravdu. Vi padomja un atteics. Tu, Avdotjevs sacja, esi vecis! Avdotjevs apstaigja visus galdus un atkrtoja savas kvls runas. Veos, par kdiem vi uzskatja darbiniekus, kas vecki par divdesmit gadiem, Avdotjeva vrdi rdija apaubmu efektu. Vii taisja skbus mjus un izvairdamies atrunjs ar to, ka jau esot brnu draugi un regulri maksjot divdesmit kapeikas gad clam mrim paldzbai nabaga mazuliem. Taisnbu sakot, vii btu ar mieru iestties jaunaj klub, bet Kas par-bet? Avdotjevs iesaucs. Un ja nu automobilis jau btu nopirkts? Ko? Ja jums par piecpadsmit kapeikm gad noliktu priek zilu secilindru pakardu, bet benznu un smreas vartu dabt uz valdbas rina?! Ej nu prom, ej! veci atrunjs. Taism pdjos materilus, tu trauc strdt! Automobiu ideja dzisa un plnja. Beidzot atrads jaun paskuma pionieris. Persickis ar lielu bki atsprga no telefona, uzklausja Avdotjev'u un sacja: Tev nav pareiza pieeja; dod urp lapu! Sksim no gala. Un Persickis kop ar Avdotjevu ska visus apstaigt vlreiz. Paklau, dulburi, Persickis teica zilacainam jauneklim,. priek t pat nauda nav jdod. Vai tev ir divdesmit septt gada aizmuma obligcijas? Par kdu summu? Par piecdesmit? Jo labk. Atdod ts obligcijas msu klubam. No obligcijm veidosies kapitls. Uz augusta skumu ms varsim realizt visas obligcijas un nopirkt automobili. Bet ja mana obligcija vinn? jauneklis iebilda. Kdu summu tad tu gribi vinnt? Piecdesmit tkstous. Par iem piecdesmit tkstoiem nopirksim automobius. Un, ja vinnu es, darsim tpat. Bet, ja Avdotjevs, ar tpat. Vrdu sakot, lai vinntu kas vinndams, naudu izlietosim manm. Vai tagad tu saprati? Jocgais! Pats ar savu personisko manu brauksi pa Gruzijas Kara ceu! Kalni!Mui tds! Bet aiz tevis savs personiskajs mans drzsies Tiesa un sadzve, hronika, informcijas nodaa un t dmia, zini, kura raksta par kino Nu? Nu? Redzsi, vl samlsies! Neviens obligciju panieks sirds dziumos netic laimanas iespjai. Toties vi ar lielu skaudbu raugs uz savu kaimiu un paziu obligcijm. Vi vairk par visu baids no t, ka tie vartu laimt, bet vi, mgais neveiksminieks, atkal paliks tuk. Tpc cerbas uz kda redakcijas darbinieka laimestu neglbjami grda obligciju paniekus jaun kluba apkampienos. Mulsinja tikai baas kas bs tad, ja nelaims neviena obligcija? Bet tas nezin kpc liks neticami, un bez tam automobilistu klubs nek nezaudja: no obligciju izveidot kapitla viena kapstas mana bija nodrointa. Divdesmit cilvku iestjs piecu minu laik. Kad tas bija nodarts, tad, izdzirdis par automobilistu kluba vilinoajm perspektvm, ierads sekretrs. Nu, zni, vi sacja, - vai neierakstties ari man? Ieraksties, vect, kpc gan ne, Avdotjevs atbildja, tikai pamekl citu vietu. Mums, par noloanu, ir jau pilns komplekts un jaunu biedru uzemana prtraukta ldz tksto devii simti divdesmit devtajam gadam. Bet tu labk ieraksties brnu draugos. Lti un miergi. Divdesmit kapeiku gad un nekur nav jbrauc. Sekretrs sastomjs, atcerjies, ka vi tik tiem ir jau labi gados, nopts un devs projm, lai ldz galam izlastu aizraujoo ievadrakstu. Sakiet, biedri, viu gaiten apturja kds skaistulis, pc izskata erkess, kur eit btu laikraksta Darbgalds redakcija? Tas bija lielais kombinators.XXV NODAA SARUNA AR KAILO INENIERIPirms Ostapa Bendera ieraans redakcij bija vesela virkne svargu notikumu. Nesaticis Ernestu Pavloviu dien (dzvoklis bija slgts, un saimnieks acmredzot atrads darb), lielais kombinators nolma aiziet pie via vlk, bet pagaidm paklaiot pa pilstu. Izslpis pc darboans, vi rsoja, ielas, uzkavjs laukumos, pakoetja ar milici, paldzja dmm iekpt autobusos un vispr izturjs t, it k visa Maskava ar ts pieminekiem, tramvajiem, prtikas preu bodtm, bazncim, stacijm un afiu stabiem btu ieradusies pie via uz rautu. Vi pastaigjs viesu vid, mi aprunjs ar tiem un atrada katram kdu siltu vrdiu. Tik milzga viesu pulka uzemana lielo kombinatoru mazliet nogurdinja. Bez tam pulkstenis jau rdja pri pieciem bija laiks doties pie ineniera Sukina. Tau liktenis lma t, ka pirms tikans ar Ernestu Pavloviu Ostaps uz pris stundm aizkavjs, lai paraksttu nelielu protokolu. Tetra laukum lielais kombinators pakuva zem zirga. Pilngi negaidot, viam uzdras virs bikls balts lopi un pagrda ar savm kaulainajm krtm. Benders, sviedriem nopldis, pakrita. Bija oti karsts. Baltais zirgs skai ldza piedoanu. Ostaps steidzgi pielca kjs. Via spcgais augums nemaz nebija cietis. Bet tlab jo vairk bija iemeslu un iespju sacelt traci. Viesmlgo un laipno Maskavas saimnieku vairs nevarja ne pazt. Vi gzeldamies piegja pie apjuku vec ormaa un iezvla viam ar dri pa vatto muguru. Veuks pacietgi panesa sodu. Atskrja milicis. Es pieprasu sastdt protokolu! Ostaps pattiski iekliedzs. Via balss skanja skarbi, k jau cilvkam, kur apvainots vissvtkajs jts. Un, stvdams pie Maz tetra sienas, tai pa viet, kur vlk tiks uzcelts piemineklis lielajam krievu dramaturgam Ostrovskim, Ostaps parakstja protokolu un sniedza mazu interviju pieskrjuajam Persickim. Persickis nenicinja melno darbu. Vi rpgi pierakstja bloknot cietu uzvrdu un vrdu un jooja tlk. Ostaps lepni devs ce. Arvien vl prdzvodams balt zirga uzbrukumu un izjuzdams nosebotu nolu, ka nebija paguvis sadot ormanim ar pa kaklu, Ostaps, lkdams pa diviem kpieniem, sasniedza Sukina mjas septto stvu. eit viam uz galvas uzkrita smaga pile. Vipaskatjs uz augu. No augj kpu laukumia viam tiei acs ielcs neliels, netrs denskritumi. Par tdiem jokiem jdod pa purnu, Ostaps nolma. Vi drzs aug. Pie Sukina dzvoka durvm ar muguru pret viu sdja kails, ar baltiem rpjiem apaudzis vrs. Vi sdja tiei uz flu grdas un, galvu sakampis, pojs. Ap kailo cilvku pludoja dens, kas tecja pa dzvoka durvju irbu. O-o-o, kailais stenja, o-o-o Sakiet vai js eit lejat deni? Ostaps rcgi noprasja. Atradis vietu, kur mazgties! Js esat jucis! Kailais paskatjs uz Ostapu un ieukstjs. Paklausieties, pilsoni, vai nebtu labk, ja js nevis raudtu, bet ietu uz pirti? Pc k js izskatties! Taisni k tds pikadors! Atslga, inenieris iedjs. Kda atslga? Ostaps jautja. Dz--vok-ka. Kur nauda stv? Kailais cilvks agojs apbrnojam trum. Ostapu nekas nespja samulsint. Vi lkoja aptvert, kas vartu bt noticis. Un, kad beidzot bija sapratis, vi tik tikko neprvls pri margm aiz neprvaramiem smiekliem. Ttad js netiekat dzvokl? Bet tas tau tik vienkri! Cenzdamies nepieskarties kailajam un nenotraipties, Ostaps piegja pie durvm, iebza ameriku atslgas caurum garo, dzelteno ka nagu un uzmangi ska to grozt no labs puses uz kreiso un no augas uz leju. Durvis klusi atvrs, un kailais, priecgi iekaukdamies, ieskrja prpldintaj dzvokl. ca krni. dens damistab griezs virpul. Guamistab tas stvja k rms dis, pa kuru k gulbji lni peldja rtakurpes. K beigtu zivju bari kakt bija sablvjuies papirosu gali. Vorobjainova krsls stvja damistab, kur dens straume bija visspcgk, Ap vism etrm krsla kjm irbja balti vilni. Krsls viegli drebja, un liks, ka tas grastos aizpeldt no sava vajtja. Ostaps apsds uz t 11 pierva kjas. Atguvies Ernests Pavlovis ar saucienu pardon! pardon! aizgrieza krnus, nomazgjs un nostjs Bendera priek kails ldz jostasvietai, rbies slapj, ldz ceiem uzlocts bikss. Js mani izglbt! vi satraukts iesaucs. Atvainojiet, es jums nevaru paspiest roku esmu viscaur slapj. Vai zint, es gandrz sajuku prt. Uz to pusi bija gan. Es atrados ausmg stvokl. Un Ernests Pavlovis, vlreiz prdzvodams ausmgo notikumu, te sadrmis, te nervozi smiedamies, ski jo ski izststja lielajam kombinatoram par nelaimi, kas viu bija piemekljusi. Nebtu trpjies js, ar mani btu cauri, inenieris nobeidza savu ststu: J, Ostaps sacja, man reiz tpat izgja. Pat mazliet aunk. Inenieri pareiz tik oti interesja visdi tamldzgi notikumi, ka vi pat nometa spaini, ar kuru smla deni, un ska uzmangi klausties. Gadjs tiei tpat k jums, Benders ieska, tikai tas notika ziem un nevis Maskav, bet Mirgorod devipadsmitaj gad, td jautr laika posm starp Mahno un Tjutjuiku. Es dzvoju kd imen. Visstkie hoholi! Tipiski privtpanieki: vienstva mjia un vesels lvenis dadu grabau. Kas attiecas uz kanalizciju un prjm rtbm, tad, jsaka, Mirgorod ir tikai atkritumu bedres. Nu, izskrju reiz nakt snieg vien apakve: no saaukstans es nebaidjos viens mirklis un gatavs. Izskrju r un mehniski aizcirtu durvis. Sals ap divdesmit grdu. Es klauvju neatver. Uz vietas nedrkst stvt r- var nosalt! Klauvju un skraidu, klauvju un skraidu neatver. Un, galvenais, iek, stani, neviens negu. Baiga nakts. Sui kauc. Kaut kur auj. Bet es skraidu pa sniega kupenm vasaras apakbikss. Veselu stundu klauvju. Gandrz vai garu izlaidu. Un klab, pc jsu domm, vii neatvra? Mantu slpa, kerenkas uva spilvenos. Domja, ka ieradusies kratana. Es vius pc tam gandrz vai nositu.Inenieris to visu oti labi saprata. J, Ostaps sacja, ttad js esat inenieris Sukins? J. Tikai js, ldzams, nevienam neststiet. Nerti, nudien. Bet ldzu! Entre nous, tte--tte. Zem etrm acm, k saka frani. Bet es, biedri Sukin, esmu atncis pie jums darans. Bu rkrtgi priecgs, ja varu jums pakalpot. Grandmerci. Trais skums. Jsu lault draudzene ldza, lai es atnkot pie jums un paemot o krslu. Teica, ka tas viai esot nepiecieams, lai btu pris. Bet jums via taiss atstt atzveltnes krslu. J, ldzu! Ernests Pavlovis iesaucs. Esmu oti priecgs. Bet kpc js t plsieties? Es varu aiznest pats. Jau odien. N, kpc! Man tas ir trais nieks. Es dzvoju tepat netlu, man nav grti. Inenieris kuva varen rosgs un pavadja lielo kombinatoru ldz paam slieksnim, kuru prkpt vi tomr neuzdroinjs, kaut gan atslga jau ar gudru ziu bija iebzta izmirkuo biku kabat. Bijuajam studentam Ivanopulo tika uzdvints vl viens krsls. Drna gan bija mazliet bojta, tomr tas bija lielisks krsls, pie tam uz mata tds pats k pirmais. Neveiksme ar o krslu, ceturto pc krtas, Ostapu neuztrauca. Vi pazina visus liktea trikus. Via stingraj loisko sldzienu sistm k tums traips rgojs viengi tas krsls, kas bija izgaisis Oktobra stacijas preu pagalma dziumos. Domas par o krslu bija nepatkamas un uzvandja mokoas aubas. Lielais kombinators bija td pa stvokl k ruletes splmanis, kas liek tikai uz numuriem, viens no ts sugas audm, kuri grib tlt laimt trsdesmit seas reizes vairk par savu paa likmi. Stvoklis .bija pat vl aunks: koncesionri splja tdu ruleti, kur no divpadsmit numuriem uz vienpadsmit krt. zero. Pie tam divpadsmitais numurs pazudis no redzes loka, tas atrads velns zin kur un, iespjams, slpa sev brnigo laimestu. o bdgo prdomu virkni prrva galven direktora atnkana. Jau via izskats vien izraisja Ostap nepatiku. Oho! tehniskais vadtjs sacja. Redzu, ka jums ir pankumi. Tikai netaisiet ar mani jokus! Kpc js atstjt krslu aiz durvm? Lai pairgtos par mani? Biedri Bender, muiniecbas prieknieks nomurminja. Ak vai, kpc js bendjat man nervus! Nesiet trk urp nesiet! Redzat tau, ka jaunais krsls, uz kura es su, daudzkrt pavairo jsu ieguvuma vrtbu. Ostaps paieba galvu uz sniem un piemiedza acis. Nemokiet brnu, vi beidzot norca, kur ir krsls? Kpc js to neatnest? Ipolita Matvejevia juceklgo ziojumu vairkkrt prtrauca starpsaucieni, ironiski aplausi un gi jautjumi. Vorobjainovs nobeidza savu ziojumu, auditorijai vienprtgi smejoties. Bet kur tad paliek manas instrukcijas? Ostaps bargi jautja. Cik reiu neesmu jums teicis, ka zagt ir grks! Jau toreiz, kad js Stargorod gribjt apzagt manu sievu, Gricacujeva madmu, jau toreiz es sapratu, ka jums ir ska kriminlista raksturs. Vislielkais, pie k js var novest s spjas, ir sei mnei bez stingras izolcijas. Tas neliecina, ka domu gigantam un krievu demokrtijas tvam btu plas vriens, un te nu ir rezultti. Krsls, kas jums jau bija rok, aizgjis gar degunu. Tas vl nebtu nekas, bet js esat samaitjis viegli veicamu paskumu! Paminiet vien ierasties tur otrreiz. Abesaloms jums galvu noraus. Jsu laime, ka paldzja tas idiotiskais gadjums, citdi js jau tuptu aiz restm un veltgi gaidtu no manis pacias. Nekdas pacias es jums nenesu emiet vr! Kas man daas gar Hekabi? Js man galu gal neesat ne mte, ne msa, ne mk. Ipolits Matvejevis, apzindamies savu niecgumu, stvja, galvu nodris. Zint ko, drgais, es redzu, ka msu kopjam darbam nav nekdas jgas. Katr zi sastrdt ar tik nekulturlu kompanjonu k js man par etrdesmit procentiem liekas pilngs absurds. Gribot negribot esmu spiests uzstdt jaunus noteikumus.Ipolits Matvejevis ievilka elpu. Ldz im vi bija centies neelpot. J, mans vecais draugs, js slimojat ar organizatorisku nespku un blumkaiti. Atbilstoi tam samazins jsu pajas. Saku jums godgi: ja vlaties divdesmit procentus. Ipolits Matvejevis kategoriski papurinja galvu, Kpc tad negribat? Par maz? M-maz. Bet tas tau ir trsdesmit tkstoi rubu! Cik tad js vlaties? Esmu ar mieru par etrdesmit. Laupana gai dienas laik! Ostaps iesaucs, atdarindams muiniecbas prieknieka intonciju, kda viam bija toreiz, kad stnieka istab notika vsturisk kaulans. Jums nepietiek ar trsdesmit tkstoiem? Jums vl vajadzga dzvoka atslga?! Jums vajadzga dzvoka atslga, nevis man, noupstja Ipolits Matvejevrs. emiet divdesmit, kamr nav par vlu, es vl varu prdomt! Izmantojiet to, ka man ir labs garastvoklis! Vorobjainovs sen bija zaudjis to paapmierint cilvka izturanos, ar kdu vi uzska briljantu meklanu. Ledus, kas bija sakustjies jau stnieka mitekl, ledus, kas brkja, krakja un cirts pret granta krastmalu, jau sen bija sadrupis un izkusis. Ledus vairs nebija. Bija plai palu dei, kas nevrgi rva ldzi Ipolitu Matvejeviu, mtdami no vienas puses uz otru, gan triekdami viu pret bai, gan piegrzdami pie krsliem, gan atkal aiznesdami no tiem projm. Ipolits Matvejevis sajuta neizsakmas bailes. Viss viu biedja. Up peldja atkritumi, naftas paliekas, sadragtas vistu ktis, sprguas zivis, kda ausmga cepure. Varbt t bija svt tva Fjodora cepure ar nokareno nagu, ko Rostov vj viam norvis no galvas? Kas zina! Ceam gals nebija saskatms. Uz krasta pusi viu nedzina, bet peldt pret straumi bijuajam muiniecbas priekniekam nebija ne spka, ne gribas. Straume viu nesa atkltaj piedzvojumu jr.XXVI NODAA DIVAS VIZTESTpat k no autiiem iztts mazultis ne mirkli nepaliek mier: savelk srtos pirkstius drts un atkal atliec, kustina kjias, groza mict ierbto galviu prva antonovkas bola lielum un no mutes izp burbulus, t ari Abesaloms Iznurenkovs atrads mga nemiera stvokl. Vi kustinja tukls kjeles, grozja neskto zodiu, nemitgi sauca ak! un ar savm spalvainajm rokm taisja tdus estus, it k vingrotu ar gumijas lentm. Vi dzvoja, rpju pilnu dzvi, skraidja apkrt pa malu malm un kaut ko piedvja, nesdamies pa ielu k izbiedta vista un tri un skai purpindams, it k aprintu ar skrdu apjumts mra kas apdroinanas maksu. Via dzves un darbbas btba bija t, ka vi organiski nespja koncentrt uzmanbu uz kdu paskumu, priekmetu vai domu ilgk par su mirkli. Ja asprtba nepatika un tlt neatskanja smiekli, Iznurenkovs atirb no citiem necents redaktoru prliecint, ka t ir laba un vajag tikai mazliet palauzt galvu. Vi tda piedvja citu asprtbu. Kas slikti, tas slikti, vi mdza sact, protama lieta. Veikalos Abesaloms Vladimirovis radja stu jucekli: vi tik pki pardjs un atkal pazuda no prsteigto prdevju acm, ar tik plau estu pirka okoldes krbiu, ka kasiere cerja saemt vismaz kdus trsdesmit rubus. Tau Iznurenkovs palkdamies pieskrja pie kases, nemitgi raustdams kaklasaiti, it k t viu augtu, nometa uz stikla plksntes saurctu trijnieku un, pateicgi mekindams, mets prom. Ja is cilvks sptu apvaldt sevi kaut vai uz pris stundm, notiktu visneparastks lietas. Varbt Iznurenkovs apsstos pie galda un uzraksttu lielisku ststu vai ar lgumu papaldzbas kasei par neatmaksjama pabalsta izsnieganu, vai jaunu paragrfu likumam par apdzvojams platbas izmantoanu, vai grmatu Gaumgas rbans un labas uzveans mksla.Tau tas nebija via spkos. Nevaldms kjas nesa viu projm, no kustgajm rokm zmulis lidoja r k bulta, domas audjs. Iznurenkovs skraidja pa istabu, un pie mbelm piesietie zmogi drebja k dejojoas ignietes auskari. Uz krsla sdja priekpilstas meitene liela smjja. Ak, ak, Abesaloms Vladimirovis laiku pa laikam izsaucs, debegi! Tu, karalien, ar saviem skatiem pie dzru galda apburt spj Ak, ak! Augsta klase! Js esat karaliene Margo! Nek no t nesaprazdama, priekpilstas karaliene aiz cieas pret viu smjs. diet okoldi, nu, es js ldzu! ,, Ak, ak!Burvgi! Vi nemitgi skpstja karalienei rokas, jsmoja par vias pieticgo tualeti, sdinja klp kai un glaimgi jautja: Vi ir ldzgs papagailim, vai ne? Lauva! Lauva! sts lauva! Sakiet vi tau patiem ir rkrtgi pkains? .,, Bet aste! Aste! T patiem ir varena aste, vai ne? Ak! Kais aizmets uz kaktu, un Abesaloms Vladimirovis, rokas pie tuklajm, baltajm krtm piespiedis, klanjs pie loga, kdu sveicindams. Pki via moaj galv noknakja kds vrstulis un vi ska brstt izaicinoas asprtbas par savas vieas fiziskajm un gargajm pabm. Sakiet vai broa patiem ir no stikla? Ak! Ak! Kds mirdzums!.,. Js esat mani apilbinjusi, goda vrds! Bet sakiet vai Parze tiem ir liela pilsta? Vai patiem tur atrodas Eifea tornis?.., Ak! Ak!.,, Kdas rokas! Kds deguns! Ak! Vi neapskva meiteni. Viam pietika ar komplimentiem. Un tos vi teica bez mitas. Komplimentu .straumi prtrauca pk Ostapa ieraans. Lielais kombinators grozja roks papra lapiu un bargi jautja: Vai eit dzvo znurenkovs? Vai tas esat js? Abesaloms Vladimirovis satraukti ielkojs apmekltja ledainaj sej. Vi cents no sveinieka acm nolast, kdas pretenzijas tagad tiks izvirztas: vai t bs soda nauda par runjoties izsisto tramvaja logu vai pavste no tautas tiesas par dzvoka res nemaksanu, vai kvts par parakstanos uz neredzgo urnlu. Ko tas nozm, biedri, Benders skarbi sacja, kur tas redzts izdzt valsts kurjeru! Kdu kurjeru? znurenkovs ausminjs. Pats zint kdu. Tlt vedu prom mbeles. Palgu js, pilsone, atbrvot krslu, Ostaps stingri noteica. Pilsone, kurai tikko bija lastas priek visliriskko dzejnieku vrsmas, piecls no savas vietas. N! Sdiet! znurenkovs iekliedzs, aizstdamies krslam priek. Viiem nav tiesbu. Par tiesbm, pilsoni, labk nerunjiet. Jbt apzingam. Atbrvojiet mbeli! Vajag ievrot likumu! To teikdams, Ostaps sara krslu, pacla gais un pakratja. Vedu prom mbeles! Ostaps pazioja kategorisk ton. N, nevedsiet visi K tad nevedu, Ostaps pasmnja, iziedams ar krslu gaiten, ja skaidrs, ka vedu. Abesaloms noskpstja karalienei roku un, galvu nodris, mets paka bargajam tiesnesim. Tas jau gja lej pa kpnm. Bet es saku, ka jums nav tiesbu. Pc likuma mbeles var stvt divas nedas, bet ts nostvjuas tikai trs dienas! Varbt es vl samaksu! znurenkovs rioja ap Ostapu k bite. Abi strddamies izgja uz ielas. Abesaloms Vladimirovis skrja ldzi krslam ldz paam ielas strim. eit vi ieraudzja zvirbuus, kas lkja ap mslu upu. Vi paskatjs uz tiem ar apskaidrotu skatienu, kaut ko nomurminja, sasita plaukstas un, gardi smiedamies, noteica: Augsta klase! Ak! Ak! Kas par tmas pavrsienu!Aizrvies ar tmas izstrdanu, znurenkovs lksmi pagriezs atpaka un palkdamies skrja mjup. Krslu vi atcerjs tikai mjs, atradis priekpilstas meiteni stvam istabas vid. Ostaps krslu aizveda ar ormani. Mcieties, vi sacja Ipolitam Matvejeviam, k rsls paemts ar kailm rokm. Par velti. Vai saprotat? Pc krsla uzranas Ipolits Matvejevis sadrma. Izredzes kst arvien lielkas, Ostaps sacja, bet naudas nav ne kapeikas. Sakiet vai jsu nelaie sievasmte nebija uz jokiem? Un kas tad ir? Varbt nekdu briljantu nemaz nav? Ipolits Matvejevis ska tik eneriski vicint rokas, ka svrei savilks uz augu. Td gadjum viss ir vislabkaj krtb. Cersim, ka Ivanopulo paums palielinsies vairs tikai par vienu pau krslu. Par jums, biedri Bender, odien rakstts avzs, Ipolits Matvejevis ligi ierunjs. Ostaps sarauca pieri. Viam nepatika, ka prese sace troksni ap via vrdu. Ko js melat? Kd avz? Ipolits Matvejevis svingi izpleta avzi Darbgalds. Reku, eit. Noda Dienas raibumi. Ostaps mazliet nomierinjs, jo baidjs tikai no tdiem rakstiem, ko ievietoja atmaskojoajs nodas: Msu dzelonis un aundarus pie tiesas. Un patiem noda Dienas raibumi nonparel bija iespiests: PAKUVIS ZEM ZIRGA Vakar Sverdlova laukum pakuva zem ormaa nr. 8974 zirga pils. O. Benders. Cietuais tika cauri ar vieglam izbailm. Ormanis tika cauri ar vieglm izbailm, nevis es, gni piezmja O. Benders, Idioti! Raksta, raksta un pai nezina, ko raksta. Ak! Tas ir Darbgalds. oti, oti patkami. Vai js zint, Vorobjainov, ka o rakstu varbt rakstjui, sddami uz msu krsla? Amizants gadjums! Lielais kombinators kuva domgs. Iemesls redakcijas apmeklanai bija atrasts. Uzzinjis no sekretra, ka visas istabas pa labi un pa kreisi ldz paam gaitea galam ir redakcijas telpas, Ostaps sataisja glupu mi un uzska redakcijas telpu apskati: viam vajadzja uzzint, kur istab atrodas krsls. Vi iegja vietjs komitejas istab, kur jau notika jauno automobilistu sde, bet, uzreiz pamanjis, ka krsla tur nav, prceoja uz blakustelpm. Kantor vi izliks, ka gaida rezolciju; strdnieku korespondentu noda vaicja, kur eit, k bijis rakstts sludinjum, prdod makulatru; sekretarit noskaidroja abonanas noteikumus, bet feetonistu istab jautja, kur pieem sludinjumus par dokumentu nozaudanu. T vi nokuva ldz redaktoram, kas, sddams uz koncesijas krsla, skai taurja telefona klausul. Ostapam bija nepiecieams laiks, lai rpgi izpttu apkrtni. Jsu avz, biedri redaktor, par mani sarakstti pdjie meli, Benders sacja. Kdi meli? redaktors jautja. Ostaps ilgi locja va Darbgalda eksemplru. Paskatjies uz durvm, vi pamanja, ka tm ir lepera atslga. Ja durvs izgrieztu nelielu stikla gabaliu, tad viegli vartu iebzt roku un attaist atslgu no iekpuses. Redaktors izlasja Ostapa pardto rakstu. Kur tad js, biedri, eit saskatt apmelojumu? K nu ne! re, is teiciens: Cietuais tika cauri ar vieglm izbailm. Nesaprotu.Ostaps mlgi raudzjs gan uz redaktoru, gan uz krslu. Es lai nobtos no nieka ormaa! Visas pasaules priek esat mani apkaunojui vajag dot atsaukumu. Zint ko, pilsoni, redaktors sacja, neviens js nav apkaunojis, un par tdiem skumiem ms atsaukumus nedodam. Nu, vienalga, es to t neatstu, Ostaps teica un izgja no kabineta. Visu, ko vajadzja, vi bija paguvis apskatt.XXVII NODAA BRNIGAIS IEPRIEKJ APCIETINJUMA GROZSslaicgs savienbas Zobens un sparkls Stargorodas nodaa reiz ar zeiem no trsaiotja nostjs milzgi gar rind pie Labbas izstrdjumu miltu stenda. Garmgjji apstjs. Pc k js stvat? pilsoi jautja. Apnicgs rinds pie veikaliem aizvien atradsies kds cilvks, kur bs jo rungks, jo tlk stvs no veikala durvm. Bet tlk par visiem stvja Poesovs. Nu gan esam nodzvojuies, teica brandmeistars, drz visi no lopu rauiem vien prtiksim. Devipadsmitaj gad ir tad bija labk. Miltu pilst pietiks etrm dienm. Pilsoi neticgi skrullja sas, strdjs ar Poesovu un atsaucs uz Stargorodas pravdu. Skaidri un gaii pierdjui Poesovam, ka miltu pilst, cik uziet, un ka nav ko celt paniku, pilsoi skrja uz mjm, pama naudu, cik nu kuram bija, un pievienojs miltu rindai. trsaiotja zei, izpirkui stend visus miltus, prgja pie prtikas precm un izveidoja tur tjas un cukura rindu. Triju dienu laik Stargorod iestjs prtikas un rpniecbas preu krze. Koopercijas un valsts tirdzniecbas prstvji ierosinja pagaidm, kamr saems prtikas stjumu, kas jau atrads ce, ierobeot preu daudzumu un vienam pircjam prdot ne vairk k mrciu cukura un piecas mrcias miltu. Otr diena jau bija izgudrota pretinde. Pirmais cukura rind stvja Alhens. Aiz Alhena via sieva Sahena, Paa Emijevis, etri Jakovevii un visas piecpadsmit apgdjams veias tualdenora trpos. Izsknjis no Stargiko puspudu cukura, Alhens veda savu rindu pie nko kooperatva, pa ceam sundams Pau Emijeviu, kas jau bija paspjis aprt viam izsniegto mrciu smalk cukura.. Paa bra cukura kaudzti uz' delnas un meta iek sav plataj rkl. Alhens rosjs visu dienu. Lai samazintu nouvuma un nobiruma tiesu, vi izma Pau Emijeviu no rindas un pielika pie iepirkumu nogdanas tirg. Tur Alhens sapirkto cukuru, miltus, tju un markizetu atkal kautrgi prdeva privttirgotjiem. Poesovs rinds stvja galvenokrt aiz principa. Naudas viam nebija, un vi t k t nek nevarja nopirkt. Vi klda no rindas uz rindu, ieklausjs saruns, izmeta dzlgas piezmes, noslpumaini- savilka uzacis un pareoja nkotni. Sekas tam visam bija -tdas, ka pilstu prpldinja baumas par kaut kdas pagrdes organizcijas atbraukanu no Zobenjiem un Spriem. Gubernators Djadjevs vien dien nopelnja desmit tkstous. Cik daudz nopelnja biras komitejas prieksdtjs Kisarskis, to nezinja pat via sieva. Doma par to, ka vi pieder pie slepens biedrbas, Kisarskim nedeva miera. Pilst klstos baumas bija viu galgi nobiedjuas. Prlaidis bezmiega nakti, biras komitejas prieksdtjs nca uz domm, ka tikai vasirdga atzans var mazint via sodu. Klausies, Henrieta, vi sacja sievai, laiks aiznest manufaktru pie svaia. Vai tad nks urp? Henrieta Kisarska jautja. Var atnkt. Ja valst nav tirdzniecbas brvbas, tad tau mani vienreiz iesdins. Ko tad dart vai sagatavot tev veu? Ir gan man posta liktenis! Mgi nest pacias. Bet kpc tu negribi bt padomju kalpotjs? Re, k svainis iestjies arodbiedrb, un kas viam vainas? Bet im te par vartm jbt sarkanajam tirgonim! Henrieta nezinja, ka liktenis vias vru paaugstinjis par biras komitejas prieksdtju.Tpc viai sirds bija mierga. Varbt es vairs ovakar neprnku, Kisarskis sacja, tad tu rt nc ar paciu. Tikai, ldzu, nenes vareikus. Nav nekda prieka st aukstus vareikus. Varbt paemsi ldzi prmusu? T jau nu tev ataus kamer turt prmusu! Padod manu grozu! Kisarskim bija pas iepriekj apcietinjuma grozs. Tas bija specili taists un td visai universls. Ja to atlocja va pavisam, tad iznca- gulta, ja tikai pa pusei tad galdi; bez tam tas aizstja skapi: tur bija plauktii, i un atvilktnes. Sieva ielika universlaj groz aukstas vakarias un tru veu. Mani nevajag pavadt, sacja dzv daudz pieredzjuais vrs. Ja atnks Rubens pc naudas, saki, ka naudas nav. Uz redzanos! Rubens var pagaidt. Un Kisarskis ciengi izgja uz ielas, aiz roktura nesdams iepriekj apcietinjuma grozu. Uz kurieni tad js, pilsoni Kisarski? uzsauca Poesovs. Vi stvja pie telegrfa staba un baustjs, mudindams sakaru dienesta strdnieku, kas, ar dzelzs nagiem erdamies stab, rps pie izolatoriem. Eju atzties, Kisarskis atbildja. Kd grk? Par Zobenu un sparklu. Viktors Mihailovis zaudja valodu. Bet Kisarskis, izgzis vderiu, kas bija apa k ola un apjozts ar platu vasarnieka jostu, kurai bija pieta pulkstekabatia, lnm devs uz guberas prokuratru. . Viktors Mihailovis sasita sprnus un aizlidoja pie Djadjeva. Kisarskis ir provokators! brandmeistars iesaucs. Nupat aizgja denunct. Vi vl ir redzams. K? Un ar grozu pamis ldzi? Stargorodas gubernators ausminjs. J. Djadjevs noskpstja sievu, uzsauca, ka, gadjum ja atnkot Rubens, naudu lai viam nedodot, un pa galvu pa kaklu izskrja uz ielas. Viktors Mihailovis pagrozjs, pakladzinaja ka vista, kas izdjusi olu, un aizskrja pie Vladjas un Nikeas. Pa to laiku pilsonis Kisarskis ln pastaigas sol tuvojs guberas prokuratrai. Ce vi satika Rubeu un ilgi ar viu runjas. K tad bs ar naudu? - Rubens jautja. Pc naudas aizejiet pie sievas. Bet kpc jums tas grozs? Rubens aizdomgi apvaicjas. Es eju uz pirti. Nu, tad novlu labu pranos! Kisarskis iegja Patrtju biedrbu savienbas konditoreja, bijuaj Bonbons de Varsovie, izdzra glzi kafijas un apda_ krtains mklas prdziu. Bija laiks iet un nolot grkus. Biras komitejas prieksdtjs prkpa guberas prokuratras pieemams telpas slieksni. Tur neviena nebija. Kisarskis piegja pie durvm ar uzrakstu Guberas prokurors un piekljgi pieklauvja. Iek! atbildja Kisarskim labi pazstama balss. Kisarskis iegja un prsteigts apstjs. Via apaais vderi uzreiz saruka un sakrunkojs k datele. Tas, ko vi ieraudzja, bija kaut kas pilngi negaidts. Rakstmgaldu, aiz kura sdja prokurors, ielenca varenas organizcijas Zobens un sparkls biedri. Sprieot pec estiem un raudulgajm balsm, tie bija atzinu-ies visos savos grkos. Te vi ir, Djadjevs iesaucs, pats galvenais oktobrists! Pirmkrt, Kisarskis sacja, nolikdams uz grdas savu grozu un tuvodamies galdam,_ -~ pirmkrt, es neesmu oktobrists, otrkrt, es vienmr esmu simpatizjis padomju varai, un, trekrt, galvenais jau neesmu es, galvenais ir biedrs Caruikovs, kura adrese Sarkanarmijas! Djadjevs iekliedzs. Numurs trs! Vladja un Nikea abi reiz pavstja. St un pa kreisi, Viktors Mihailovis papildinja, es varu paradt.Pc divdesmit mintm atveda Caruikovu, kas vispirms pazioja, ka nevienu no kabinet esoajiem savu mu neesot redzjis. Un tda, pat elpu neatmis, nosdzja Jeenu Staislavovnu. Tikai kamer, apmainjis veu un izstiepies uz sava groza, biras komitejas prieksdtjs juts atvieglots un miergs. Gricacujeva-Bendera madma krzes laik bija paguvusi nodroint savu bodeli ar prtikas_ produktiem un rpniecbas precm vismaz uz etriem mneiem. Nomierinjusies via atkal ska skumt pc sava jauna lault drauga, kas nka Mazs Tautas Komisru Padomes sds. Gjiens pie zlnieces nedeva nekdu mierinjumu. Jeena Staislavovna, uztraukusies par visa Stargorodas areopaga nozuanu, lika krtis necieami nevgi. Krtis rdja te pasaules bojeju, te_ algas paaugstinjumu, te tikanos ar vru kroa maj kda nelabvlga cilvka pa kunga kltbtn. Turklt pati zlana beidzs oti dvaini. Atnca aenti pa kungi un aizveda pareotju uz kroa mju pie prokurora. Palikusi divat ar papagaili, atraitne apjukum jau taisjs iet prom, kad pki papagailis iecirta ar knbi pa bri un pirmoreiz m ska runt cilvka bals. Tik tlu nonkui! vi sardoniski sacja, apsedza galvu ar sprnu un izrva no paduses spalviu. Gricacujeva-Bendera madma ausmu premta mets uz durvm. Viu pavadja kvla, juceklga runa. Vecum veco putnu tik oti bija satraucis aentu apciemojums un saimnieces aizveana uz kroa mju, ka tas saka izkliegt visus viam zinmos vrdus. Vislielko vietu via repertura iema Viktors Mihailovis Poesovs. Ja mums btu t, k nav putns sarcints sacja. Un, apgriezies uz laktias ar galvu uz leju, pamirkinja ar aci pie durvm sastinguajai atraitnei, it ka teikdams: Nu, k jums tas patk, atraitnt? Ak tu ttt! Gricacujeva ievaidjs. Kd pulk esat dienjis? papagailis jautja Bendera bals. Kr-r-r-r-ahs Eiropa mums paldzes. Pc atraitnes aizbganas papagailis sakrtoja savu krteu un pateica tos vrdus, kurus trsdesmit gadus nesekmgi bija minjui no via izdabt cilvki: Popka ir muis! Atraitne skrja pa ielu un skai vaimanja. Bet mjas viu gaidja veuks, kustgs k denszle. Tas bija Varfolomejis. Esmu ieradies sakar ar sludinjumu, Varfolomejis sacja, gaidu jau divas stundas, jaunkundzt. Prieknojauta k asa bulta iedrs Gricacujevas sird. Ai! atraitne iedcs. K izspjusies mana sirsnia! Liekas, no jums aizgjis pilsonis Benders? Vai sludinjumu avz ielikt js? Atraitne novls uz miltu maisiem. Cik jums vji organismi! Varfolomejis sacja salda balstia. Es vispirms gribtu noskaidrot par atldzbu Ak!.,. emiet visu! Tagad man nek nav l! jtga atraitne vaimanja. Tad nu t. Man ir zinma jsu dlia O. Bendera atraans vieta. Kda bs atldzba? emiet visu! atraitne atkrtoja. Divdesmit_ rubu, Varfolomejis vsi noteica. _ Atraitne piecls kjas. Via bija novrtjusies ar miltiem. Piebiruas skropstas tri mirkinjs. Cik? via prjautja. Piecpadsmit rubu, Varfolomejis atlaida ltk. Vi juta, ka bs grti no s nelaimgs sievietes izspiest kaut vai trs rubus. Mddama kjm maisus, atraitne ma vecti priek, piesaucot par lieciniekiem visus debesu spkus, un ar to paldzbu beidzot izplsa noteiktu cenu. Nu, dievs ar jums, lai btu pieci rubi! Tikai naudu palgu tlt. Tds ir mans noteikums.Varfolomejis izma no piezmju grmatias divus avu izgriezumus un, neizlaizdams tos no rokm, ska last: emsim visu pc krtas. Ttad js rakstjt: oti ldzu no mjas aizgjis biedrs Benders za uzvalks, dzeltenas kurpes, debeszila veste Vai pareizi? T tas rakstts Stargorodas pravd. Bet redziet, ko par jsu dliu raksta galvaspilstas avzes! Ldzu Pakuvis zem zirga Nebdjieties, kundzt, klausieties tlk Pakuvis zem zirga Dzvs tau, dzvs! Dzvs, ka es jums saku. Vai tad es par miruu naudu emtu? Ttad: Pakuvis zem zirga. Vakar Sverdlova laukuma pakuva zem ormaa nr. -8974 zirga pils. O. Benders. Cietuais tika cauri ar vieglm izbailm. Ttad os dokumentius es nododu jums, bet js man tlt naudiu, Tds nu reiz ir mans noteikums. Atraitne rauddama atdeva naudu. Vrs, vias mais virs ar dzeltenm kurpm, gulja uz tls Maskavas zemes, un ormaa zirgs, uguni sprausldams, sprdja ar kjm via debeszils, dzparots krtis. Varfolomejia jtg sirds bija ar piekljgo atalgojumu apmierinta. Vi aizgja, paskaidrodams atraitnei, ka skkas zias par savu vru via katr zi atradot avzes Darbgalds redakcij, kur, protams, esot zinms itin viss, kas notiek pasaul. SVTA TVA FJODORA VSTULE, KURU VI RAKSTJIS ROSTOV, dens vritav PIENA CELS, SAVAI SIEVAI APRIA PILST N.: Mana m Katja! Mani piemekljis jauns trieciens, bet par to vlk. Naudu samu st laika par to Tev sirsngi pateicos. Koldz iebraucu Rostov, tlt skrju uz nordto adresi. Novorosijskas cementa trests ir visai liels uzmums, tur inenieri Brnsu neviens nepazina. Es jau kritu galg izsamian, bet tad mani uzvedinja uz pareizm domm. Ejiet, man saka, uz personldau. Aizgju. J, man saka, strdja gan pie mums tds, bija atbildg darba, bet tikai, saka, pagjuaj gad vi no mums aizgja. Viu aizvilinja uz Baku uz Azerbaidnas naftas trestu k specilistu drobas tehnikas jautjumos. Mo dji, mans ceojums nebs tik ss, k ms to bijm domjusi. Tu raksti, ka nauda ejot uz beigm. Nek nevar dart, Katerina Aleksandrovna. Ilgi vairs nebs jgaida. Bruojies ar pacietbu un ar dieva palgu prdod manu diagonlauduma studenta trpu. Ms gaida vl lielki izdevumi. Esi gatava uz visu. Drdzba Rostov ir ausmga. Par numuru viesnc samaksju 2 rb. 25 kap. Ldz Baku naudas pietiks. No turienes, ja bs pankumi, es telegrafu. eit pieturas karsts laiks. Mteli nesu uz rokas. Viesnc baidos atstt t tik skaties, vl nozags. audis te mangi. Rostov man nepatk. Pc iedzvotju skaita un sava eogrfisk stvoka t ievrojami atpaliek no Harkovas. Bet tas nekas, cienmti, gan dievs dos, ka ms vl abi aizbrauksim uz Maskavu. Tad Tu redzsi t ir pilnga Vakareiropas pilsta. Bet pc tam apmetsimies uz dzvi Samar savas fabricias tuvum Vai Vorobjainovs vl nav atgriezies? Diezin kur vi tagad siro? Vai Jevstigejevs vl d pie Tevis pusdienas? Kds izskats mans talrs pc tranas? Visiem msu pazim uzturi prliecbu, ka es su pie slims tantes nves cism. Guekai aizraksti to pau. J! Gandrz vai aizmirsu Tev paststt par tm ausmm, kas odien ar mani notika. Priecdamies par kluso Donu, es stvju pie tilta un biju aizsapojies par msu gaidmo prticbu. Pki sacls vj un iepta up Tava bramaiznieka naeni. Es tikai rokas nopltju. Atkal lieki izdevumi: nopirku angu okeni par 2 rb. 50 kap. Savam brlimmaizniekam par notikuo nek nesaki. Izststi viam, ka es esmu Voroe. Sliktk ir ar veu. Vakar mazgju, bet no rta, ja nav izuvusi, velku mugur mitru. Pareizj karstum tas ir pat patkami. Skpstu un apkampju Tevi. Mgi Tavs vrs Fedja.XXVIII NODAAVISTIA UN KLUS OKENA GAILTISReportieris Persickis spargi gatavojs slaven matemtia Izaka tona divsimtgadu jubilejai. Pa darba karstum ienca Stjopa no Zintnes un dzves. Aiz via slampja kupla pilsone. Paklausieties, Persicki, Stjopa sacja, pilsone ieradusies pie jums darans. Nciet urp, pilsone, is biedrs jums visu paskaidros. Stjopa smndams aizskrja. Nu? Persickis jautja. Ko js vlaties? Gricacujeva madma (t bija via) uzmeta reportierim sapainu skatienu un klusdama pasniedza papriu. T, Persickis sacja, pakuva zem zirga tika cauri ar vieglm izbailm. Ko js vlaties? Adresi, atraitne ldzoi izdvesa, vai nevartu uzzint adresi? Kdu adresi? O. Bendera. K lai es to zinu? Bet tas biedrs teica, ka js zinot. Es nek nezinu. Griezieties adreu gald. Bet varbt, biedri, js viu atceraties? Ar dzeltenm kurpm. Man paam ar ir dzeltenas kurpes. Maskav vl divsimt tkstou cilvku staig dzeltens kurps. Varbt js gribat uzzint ari viu adreses? Tad ldzu. Es metu pie malas visus darbus un noemos viengi ar to. Pc pusgada jums viss bs zinms. Es esmu aizemts, pilsone. Tau atraitne, juzdama pret Persicki dziu cieu, staigja viam ldzi pa gaiteni un, grabindama sastreltos apaksvrkus, atkrtoja savu lgumu. Nelietgais Stjopa! Persickis nodomja. Nu paga, puist, s tev uzlaidu mg dzinja izgudrotju tad tu man padancosi! Nu ko lai es daru? Persickis sapcis jautja un pagriezs pret atraitni. K es varu zint pilsoa O. Bendera adresi? Kas tad es esmu zirgs, kas viam uzskrja virs, vai? Varbt ormanis, kuram vi manu acu priek iegza pa muguru? Atraitne neskaidri nogrudzinja no t varja saprast tikai vrdus biedri un oti js. Darbs Tautbu nam jau bija beidzies. Kancelejs un gaiteos neredzja neviena cilvka. Tikai rakstmmana kaut kur vl klabinja pdjo lappusi. Prdoti, kundze, js tau redzat, ka es esmu aizemts! To teikdams, Persickis noslps atej. Pakavjies tur desmit mintes, vi lksms iznca r. Gricacujeva pacietgi skurinja lindrakus divu gaiteu stri. Persickim tuvojoties, via atkal ska runt. Reportieris prskaits. Zint ko, tanti, vi sacja, lai notiek es jums pateiku, kur atrodas jsu O. Benders. Ejiet taisni pa gaiteni, tad pagriezieties pa labi un atkal ejiet taisni. Tur bs durvis. Jautjiet pc Cerepeikova. Vi noteikti zins. Un Persickis, apmierints ar savu izdomu, tik tri nozuda, ka sastrelt atraitnte nepaguva pajautt nekdas papildu zias. Sakrtojusi lindrakus, Gricacujeva madma aizgja pa gaiteni. Tautbu nama gaitei bija tik gari un auri, ka gjji negribot patrinja soli. Pc ikviena pretimncja varja spriest, kdu gabalu vi ir nogjis. Ja vi gja tikai mazliet patrinta sol, tad tas nozmja, ka prgjiens tikko skts. Tie, kas bija izstaigjui divus vai trs gaiteus, tecja vidja tempa rikos. Bet dakrt gadjs redzt tdu cilvku, kas skrja piln spar: tas atrads piekt gaitea stadij. Bet pilsonis, kas bija novicojis astous gaiteus, viegli varja sacensties ar putnu, sacku zirgu, un pasaules empionu skrjju Nurmi. Pagriezusies pa labi, Gricacujeva madma ska skriet. Parkets krakja. Viai pret strauji nca kds tummatis debeszil vest un avekrsas zbakos. Pc Ostapa sejas varja redzt, ka vi tik veu ieradies Tautbu nam tikai kdu rkrtju koncesijas daranud. Acmredzot tikans ar moto tehniska vadtaj plnos neietilpa. Ieraudzjis atraitnti, Benders pagriezs un neatskatdamies devas gar sienmalu atpaka. Biedri Bender, atraitne sajsminta iekliedzs, uz kurieni js? Lielais kombinators ska iet trk. Pielika soli ari atraitne. Pagaidiet, klausieties, ko es sacu! via ldzs. Bet_ vardi neaizsniedza Ostapa dzirdi. Via auss jau dziedja un svilpa vj. Vi drzs pa ceturto gaiteni, lkiem pieveica iekjo dzelzs kpu posmus. Savai motajai vi pameta tikai atbalsi, kas vl ilgi aizskanja ldz viai no kpu telpas. Nu pateicos, Ostaps burkja, sddams piektaj stv, atradusi sto laiku randiam! Kas atstjis uz ejieni ito ugungo dmiu? Laiks likvidt koncesijas Maskavas nodau, citdi pie manis vl var ierasties huzrs majamatnieks ar motoru. Pa to laiku Gricacujeva madma, kuru no Ostapa ra trs stvi, tksto durvju un ducis gaiteu, ar apaksvrku malu noslaucja sakarsuo seju un ska meklanu. Sakum via vljs jo trk sameklt vru un izskaidroties ar viu. Gaiteos iedegs blvas spuldzes. Visas spuldzes, visi gaitei un visas durvis bija viendas. Atraitnei kuva baigi. Viai gribjs tikt r. Pakaudamas gaiteu progresijai, via skrja arvien trk un trk. Pc pusstundas vairs nebija iespjams apstties. Prezidiju, sekretaritu, vietjo komiteju, orgnodau un redakciju durvis gar abm pusm dunddamas jooja garm vias masvajam augumam. Skriedama via ar saviem blea lindrakiem apgza atkritumu urnas. Ts, inddamas k kastroi, ripoja viai paka. Gaiteu kaktos griezs virpui un vrpetes. Klaudzja vajie vdlodzii. Rdmie pirksti, kas ar ablonu bija uzkrsoti uz sienm, durstja nabaga ceinieces sirdi. Beidzot Gricacujeva nokuva iekjo kpu laukumi, tau atraitne prvarja bailes, noskrja lej un parva stikla durvis. Ts bija aizslgtas. Atraitne mets atpaka. Bet ar ts durvis, pa kurm via nupat bija nkusi, kda gdga roka jau bija aizslgusi. Maskavieiem patk noslgt durvis. Tkstoiem pardes durvju no iekpuses aiznaglotas ar diem, un simtiem tkstou pilsou savos dzvokos iekst pa virtuves kpnm. Sen pagjis astopadsmitais gads, jau sen miglains kuvis jdziens ielauans dzvokl, pazuduas mju apsardzes, kuras drobas labad bija organizjui pai iedzvotji, tagad tiek risinta ielu kustbas problma, celtas milzgas elektrostacijas, zintn izdarti milzu atkljumi, bet nav neviena cilvka, kas ziedotu savu dzvi noslgto durvju problmas atrisinanai. Kas bs tas cilvks, kas atrisins kino, tetru un cirku durvju problmu? Trim tkstoiem cilvku desmit minu laik jieiet cirk pa vienm viengm durvm, kurm atvrta tikai viena puse. Prjs desmit durvis, kas specili paredztas liela cilvku pa ielaianai, ir slgtas. Kas zina, kpc ts slgtas? Iespjams, ka pirms gadiem divdesmit no cirka zirgu staa nozagts mcts zeltis un kop t laika direkcija aiz bailm nosprosto visas rtas ieejas un izejas. Bet varbt kdreiz slavens gaisa karalis dabjis caurvju un noslgts durvis ir tikai karaa sacelta skandla atskaas. . No tetriem un kino publiku izlai neliels grups it k td, lai novrstu drzmeanos. Tau izvairties no drzmans ir oti viegli vajag_ tikai atvrt durvis, kuru ir atliku likm. Tau administrcija uzskata par labku lietot spku. Bieu kontrolieri, sadevuies rokas, izveido dzvu barjeru un tdjdi notur publiku aplenkum vismaz pusstundu. Bet durvis, is publikas sapnis, kas noslgtas jau Pvela Pirm laik, ir slgtas vl obaltdien. Maskavas izlases komandas bras sples uzbudintie piecpadsmit tkstoi futbola cientju, lai tiktu tramvaj, spiesti lst caur spraugu, kas ir tik aura, ka viens pats viegli bruots karavrs sptu eit aizturt etrdesmittksto barbaru, ko pie tam vl pastiprintu divi aplenkanas tori. Sporta stadionam nav jumta, bet vrti ir vairki. Tau atvrti tikai vieni mazie vrtii. r var tikt, viengi izlauot vrtus. Pc vism lielkm sacensbm tos ari izlau. Tau, rpjoties par svts tradcijas saglabanu, tie katrreiz Tiek rpgi atjaunoti un ciei noslgti. Ja vairs galgi nav nekdas iespjas ielikt durvis (tas notiek tdos gadjumos, kad nav stenderes, kur ts piekrt), tad izmanto citus visdadk veida rus: 1. Barjeras.2. Aizrus. 3. Apgztus solus. 4. Brdinous uzrakstus. 5. Virves. Barjeras ir liel cie iestds. Ts aizliek priek, lai netiktu klt pie vajadzg darbinieka. Apmekltjs k teris staig gar barjeru, cenzdamies ar visdiem mjieniem pievrst sev uzmanbu. Tas gan ne vienmr izdodas. Bet var tau gadties, ka apmekltjs atnesis vrtgu izgudrojumu! Vai ar glui vienkri grib samakst ienkuma nodokli! Bet barjera izjauca izgudrojums palika nezinms, nodoklis palika nesamaksts. Aizrus izmanto uz ielm. Pavasar tos noliek uz kdas no galvenajm ielm, it k lai norobeotu vietu, kur labo ietvi. Un vien mirkl trokain iela kst tuka. Gjji aizlavs ldz^savam mrim pa citm ielm. Viiem ik dienas jmro lieks kilometrs, tomr sprnots cerbas vius nepamet. Vasara aiziet. Vst lapas. Bet aizrsis arvien vl stv. Ietve nav izlabota. Un iela ir tuka. Ar apgztiem drza soliem aizsprosto ieejas Maskavas skvros, kuriem celtnieku necieams nevbas d nav ierkoti stipri vrti. Par brdinoiem uzrakstiem vartu sarakstt veselu grmatu, tau tas pareiz neietilpst autoru plnos. Uzraksti mdz bt divjdi: tiei un netiei. Par tieajiem var uzskatt dus: IEIET AIZLIEGTS, NEPIEDEROAM PERSONM IEEJA AIZLIEGTA, IEEJAS NAV. dus uzrakstus dakrt pieliek pie durvm tds iestds, kuras publika apmekl sevii intensvi. Netieie uzraksti ir daudz briesmgki. Tie neaizliedz ieiet, tomr reti kds prdronieks risks izmantot savas tiesbas. Lk, kdi ir ie apkaunojoie uzraksti: BEZ PIETEIKANAS NEPIEEM, NEPIEEM, AR SAVU APMEKLJUMU TU AIZEMTU CILVKU ATRAUJ NO DARBA. Kur nevar nolikt barjeras vai aizrus, nevar apgzt solus vai izkrt brdinous uzrakstus, tur nostiepj virves. Ts nostiepj, vadoties viengi pc iedvesmas, pat visneiedomjamks viets. Ja ts nostieptas cilvka kru augstum, tad var tikt cauri ar vieglm izbailm un nervoziem smiekliem. Bet, ja virve nostiepta potu augstum,-t var cilvku sakropot. Pie velna durvis! Pie velna visas rindas pie tetru ieejm! Ataujiet ieiet bez pieteikanas! Ldzam noemt nolaidgu namu prvaldnieku izliktos aizrus pie izraktas ietves! Nost ar apgztiem soliem! Nolieciet tos savs viets! Skvr patkami pasdt tiei nakt. Tad gaiss ir trs un galv mostas gudras dornas! Gricacujeva madma, sddama kpns pie aizslgtajm stikla durvm Tautbu nama pa vid, domja par savu atraitnes likteni un, lgiem iesnauzdams, gaidja rtu. No apgaismot gaitea caur stikla durvm uz atraitni krita elektrisko plafonu dzelten gaisma. Caur kpu telpas logu lauzs iek pelcgs rts. Visapkrt valdja klusums, kad rts vl ir spirgts un trs. Sd brd Gricacujeva saklausja gaiten sous. Atraitne igli piecls un piebza seju pie durvju stikla. Gaitea gal pazibja debeszila veste. Avekrsas puszbaki bija notriepti ar kaiem. Stikla durvm tuvojs Turcijas pavalstnieka vieglprtgais dls, purindams no svrkiem putekus. Susliki atraitne iesaucs. Su-u-uslik! Via neizsakmi maigi dvaoja uz durvju stiklu. Stikls aizmigiojs un atplauka varavksnes krss. Migl un varavksns plaiksnjs debeszili un varavkaini rgi. Ostaps nedzirdja atraitnes ddoanu. Vi kasja muguru un noraizjies grozja galvu. Vl mirklis un vi btu pazudis pagriezien. Iestendams: Biedri Bender! nabaga lault draudzene ms bungot pa stiklu. Lielaiskombinators atskatjs. Ah, vi sacja, redzdams, ka vius ir aizslgtas durvis, js ar esat eit? Nja, nja! atraitne priecgi iesaucs. Apkamp tau mani, drgumi, ms tik sen neesam redzjuies! tehniskais direktors mudinja. Atraitne ska knosties-. Via lkja aiz durvm k ivulis brt. Nakt apklusuie lindraki atkal ska grabt. Ostaps iepleta rokas. Mana vistia, nu kpc tu nenc? Tavs Klus okena gailtis tik oti noguris Mazs Tautas Komisru Padomes sds. Atraitnei trka fantzijas. Suslik, via sacja jau piekto reizi, Atveriet man durvis, biedri Bender! Rmk, meitenti Kautrba puo sievieti. Kas tie par lcieniem? Atraitne mocjs. Nu ko js sevi spdzint? Ostaps jautja. Kas jums neauj dzvot? Pats aizbrauca un pats vl prast Un atraitne ska raudt. Noslaukiet savas actias, pilsone! Katra jsu asaria ir molekula kosmos. Un es t gaidju, pat bodti sldzu. Atbraucu jums paka, biedri Bender K tad jums tagad labi kljas te, kpns? Caurvj nevelk? 208 Atraitne ska lnm iekarst glui k liels klostera patvris. Laulbas prkpjs! via drebdama izdvesa. Ostapam vl bija mazliet brva laika. Vi sita knipjus un, ritmiski lgodamies, klusi nodziedja: J, meiu sirsnis Tur mjo velnns mazs Bgt vari nezin kur, Tas tevi nagos tur. J, j, is sievietes, s velna sievietes Pats stans par prieku sev Radjis ir ts. Kaut tu izputtu! atraitne novlja, kad deja bija beigusies. Tu nozagi vra dvto rokassprdzi. Un kpc pievci krslu? Js, liekas, skat aizskart konkrtas personas? Ostaps salti piezmja. Nozagi, nozagi! atraitne nemitjs. Zint ko, meitent: reizi par vism reizm lieciet aiz auss, ka Ostaps Benders nekad nek nav zadzis! Bet kur pama tjas sietiu? Ak tjas sietiu! No jsu grti realizjam fonda? Un to js uzskatt par zdzbu? Td gadjum mums ir diametrli pretji uzskati par dzvi. Noiepi gan! atraitne neatlaids. Ttad, ja jauns, veselgs cilvks aizemas no provinc dzvojoas vecmmias virtuves piederumu, kas slikts veselbas d viai paai nav vajadzgs, tad tas nozm, ka vi ir zaglis? Vai t lai js saprot? Zaglis, zaglis! Td gadjum mums vajadzs irties. Es piekrtu laulbas iranai. Atraitne gzs virs durvm. Nodrebja stikli, Ostaps saprata, ka laiks pazust. Nav vaas sabuoties, vi sacja, ardievu, mot! Ms pabraucm viens otram garm k kui jr. Palg! atraitne iebrcs. Bet Ostaps jau bija gaitea gal. Vi uzkpa uz palodzes, smagi nolca uz mitrs, nakt salijus zemes un pazuda mirgojoajos fizkultrieu drzos. Atraitnes kliedzienu pamodints, piepoja sargs. Vi izlaida cietumnieci, piedrauddamsuzlikt sodu.XXIX NODAA GAVRILIDES AUTORSKad Gricacujeva madma atstja neviesmlgo kanceleju nometni, uz Tautbu namu jau plda visnecilko rangu kalpotji: kurjeri, ienkoo un izejoo rakstu krtotjas jaunkundztes, maias telefonistes, jauneklgie rinveu palgi. Reiz ar viiem gja ikifors Luis, oti jauns cilvks ar auna frizru un nekautrgu skatienu. Nejgas, tiepas un tie, kas Tautbu namu apmeklja pirmo reizi, gja pa galveno ieeju. ikifors Luis iekuva nam caur ambulanci. Tautbu nam vi bija pau cilvks un zinja vistuvkos ceus uz ozm, kur resoru urnlu plato lapotu pavn burbuoja dzidrie honorra avoti. Vispirms ikifors Luis devs uz bufeti. Nielt kase nosplja matiu un izmeta trs ekus. Noplsis glzei prlmto papru, ikifors izda kpintu pienu, pc tam notiesja puu dobtei ldzgu krma kku. Tam visam uzdzra virs tju. Tad Luis ln gar ska apstaigt savus paumus. Pirmo vi apciemoja mednieku mneraksta Gerasims un Mumu redakciju. Biedrs Naperikovs vl nebija ieradies, un ikifors Luis devs uz Higroskopisko vstnesi farmcijas darbinieku ruporu , kuru vii izdeva katru nedu, lai uzturtu sakarus ar rpasauli. Labrt! ikifors sacja. Es uzrakstju lieliskus dzejous. Par ko? literrs lappuses vadtjs jautja. Par kdu tematu? Js tau zint, Trubecki, ka ms sav urnl Vadtjs pakustinja pirkstus, lai preczk izteiktu Higroskopisk vstnea btbu. Trubeckis-Luis paskatjs uz savm baltajm panamas biksm, izrieza krtis un melodisk bals sacja: Balde par gangrnu. Tas ir interesanti, higroskopisk persona noteica. Jau sen laiks populr veid izskaidrot profilakses idejas. Luis nekavjoties nodeklamja: Gavrilu moka gangrna, Gavrila ar to sasirga Tlk td pa pantmr vi ststja par Gavrilu, kas savas tumsonbas d nav laik aizgjis uz aptieku un nomiris tikai tlab, ka nebija noziedis brcti ar jodu. Jums ir pankumi, Trubecki, redaktors atzina, tikai gribtos vl vairk Js saprotat? Vi pakustinja pirkstus, bet drausmgo baldi tomr pama, apsoldams samakst otrdien. urnl Morzista ikdiena Lui sagaidja viesmlgi. Labi, ka js atnct, Trubecki. Mums tiei vajadzgs dzejolis. Tikai par sadzvi, sadzvi un viengi sadzvi. Nekdu liriku. Vai saprotat, Trubecki? Kaut ko no pasta darbinieku dzves un taj pa laik,,, js saprotat? Vakar es daudz domju tiei par pasta darbinieku dzvi. Un man uzrakstjs tda poma. Virsraksts Pdj vstule. Ldzu Gavrila bija pastnieks bras, Gavrila pastu iznsja Ststs par Gavrilu aizma septidesmit divas rindas. Dzejoa beigs pastnieks Gavrila, kaut ar faista lodes erts, tomr nogd vstuli adrestam. Kur tad tas notika? Luim vaicja. Jautjums bija pilngi viet. PSRS nav faistu, rzems nav Gavrilu, sakaru dienesta darbinieku arodbiedrbas biedru. Kas par jautjumu? Luis iesaucs. Tas, protams, notiek pie mums, bet faists irprrbies. Zint ko, Trubecki, labk uzrakstiet mums par radio. Bet kpc negribat pastnieku? Lai pastv! Ms to pieemam rezervei. Noskumuais ikifors Luis-Trubeckis atkal devs pie Gerasima un Mumu. Naperikovs jau sdja pie savas rakstmpults. Pie sienas karjs stipri palielints Turgeeva portrets; rakstnieks bija attlots ar pensneju, mednieka zbakiem kjs un ar divstobreni uz rokas. Ldzs Naperikovam stvja Lua konkurents dzejnieks no priekpilstas. Sks vec dziesma par Gavrilu, bet tikai ar medbu novirzienu. Daidarba nosaukums bija Malumednieka lgana, Gavrila slpni gaida zai, Gavrila zai nova. oti labi! labsirdgais Naperikovs sacja. Js, Trubecki, ai dzejol esat prspjis pau Entihu. Vl tikai vajag o to palabot. Pirmm krtm ar vism saknm izraujiet lganu. Un zai, konkurents piemetinja. Kpc tad zai? Naperikovs brnjs. Tpc, ka palaik nav sezonas. Dzirdiet, Trubecki, ielieciet kaut ko citu ar zaa viet! Pomu pc prstrdanas sauca Mcba malumedniekam un zau viet bija mrkazias. Vlk izrdjs, ka ar mrkazias vasar neauj. Galgaj variant dzejolis skanja di: Gavrila slpn gaida putnu, Gavrila putnu nova utt., utt. Ieturjis dnc brokastis, Luis atkal rs pie darba. Balts bikses zibja vien tumajos gaiteos. Vi staigja pa redakcijm un prdeva savu daudzpusgo Gavrilu. Kooperatva flaut Gavrila tika iesniegts ar nosaukumu Eola flauta. Gavrila bija komijs bras, Gavrila flautas prdeva Biez urnla Mes nav mums sves vientiei nopirka no Lua nelielu pomu Memal. T sks di: Gavrila staig biez me, Gavrila nocrt bambusu. Ts dienas pdjais Gavrila nodarbojs ar maizes cepanu. Vi atrada sev vietu redakcij Klaipa darbinieks. Pomai bija gar un skumgs virsraksts: Par maizi, produkcijas kvalitti un par moto meiteni. Poma bija veltta noslpumainai meitenei Hinai Cekai, Skums, k vienmr, bija episks: Gavrila bija cepjs bras, Gavrila klaipu izcepa Veltjumu pc delikta cnia izmeta. Tau visbdgkais bija tas, ka Luim nekur nedeva naudu. Dai solja dot otrdien, citi ceturtdien vai piektdien pc divm nedm. Vajadzja iet un aizemties naudu ienaidnieka nometn tur, kur .Lua darbus nekad neiespieda. Luis nokpa no piekt stva uz otro un iegja Darbgalda sekretarit. K par nelaimi, vi uzskrja virs darbarim Persickim. ! Persickis iesaucs. Sluis! Paklausieties, ikifors Luis sacja paklus bals, aizdodiet man trs rubus. Gerasims un Mumu man pard veselu upu naudas. Pusrubli es jums varu dot. Pagaidiet. Tlt atnku. Un Persickis atgriezs, vezdams ldzi kdus desmit Darbgalda ldzstrdniekus. Ska risinties saruna. Nu, k veicas ar tirdzniecbu? Persickis praja. Es uzrakstju brnigus dzejous! Par Gavrilu? Kaut ko no zemnieku dzves? Gavrila rt agri ara, Gavrila arklu dievina? Ko nu Gavrila! T tau ir haltra! Luis aizstvjs. Es uzrakstju par Kaukzu. Vai tad js esat bijis Kaukz? Pc divm nedm brauku. Vai jums nemaz nav bail, Slui? Tur tau ir aki! Kas tur ko baidties! Kaukz tie tau nav indgi! Pc das atbildes visi ska austies. Sakiet, Slui, Persickis jautja, kdi, pc jsu domm, izskats aki? Es tau zinu, kdi, liecieties mier! Ja jau zint, tad pasakiet! Nu, tdi ldzgi skm. J, j, jums, k vienmr, taisnba. Pc jsu domm, savvaas kazas seglus pasniedz gald ar visiem kpiem. To es nemam neesmu teicis! Trubeckis iekliedzs. Tiesa, js t neteict. Js rakstjt. Man Naperikovs sacja, ka js esot minjis viam iesmrt tdus pantius Gerasim un Mumu it k no mednieku dzves. Sakiet godgi, Slui, kpc js rakstt par tdm lietm, ko sav m neesat redzjis un par ko jums nav ne mazks jgas? Kpc jsu dzejol Kantons peurs ir balles kleita? Kpc?! Js esat mietpilsonis, Luis "dimangi atteica. Kpc dzejol Budjonnija balvas izca zirgu skrieans sacksts okejs savelk paugas un pc tam sas uz bukas? Vai js kdreiz esat redzjis paugas? Esmu. Tad pasakiet, kdas ts izskats? Lieciet mani mier! Js esat jucis! Un vai buku esat redzjis? Jjamzirgu skrieans sacksts esat bijis? Obligti visur nav jbt! Luis iebvs. Pukins rakstja dzejous par Turciju, lai gan Turcij nekad nebija bijis. K tad Erzeruma tau atrodas Tulas guber. Luis sarkasmu neuztvra. Vi dedzgi turpinja: Pukins rakstja pc materiliem. Vi izlasja Pugaova dumpja vsturi un pc tam uzrakstja. Bet par zirgu skrieans sackstm man visu paststja Entihs. Pc s virtuozs aizstvans Persickis aizvilka pretojoos Lui uz blakusistabu. Skattji viiem sekoja. Tur pie sienas karjs liels avzes izgriezums ar sru apmali. Vai js sacerjt o aprakstu Kapteia komandtilti? J, es. Tas, liekas, ir jsu pirmais minjums proz? Apsveicu! Vii vls pri molam un strauji k domkrats gzs lejup Nu gan js Kapteia komandtiltiam esat izdarjis la pakalpojumu! Tilti tagad js ilgi neaizmirss, Slui! Kas tad noticis? Noticis tas, ka Vai js zint, kas ir domkrats? Protams, zinu, lieciet mani mier Kds, pc jsu domm, domkrats izskats? Izststiet saviem vrdiem! Tds Vrdu sakot, kas gas lejup. Domkrats gas lejup. Iegaumjiet visi! Domkrats strauji gas lejup! Pagaidiet, Slui, es jums tlt atnesu pusrubli. Nelaidiet viu prom! Bet ar oreiz pusrublis palika neiedots. Persickis no izziu biroja atstiepa Brokhauza divdesmit pirmo sjumu no Domicija ldz Jevreinovai. Starp Domiciju Mklenburgas Svernes lielhercogistes cietoksni un Dommeli Beijas un Nderlandes upi sameklja vajadzgo vrdu. Klausieties! Domkrats (vc. Daumkraft) viena no manm, ko lieto lielu smagumupacelanai. Parastais, visvienkrkais d., ko lietoja ekipu u. c. pacelanai, sastv no kustga zobstiea, to pace vai nolai ar zobratu, kuru grie ar kloa paldzbu Un t tlk. Un tlk: 1879. g. Dons Diksons, izmantojot etrus strdniekus, kuri strdja ar etriem hidrauliskiem d., uzstdja obelisku, kas pazstams ar nosaukumu Kleo-patras adata. Un ai iercei, pc jsu domm, piemt paba strauji gzties? Ttad Brokhauzs ar Efronu ir krpui cilvci veselus piecdesmit gadus? Kpc js nemcties, bet nodarbojaties ar haltru? Atbildiet! Man vajadzga nauda. Tomr jums ts nekad nav. Js tau mgi sirojat, mekldams pusrubli. Es nopirku mbeles un prsniedzu sava budeta iespjas. Vai daudz mbeu nopirkt? Jums par haltru maks tiei tik, cik t vrta, graus! Labi grai! Es trup nopirku tik brniu krslu Vai skai ldzgu? N. No pils apartamentiem. Bet mani piemeklja nelaime. Vakar es nakt prncu mjs No Hinas ekas? vien bals iesaucs kltesoie. Hina! Ar Hinu es jau sen vairs nedzvoju. Es atgriezos no Majakovska disputa. Ieeju istab. Logs va. Tlt jutu, ka noticis kas nelabs. Ai-ai-ai! Persickis sacja, aizsegdams seju ar rokm. Es jtu, biedri, ka Sluim nozagui via labko edevru Gavrila stnieks bija bras, Gavrila ielas slaucja. aujiet man izststt! Apbrnojams hulignisms! Man istab ieldui kaut kdi neliei un sardjui krslam visu virsdrbi. Varbt kds aizdos piecti laboanai? Laboanai saceriet jaunu Gavrilu. Es pat varu pateikt priek skumu. Pagaidiet, pagaidiet Tlt Ldzu: Gavrila krslu noprk tirg, Gavrilam krsls bija slikts. Pierakstiet trk! To var izdevgi prdot Kumodes balsij Ek js, Trubecki, Trubecki! J, starp citu, Slui, kpc js esat Trubeckis? Kpc jums nevartu bt vl labks pseidonms? Piemram, Dolgorukijs! ikifors Dolgorukijs! Vai ardzan ikifors Valu. Vai vl labk: pilsonis ikifors Sumarokovs-Elstons. Ja jums pagadtos laba slaucam gotia, Germumu iespiestu trs dzejous uzreiz, tad izeja no stvoka btu lieliska. Vienu murgojumu paraksttu ar Sumarokova, otru makulatru ar Elstona, bet treo ar Jusupova vrdu. Ek js, haltrist!XXX NODAA KOLUMBA TETRIIpolits Matvejevis pamazm kuva pr pieldju. Kad vi raudzjs Ostap, via acis ieguva gaizilu andarmisku nokrsu. Ivanopulo istab bija tik karsts, ka izkaltuie Vorobjainova krsli sprakja k malka kamn. Nolicis pagalv debeszilo vesti, lielais kombinators atpts. Ipolits Matvejevis skatjs r pa logu. Tur pa lkumotajm rsielm garm skajiem Maskavas drziiem aizauoja erbokariete. Ts melnaj lakojum prmijus atspoguojs garmgjji, kas viu sveicinja: kavalergards ar vara galvu, pilstas dmas un balti, pkaini mkoni. Ar pakaviem rbindami brui, zirgi aizrva karieti Ipolitam Matvejeviam garm. Dzii vlies, vi novrss. Uz karietes bija erbonis MKS (Maskavas komunl saimniecba) , t bija paredzta atkritumu veanai, un uz ts du sienm nekas neatspoguojs. Uz bukas sdja bras veuks ar sirmu, kuplu brdu. Ja Ipolits Matvejevis zintu, ka kuieris nav neviens cits k grfs Aleksejs Bulanovs, slavenais huzrs vientunieks, vi droi vien btu to apturjis, lai kopgi atcertos vecos labos laikus. Grfs Aleksejs Bulanovs bija stipri noraizjies. Ar ptagu mudindams zirgus, vi skumji domja par birokrtismu, kas, glui k trps, grau asenizcijas apaknodau, kuras vainas d grfam jau veselu pusgadu neizsniedz enerlaj lgum paredzto specpriekautu. Klausieties, lielais kombinators pki vaicja, k js brnb sauca? Kd jums jzina? Tpat vien. Nezinu, k lai js saucu. Saukt par Vo-robjainovu apnicis, bet par Ipolitu Matvejeviu prk dzedri. K tad js sauca? Vai Ipa? Kisa, Ipolits Matvejevis pavpsndams atbildja. Konenili! Zint ko, Kisa, paskatieties, ldzu, kas man te uz muguras. Starp lpstim sp. Ostaps prvilka pr galvu kovboja kreklu. Kisas Vorobjainova skatienam pavrs nomales Anteja plat mugura t bija apburoa mugura, tikai mazliet netra. Obo, Ipolits Matvejevis iesaucs, kaut kds sarkanums! K naftas plankumi virs dens lielajam kombinatoram starp lpstim lsmoja dvainu apveidu zilumi. Goda vrds, tas ir cipars astoi! Vorobjainovs iesaucs. Pirmoreiz m redzu tdu zilumu. Bet cita cipara tur nav? Ostaps miergi pajautja. It k vl btu burts P. Vairk jautjumu nav. Viss skaidrs. Noldtais spalvaskts! Redziet, Kisa, k es cieu, kds briesms noklustu jsu krslu d! s aritmtisks zmes man iegravja pakritos spalvaskts ar astodesmit sest numura spalvu. Pie tam vl noldtais spalvaskts man uzkrita uz muguras tiei tai mirkl, kad biju iebzis rokas redaktora krsla sdekl. Bet js js gan neko lg neprotat. Kas sagandja paskumu ar Iznurenkova krslu t, ka man vajadzja izstrbt to putru jsu viet? Par trupi es vispr nerunju. Atradis sto laiku proties! Jsu vecum proties glui vienkri ir kaitgi! Saudzjiet savu veselbu! Mcieties no mns ! Atraitnes krslu dabjm, pateicoties man. Sukinu divus krslus ar dabju es. Iznurenkova krslu beigu beigs es aizstiepu! Uz redakciju un pie Lua gju es! Un tikai vienu viengu krslu js apstrdjt ldz galgai uzvarai un ar tad ar msu svt ienaidnieka arhibskapa paldzbu! Klusi soodams ar basajm kjm pa istabu, tehniskais direktors pljs apskaidrot padevgo Kisu. Oktobra stacijas preu pagalm izgaisuais krsls vl arvien skaitjs tums plankums spoaj koncesijas darba pln. etri krsli Kolumba tetr liks dros ieguvums. Tau tetris gatavojs braucienam pa Volgu ar laimestu izlozes tvaikoni Skrjabins un odien sniedza pdjo izrdi sezon pirmizrdi Precbas. Vajadzja izlemt vai nu palikt Maskav un meklt Tora laukuma plaumos pazuduo krslu, vai ar kop ar trupu doties viesizru turnej. Ostaps vairk sliecs uz pdj varianta pusi. Bet varbt irsimies? Ostaps jautja. Es brauku ar tetri, bet js palieciet un sadzeniet krslam pdas preu stacij. Tau Kisa tik bailgi mirkinja sirms skropstas, ka Ostaps neturpinja. No diviem zaiem, vi sacja, izvlas to, kas treknks. Brauksim abi. Bet izdevumi bs lieli. Vajadzga nauda. Man palikui sedesmit rubi. Cik jums? Ak, es biju pavisam aizmirsis! Jsu gados meitenes mla drgi maks! Nolemju: odien ms ejam uz Precbu pirmizrdi. Neaizmirstiet uzvilkt fraku. Ja krsli tetrim vl ir, ja tie nav prdoti socils apdroinanas pardu seganai, tad ms rt pat izbraucam. Iegaumjiet, Vorobjainov, skas komdijas Manas sievasmtes drglietas pdjais cliens. Tuvojas finita la commedia, Vorobjainov! Neputiet tik smagi, mans vecais draugs! Uz prieku rampas gaism! Ak, mans jaunbas laiks! Ak, aizkuliu smara! Cik daudz atmiu! Kdas intrigas! Kdu talantu es sav laik esmu ielicis Hamleta lom! Vrdu sakot sde turpins! Ievrojot taupbu, uz tetri gja kjm. Vl bija glui gais, tomr laternas jau laistja citrondzeltenu gaismu. Visu acu priek pdjs dienas dzvoja pavasaris. Puteki to dzina prom no laukumiem, karsts vji tam lika atkpties rsiels. Tur veias vl loja o skaistulti un pagalmos kop ar viu dzra tju pie apaiem galdiem. Tomr pavasara ms bija gal auds viu nelaida. Bet pavasarim tik oti gribjs nokt pie Pukina piemineka, kur jau pastaigjs jauni cilvki raibm okenm galv, stabulu biksm kjs, ar kaklasaitm Sua prieks un dimmi kurptm. Meitenes, nobrstjus ar violetu pderi, cierja starp Maskavas Patrtju biedrbusavienbas templi un kooperatvu Komunrs (starp bij. Fiipova un bij. Jeisejeva veikaliem). Meitenes skai lamjs. ai stund gjji sooja lnk, bet ne jau tpc vien, ka Tveras iela kuvusi par auru. Maskavas zirgi nebija labki par Stargorodas zirgiem: tie tpat tm klaudzinja pakavus pret koka klucu brui. Velosipdisti klusm traucs no Jauno pionieru stadiona no pirmajm lielkajm starppilstu sackstm. Saldjuma prdevjs stma savu zao kasti, kas rbja k maija prkons, un bailgi ielja uz milici, tau milia uzmanba bija saistta pie iedegt semafora, ar kuru regulja kustbu iels, un vi nebija bstams. Vis aj burzm lni virzjs uz prieku divi draugi. Ik uz soa bija krdinjumi. Sks stuvs visu gjju acu priek cepa Karas, Kaukza un filejas alikus. Pret gaiajm debesm cls karsti un kodgi dmi. No alus bodm, kroeiem un kino Lielais mmais plda stgu orestra mzika. Tramvaja pietur uzbudinti tarkja skarunis. Vajadzja pasteigties. Draugi iegja skangaj Kolumba tetra vestibil. Vorobjainovs tlt mets pie kases un izptja bieu cenas. Tomr rkrtgi drgi, vi sacja. Sepadsmitaj rind trs rubi. K es necieu os mietpilsous, os provincilos trpius! Ostaps piezmja. Kur js lienat? Vai neredzat, ka t ir kase? Bet kur tad lai iet? Bez bietes tau nelaids! Kisa, js esat tumsonis. Katr labiekrtot tetr ir divi lodzii. Pie kases lodzia grieas tikai iemljuies un bagti mantinieki. Prjie pilsoi (viu, k redzat, ir lielum lielais vairkums) grieas tiei pie administratora lodzia. Un patiem, pie kases lodzia stvja kdi pieci vienkri rbuies cilvki. Iespjams, ka tie bija bagti mantinieki vai iemljuies. Toties pie administratora lodzia valdja rosba. Tur bija raiba publika. Jauni cilvki moderna piegriezuma akets un bikss, par kdm provincietis var viengi sapot, paapzingi vicinja zmtes, kuras tiem bija izrakstjui pazstami reisori, aktieri, redakciju darbinieki, tetra kostmu przinis, rajona milicijas prieknieks un citas personas, kas ciei saisttas ar tetri, k, piemram, tetra un kino kritiu asocicijas biedri, biedrbas Nabaga mu asaras biedri, "skolas padomes Cirka eksperimentl darbnca loceki un kaut kda Fortinbrasa pie Umslopogasa darbinieki. Kdi astoi cilvki stvja ar Espera Eklrovia zmtm. Ostaps iespieds rind, izgrstja fortinbrasieus un, saukdams: Man tikai izziu, vai tad js neredzat, ka es pat galoas neesmu novilcis! izlauzs ldz lodziam un paskatjs iek. Administrators rvs melns miess. Via brango seju klja dzidras briljanta sviedru lstes. Viu nemitgi traucja telefons, kas zvanja ar tdu neatlaidbu k tramvajs, kas lauas cauri Smoenskas tirgum. trk, vi uzsauca Ostapam, dodiet zmti? Divas vietas, Ostaps klusi sacja, parter. Kam? Man! Bet kas js tds esat, ka man jdod vietas? Domju, ka js mani pazstat. Nepazstu vis. Tau nepazstam skatiens bija tik nevaings, tik skaidrs, ka administratora roka pati piera Ostapam divas vietas vienpadsmitaj rind. Nk te visdi, administrators sacja, paraustdams plecus, kas lai zina, kas vii tdi ir! Varbt no Izgltbas Tautas komisarita? Liekas, es viu esmu redzjis Izgltbas Tautas komisarit. Kur es viu esmu redzjis? Un, mehniski izsniegdams laimgajiem tetra un kino kritiiem caurlaides, pieklusuais Jakovs Menelajevis joprojm cents atcerties, kur vi redzjis s skaidrs acis. Kad visas caurlaides bija izsniegtas un foaj daji nodzsa spuldzes, Jakovs Menelajevis atcerjs: s skaidrs acis, o droo skatienu vi bija redzjis Tagankas cietum 1922. gad, kad ar pats tur sdja kdas nieka lietas d. No vienpadsmits rindas, kur sdja koncesionri, atskanja smiekli. Ostapam patika muzikl prieksple, ko orestranti izpildja uz pudelm, Esmarha krzm, saksofoniem un lielmkara bungm. Iesvilps flauta, un priekkars, uzvddams dzestrumu, pars. Vorobjainovu, kas bija pieradis pie Precbu klasisks interpretcijas, oti prsteidza, ka uz skatuves nebija Podkoesina. Prlaidis acis skatuvei, Ipolits Matvejevis ieraudzja no griestiem nokruos saules spektra pamatkrss nokrsotus finiera taisnstrus. Nebija ne durvju, ne zila muslna logu. Zem daudzkrsainajiem taisnstriem dejoja dmias ar lielm, no melna kartona izgrieztm cepurm galv. Pudeu vaidi izsauca uz skatuves Podkoesinu, kas, jdams uz Stepana, iedrzs pl. Pod-koesins bija trpies kambarkunga mundieri. Izdzenjis dmias ar vrdiem, kdu lug nemaz nebija, Podkoesins iebrcs: Stepaan! Taj paa laik vi palca snis un sastinga dvain poz. Iedrdjs Esmarha krzes. Stepa-a-n!! Podkoesins atkrtoja, vlreiz palkdamies. T k Stepans, kas, rbies panteras d, stvja turpat ldzs un neatsaucs, Podkoesins traisk bals jautja: Kpc tu klus k Tautu Savienba? Acmredzot no Cemberlena esu izsabijies, Stepans atbildja, panteras du kasdams. Varja mant, ka Stepans atbds Podkoesinu otraj viet un pats ks par galveno personu laikmetam pielgotaj lug. Nu, vai drbnieks svrkus jau uj? Lciens. Sitiens pa Esmarha krzm. Stepans ar plm nostjs uz rokm un td stvokl atbildja: uj! Orestris nosplja popuriju no o-o sanas. Visu o laiku Stepans stvja uz rokm. Via seja pieplda asinm. Paklau, Podkoesins jautja, vai drbnieks neprasja, klab lielkungs uj no tik labas vadmalas? Stepans, kas tagad jau sdja orestr, apkampis dirientu, atbildja: N, neprasja. Vai tad vi ir Anglijas parlamenta deputts? Bet vai drbnieks neprasja, k tur, sak, sti ir, vai lielkungs netaiss precties? Drbnieks prasja, vai lielkungs, sak, negrib makst alimentus. Pc iem vrdiem nodzisa gaisma un publika ska dauzt ar kjm. Dauzja tik ilgi, kamr no skatuves atskanja Podkoesina balss: Pilsoi! Neuztraucieties! Gaismu nodzsm tm, jo t ir paredzts. To prasa skatuves ietrps. Publika padevs. Gaisma t ar neiedegs ldz pat cliena beigm. Pilng tums rbja bungas. Ar lukturiem roks pr skatuvi prgja karavru grupa viesncas veicaru trpos. Vlk, acmredzot uz kamiea, atjja Kokarjovs. Par to visu var spriest no da dialoga: Tp, k tu mani nobiedji! Un vl uz kamiea atjjis! Ak tad tu tomr pamanji, lai gan tda elles tumsa?! Bet es gribju tev pasniegt kamiepienu! Starpbrd koncesionari izlasja afiu: PRECBAS Teksts N. V. G o g o a Dzejas M. Sereafamova Literr monta I. Antiohijska Muziklais pavadjums H. Ivanova Izrdes autors Nik. Sestrins Skatuves ietrps Simbijevia-S i n d i j e v i a Gaisma Platons Plauks. Skau ietrps Calkina, Palkina, Malkina, Calkina un Zalkinda. Grims KRULT darbncas. Parkas Pomas Kouras. Mbeles Belzacara vrd nosaukts Fortinbrasa pie Umslopogasa kokapstrdaanas darbncas. Akrobtikas instruktore Zoreta 77-rasposkiha. Hidraulisk prese montiera Mei-kova vadb. Afia salikta, aplauzta un iespiesta KRULT FRA skol. Vai jums patk? Ipolits Matvejevis bikli iejautjs. Bet jums? oti interesanti, tikai Stepans tds jocgs. Man gan nepatika, Ostaps sacja, it sevii tas, ka viu mbeles ir no kaut kdas Vogopasa darbncas. Vai tik nav pielgojui msu krslus savm vajadzbm? s baas izrdjs veltgas. Jau otr cliena skum neri ar cilindriem galv visus etrus krslus iznesa uz skatuves. Precinanas aina skattju zl radja visdzvko interesi. Tai mirkl, kad pa stiepli, kas bija novilkta pr visu zli, ska laisties lej Agafja Tihonovna, baigais H. Ivanova orestris sacla tdu troksni, ka no t vien Agafjai Tihonovnai btu vajadzjis ievelties publik. Tau Agafja uz skatuves turjs lieliski. Via bija trpusies miesas krsas triko, galv vrieu katli. Balansdama ar zau saulessargu, uz kura bija uzraksts .Es gribu Pod-koesinu, Agafja gja pa stiepli, un no apakas visiem bija redzamas vias netrs pazoles, No stieples via nolca tiei uz krsla. Taj pa mirkl visi neri, Podkoesins, Kokarjovs balernu svrcios un savedja tramvaja vadtja formas trp iztaisja atmuguriski salto. Pc tam visi piecas mintes atvilka elpu, un, lai to nevartu redzt, atkal tika nodzsta gaisma. Precinieki bija oti komiski, it sevii Olkultenis. Via viet uz skatuves pann iznesa lielu porciju olu kultea. Jrniekam bija piestiprints masts ar burm. Veltgi tirgonis Starikovs kliedza, ka viu audzot patents un noldzinanas nodoklis. Vi Agafjai Tihonovnai nepatika. Agafja apprecjs ar Stepanu. Abi tlt ms notiest olu kulteni, ko viiem pasniedza par sulaini prvrties Podkoesins. Kokarjovs ar Fjoklu nodziedja kuplejas par. Cemberlenu un par alimentiem, ko britu ministrs piedzen no Vcijas. Uz Esmarha krzm nosplja noslguma maru. Un priekkars, uzvddams dzestrumu, aizsits ciet. Es ar izrdi esmu apmierints, Ostaps sacja, krsli ir veseli. Bet ms nedrkstam kavties. Ja Agafja Tihonovna katru dienu it gzsies tiem virs, ilgs ms tiem nebs. Jauni cilvki moderna piegriezuma akets grstdamies un smiedamies ski prsprieda skatuves un skau ietrpa nianses. Nu, Ostaps sacja, jums, Kisoka, laiks doties uz uumuiu. Rt no rta jstjas bieu rind. Tetris pulksten septios vakar izbrauc ar trvilcienu uz iiju. Ttad js emiet divas sdvietas cietaj vagon ldz iijai uz Kurskas lnijas. Nav liela nelaime pasdsim. Viena pati nakts. Otr dien viss Kolumba tetris sdja Kurskas stacijas bufet. Simbijevis-Sindijevis, darjis visu iespjamo, lai skatuves ietrps tiktu nostts ar o pau vilcienu, sdja pie galdia un mielojs. Saslapinjis sas al, vi satraukti jautja montierim: K tu dom, vai hidraulisk prese ce nesalzs? Taisni nelaime ar to presi, Meikovs atbildja, t mums vajadzga tikai piecas mintes, bet jvad ldzi visu vasaru. Vai tad ar laikmetu proektoru lug Ideoloijas pulvertis tev bija vieglk? Protams, vieglk. Proektors gan bija lielks, toties nebija tik trausls. Pie blakusgaldia sdja Agafja Tihonovna, jauna meitene ar spcgm kjm, kas bija spdgas k egi. Ap viu lidinjs skau ietrps Galkins, Palkins, Malkins, Calkins un Zalkinds. Js vakar nepieskaojt takti manam solim, Agafja Tihonovna sdzjis, t es vl varu nogzties. Skau ietrps ska brkt: Ko lai dara! Divas krzes saplsa! Kur tu tagad rausi rzems raoto Esmarha krzi? Galkins kliedza. Ieejiet vien medinstrumentu veikalos. Ne tikai Esmarha kru nav, pat termometru nevar nopirkt! Palkins viu atbalstja. Vai tadjs uz termometriem ar spljat? meitene ausminjs. Uz termometriem ms nespljam, Zalkinds piezmja, bet o pau noldto kru d taisni slims var palikt bs jmr temperatra.Uzveduma autors un galvenais reisors Nik. Sestrins ar sievu pastaigjs pa peronu. Podkoesins ar Kokarjovu bija iemetui pa trim glztm un tagad, cenzdamies viens otru prspt, lakstojs ap Zoretu Tirasposkihu. Koncesionri, ieraduies divas stundas pirms vilciena atieanas, jau piekto reizi gja apkrt stacijas skvram. Ipolitam Matvejeviam reiba galva. Krslu medbs bija piencis iziroais brdis. Pr sakarsto brui stieps garas nas. Uz valgajm, sasvduajm sejm gls puteki. Piebrauca lnijdrokas. Oda pc benzna. rts manas izsdinja pasaierus. Tiem pret mets jermaki timofejevii, vii aiznesa emodnus, saul mirdzja viu ovlie numurii. Cilvkus sav var bija sagrbusi tlo ceojumu mza. Nu, iesim ar ms, Ostaps sacja. Ipolits Matvejevis padevgi piekrita. Te vi aci pret aci saskrjs ar zrku meistaru Bezenuku. Bezenuk! vi rkrtgi prsteigts iesaucs. K tu te gadjies? Bezenuks noma cepuri un aiz prieka apstulba. Vorobjainova kungs! vi iebvs. Lai sveicints drgais viesis! Nu, k svieas? Slikti, zrku meistars atbildja. Kas tad lcies? Meklju klientus, Klientu nav. Vai Nimfa izrauj no rokm? - Kur nu! Vai tad var ar mani sacensties? Nav nejdu iespju. Pc jsu sievasmtias viengi Pjrs un Konstantns atstiepa kjas. Ko tu saki?! Vai patiem nomira? Atstiepa kjas, Ipolit Matvejevi, Savus dienesta pienkumus pildot, atstiepa kjas. Skuva brdu msu aptiekram Leopoldam un atstiepa kjas. Cilvki ststa, ka ieks esot kaut kas prtrcis, bet es gan domju, ka nelaiis saelpojs aptiekra zu smaku un neizturja. Ai-ai-ai, Ipolits Matvejevis murminja, ai-ai-ai! Nu, un tad tu viu apglabji? - Nja, ka es. Kas tad cits? Vai tad Nimfa ka viu jupis! var iztaist brkstis? Ak dabji gan virsroku? K tad. Tikai pc tam mani piekva. Gandrz vai garu izlaidu. Milicija paglba. Divas dienas nogulju, rstjos ar spirtu. Vai iervjies? -Mums iervties nav nekdas jgas, Bet kds vj tevi atptis uz ejieni? Atvedu preci. Kdu preci? Savu preci. Viens pazstams vagona pavadonis paldzja par velti atvest pasta v. Caur pazanos. Ipolits Matvejevis tikai tagad pamanja, ka netlu no Bezenuka nokrauta zrku grda. Dai zrki bija ar brkstm, citi bez. Vienu no. tiem Ipolits Matvejevis tlt pazina. Tas bija lielais, noputjuais ozola zrks no Bezenuka skatloga. Astoi gabali, Bezenuks paapmierinti sacja, visi k viens. K guri. Bet kam t tava prece te vajadzga? Paiem savu meistaru gana. Bet ripa?. Kda ripa? Epidmija. Prsis sacja, ka Maskav plosoties ripa, ka neesot iek k apglabt. Visu materilu izlietojui. Un tad es nolmu uzlabot stvokli. Ostaps, ar interesi noklausjies o sarunu, iejaucs: . Paklausies, papuct, Parz ploss gripa, nevis te. Parz? Nu j. Brauc uz Parzi! Tur tev ies no rokas! Bs gan zinmas grtbas ar vzu, tikaineskumsti, papuct. Ja tu iepatiksies Brinam, tad tev klsies labi: iekrtosies par leibzrcinieku pie Parzes municipalittes. Bet ite paiem savu zarcinieku diezgan. Bezenuks tramgi paskatjs apkrt. Patiem, lai nu ko Prsis bija apgalvojis, tomr li uz laukuma nemtjs: visi cilvki mundri turjs kjs un dai pat smjs. Vilciens jau sen bija aizvedis gan koncesionrus, gan Kolumba tetri, gan prjo publiku, bet Bezenuks vl aizvien apstulbis stvja pie saviem zrkiem. Tums via acs gailja dzeltena, kvla uguns.TRE DAA PETUHOVA MADMAS DRGLIETAS XXXI NODAA VOLGAS NAKTS BURVBAPa kreisi no Volgas Valsts Upju kuniecbas peldos pasaieru kuu piesttnes zem uzraksta Pietauvo pie riiem, saudz reus, nepieskaries sienai! stvja lielais kombinators ar savu draugu un tuvko palgu Kasu Vorobjainovu. Virs piesttnes vj plakja karogi. Kuu skurstei vla dmus, cirtainus k pukposti. Pareiz piekrva kui Antons Rubinteins, kas stvja pie molia nr. 2. Krvji cirta savus dzelzs nagus kokvilnas ps, piesttn militr kaujas ierind stvja uguna podi, zem gulja jldas, stiepu ritui, kastes ar logu stikliem, klsjju auklu kamoli, dzirnakmei, divkrsainas izinduas lauksaimniecbas manas, koka dakas, ar rupju audeklu apti grozi ar pirmajiem saldajiem iriem un siu mucas. Skrjabina nebija. Tas oti satrauca Ipolitu Matvejeviu. Ko js uztraucaties? Ostaps jautja. Pieemsim, ka Skrjabins ir eit. Bet k tad js tiksiet uz t virs? Pat ja mums btu nauda bieu pirkanai, ar tad nekas neiznktu. Sis kuis pasaierus neuzem. Ostaps jau vilcien bija paguvis aprunties ar hidraulisks preses przini montieri Meikovu un visu no via uzzinjis. Tvaikonim Skrjabins, ko rja Finanu Tautas komisarits, vajadzja braukt no iijas ldz Carici-nai, pa ceam apstjoties viss piesttns un sarkojot valsts aizmuma izlozes. Sai nolk no Maskavas izbraukusi vesela iestde: izlozes komisija, kanceleja, ptju orestris, kinooperators, centrlo laikrakstu korespondenti un Kolumba tetris. Tetrim pa ceam vajadzja sniegt izrdes, kas populariztu valsts aizmuma ideju. Ldz Staingradai tetris atrads pilng izlozes komisijas apgd, bet pc tam gatavojs pats uz savu roku ar Precbm doties liel viesizru turnej pa Kaukzu un Krimu. Skrjabins kavjs. Solja, ka tas pienkot tikai pievakare no la, kur tika veikti pdjie sagatavoanas darbi. Tpc viss_ aparts, kas bija ieradies no Maskavas, gaidot kua ienkanu, izvietojs piesttn k nometn. Maigas btnes ar koferiem un portplediem sdja uz stiepu rituiem un, sargdamas savus undervudus, piesardzgi vroja, ko dara uztji. Uz dzirnakmena bija nometies kds pilsonis ar violetu brdiu. Vi'turja klp veselu kaudzti emaljtu plksnu. Uz virsjs zikrgie varja izlast: SAVSTARPJO NORINU DAA. Rakstmgaldi ar skapiem un citi vienkrki galdi bija sakrauti cits uz cita. Gar aizzmogoto ugunsdroo skapi staigja sargs. Darbgalda prstvis Persickis, turdams pie acm Ceisa binokli ar astokrtgu palielinjumu, vroja tirgus teritoriju. Pagriezdamies pret straumi, tuvojs tvaikonis Skrjabins. Pie bortiem bija piestiprintas finiera plksnes ar spilgts krss uzmltm milzgm obligcijm. Kuis iercs, atdarindams mamuta vai kda cita dzvnieka kliedzienu, kas aizvsturiskos laikos aizstja tvaikoa sirnu. Finansili teatrl nometne atdzvojs. No pilstas pa iaipm skrja lej izlozes darbinieki. Puteku mkoni tinies, uz tvaikoa pusi stampja resnais Platons Plauks. Galkins, Palkins, Malkins, Calkins un Zalkinds izskra no traktiera Plosts. Ap ugunsdroo skapi jau noms krvji ar ptkiem. Akrobtikas instruktore oreta Tirasposkiha sportisk sol uzskrja pakpnm. Simbijevis-Sindijevis, norpjies par skatuves ietrpu, k lgan stiepa rokas te pret Krema toriem, te pret kapteini, kas stvja uz komandtiltia. Kinooperators nesa savu apartu, paclis augstu virs pa galvm, un jau iedams pieprasja, lai viam pieir etrvietgu kajti laboratorijas ierkoanai. 5aj visprj kad Ipolits Matvejevis piezags pie krsliem un rkrtgi uztraukts ska vilkt vienu krslu snis. Lieciet nost krslu! Benders uzbrca. Ko js' dart, jucis esat, vai? Vienu krslu paemsim, bet prjos pazaudsim uz visiem laikiem. Btu labk padomjis, k tikt uz kua! Apjozuies ar misia taurm, pr peldoo piesttni gja muzikanti. Vii ar riebumu skatjs uz saksofoniem, fleksatoniem, alus pudelm un Esmarba krzm, ar ko bija bruojuies tetra skau meistari. Laimesratus atveda forda furgoni. T bija sareta konstrukcija, ko veidoja sei mirdzoi, grozmi misia un stikla cilindri. Laimesratu novietoana kua apakj klj prasja daudz laika. Sou dipoa un lamas nemitjs ldz vlam vakaram. Izlozes zl iekrtoja estrdi, pie sienm pienagloja plaktus un lozungus, nolika koka solus apmekltjiem un savienoja elektriskos vadus ar laimesratiem. Rakstmgaldus novietoja kua pakagal; no manraksttju kajtes atskanja smiekli un rakstmmanu klaboa. Blais vrs ar violeto brdiu staigja pa visu kui un pie attiecgm durvm piekra savas emaljts plksntes: SAVSTARPJO NORINU DAA. PERSONALS DAA, VISPRJA KANCELEJA, MANRAKSTANAS BIROJS. Pie lielkajm plksntm blais vrs pielika vl mazkas plksntes: BEZ VAJADZBAS NETRAUCT, NEPIEEM, NEPIEDEROAM PERSONM IEEJA AIZLIEGTA, IZZIAS IZSNIEDZ REISTRATOR. Pirms klases "salon iekrtoja naudaszmju un bonu izstdi. Tas pki oti saniknoja Galkinu, Palkinu, Malkinu, Calkinu un alkindu. Kur tad ms pusdienosim? vii uztraucs. Un ja uznk lietus? Vai, Niks Sestrins lojs savam palgam, es vairs nevaru K tu dom, Serjoa, vai ms neiztiktu bez skau ietrpa? Kas jums nk prt, Nikolaj KonstantinoviI Aktieri pieradui pie ritma. Pki sacls jauna brka. Piecnieks bija izokerjis, ka visus etrus krslus izrdes autors iestiepis sav kajt. Nja, piecnieks ironizja, ms lai minm, sddami uz kojm, bet uz etriem krsliem sds Nikolajs Konstantinovis ar savu sievu Gusti, kurai nav nek kopga ar musu kolektvu. Varbt ar ms gribam emt ldzi savas sievas! No krasta izlozes kui nikni vroja lielais kombinators. Koncesionru ausis sasniedza jauns, spcgs kliedzienu vilnis. Kpc js man to agrk neteict?! komisijas loceklis kliedza. K es varju zint, ka vi saslimis. Velns zina kas te notiek! Tad brauciet un pieprasiet, lai Rabis (mkslas darbinieku arodbiedrbas sasints nosaukums PSRS divdesmitajos gados) mums steidzgi atsta kdu mkslinieku! Uz kurieni tad es brauku? Pulkstenis jau sei. Rabis sen darbu beidzis. Bez tam kuis pc pusstundas atiet. Td gadjum varsiet zmt pats. Ja esat uzmies atbildbu par kua dekoranu, tad esiet tik labs un tieciet gal, k gribat! Ostaps jau skrja pa kpnm aug, ar elkoiem atgrzdams krvjus, jaunkundzes un parastos zikrgos. Pie ieejas viu aizturja: Caurlaidi! Biedri! Benders iebvs. JsI JsI Resniti! Tas, kuram vajadzgs mkslinieks! Pc piecm mintm lielais kombinators jau sdja resna peldo laimesrata saimniecbas przia baltaj kajt un vienojs par darba noteikumiem. Ttad, biedri, resntis teica, ms no jums prassim sekojoo: izgatavot mkslinieciskos plaktus, uzrakstus, k ari pabeigt transparentu. Msu mkslinieks to ieska taist un saslima. Ms viu atstjm eit slimnc. Un, protams, jsu zi bs mksliniecisks puses visprj uzraudzba. Vai js to varat uzemties? Pie tam brdinu darba bs daudz. J, to es varu uzemties. Tdus darbus esmu darjis. Un js tlt varat braukt mums ldzi? Pagrtk bs, bet es pacentos. No saimniecbas przia pleciem novls liela un smaga nasta. Sajuzdams brnigu prieku, resnis ar starojou skatienu lkojs uz jauno mkslinieku.. Kdi ir jsu noteikumi? Ostaps izaicinoi jautja.. emiet vr, es neesmu nekds apbedanas kantoris. Gabaldarba apmaksa. Pc likmm, kdas noteicis Rabis. Ostaps saviebs tas no via prasja lielu piepli. Un bez tam vl bezmaksas uzturs, resntis steidzgi piemetinja, un atsevia kajte. Nu labi, - Ostaps nopzdamies sacja, es piekrtu. Bet man ldzi ir puika, asistents. Puikam gan nek nevaru solt. Viam nav paredzts kredts. Uz sava rina ldzu. Lai dzvo jsu kajt! Nu, lai notiek pc jsu prta! Puika ir nadzgs. Pieradis pie spartiska dzvesveida. Ostaps sama caurlaidi sev un nadzgajam puikam, iebza kabat kajtes atslgu un izgja uz kua sakarsu klja. Samanot deln atslgu, vi jtas rkrtgi apmierints. Tas notika pirmo reizi vis via vtrainas dzves laik. Bija atslga un dzvoklis. Nebija tikai naudas. Bet t atrads turpat ldzs krslos. Lielais kombinators, rokas kabats sabzis, pastaigjs gar bortu, nepievrsdams uzmanbu krast palikuajam Vorobjainovam. Skum Ipolits Matvejevis mja ar rokm klusdams, bet vlk iedroinjs pat iepkstties. Tau Benders palika kurls. Uzgriezis koncesijas prieksdtjam muguru, vi uzmangi sekoja hidraulisks preses nolaianai kua kravas telps. Veica pdjos priekdarbus pirms kua atieanas. Agaja Tihonovna saukta ar par Muru , papdus klaudzindama, skrja no savas kajtes uz_ kua pakagalu, skatjs den, skai izteica savu sajsmu balalaikas virtuozam un ar visu izturanos mulsinja cienjamos izlozes uzmuma darbiniekus. Tvaikonis iesvilps otrreiz. Drausmgs skaas sadrebinja mkous. Saule kuva purpursarkana un novls aiz apvra. Aug pilst iedegs spuldzes un laternas. No tirgus laukuma Poajevas grav atskanja gramofonu rkana tie sacents pdjo pircju priek. Apdullints un vientu Ipolits Matvejevis kaut ko kliedza, bet viu neviens nedzirdja. Vinas varkstoa noslpja visas prejas skaas. Ostapam Benderam patika efekti. Un tikai pirms tre svilpiena, kad Ipolits, Matvejevis vairs neaubjs, ka atstats liktea vara, Ostaps viu ievroja: Ko tad js stvat k pielaults? Es domju, ka sen jau esat uz kua. Tlt ems nost kpnes! Skrieniet trk! Palaidiet o pilsoni! Te bs caurlaide. Ipolits Matvejevis, gandrz rauddams, uzskrja uz kua, Vai is ir tas jsu puika? saimniecbas przinis aizdomgi jautaj. J, puika, Ostaps sacja, vai tad slikts? Kas var apgalvot, ka t ir meitene, lai pirmais met man ar akmeni! Resntis sadrmis aizgja. Nu, Kisa, Ostaps piezmja, rt no rta jeras pie darba. Ceru, ka js pratsiet krsas ataidt. Un iegaumjiet: es esmu mkslinieks, beidzis VHUTEMAS (Valsts Augstks mkslinieciski tehnisks darbncas) , bet js mans palgs. Ja domjat, ka tas t nav, tad mudgi skrieniet atpaka uz krastu.Tvaikoa pakagal uzvrps zai melnas putas. Kuis nodrebja, noindja misia vji, flautas, kornetes, tromboni, basi ska splt brnigu maru, un pilsta griezdams un lgodams prcls uz kreiso krastu. Joprojm vl drebdams, kuis pagriezs pa straumei un atri iesldja tums. Aizmugur pojs zvaigznes, spuldzes un ostas daudzkrsainie signli. Pc bra kuis jau bija aizpeldjis tik tlu, ka pilstas ugunis ita k gais sastinguas raeu dzirkstis. Vl atskanja strdjoo undervudu klaboa, bet daba un Volga ma virsroku. Visus tvaikoa Skrjabins pasaierus prma svtlaime. Izlozes komisijas loceki sapaini strba tju. Vietjs komitejas pirmaj sd, kas notika kua priekgal, valdja maigs noskaojums. Tik valdzinoi alkoja siltais vakars, tik maigi plunkinjs gar bortiem denti, tik tri kuim garm sldja tumie krastu siluets, ka vietjs komitejas prieksdtjs, visdi godjams cilvks, pavris muti, lai teiktu runu par to, k bs jstrd ajos neparastajos apstkos, visiem un ar paam negaidot, ska dziedat: Kuis aizpeld tlu Volga, Volga, Volga, mmuli Un prjie drmie sdes dalbnieki nodimdinja piedziedjumu: Ceri-i zied Rezolciju pc vietjs komitejas prieksdtja referta t ar neuzrakstja. Ska skant pianns. Muziklo pavadjumu przinis H. Ivanovs izvilinja no instrumenta visliriskks melodijas. Balalaikas virtuozs tekja paka Murokai un, neatrazdams mlas izpauanai pats savus vrdus, murminja romances vrsmas: Jel neaizej! Jo tavi skpsti kvli, es maig kaisl nepagurstu vl. Un kalnu aizs migla klst tik vli, tur zvaigu prles mam kvlot kvl Simbijevis-Sindijevis, ieries kua margs, vroja bezgalgo debesu plaumu. Saldzinjum ar to Precbu skatuves ietrps viam liks ausmga ccba. Viar riebumu paskatjs uz savm rokm, kuras bija muas dedzgu ldzdalbu klasisks komdijas skatuves ietrpa veidoan. Un tai brd, kad via cieanas bija sasnieguas visaugstko pakpi, Galkins, Palkins, Malkins, Calkins un Zalkinds, novietojuies kua pakagal, ska drdint savus aptiekas un alus piederumus. Tas bija minjums. Mira.uzreiz pagaisa. Agafja Tihonovna novjs un, nelikdams zinis par noptu virtuozu, gja gult. Vietjs komitejas vru sirdm atkal nedeva mieru enerllgums, un tie rs pie rezolcijas saceranas. Simbijevis-Sindijevis pc rpgm prdomm nca pie sldziena, ka Precbu ietrps nav nemaz tik slikts. Kda rcga balss no tumsas sauca Zoretu Tirasposkihu uz apspriedi pie reisora. Sds rja-sui. Kuva vsi. Pirms klases kajt Ostaps, guldams uz das dvna un domgi vrodams ar zau buraudeklu apvilktu kora jostu, tincinja Ipolitu Matvejeviu: Vai js protat zmt? oti l, Es dieml ar neprotu. Vi mirkli padomja un turpinja: Bet burtus zmt protat? Ar neprotat? Pavisam slikti! Ms tau esam mkslinieki! Nu, kdas pris dienas te varsim novilkt, bet pc tam ms padzs. Sajs pris diens jpagst izdart visu, kas mums vajadzgs. Stvoklis drusku sarejies. Es uzzinju, ka krsli stv reisora kajt. Bet ar tas galu gal nav tik briesmgi Galvenais, ka ms atrodamies uz kua. Kamr vl neesam aiztriekti, visi krsli jprmekl. odien jau pa: vlu. Reisors gu sav kajt.XXXII NODAA NESTAIS PRISCilvki vl gulja, bet uz upes dzve ritja tpat k dien. Peldja plosti milzgi bau klji ar mjim. Mazs, pikts velkontis, uz kura ritea apvalka lokveid bija uzrakstts t vrds Vtru pavlnieks , vilka trs rind satas naftas liellaivas. No lejteces garm aizsteidzs trais pasta kutis Sarkan Latvija. Skrjabins pagja garm bagarmanu karavnai un, ar svtrotu krti mrdams dziumu, meta loku, pagriezdamies pret straumi. Pasaieri jau cls aug. Uz Barminas piesttni aizlidoja atsvari ar auklu. Ar o aukliupiesttn izvilka resno pietauvoans trosi. Dzenskrves ska griezties uz pretjo pusi. Ldz pat upes vidum abja skrvju sakults putas. Skrjabins nodrebja no spcgajiem dzenskrves grdieniem un ar visu snu pieplaka pie piesttnes. Bija vl agrs. Tpc nolma izlozi skt pulksten desmitos. Darbs uz Skrjabina sks tiei devios glui k uz sauszemes. Neviens nebija mainjis savas ieraas. Tie, kas uz sauszemes mdza kavt darbu, kavja ar eit, kaut gan prnakoja turpat iestd. Finanu Tautas komisarita ceojoie darbinieki tri piemrojs jaunajiem dzves apstkiem. Kurjeri slaucja kajtes tikpat vienaldzgi, k bija slaucjui kancelejas Maskav. Apkopjas iznsja tju, skraidja ar papriiem no reistratras uz personlo dau, nemaz nebrndams, ka personl daa atrodas kua pakagal, bet reistratra priekgal. Savstarpjo norinu kajt k kastaetes skanja skaitmie kaulii un irkstja aritmometri. Kapteia kabnes priek kdu strostja. Lielais kombinators, uz sakarsu augklja apdedzindams bass pdas, staigja apkrt garai, aurai kumaa strmelei, krsodams uz ts lozungu, kura tekstu vi neprtraukti prbaudja pc papria: Visi uz izlozi! Lai ikvienam darbacilvkam btu kabat valsts aizmuma obligcija! Lielais kombinators pljs no visas sirds, tau dotbu trkums bija acm redzams. Uzraksts noliecs uz leju, un kumaa strmele, ita, bija neglbjami samaitta. Tad Ostaps ar zna Kisas paldzbu apgrieza audumu uz otru pusi un ska atkal krsot. Tagad vi bija uzmangks. Pirms kleerja virs burtus, vi ar krtainu aukliu uzsita divas parallas lnijas un, klusi lamdams nevaingo Vorobjainovu, stjs pie vrdu zmanas. Ipolits Matvejevis apzingi pildja puikas pienkumus. Vi skrja lej pc karsta dens, kausja lmi, auddams bra spaint krsas un iztapgi skatjs acs prasgajam mksliniekam. Gatavo un nouvuo lozungu koncesionri nonesa lej un piestiprinja pie borta. Resntis, kas bija Ostapu noldzis, noskrja krast un no turienes aplkoja jaun mkslinieka darbu. Lozunga burti bija dada platuma un mazliet sagzusies katrs uz savu pusi. Tomr citas izejas nebija samierinties vajadzja ar to pau. Krast izkpa ptju orestris un ska splt braus marus. Izdzirdjui mziku, no visas Barminas saskrja brni, un, iznkui no beu drziem, viiem sekoja viri un sievas. Orestris drdinja tik ilgi, kamr krast izkpa izlozes komisijas loceki. Sks mti. No Korobkova tjncas lievea atskanja referta pirmie vrdi par starptautisko stvokli. Kolumbiei uz sapulci lrja no kua. Vii redzja baltus sievieu lakatius, sievas, kas piesardzgi stvja patlk no lievea, nekustgu viru pli, kas klausjs runtj, un pau runtju, kas laiku pa laikam novicinja pa gaisu rokas. Pc tam atkal splja mzika. Orestris pagriezs un, neprtraukdams splanu, devs uz kpnm. Tam paka gzs viss plis. Izlozes aparts sistemtiski izmeta skaitu kombincijas. Griezs ritei, sauca numurus, barminiei skatjs un klausjs. Uz su brtiu atskrja Ostaps, prliecinjs, ka visi kua iemtnieki s izlozes zl, un atkal aizskrja atpaka uz klju. Vorobjainov, vi ukstja, jums ir steidzgs uzdevums mkslas nozar. Nostjieties pie pirms klases gaitea izejas un stviet! Ja kds tuvojas skai dziediet! Vecais apjuka: Ko tad lai es dziedu? Nu, protams, ne jau Dievs, sargi eizaru!. Kaut ko kaismgu Aboliti vai ar Meitenes sirsniu. Bet brdinu: ja js laik nesksiet dziedt savu riju Tas vis nav nekds Eksperimentlais tetris! Galvu norauu! Lielais kombinators, kailos papus kdams, izskrja ar irkrsas paneiem aptaj gaiten. Vienu mirkli lielais spogulis gaitea gal atspoguoja via stvu. Ostaps lasja durvju plksnti: NIK. SESTRINS. Tetra Kolumbs reisors. Attls no spogua pazuda. Bet pc brtia tur atkal pardjs lielais kombinators. Roks viturja krslu ar izliektm kjm. Vi skrieiem mets pa gaiteni, iznca uz klja un, saskatjies ar Ipolitu Matvejeviu, uznesa krslu aug pie strmaa kabnes. Stiklot kabne bija tuka. Ostaps aizstiepa krslu uz kua pakagalu un pamco ton sacja: Ldz naktij krsls stvs te. Es visu esmu izdomjis. Izemot ms, te gandrz neviens nenk. Noslpsim krslu zem plaktiem, bet, kad satumss, miergi iepazsimies ar t saturu. " Pc mirka krsls nozuda zem finiera plksnm un kumaa gabaliem. Ipolitu Matvejeviu atkal prma zelta drudzis. Bet kpc nevar nest uz msu kajti? vi nepacietgi jautja. Ms to uzrstu tlt pat. Un, ja atrastu briljantus, tad uz krastu prom,.. Bet ja nu neatrastu? Ko tad? Kur ms liktu krslu? Varbt aiznestu atpaka pilsonim Sestrinam un piekljgi pateiktu: Piedodiet, sak, ms jums krsliu nozagm, bet, par noloanu, nek tur neatradm, tpc, sak, esiet tik labs un saemiet atpaka mazliet sabojtu! Vai t js rkotos? Lielajam kombinatoram, k vienmr, bija taisnba. Ipo-lits Matvejevis atguvs tikai tad, kad no klja atskanja uz Esmarha krzm un alus pudeu baterijm splta uvertra. Izlozes opercijas ai dien bija pabeigtas. Skattji sasds krasta nogz un glui negaidti skai izteica savu atzinbu neriskajam aptiekas trauku ansamblim. Galkins, Palkins, Malkins, alkins un Zalkinds lepni paskatjs apkrt, ,it k teikdami: Redziet nu! Bet js apgalvojt, ka plas masas nesapratot. Mksla vienmr sasniedz mri! Pc tam uz improviztas skatuves kolumbiei nosplja vieglu vodeviu ar dziesmm un dejm, pardot, ka Vavila laimjis piecdesmittksto rubu un kas no t izncis. Aktieri, atbrvojuies no Niksestrina konstruktvisma valgiem, tloja oti dzvi, dejoja eneriski un dziedja mlgs balss. Krasts bija pilngi apmierints. Pc tam uzstjs balalaikas virtuozs. Krast redzja vienas viengas smaidoas sejas. Lielmti, lielmti, virtuozs strinkinja, ciengmti, lielmti! Balalaika ska kustties. T aizlidoja mksliniekam aiz muguras, un no turienes atskanja: Ja jau kungam de ir, tad jau pulkstea tam nav! T uzlidoja gais un sava s lidojuma laik izpildja ne mazumu visgrtko variciju. Pienca Zoretas Tirasposkihas krta. Via izveda sev ldzi saratanos trptu meiteu pulciu. Koncertu nosldza krievu dejas. Kamr Skrjabins gatavojs tlkam braucienam, kamr kapteinis, rundams rupor, sazinjs ar manu nodau un kua kurtuves liesmoja, silddamas deni, ptju orestris atkal nokpa krast un visiem par prieku ska splt deju mziku. Izveidojs gleznainas, dinamiskas grupas. Rieto saule visus tina maig aprikou gaism. Tas bija idels brdis filmanai. Un patiem operators Polkans vdamies iznca no kajtes. Vorobjainovs, kas jau bija pieradis pie kuapuikas amplu, uzmangi nesa Polkana filmapartu. Polkans piegja pie borta un paskatjs uz krastu. Tur zl dejoja zaldtu polku. Puii tik spcgi sita bass kjas pret zemi, it k gribtu saskaldt msu plantu gabalos. Meitenes liegi pojs dej. Terass un krastmalas nobrauktuvs bija apmetuies skattji. Franu kinooperatoram no grupas Avangards eit pietiktu darba trim dienm. Bet Polkans, prlaidis krastam savu urkas aeu skatienu, tlt novrss, gzeldamies pieskrja pie komisijas prieksdtja, nostdja viu pie balts sienas, iespieda roks grmatu un, paldzis nekustties, ilgi un vienmrgi grieza aparta rokturi. Pc tam vi aizveda nokaunjuos prieksdtju uz kua pakagalu un nofilmja uz saulrieta fona. Pabeidzis filmanu, Polkans ciengi iegja sav kajt un iesldzs. Atkal iegaudojs svilpe, un atkal saule nobijusies paslps aiz apvra. Iestjs otr nakts. Kuis bija gatavs aizbraukanai. Ostaps ar ausmm domja par nkams dienas rtu. Viam no kartona vajadzja izgriezt sjju, kas kaisa obligcijas. Sis mkslinieciskais prbaudjums lielajam kombinatoram nebija pa spkam. Ar burtiem Ostaps vl kaut k bija ticis gal, bet sjja mkslinieciskai izveidoanai vairs neatlika nekdu resursu. Ttad iegaumjiet, resntis brdinja, skot no Vasjukiem, ms rkojam vakara izlozes un bez transparenta nekdi nevaram iztikt. Ldzu, esiet bez rpm, Ostaps teica, vairk gan paaudamies nevis uz nkams dienas rtu, bet gan uz sdienas vakaru, transparents bs. Iestjs zvaigota, vjaina nakts. Izlozes irsta apdzvotji aizmiga. Izlozes komisijas lauvas gulja. Gulja personls daas jrii, grmatvedbas i, savstarpjo norinu daas trusi, skau ietrpa hinas un aki un manrakstanas biroja djias. Negulja tikai nestais pris. Lielais kombinators izgja no savas kajtes pc pusnakts. Viam sekoja uzticg Kisas klus na. Tie uzkpa augj klj un klustim tuvojas ar finiera plksnm apsegtajam krslam. Uzmangi nomis maskjumu, Ostaps nostatja krslu uz kjm un, sakodis zobus, ar plakanknaiblm atrdja apuvumu un iebza roku sdekl. Pa augjo klju plosjs vj. Debess viegltm irbja zvaigznes. Dzii zem kjm akstja melns dens. Krasti nebija redzami. Ipolitu Matvejeviu kratja drudzis. Iri Ostaps apslpt bals iesaucs. SVTA TVA FJODORA VSTULE , KURU VI RAKSTJIS BAKU, MBELTS ISTABS VRTBA, SAVAI SIEVAI APRIA PILSTA N.: Mana drg un sirdsmlot Katja! Ar katru stundu ms tuvojamies savai laimei. Es Tev rakstu no mbeltm istabm Vrtiba, pc tam kad esmu bijis pa vism savm daranm. Baku ir oti liela pilsta. eit, k ststa, iegstot petroleju, tikai uz turieni jbrauc ar elektrisko vilcienu, bet man nav naudas. Gleznaino pilstu apskalo Kaspijas jra. T patiem ir oti liela. Karstums te ir ausmgs. Uz vienas rokas nesu mteli, uz otras svrkus, un tomr karsti. Rokas st. Atkal un atkal najos ar tju. Bet naudas tikpat k nav. Tau t nav nekda nelaime, m Katerina Aleksan-drovna, drz mums naudas bs pulka. Pabrauksim pa pasauli, bet pc tam apmetsimies uz pastvgu dzvi Samar, savas fabricias tuvum, un dzersim augu liier-us. Bet nu pie lietas. Pc sava eogrfisk stvoka un iedzvotju skaita Baku stipri vien prspj Rostovu, Toties atpaliek no Har-kovas satiksmes zi. Cittautieu te milzums. Bet jo sevii daudz armu un persieu. eit, manu mumi, nav tlu ldz Turcijai. Es biju ar tirg un redzju daudz turku mantu un au. Gribju Tev nopirkt dvanu musulmau seeni , tikai nebija naudas. Un es nodomju, ka tad, kad bsim bagti (bet ldz tam palikuas daas dienas), vars nopirkt ar musulmau seeni. Ai, manu mumi, aizmirsu Tev uzrakstt par diviem briesmgiem atgadjumiem, kuri mani Baku piemeklja: 1) Kaspijas jr iekrita Tava bra maiznieka svrki, un 2) tirg man uzspva vienkuprainais kamielis. Abi ie notikumi mani rkrtgi prsteidza. Kpc valdba pieauj tdus izlcienus pret caurbraucjiem pasaieriem, vl jo vairk tpc, ka es kamieli nemaz neaiztiku, bet izrdju viam pat laipnbu pakutinju ar agariu nsi! Bet svrkus glbt metamies visi kop, tik tikko izvilkm, tau tie, izrdjs, bija galgi izmirkui petrolej. Es nu nezinu, ko lai saku Tavam brlim maizniekam. Tu, m, pagaidm turi mli aiz zobiem. Vai Jevstigejevs vl pusdieno? Prlasju vstuli un pamanju, ka par savm daranm nek neesmu paspjis paststt. Inenieris Brunss patiem strd Azerbaidnas naftas trest. Tikai Baku via pareiz nav. Vi aizbraucis atvainjum uz Batumi. Via imene pastvgi dzvo Batumi pilst. Es te aprunjos ar cilvkiem, un vii ststa, ka visas Brunsa mbeles patiem atrodoties Batumi. Vi tur dzvo vasarnc Zaaj Rag t saucas vasarncu vieta (ststa, t esot drga vieta). Ce no ejienes ldz Batumi maks piecpadsmit rubu ar kapeikm. Izsti pa telegrfu divdesmit uz ejieni; no Batumi par visu Tev telegrafu. Izplati pilst baumas, ka es vl aizvien atrodos Voroe pie slims tantias nves cism. Mgi Tavs vrs Fedja. Post scriptum.Kamr nesu vstuli uz pastkastti, man Vrtbas numuros nozagui Tava bra maiznieka mteli. Tda nelaime! Labi, ka tagad ir vasara! Tu brlim neko nesaki.XXXIII NODAAIZRAIDANA NO PARADZESKamr vieni romna varoi bija prliecinti, ka laiks nav zais, bet otri uzskatja, ka laiks negaida, laiks ritja uz prieku sav parastaj gait. Pc putekain Maskavas maija iestjs putekains jnijs. Apria pilst N. automobilis GOS nr. 1, kas bija salzis kd gramb, jau divas nedas stvja Staropanskas laukuma un biedra Gubernska vrd nosaukts ielas str, laiku pa laikam ietdams visu apkrtni kodgos dmos. No Stargorodas iepriekj apcietinjuma telpm pa vienam vien nca r apmulsuie sazvrestbas Zobens un parkls dalbnieki: vii bija devui parakstus, ka no pilstas nekur neizbrauks. Atraitne Gricacujeva (ugung sieviete dzejnieka sapnis) atgriezs sav prtikas preu bodt un tika sodta ar piecpadsmit rubiem par to, ka redzam viet nebija izlikusi ziepju, piparu, veas zilumu un dadu citu sku preu cenas sievietei ar plau sirdi da aizmrba piedodama! Ir! Ostaps atkrtoja lsto bals. Turiet! Ipolits Matvejevis sama trcoajs roks plakanu koka kastti, Ostaps tums turpinja rakties pa krsla iekm. Pazibja krasta bkas uguntia. Pri denim nostieps zeltains stabi un ska peldt aiz tvaikoa. Velns ar r, ko tas nozm?! Ostaps iesaucs. Vairk nek nav! - N-n-nevar bt, Ipolits Matvejevis noupstja. Nu, paraugiet js ar! Vorobjainovs, elpu aizturjis, nomets ceos un iebza roku ldz elkonim krsla sdekl. Starp pirkstiem vi sajuta atsperes pamatni. Vairk nek cieta nebija. No krsla plda riebga uzvandtu sausu puteku smaka. Nav? Ostaps jautja. Nav. Tad Ostaps pacla krslu un aizmeta tlu pr bortu. dens smagi noplunkja. Nakts drgnum drebdami, koncesionri aubu premti atgriezs sav kajt. T, Benders sacja. Kaut ko ms tomr esam atradui. Ipolits Matvejevis izvilka no kabatas kastti un uzmeta tai trulu skatienu. Dodiet, dodiet! Ko bolt acis! Kastti attaisja. Ts diben gulja nosbjusi zaa vara plksnte ar uzrakstu: AR O ATZVELTNES KRSLU meistars Gambss uzsk jaunu mbeu izlaidumu. 1805. g. Sankt-Pierburg. o uzrakstu Ostaps izlasja skai. Bet kur tad briljanti? Ipolits Matvejevis jautja. Js esat apbrnojami atjautgs, drgais tabureu mednieki. Briljantu, k redzat, nav. Vorobjainovs izskatjs nolojams. Mazliet ataugus sas kustjs, pensneja stikli bija aizmigloti. Liks, ka vi izmisum ar ausm, klap sev pa vaigiem. Tau liel kombinatora salt, nosvrt balss, k vienmr, iedarbojs maiski. Vorobjainovs nostiepa rokas gar apbrutajm biku vlm un apklusa. Klus, bda, klus, Kisa! Gan ms kdreiz gardi pasmiesimies par mugo astoto krslu, kur atradm o stulbo plksnti. Turieties! eit vl ir trs krsli devidesmit devias iespjas no simta! Nakt uz rkrtgi sargtint Ipolita Matvejevia vaiga uzmets vulkniska pte. Visas cieanas, visas neveiksmes, visas ar briljantu medbm saistts mokas tas viss, ita, bija sapldis aj pt un tagad lsmoja k perlamutrs, prgatavojies irsis un veas zilumi. Ko vai js to t prt? Ostaps jautja. Ipolits Matvejevis gara auguma, mazliet salcis k makeres kts konvulsvi nopts un devs pc krsm. Sks transparenta gatavoana. Koncesionri darbojs uz augj klja. Un sks tre kuoanas diena.T sks ar nelielu sadursmi starp ptju orestri un skau ietrpa meistariem par minjumu vietu. Pc brokastm uz kua pakagalu vienlaikus no abm pusm devs spkavri ar misia taurm un vrgie Esmarha kru bruinieki. Pirmais kua pakagal uz sola paguva apssties Galkins. Otr atskrja klarnete no ptju orestra. Vieta ir aizemta, Galkins sadzis sacja. Kas to aizmis? draudgi jautja klarnete. Es, Galkins. Un kas vl? Palkins, Malkins, Calkins un Zalkinds. Un Jolkina jums nav? T ir msu vieta. No abm pusm pienca palgspki. Trskrt apjozts ar misia pi, stvja helikons pati varenk mana orestr. pojs ausij ldzgais merags. Pilng kaujas gatavb stvja tromboni. Saule meta uz kaujas ieroiem tkstokrtgus atspulgus. Tetra skau ietrps izskatjs neizteiksmgs un niecgs. Tur zibja pudeu stikls, bli spdja klistra krzes, bet saksofons pam instrumenta riebga parodija, stas taures izdzimtenis bija nolojams un ldzinjs pptei. Klistra bataljons, iesaucs kag klarnete, pretend uz vietu! Js, Zalkinds atcirta, cenzdamies atrast visaizskaroko izteicienu, js mzikas konservatori! Netraucjiet, aujiet mums mint! Js tau neaujat mums! Ar jsu naktspodiem jo mazk mina, jo skaistk iznk. Bet ar jsu patvriem t k t ne velna neiznks, mini vai nemini! Nepankuas nekdu vienoanos, abas puses palika uz vietas un ietiepgi ska splt katra savu. Lejup pa upi plda skaas, kdas vartu rasties viengi tad, ja tramvajs lni brauktu pa stikla lauskm. Ptji splja Kksholmas leibgvardes pulka maru, bet skau ietrps neru deju Antilope pie Zambezi iztekas. Skandlu prtrauca izlozes komisijas prieksdtja personiska iejaukans. Vienpadsmitos lielais darbs bija pabeigts. Kpdamies atpaka, Ostaps un Vorobjainovs stiepa transparentu uz kapteia tiltiu. Viiem pa prieku, rokas pret zvaigznm pastiepis, skrja resntis saimniecbas przinis. Kopgiem spkiem transparentu piestiprinja pie margm. Tas k ekrns pacls virs pasaieru klja. Elektromehniis pusstundas laik pievilka transparenta aizmugurei vadus un iemontja taj trs lampias. Atlika tikai pagriezt sldzi. Priek pa labi jau mirgoja Vasjuku pilstas ugunis. Transparenta apgaismoanas svinbs saimniecbas przinis saaicinja visus kua iemtniekus. Ipolits Matvejevis un lielais kombinators vroja sapulcjuos no augas, stvdami pie vl neapgaismot brnuma katrs sav pus. Ikvienu notikumu uz kua peldo iestde oti ma pie sirds. Manraksttjas, kurjeri, atbildgie darbinieki, kolumbiei un kua komanda bija sapulcjuies uz pasaieru klja un stvja, galvas atgzui. Aiziet! resntis nokomandja. Transparents kuva gais. Ostaps paskatjs lejup uz pli. Sejas apspdja srta gaisma. Skattji ska smieties. Bet pc tam iestjs klusums. Un barga balss no apakas sauca: Kur saimniecbas przinis? Balss bija tik oti atbildga, ka saimniecbas przinis, pakpienus neskaitdams, mets lejup. Skatieties, balss sacja, papriecjieties par savu darbu! Tli padzs! Ostaps paukstja Ipolitam Matvejeviam. Un tiem uz augj klja k vanags uzvs resntis. Nu, kds ir transparenti? Ostaps nekaungi jautja. Vai ders? Savciet mantas! saimniecbas przinis iebvs, Kpc tda steiga? Sa-v-ciet mantas! r! Js nodos tiesai!, Msu prieknieks jokus netaisa!Trieciet viu rat! no apakas atskanja atbildg balss. N, vai jums tiem transparents nepatk? Vai tas patiesi nav labs? Spli turpint vairs nebija nekdas jgas. Skrjabins jau pietauvojs Vasjukos, un no kua varja redzt piesttn sadrzmjuos vasjukieu prsteigts sejas. Naudu dot kategoriski atteics. Mantu savkanai atvlja piecas mintes. Kazas kja! sacja Simbijevis-Sindijevis, kad kompanjoni bija izkpui piesttn. Labk btu uzticjui transparenta izgatavoanu man. Es to btu t iztaisjis, ka man neviens Meierholds netiktu ldzi. Piesttn koncesionri apstjs un paskatjs augup. Tumajs debess spdja transparents. M-j, Ostaps sacja, transparenti ir diezgan briesmgs. Nolojams izpildjums. Zmjums, ko ar asti btu uztriepis nepaklausgs mlis, saldzinjum ar Ostapa transparentu liktos liels mksliniecisks sasniegums. No sjja, kas kaisa obligcijas, Ostapa nertn roka bija izveidojusi kaut kdu kluci ar cukurgalvu gal un tievm rokm k pletnm. Koncesionriem aiz muguras palika spoi apgaismots kuis un mzika, bet priek uz augst krasta valdja apria pilstas pusnakts tumsa, rja sui un tlum dziedja ermoikas. Rezumju stvokli, Ostaps dzvespriecgi noteica. Pasvs: nav ne graa naudas, trs krsli aizpeld lejup pa upi, nav kur prnakot, un nav nevienas brnu komisijas kru nozmtes. Aktvs: cevedis pa Volgu, izdots tksto devii simti divdesmit sestaj gad (ncs aizemties mosj Simbijevia kajt). Sabalanst bilanci oti grti. Prnakot vajadzs piesttn. Koncesionri ierkojs uz piesttnes soliem. Draga petrolejas luktura gaism Ostaps ceved izlasja: Labaj augstaj krast atrodas Vasjuku pilsta. No ejienes izved kokmaterilus, sveus, lkus, mau; bet uz ejieni ved plaa patria priekmetus visam novadam, kas atrodas 50 kilometrus no dzelzcea. Pilsta 8000 iedzvotju, valsts kartona fabrika ar 320 strdniekiem, maza ugunlietuve, alus dartava un du fabrika. No mcbu iestdm ldzs visprizgltojom ir vl mesaimniecbas tehnikums. Stvoklis ir daudz nopietnks, nek es paredzju, Ostaps sacja. K izspiest no vasjukieiem naudu jaizsteidzas priek tai izlozes silei un jsatiekas ar kolumbieiem uz sauszemes, Staingrad. Ipolits Matvejevis saritinjs k vecs, izkmjis runcis pc sadursmes ar zaoksnju sncensi enerijas prpilnu jumtu, bniu un jumtlodziu valdnieku. Ostaps prtodams un kombindams staigja gar soliem. Ldz pulksten vieniem nakt bija izstrdts lielisks plns . Benders noliks blus kompanjonam un aizmiga.XXXIV NODAA STARPPLANTU AHA KONGRESSNo paa rta Vasjukos staigja kds gara auguma izkmjis vecs vrs ar zelta pensneju un siem, oti netriem, krsm notrieptiem zbakiem kjs. Vi lipinja pie sienm ar roku raksttas afias: /927. g. 22. jnij kluba Kartonnieks telps notiks lekcija par tematu AUGLG ATKLTNES IDEJA un lielmeistara (veckais meistars) O. Bendera AHA SIMULTNSPELE pie 160 galdiiem. Visiem jierodas ar saviem galdiiem. Sples maksa 50 kap.Ieejas maksa 20 kap. Skums preczi plkst. 6 vakar. Administrcija: K. Mihelsons. Pats lielmeistars ar nezaudja laiku. Nonomjis klubu par trim rubiem, vi mets uz aha sekciju, kas nezin kpc atrads zirgaudztavu prvaldes gaiten. aha sekcij sdja vienacains cilvks un lasja Splhgena romnu Panteejeva izdevum. Lielmeistars O. Benders! Ostaps pavstja, apszdamies uz galda. Rkoju pie jums simultnspli. Vasjuku ahista vieng acs ieplets ldz dabas dotai pdjai robeai. Vienu mirklti, biedri lielmeistari vienacis iekliedzs. Piesdiet, ldzu! Es tlt bu atpaka. Un vienacis aizskrja. Ostaps apskatja aha sekcijas telpas. Pie sienm karjs sacku zirgu fotouzmumi, bet uz galda gulja noputjusi kantorgrmata ar uzrakstu Vasjuku aha sekcijas sasniegumi 1925. gad. Vienacis atgriezs kop ar veselu duci dada vecuma pilsou. Vii visi pc krtas nca klt iepazties, nosauca savus uzvrdus un godbijgi paspieda lielmeistaram roku. Caurbraucot uz Kazau, Ostaps runja aprautiem teikumiem, j, j, simultnsple notiks ovakar, atnciet. Bet tagad, piedodiet, neesmu form: jtos noguris pc Karlsbdes turnra. Vasjukieu ahisti uzklausja Ostapu ar stenu dlu mlestbu. Ostaps bija iededzies. Vi sajuta jaunu spku un aha ideju piepldumu. Js pat neticsiet, vi teica, cik tlu aizgjusi aha doma. Zint, Laskers ries pie gaum banliem pamieniem ar viu nav iespjams splt. Vi apkvpina savus pretiniekus ar cigru dmiem. Un tm sm tos ltkos, lai dmi btu riebgki. Saha pasaule ir uztraukusies. Lielmeistars prgja uz vietjm tmm: Kpc provinc nemaz nav domas asuma? Piemram, jsu aha sekcija. T via ar saucas: aha sekcija. Garlaicgi, meitenes! Kpc js, nu patiem, nevartu to nosaukt kaut k izteiksmgk, k kljas stiem ahistiem? Tas iesaisttu sekcij plaas arodbiedrbas biedru masas. Btu nosaukui savu sekciju, piemram, etru zirgu aha klubs vai Sarkan galotne, vai Kvalittes zaudana, iegstot tempu. Tas btu lieliski! Skangi! Ideja guva pankumus. Patiem, vasjukiei sacja, kpc ms savu sekciju nevartu prdvt par etru zirgu klubu? T k bija ieradies viss aha sekcijas birojs, Ostaps, pats uzemdamies goda prieksdtja pienkumus, noorganizja su sdi, kur sekciju vienbalsgi prdvja par etru zirgu aha klubu. Lielmeistars parocgi, izmantodams uz Skrjabina gto pieredzi, no kartona loksnes izgatavoja izkrtni ar etriem zirgiem un atbilstou uzrakstu. is svargais paskums solja aha domas uzplaukumu Vasjukos. ahs! Ostaps sacja. Vai js zint, kas ir ahs? Tas virza uz prieku ne tikai kultru, bet ar ekonomiku! Vai js zint, ka jsu etru zirgu aha klubs, pareizi organizjot darbu, spj pilngi prveidot Vasjuku pilstu? Kop vakardienas Ostaps vl nek nebija dis. Tpc via dairunba bija neparasta. J! vi kliedza. ahs valsti padara bagtku! Ja js piekritsiet manam projektam, tad no pilstas uz piesttni js iesiet pa marmora kpnm! Vasjuki ks desmit guberu centrs! Vai js agrk bijt kaut ko dzirdjui par Zemmeringas pilstu? Nek! Bet tagad pilstele kuvusi bagta un slavena tikai tpc, ka tur tika noorganizts starptautiskais turnrs. Tpc es saku: Vasjukos vajag noorganizt starptautisku aha turnru. Bet k? visi reiz iesaucs. Tas ir pavisam reli, lielmeistars atbildja, mani personiskie sakari un jsu padarbba lk, viss nepiecieamais Vasjuku starptautisk turnra organizanai, un ar to ar pietiek. Padomjiet tikai, cik skaisti tas skans: 1927. gada starptautiskais turnrs Vasjukos! Hos Raula Kapablankas, Emanula Laskera, Aehina, Nimcovia, Ret, Rubinteina, Maroci, Taraa,Vidmara un doktora Grigorjeva ieraans nodrointa. Bez tam nodrointa ar mana piedalans! Bet nauda! vasjukiei iekunkstjs. Viiem visiem tau jmaks nauda! Daudzi tkstoi! Kur lai to em? Par visu gds varenais orkns, O. Benders sacja, naudu dos ieejas maksa. Kas pie mums makss tik traku naudu? Vasjukiei Kur nu vasjukiei! Vasjukiei naudu nemakss. Vii tikai to saems! Tas viss ir rkrtgi vienkri. Uz turnru, kur piedalsies tdi pasaulslaveni meistari, tau sabrauks aha cientji no visas pasaules. Simtiem tkstou cilvku, bagti cilvki, drzsies urp uz Vasjukiem. Pirmkrt, dens transportam prvadt tdu pasaieru daudzumu nebs pa spkam. Ttad SCTK uzbvs dzelzcea maistrli MaskavaVasjuki. Tas ir pirmkrt. Otrkrt, viesncas un debesskrpji viesu uzemanai. Trekrt, strauj lauksaimniecbas uzplaukums tksto kilometru rdius: viesus vajadzs apgdt ar saknm, augiem, kaviru, okoldes konfektm. Tad vl pils, kur notiks turnrs, tas ceturtkrt. Piektkrt, garu celana viesu autotransportam. Lai visai pasaulei prraidtu sensacionlos turnra rezulttus, vajadzs uzbvt superjaudgu radiostaciju. Tas ir sestkrt. Tagad vl par dzelzcea maistrli MaskavaVasjuki. Neapaubmi tai nebs tik lielas caurlaides spjas, lai atvestu uz Vasjukiem visus gribtjus. Ttad vajadzga lidosta Lielie Vasjuki, regulra pasta lidmanu un diriabu satiksme ar vism pasaules malm, ar Losandelosu un Melburnu. Vasjuku pilstas aha amatieriem pavrs ilbinoas perspektvas. Istaba paplets platka. Zirgaudztju pils satrunjus sienas sabruka, un to viet pret zilajm debesm pacls aha jaunrades pils trsdesmit trs stvi vienos stiklos. Katr zl, katr istab un pat liftos, kas ldzgi atspolm audjs augup un lejup, sdja doms nogrimui cilvki un splja ahu pie galdiiem ar ma-lahta inkrustciju. Marmora kpnes veda lej ldz paai zilajai Volgai. Up bija noenkurojuies okena tvaikoi. Funikuleros uz pilstu brauca aug rzemnieki uzblduiem mjiem, aha ldijas, indieu aizsardzbas cientji no Austrlijas, indusi ar baltiem turbniem, spnieu partijas piekritji, vciei, frani, jaunzlandiei, Amazones baseina apdzvotji un vasjukieu skaui maskaviei, eingradiei, kijeviei, sibriei un odesiei. Automobii k uz konveijera sldja starp marmora hoteiem. Pki viss apstjies. No grezns viesncas Brvbandinieks iznca pasaules empions Hos Rauls Kapablanka-i-Graupra. Viu ielenca dmas. Milicis, trpies specil ahistu form (rtainas galif, uz zmot-nm laidi), laipni smaiddams, militri sveicinja. Pie empiona ciengi piegja vienacainais vasjukieu etru zirgu kluba prieksdtjs. Divu aha zvaigu prrunas, kas risinjs angu valod, prtrauca doktora Grigorjeva un nkam pasaules empiona Aehina ieraans ar lidmanu. Apsveikuma kliedzieni satricinja visu pilstu. Hos Rauls Kapablanka-i-Graupra savilka skbu mi. Pc vienaa mjiena pie aeroplna piesldja marmora kpnes. Doktors Grigorjevs noskrja pa tm lej, sveicinot vcindams savu jauno platmali un tli uz vietas komentdams iespjamo Kapablankas kdu gaidmaj c ar Aehinu. Pki pie apvra pardjs melns punkts. Tas tri tuvojs un auga arvien lielks, prvrzdamies par lielu smaragda krsas izpletni. K liels rutks pie izpleta ria karjs cilvks ar koferti. Tas ir vi! Vienacis sauca. Ur! Ur! Ur! Es pazstu lielo ahistu-filozofu doktoru Laskeru. Tikai vi viens pats vis plaaj pasaul valk tdas zaas zetes. Hos Rauls Kapablanka i Graupra atkal saviebs. Laskeram veikli piestma marmora kpnes, un iprais eksempions, nopzdams no kreiss piedurknes puteklti, kas tur bija pieries lidojuma laik virs Silzijas, iekrita vienaa apkampienos. Vienacis apma Laskeru ap vidu, aizveda pie empiona un sacja: Salgstiet mieru! Ldzu js vasjukieu plao masu vrd! Salgstiet mieru! Hos Rauls skai nopts un, kratdams vec veterna roku, sacja: Es vienmr esmu izjutis dziu cieu pret jsu ideju spnieu partij prvietot laidni no b5uz c4. Ur! vienacis iebvs. Vienkri un prliecinoi, empiona stil! Un viss neprredzamais plis viam pievienojs: Ur! Vivat! Banzai! Vienkri un prliecinoi, empiona stil!!! Viss divpadsmit Vasjuku stacijs piestja trvilcieni un izsdinja, arvien jaunus un jaunus aha cientju barus. Debesis jau kvloja reklmu uguns, kad pilstas iels izveda baltu vi. T bija vieng ve, kas vl bija saglabjusies pc vasjukieu transporta mehanizcijas. Ar pau lmumu t tika prdvta par zirgu, kaut gan visu mu bija skaitjusies ve. aha cientji to sveicinja, vicindami palmu zarus un aha dus. Neraizjieties, Ostaps sacja, mans projekts jsu pilstai garant nedzirdtu raoanas spku uzplaukumu. Iedomjieties tikai, kas notiks, kad turnrs beigsies un visi viesi aizbrauks! Maskavas iedzvotji, dzvoku krzes nomkti, lauzsies urp uz jsu brnigo pilstu. Vasjuki automtiski ks par galvaspilstu. Uz ejieni prcelsies valdba. Vasjukus prdvs par maskavu, Maskavu par Vecajiem Vasjukiem. eingradiei un harkoviei griezs zobus, bet nek nevars padart.-maskava ks par elegantko Eiropas centru un drz vien ar par visas pasaules centru. Visas pasaules!!! apdullintie vasjukiei iekunkstjs. J! Un vlk pat par Visuma centru. Saha doma, kas apria pilstu prvrtusi par visas zemeslodes galvaspilstu, pati prveidosies pielietojam zintn un izgudros starpplantu satiksmes ldzekus. No Vasjukiem tiks raidti signli uz Marsu, Jupiteru un Neptnu. Satiksme ar Veneru ks tikpat viegla k brauciens no Ri-binskas ldz Jaroslavai. Un tad t vien skaties varbt pc gadiem astoiem Vasjukos notiks Visuma vstur pirmais starpplantu aha kongress! Ostaps noslaucja savu clo pieri. Viam tik oti gribjs st, ka vi labprt btu notiesjis ceptu aha zirgu. J-, vienacis novilka, prlaizdams putekainajm telpm neprtgu skatienu. Bet k tad lai praktiski to visu izdara, t sakot, uz ko lai balstmies? Kltesoie sasprindzinti raudzjs lielmeistar. Atkrtoju, ka praktiski viss atkargs tikai no jsu rosbas. Visu organizatorisko darbu, atkrtoju, uzemos es pats. Materilu izdevumu absolti nekdu, ja neskaita naudu telegrammu nostanai. Vienacis piebikstja saviem casbiedriem. Nu, vi jautja, ko js par to teiksiet? Nokrtosim! Nokrtosim! vasjukiei klaigja, Cik tad steni vajag naudas.., tm.., telegrammm? Smieklga sumrna, Ostaps sacja, simt rubu, Msu kas ir tikai divdesmit viens rublis sepadsmit kapeikas. Ms, protams, zinm, tas ir daudz par maz. Tau lielmeistars, izrdjs, bija piekpgs organizators. Labi, vi sacja, dodiet urp savus divdesmit rubus. Bet vai pietiks? vienacis jautja. Pirmajm telegrammm pietiks. Bet pc tam ienks ziedojumi un naudu nebs kur likt. Paslpis naudu zao ceojuma svrku kabat, lielmeistars atgdinja kltesoajiem par savu lekciju un simultnspli pie simt sedesmit galdiiem, laipni atvadjs ldz vakaram un devs uz Kartonnieka klubu, lai satiktu Ipolitu Matvejeviu. Es mirstu bad, Vorobjainovs sacja rksto bals. Vi jau sdja pie kases lodzia, bet vl nebija iekasjis nevienas kapeikas un nevarja nopirkt pat mrciu maizes. Viam priek atrads za stiepu grozi, kur ielikt iekasto naudu. Tdos grozios vidji turgs mjs liek naus un dakias. Klausieties, Vorobjainov, Ostaps uzsauca, prtrauciet uz kdu pusotru stundu kases opercijas! Iesim uz tautas dncu pusdienot. Pa ceam apststu, kda situcija. Starp citu, jums vajag noskties un sakrtoties. Js izskatties pc gatav plukatas. Lielmeistaram nedrkst bttdi aubgi pazias. Neesmu prdevis vl nevienu bieti, Ipolits Matvejevis pavstja. Nav liela bda. Uz vakara pusi sanks. Pilsta man jau ziedoja divdesmit rubu starptautisk aha turnra organizanai. Tad kam mums vajadzga simultnsple? administrators ukstja. Ms tau var piekaut. Bet ar divdesmit rubiem tlt varam kpt ku tikko no augteces piencis Krlis Lbknehts , miergi braukt ldz Staingradai un tur sagaidt tetri. Varbt tur izdosies uzrst krslus. Tad ms bsim bagti un mums pieders viss, Tuk d nedrkst runt tdas mubas. Tas negatvi ietekm smadzenes. Par divdesmit rubiem varbt ar aizbrauksim ldz Staingradai Bet kur tad nauda iztikai? Vitamnus, drgais biedri muiniecbas priekniek, par velti nevienam nedod. Toties no ekspansvajiem vasjukieiem par lekciju un spli vars noplst savus trsdesmit rubus. Piekaus! Vorobjainovs sargtints noteica. Protams, risks ir. Var ielauzt ribas. Starp citu, man ir ideja, k pasargt vismaz js. Bet par to vlk. Pagaidm iesim nomint vietjos dienus. Ap pulksten seiem vakar, labi padis, noskuvies un ar odekolonu iesmarojies, lielmeistars iegja Kartonnieka kluba kas. Labi padis un noskuvies, Vorobjainovs ipergi tirgojs ar bietm. Nu, k ir? lielmeistars klusi pajautja. Ieejas bietes trsdesmit un spltju divdesmit, administrators atbildja. Sepadsmit rubu. Maz, maz! Ko nu, Bender, skatieties, kda rinda! Kviens neizbgams! Par to nedomjiet! Raudsiet, kad sits, bet pagaidm netjieties! Mcieties tirgoties! Pc stundas kas bija trsdesmit pieci rubi. Publika zl nervozja. Taisiet ciet lodziu! Dodiet naudu! Ostaps sacja. Tagad t. Te jums bs pieci rubi, ejiet uz piesttni, nolgstiet laivu uz pris stundm un gaidiet mani krastmal lejpus noliktavas. Ms abi dosimies vakara izbraukum. Par mani nebdjiet. Es odien esmu form. Lielmeistars iegja zl. Vi juts mundrs un droi zinja, ka ar pirmo gjienu e2e4 viam nedraud nekdi sarejumi. Prjie gjieni, tiesa kas tiesa, tins pilng migl, bet tas lielo kombinatoru nepavisam neuztrauca. Vi bija sagatavojis pilngi negaidtu variantu pat visbezcergks partijas glbanai. Lielmeistaru sagaidja ar aplausiem. Kluba neliel zle bija izdaiota ar daudzkrsainiem karodziiem. Pirms nedas eit bija noticis Slcju glbanas biedrbas vakars, par to liecinja ar lozungs pie sienas: PALDZBA SLCJIEM IR PAU SLCJU ROKAS. Ostaps paklanjs, pastiepa rokas, it k atraiddams nepelntos aplausus, un uzkpa estrd. Biedri! vi skang bals sacja. Mani aha biedri un draugi, odien es jums nolasu lekciju par tematu, par kuru pirms nedas tiku lasjis iijnovgorod un, varu jums atzties, ar glui labiem pankumiem. Manas lekcijas priekmets Auglg atkltnes ideja. Kas, biedri, ir atkltne, un ko nozm, biedri, ideja? Atkltne, biedri, ir quasi unaphantasia. Bet ko, biedri, nozm ideja? Ideja, biedri, ir loisk aha form ietrpta cilvka doma. Pat ar niecgiem spkiem var priet uzbrukum. Viss atkargs no katra indivda spjm. Piemram, tas gaimatis treaj rind. Pieemsim, ka vi spl labi Gaimatis treaj rind pietvka. Bet, lk, tas tummatis, pieemsim, spl sliktk. Visi pagriezs un apskatja ar tummati. Ko ms redzam, biedri? Ms redzam, ka gaimatis spl labi, bet tummatis spl slikti. Un nekdas lekcijas nesps grozt spku samru, ja katrs indivds pastvgi netrensies dambr tas ir, es gribju sact aha spl.. Bet tagad, biedri, es jums paststu daus pamcous gadjumus no msu cienjamo hipermodernistu Kapablankas, Laskera un doktora Grigorjeva pieredzes. Ostaps paststja auditorijai daas aizvsturiskas anekdotes, kuras vl brnb bija smlis noZil urnla, un ar to nobeidza intermdiju. Par lekcijas sumu visi bija mazliet prsteigti. Bet viends nenovrsa savu viengo aci no lielmeistara apaviem. Tau simultnsples seanss aizkavja vienacain ahista augos aizdomas. Kop ar citiem ahistiem vi novietoja ahgaldius pakavveid. Splt ar lielmeistaru nosds trsdesmit aha amatieru. Daudzi no viiem bija galgi apmulsui un nemitgi skatjs aha mcbu grmats, atsvaidzindami atmi saretus variantus, ar kuru paldzbu cerja padoties lielmeistaram kaut vai tikai pc divdesmit otr gjiena. Ostaps prlaida skatienu melno rindm, kas viu ielenca no vism pusm, paskatjs uz aizvrtajm durvm un tad drosmgi rs pie darba. Vi piegja pie vienaa, kas sdja pie pirm galdia, un prvietoja karaa bandinieku no laucia e2 uz lauciu e4. Vienacis tlt ar rokm sara ausis un ska saspringti domt. Amatieru rindm prskrja alkoa: Lielmeistars splja e2e4. Ostaps nelutinja savus pretiniekus ar atkltu dadbu. Ar uz prjiem divdesmit deviiem galdiiem vi veica to pau operciju prvilka karaa bandinieku no e2 uz e4. Amatieri cits pc cita grda pirkstus matos un iegrima drudainos mekljumos. Nespljoie uzmangi vroja lielmeistaru. Pilstas viengais fotoamatiris uzrps uz krsla un jau gatavojs aizdedzint magniju, tau Ostaps ska dusmgi vicint rokas un, prtraucis savu gaitu gar galdiiem, skai uzkliedza: Aizvciet fotogrfu! Vi trauc manu aha domu! Kda velna pc atstt savu fotogrfiju ai nolojam pilstel? Man nepatk ielaisties darans ar miliciju, vi pie sevis nodomja. Amatieru sautuma piln kana piespieda fotogrfu atteikties no sava nodoma. Sautums bija tik liels, ka fotogrfu pat izmeta no telpm. Pc tre gjiena noskaidrojs, ka lielmeistars spl astopadsmit spnieu partijas. Prjs divpadsmit melnie pielietoja kaut ar novecojuo, toties diezgan droo Filidora aizsardzbu. Ja Ostaps zintu, ka vi spl tik saretas partijas un saduras ar tik prbaudtu aizsardzbu, vi oti brntos. Patiesib lielais kombinators ahu splja otrreiz m. Skum amatierus un vispirms, protams, vienaci sagrba ausmas. Nebija aubu, ka lielmeistars rkojas viltgi. Ar neparastu vieglumu, katr zi klusb irgdamies par atpalikuajiem Vasjuku pilstas amatieriem, lielmeistars pa labi un pa kreisi upurja bandiniekus, smags un viegls figras. Lekcijas laik noengtajam tummatim vi upurja pat dmu. Tummati prma ausmas, vi jau gribja padoties un tikai ar milzgu gribasspku piespieds spli turpint. Prkons no skaidrm debesm atskanja pc piecm mintm. Mats! noupstja ldz nvei prbijies tummatis. Biedri lielmeistar, jums ir mats. Ostaps izanalizja stvokli, apkaunojoi nosauca dmu par karalieni un prsplti augst stil apsveica tummati ar uzvaru. Amatieru rindas pralca dobja murdoa. Laiks mukt, Ostaps nodomja, miergi staigdams starp galdiiem un nevrgi prbddams figras. Js nepareizi nolikt zirgu, biedri lielmeistar, vienacis ligi ieteics. Zirgs t neiet. Prdon, prdon, atvainojos, lielmeistars atbildja, pc lekcijas es jtos mazliet noguris. Nkamajs desmit mints lielmeistars zaudja vl desmit partijas. Kartonnieka kluba telps atskanja izbrna pilni saucieni. Brieda konflikts. Ostaps zaudja piecpadsmit partijas pc krtas un drz pc tam vl trs. Palika tikai vienacis. Partijas skum vi aiz bailm bija pievis daudz kdu un tagad ar lielm grtbm tuvojs uzvarai. Ostaps, kltesoajiem nemanot, nozaga no galdia melno torni un paslpa kabat. Plis ciei iesldza spltjus. Nupat vl ai viet stvja mans tornis, paskatjies apkrt, iekliedzs vienacis, bet tagad t vairs nav! Ja nav, tad nav ar bijis! Ostaps parupji atbildja. K tad nebija? Es skaidri atceros! Protams, nebija! Kur tad tas varja palikt? Js to nositt? Nositu. Kad? Kur gjien? Ko js man jaucat galvu ar savu torni? Ja padodaties, tad t ar sakiet! Piedodiet, biedri, man visi gjieni pierakstti! Kantoris raksta, Ostaps atteica. Tas ir necieami! vienacis iebvs. Atdodiet manu torni! Padodieties, padodieties, kas tie tdi par pekstiiem! Atdodiet torni! Taj pa brd lielmeistars, sapratis, ka vilcinans ir tikpat k panvba, sagrba sauj daas figras un meta ar tm vienacainajam pretiniekam pa galvu. Biedri! vienacis iespiedzs. Paskatieties! Amatieri sit! Vasjuku ahisti apstulba. Nezauddams drgo laiku, Ostaps drza ar aha galdiu pa lampu un, tums belzdams gan pa okiem, gan pa pierm, izskrja uz ielas. Vasjuku amatieri, cits citu grstdami, mets Ostapam paka. Spdja mness. Ostaps traucs pa sidrabaino ielu viegli k eelis, atgrzdamies no grcgs zemes. T k Vasjuku pilsta netika prvrsta par Visuma centru, skriet vajadzja nevis starp pilm, bet gan starp bau namiiem ar rsliem. Viam dzins paka aha amatieri. Turiet lielmeistaru! vienacis rca. Bldis! prjie piebalsoja. Jefii! lielmeistars atcirta un ska skriet vl trk. Palg! bva aizvainotie ahisti. Ostaps drzs lej pa kpnm, kas veda uz piesttni. Viam bija jnoskrien etrsimt pakpienu. Sestaj kpu laukumi viu jau gaidja divi amatieri, kas bija atskrjui urp taisni pa nogzes taciu. Ostaps atskatjs. No augas k suu bars gzs lej satracinto Filidora aizsardzbas cientju cieais pulks. Atkpans nebija iespjama. Tpc Ostaps skrja uz prieku. Es js miltos samalu, stani tdi! vi uzbva drosirdgajiem izlkiem, mezdamies lejup no piekt laukumia. Prbiedtie drosminieki iebrcs, prvls pri margm un noripoja pauguru un nogu tums. Ce bija brvs. Turiet lielmeistaru! atskanja no augas. Vajtji skrja, klaudzindami koka kpnes, it k pa tm ripotu egu bumbas. Izskrjis krast, Ostaps nogriezs pa labi, acm mekldams laivu ar viam uzticgo administratoru. Ipolits Matvejevis idilliski sdja laivi. Ostaps atkrita uz sola un ms eneriski irties prom no krasta. Pc brtia uz laivu ska lidot akmei. Viens no tiem ra Ipolitu Matvejeviu. Virs ptes viam izauga tumi zils puns. Ipolits Matvejevis ierva galvu plecos un ska ukstt. Esat gan js lupata! Man gandrz vai galvu norva, bet es nesaku nek: esmu mundrs un priecgs. Un, ja vl emam vr piecdesmit rubu tras peas, tad par vienu ragu jsu pier tas ir diezgan piekljgs honorrs. Pa to laiku vajtji, kas tikai tagad bija aptvrui, ka plns par Vasjuku prvranu maskav ir sabrucis un ka lielmeistars aizved no pilstas piecdesmit sri pelntus vasjukieu rubus, sakpa liel laiv un klaigdami izairja upes vid. Laiv bija sablvjuies ap trsdesmit cilvku. Visiem gribjs paiem piedalties lielmeistara sodan. Ekspedciju vadja vienacis. Via vieng acs nakts tums spdja k bka. Turiet lielmeistaru! prpildtaj laiv auroja. Pilnu gaitu, Kisa! Ostaps sacja, Ja vii ms panks, negarantju, ka jsu pensnejspaliks vesels. Abas laivas peldja lejup pa straumi. Attlums starp tm kuva aizvien mazks. Ostaps bija galgi nomocjies. Nekur neizmuksiet, neliei! kliedza no liels laivas. Ostaps neatbildja nebija laika. Airi rvs r no dens. dens straumm cs no trakojoo airu apakas un lija laiv. Piespied! Ostaps ukstus pats sevi skubinja. Ipolits Matvejevis pljs, cik spja. Liel laiva triumfja. Ts augstais korpuss no kreiss puses jau apdzina koncesionru laiviu, lai piespiestu lielmeistaru pie krasta. Koncesionrus gaidja bdgs liktenis. Prieks lielaj laiv bija tik neapvaldts, ka visi ahisti prgja pie lab borta, lai brd, kad laiviu panks, ar jo lielku spka prsvaru mestos virs aundarim lielmeistaram. Sargjiet pensneju, Kisa! Ostaps izmisis uzkliedza un nometa airus. Tagad sksies! Kungi! pki gaia balsti iesaucs Ipolits Matvejevis. Vai patiem js gribat ms piekaut? Un k vl! nodrdinja vasjukieu amatieri, grasdamies lkt laiv. Bet ai mirkl notika visas pasaules godgajiem ahistiem rkrtgi nepatkams atgadjums. Laiva pki sasvrs uz sniem un ar labo bortu iesmla deni. Uzmangk! vienacainais kapteinis iespiedzs. Tau bija jau par vlu. Pie vasjukieu drednauta lab borta bija sadrzmjuies prk daudz amatieru. Mainjusi smaguma centru, laiva bez jebkdas svrstans apgzs pilng saska ar fizikas likumiem. Upes mieru iztraucja kopgs brciens. A! atskanja gari stieptas ahistu vaimanas. den epurojs veseli trsdesmit amatieri. Vii tri iznira virs dens un cits pc cita rs pie apgzts laivas. Pdjais piepeldja vienacis. Jefii! Ostaps sajsmints iesaucs. Ko tad js nesitat savu lielmeistaru? Ja nemaldos, js gribjt mani piekaut? Ostaps apmeta loku ap katastrof cietuajiem. Js tau saprotat, Vasjuku indivdi, ka es vartu js pa vienam vien noslcint, tomr es jums dvju dzvbu. Dzvojiet, pilsoi! Tikai, dieva d, nespljiet ahu! Js tau glui vienkri neprotat splt! Ak js, jefii, jefii!,.. Brauksim tlk, Ipolit Matvejevi. Ardievu, vien-acainie amatieri! Baidos, ka Vasjuki tomr neks par Visuma centru. Es nedomju, ka aha meistari gribs braukt pie tdiem muiem k js, pat ja es viiem to lgtu. Ardievu, aso aha prdzvojumu cientji! Lai dzvo etru zirgu klubs!XXXV NODAA U. C.Rts koncesionariem pienca Ceboksaru pievrt. Ostaps snauda pie stres. Ipolits Matvejevis miegaini plunkinja airus den. Nakts dzestrum abus kratja drebui. Austrumos plauka srti pumpuri. Ipolita Matvejevia pensnejs kvloja aizvien spok, T ovlie stikli zaigoja. Stiklos prmaius atspoguojs abi krasti. Kreis krasta semafors izliecs bikonkva stikl. Ceboksaru zilie kupoli peldja k kui. Drzs austrumos auga lielks un lielks. Ziedpumpuri prvrts par vulkniem, kas izvirda vislabko konditorejas krsu lavu. Putnii kreisaj krast sacla varenu jampadraci. Pensneja zelta kniebis uzzibsnja un apilbinja lielmeistaram acis. Bija uzlkusi saule. Ostaps atvra acis un izstaipjs, laiva sasvrs uz sniem, kauli nokrakja. Labrt, Kisa! vi vdamies sacja. Nku es ar rta gaismu vstt tev, ka saule staro un ar savu kvlo kaismu lej t zeltu koku zaros Piesttne, Ipolits Matvejevis pazioja. Ostaps izvilka cevedi un ska ptt. Pc visa sprieot, tie ir eboksari. T, t Vram jsu uzmanbu uz eboksariem,kas atrodas oti skaist viet Kisa, vai t patiem ir? Pareiz Ceboksaros ir 7702 iedzvotji. Kisa! Prtrauksim briljantu medbas un palielinsim Ceboksaru iedzvotju skaitu ldz septii tkstoi septii simti etriem cilvkiem. Ko? Tas btu oti efektgi Atvrsim sikpreu bodi, un t mums droi garants maizes riecienu Nu labi, skatsimies tlk. . 1555. gad dibintaj pilst saglabjus daas visai interesantas bazncas. Ldzs Cuvaijas republikas administratvajm iestdm eit atrodas strdnieku fakultte, partijas skola, pedagoiskais tehnikums, divas otrs pakpes skolas, muzejs, zintnisk biedrba un bibliotka. Ceboksaru kuu piesttn un tirg js sastapsiet uvaus un ere-misus, kuri izceas ar savu izskatu Bet, iekams draugi sasniedza piesttni, kur varja sastapt uvaus un eremisus, viu uzmanbu saistja kds priekmets, kas peldja pa straumi laivai pa prieku. Krsls! Ostaps iesaucs. Administrator! Msu krsls peld! Kompanjoni piebrauca pie krsla. Tas pojs, griezs ri, iegrima den, atkal iznira, pelddams prom no koncesionru laivas. dens skalojs iek krsla uzrstaj vder. Tas bija tas pats krsls, kuru vii uzrda, braukdami ar Skrjabinu; tagad tas lni peldja uz Kaspijas jru. Lieliski, draudzii Ostaps iesaucs, Sen neesam tikuies! Zint, Vorobjinov, man is krsls atgdina msu dzvi. Ms ar peldam pa straumi. Ms slcina, ms atkal uzpeldam, kaut gan nevienu ar to, liekas, neiepriecinm. Neviens ms neml, ja neem vr kriminlizmekltjus, kuri galu gal ar ms neml. Nevienam gar mums nav nekdas daas. Ja vakar aha amatieriem btu izdevies ms noslcint, no mums pri paliktu tikai lu apskates protokols : Abi li gu ar kjm pret dienvidaustrumiem, bet ar galvm pret ziemerietumiem, Uz ermea plstas brces, kas acmredzot radtas ar kdu trulu priekmetu. Amatieri droi vien ms btu situi ar aha diem. Nav vrdam Vietas, diezgan truli priekmeti .., Pirmais gadus piecdesmit piecus veca vriea lis rbts saplsuos listrna svrkos, vecs bikss un vecos zbakos. Svrku kabat atrasta apliecba uz pils. Konrda Karlovia Mihelsona vrda -,, Redzat, Kisa, ko par jums raksttu. Bet ko raksttu par jums? Vorobjainovs dusmgi noprasja. O! Par mani raksttu kaut ko pavisam citu. Par mani raksttu t: Otrais ir divdesmit septius gadus veca vriea lis. is vrietis ir mljis un cietis. Vi mljis naudu un cietis no ts trkuma. Via galva ar augsto pieri, ko apem zilganmelnas cirtas, pavrsta pret sauli. Via graciozs kjas ar etrdesmit otr numura kurpm pagrieztas pret ziemeblzmu. ermenis ietrpts trs, balts drns, uz krtm ar perlamutru inkrustta zelta arfa un romances notis: Jel paliec sveiks, mans Jaunais ciems. Nelaiis jauneklis nodarbojies ar ornamentu iededzinanu koka priekmetos, kas redzams pc svrku kabat atrasts apliecbas, kuru izsniedzis mjamatniecbas artelis Pegazs un Parnss 23./VIII 24, g ., nr. 86/1562. Un mani, Kisa, apglabtu lepni, ar orestri, ar runm, un pieminekl iekaltu: Seit atdusas ievrojams siltumtehniis un izncintjs Ostaps Suleimns Berta Marija Ben-der-bejs, kura tvs bija Turcijas pavalstnieks un nomira, neatstjis savam dlam Ostapam Suleimnam ne vismazko mantojumu. Nelaia mte bija grfiene un savus ienkumus neieguva ar darbu. di trzdami, koncesionri piestja Ceboksau krast. Vakar, palielinjui savu kapitlu par pieciem rubiem, prdodot vasjukieu laivu, draugi iesds motorku Urickis un brauca uz Stamgradu, aprinjui, ka ce aizsteigsies priek lnajam laimestu kuim un sastaps kolumbieu trupu Staingrad. Skrjabins ienca Staingrad jlija skum. Draugi to sagaidja, slpdamies aiz piesttn sakrautajm kastm. Pirms kua izkrauanas notika izloze. Izlozja prvus laimestus. Krslus ncs gaidt kdas etras stundas. Vispirms no kua kpa lej kolumbiei un izlozes darbinieki. To vid izcls smaido Persicka seja. Sddami slptuv, koncesionri dzirdja via saucienus: J! Tlt brauku uz Maskavu! Telegrammu jau nostju! Vai zint, kdu? Gavilju kop ar jums. Lai atmin, ja var!Persickis norja automobili, iepriek to no vism pusm apskatjis un aptaustjis radiatoru, un aizbrauca, nezin kpc ur! saucienu pavadts. Pc tam kad no kua bija izcelta hidraulisk prese, ska nest r kolumbieu izru skatuves ietrpu. Krslus iznesa jau tums. Kolumbiei piekrva piecus divzirgu furgonus un, jautri klaigdami, brauca tiei uz staciju. Liekas, Staingrad vii nespls, Ipolits Matvejevis sacja. Ostapu tas padarja domgu. Vajadzs braukt ldzi, vi nolma. Bet k ar ceanaudu? Nu, iesim vien uz staciju, tad jau redzsim. Stacij noskaidrojs, ka tetris brauc uz Pjatigorsku caur TihoreckuMineranije Vodiem. Naudas koncesionriem pietika tikai vienai bietei. Vai js protat braukt par zai? Ostaps jautja Vorobjainovam. Es paminu, Ipolits Matvejevis bikli atteica. Velns lai parauj! Labk jau neminiet! Vlreiz jums piedodu. Lai notiek par zai brauku es pats! Ipolitam Matvejeviam nopirka bieti cietaj bezplackaru vagon, un t bijuais muiniecbas prieknieks ierads ar zaos toveros augoiem oleandriem uzpostaj Ziemekaukza dzelzcelnijas stacij Mineranije Vodi un, cenzdamies nepagadties acs kolumbieiem, kas kravjs r no vilciena, ska meklt Ostapu. Tetris jau sen bija aizbraucis uz Pjatigorsku jaunos vasarnieku vagonios, bet Ostaps vl arvien nerdjs. Vi atbrauca tikai vakar un atrada Vorobjainovu pilng izmisum. Kur js bijt? muiniecbas prieknieks ievaidjs. Esmu t nomocjies! Ak js esat nomocjies, braukdams ar bieti kabat? Bet es acmredzot neesmu nomocjies? Laikam gan tas nebiju es, ko Tihoreck nodzina no jsu vilciena buferiem? Ttad es nebiju tas, kas trs stundas tur nosdja k muis, gaiddams preu vilcienu ar tukm narzna pudelm? Js esat cka, pilsoni muiniecbas priekniek! Kur tetris? Pjatigorsk. Braucam! Es pa ceam o to esmu sagrabinjis. Trais ienkums trs rubi. Tas, protams, nav daudz, bet pirmajai narzna porcijai un dzelzcea bietm pietiks. Piepilstas vilciens, klabdams k redeu rati, piecdesmit mints aizvilka ceotjus ldz Pjatigorskai. Pabraukui garm Zmeikai un Betau, koncesionri ierads Mauka pakj.XXXVI NODAA SKATS UZ MALAHTA KRSAS PEIBija svtdienas vakars. Viss bija trs un spodrs. Pat Mauks, noaudzis ar krmiem un birztalm, ita rpgi sasukts un izstrvoja kalnu veetla smaru. Pa mazo, rotalietiai ldzgo peronu audjs danedadas baltas bikses: bikses no panamas, no kolomjankas, buraudekla un maig flanea. eit staigja sandals un apau kreklios. Koncesionri smagajos, netrajos zbakos, smagajs, noputjuajs bikss, biezajs vests un sakarsuajos svrkos juts k sveinieki. Starp daudzveidgajiem, spilgtajiem katniem, kdos diojs krvietas jaunavas, visgaikais un viselegantkais bija stacijas prieknieces trps. Visiem atbraucjiem par brnumu stacijas priekniece bija sieviete. Rudas matu cirtas lda r no sarkans formas cepures ar divm sudraba tresm gar apmali. Via valkja baltu formas aketi un baltus svrkus. Nopriecjuies par prieknieci, izlasjui tikko uzlmtu afiu par Kolumba tetra viesizrdm Pjatigorsk un izdzrui divas pieckapeiku glzes narzna, ceotji aizbrauca uz pilstu ar tramvaju StacijaPuu drzs. Ieeja Puu drz maksja desmit kapeiku. Puu drz bija daudz mzikas, daudz jautru cilvku un oti maz puu. Baltaj gliemenc simfoniskais orestris splja Odu deju. ermontova galerij prdeva narznu. Ar narznu tirgojs kioskos, un to piedvja ar iznstji. Par abiem netrajiem briljantu mekltjiem neviens neliks ne zinis. Ek, Kisa, Ostaps sacja, ms esam lieki ajos dzves svtkos. Pirmo nakti krort koncesionri pavadja pie narzna avota. Tikai eit, Pjatigorsk, kad Kolumba tetris jau treo reizi rdja prsteigtajiem pilstniekiem savas Precbas, kompanjoni aptvra visas ts grtbas, kas saisttas ar drglietu medbm. Iekt tetr, k vii agrk bija cerjui, nebija iespjams. Aizkuliss nakoja Galkins, Pal-kins, Malkins, alkins un Zalkinds, kuriem stingr ervoncu dita neva dzvot viesnc. T pagja dienas, un draugi galgi nomocjs, nakodami ermontova divkaujas viet un iztikdami no bagas neanas vidjas rocbas tristiem. Sestaj dien Ostapam laimjs iepazties ar montieri Meikovu, hidropreses przini. Meikovs, kas ai laik naudas trkuma d katru dienu ierads lpt pairas pie narzna avota, bija noncis ausmg stvokl un, pc Ostapa novrojumiem, prdeva tirg dus tdus tetra rekviztus. Galg vienoans tika pankta parastaj rta iemean pie avota. Montieris Meikovs sauca Ostapu par draudziu un piekrita. Var, vi teica, to vienmr var, draudzi. Ar lielko prieku, draudzi. Ostaps uzreiz saprata, ka montieris ir slpts zellis. Lgumsldzjas puses skatjs viena otrai acs, apkamps, plija pa muguru un laipni smaidja. Nu, Ostaps sacja, par visu o lietu es dodu desmitnieku! Draudzi! montieris brnjs. Js mani ircint. Es esmu narzna izmocts cilvks. Cik tad js gribat? Dodiet pussimtu. T tau ir kroa manta. Es esmu izmocts cilvks. Labi. emiet divdesmit! Esat ar mieru? Nu, pc acm redzu, ka piekrtat. Piekriana ir abu puu pilngas nepretoans produkts. Jauki izsaks, suns tds, Ostaps ieukstja aus Ipolitam Matvejeviam, mcieties! Kad tad js atnessiet krslus? Krslus pret naudu. To var, Ostaps atteica bez kdas domanas. Naudu uz prieku, montieris pazioja, no rta naudu, vakar krslus vai ardzan vakar naudu, bet nkos dienas rt krslus. Bet varbt labk odien krslus un rt naudu? Ostaps tirdja. Es tau, draudzi, esmu izmocts cilvks. Tdus noteikumus sirds neem pret. Bet es, Ostaps sacja, naudu saemu tikai rt pa telegrfu. Nu tad ar runsim, ietiepgais montieris nobeidza, bet pagaidm, draudzi, atpties vesels te pie avota, bet es ieu: man daudz darba ar presi. Simbijevis eras pie rkles. Nav vairs spka. Vai tad ar narznu vien var izdzvot? Un Meikovs saules apspdts aizgja. Ostaps bargi paskatjs uz Ipolitu Matvejeviu. Laiks, vi sacja, kas mums ir, t ir nauda, kuras mums nav. Kisa, mums jtaisa karjera. Ms gaida simt piecdesmit tkstoi rubu un nulle nulle kapeikas. Vajag tikai divdesmit rubu, lai drgumi ktu msu. Te visi ldzeki labi. Vai nu pans, vai gans. Es izvlos panu, kaut ar tas ir trasings polis. Ostaps domgi apgja apkrt Vprobjainovam. Novelciet svrkus, muiniecbas priekniek, nu, ak! vi pki sacja. Ostaps sama no prsteigt Ipolita Matvejevia rokm svrkus, nometa zem un ms mdt ar saviem noputjuajiem puszbakiem. Ko js dart? Vorobjainovs iebrcs. os svrkus es valkju jau piecpadsmit gadu, un tie vl arvien k jauni! Neuztraucieties! Drz tie vairs nebs k jauni! Dodiet urp platmali! Tagad nobrstiet bikses ar putekiem un apslaciniet ar narznu. Ail Pc sa brtia Ipolits Matvejevis bija kuvis pretgi netrs. Tagad js esat pilngi gatavs un varsiet nopelnt naudu ar godgu darbu. Kas tad man btu jdara? Vorobjainovs raudulg bals jautja. Ceru, ka franu valodu protat? oti slikti. imnzijas kursa apjom. Hm Nksies samierinties ar o apjomu. Vai js varat franu valod pateikt du frzi: Kungi, es neesmu dis seas dienas! Mosj, Ipolits Matvejevis stostdamies ieska, mosj, hm, hm e ne, laikam e ne man pa .,. sei, k tas bija: en, de, tru, katr, senk.,., sis., sis,,, r. Ttad: e ne man pa sis r. Kas t jums par izrunu, Kisa! Bet ko gan var prast no ubaga! Pats par sevi saprotams, ka Krievijas Eiropas daas ubags franu valod run sliktk nek Miljerns. Nu, Kisult, bet kd apjom js zint vcu valodu? Kpc man tas viss vajadzgs? Ipolits Matvejevis iespiedzs. Tpc, Ostaps sacja svarg bals, ka js tli iesiet uz Puu drzu, nostsieties n un franu, vcu un krievu valod lgsiet dvanas, uzsverot to, ka js esat bijuais kadetu frakcijas Valsts domes loceklis. Viss trais ienkums domts montierim Meikovam. Sapratt? Ipolits Matvejevis prvrts. Via krtis izliecs k Pils tilts eingrad, acis la ugunis, un no nsm, k Ostapam ita, ska velties biezi dmu mutui. Osu gali lnm cls uz augu. Ai-ai-ai, nepavisam neizbijies, sacja lielais kombinators, skatieties tikai! Nevis cilvks, bet sts dkanbris! Nemam, Ipolits Matvejevis pki iesaucs dobj bals, Vorobjainovs nekad sav m nav stiepis roku pc dvanas! Tad atstiepsiet kjas, vecais mui! : Ostaps iebrcs. Js neesat stiepis roku? Nekad! K jums patk tds alfonsisms? Trs mneus dzvo uz mana rina. Trs mneus es viu dinu, dzirdinu un audzinu, un is alfonss tagad nostjas treaj pozcij un pasludina, ka vi Nu! Pietiek, biedri!_ Viens no diviem: vai nu js tli dosieties uz Puu drzu un pievakr atnessiet desmit rubus, vai ar es js automtiski izslgu no koncesionru paju panieku skaita. Skaitu ldz pieci. J vai n? Viens J, muiniecbas prieknieks nomurminja, Td gadjum atkrtojiet lganas vrdus. Mosj, e ne man pa sis r. Geben sie mir bitte etwas Kopeek auf dem Stck Brot! Ziedojiet kdu nieku bijuajam Valsts domes deputtam! Vlreiz! lgk! Ipolits Matvejevis atkrtoja. Nu, tagad ir labi. Jums ubagoanas talants jau pul ielikts. Ejiet! Satikans pusnakti pie narzna avota. Iegaumjiet, ka tik vlu nevis aiz romantikas, bet vienkri tpc, ka vakaros vairk dod. Bet js, Ipolits Matvejevis jautja, uz kurieni js iesiet? Par mani neraizjieties! Es, k vienmr, darboos tur, kur visgrtk. Draugi rs. Ostaps aizskrja uz rakstmlietu bodti, nopirka par pdjm desmit kapeikm kvu grmatiu un gandrz veselu stundu nosdja uz akmens stabia, numurdams kvtis un uz katras parakstdamies. Pirmaj viet sistma, vi murminja, katrai sabiedriskai kapeikai jbt uzskaittai. Lielais kombinators strlnieka sol devs pa kalnu ceu, kas veda apkrt Maukam uz ermontova un Martinova divkaujas vietu, garm sanatorijm un atptas namiem. Autobusu un divzirgu ekipu apdzts, Ostaps nonca pie Iegruves. Neliela klint izcirsta galerija veda uz konusveida iegruvumu. Galerija izbeidzs ar balkoniu, no kura Iegruves pa diben varja redzt malahta krsas pei ar smirdou idrumu. Iegruve Pjatigorsk skaits ievrojama vieta, un tpc to katru dienu apmekl daudzas ekskursijas un individuli tristi. Ostaps tlt saprata, ka Iegruve cilvkam bez aizspriedumiem var kt par ienkumu avotu. Apbrnojami, Ostaps prtoja, ka pilsta ldz im nav iedomjusies emt griveiku par ieeju Iegruv. , liekas, ir vieng vieta, kur pjatigorskiei ielai tristus bez maksas. Es izncinuo apkaunojoo traipu, kas grauj pilstas reputciju, es izlabou nepiedodamo nolaidbu. Un Ostaps rkojs t, k diktja saprts, veselgais instinkts un izveidojusies situcija. Vi nostjs pie ieejas Iegruve un, urcdams roks kvu grmatiu, laiku pa laikam uzsauca: Iegdjieties bietes, pilsoi! Desmit kapeikas! Brniem un sarkanarmieiem ieeja brva! Studentiem piecas kapeikas! Tiem, kas nav arodbiedrbas biedri, trsdesmit kapeikas! Ostaps trpja tiei naglai uz galvas. Pai pjatigorskiei uz Iegruvi negja, bet no padomju trista noplst desmit kapeikas par ieeju kaut kur nesagdja ne mazks grtbas. Ap pulksten pieciem jau bija iekasti kdi sei rubi. Izpaldzja tie, kuri nebija arodbiedrbas biedri un kuru Pjatigorsk bija krietni daudz. Visi ltticgi atdeva savus griveikus, un kds srtvaidzis trists, pamanjis Ostapu, triumfjoi sacja savai sievai: Vai redzi, Taua, ko es tev vakar teicu? Un tu vl strdjies, ka par ieeju Iegruv nav jmaks. Nevar bt. Vai nav tiesa, biedri? Balta patiesba, Ostaps apstiprinja, tas nevar bt, ka par ieeju nav jmaks. Arodbiedrbas biedriem desmit kapeiku, bet tiem, kas nav arodbiedrbas biedri, trsdesmit kapeiku. Pievakar ar divm lnijdrokm pie Iegruves atbrauca Harkovas miliu ekskursija. Ostaps nobijs un jau gribja izlikties par nevaingu tristu, bet milii tik kautrgi drzmjs ap lielo kombinatoru, ka atkpans cea vairs nebija. Tpc Ostaps diezgan dro bals iesaucs: Arodbiedrbas biedriem desmit kapeiku, bet, t k milicijas prstvjus var pieldzint studentiem un brniem, tad no viiem pa piecm kapeikm! Milii samaksja, delikti apvaicjuies, kdam nolkam ts pieckapeikas emot. Iegruves kapitlremontam, Ostaps strupi atbildja, lai neiegrtu par daudz. Tai laik, kamr lielais kombinators tik izveicgi tirgojs ar skatu uz malahta krsas pei, Ipolits Matvejevis, kkumu uzmetis un aiz kauna piesarcis, stvja zem akcijas un, nepaceldams acis uz garmgjjiem, mala vienas un ts paas viam uzdots trs frzes: Mosj, e ne man pa Geben sie mir bitte ,.. Nelojiet kdu nieku Valsts domes deputtam ,,. Nevarja teikt, ka dotu maz, bet to darja visai drmi un negribgi. Tau, spekuljot uz vrda man tro parzieu izrunu un aizkustinot sirdis ar biju Valsts domes loceka nolojamo stvokli, izdevs sakast ap trim rubiem vara naudas. Zem staigtju kjm skrapstja grants. Orestris ar nelieliem prtraukumiem splja Strausa, Brmsa un Grga darbus. Jautrs plis alodams pagja garm vecajam muiniecbas priekniekam un griezs atkal atpaka. ermontova na neredzami lidinjs pr pilsoiem, kas bufetes verand bija iebaudjui raudztu pienu. Smaroja pc odekolona un narzna. Nelojiet bijuajam Valsts domes loceklim,,, muiniecbas prieknieks murminja. Sakiet vai js patiesi bijt Valsts domes loceklis? atskanja pie Ipolita Matvejevia auss. Un js patiem gjt uz sdm? Ak! Ak! Augsta klase! Ipolits Matvejevis pacla acis un sastinga. Via priek k zvirbulis lkja resntis Abesaloms Vladimirovis Iznurenkovs. Brngano Lodzas auduma uzvalku vi bija apmainjis pret baltiem svrkiem un pelkm, lsmojom biksm. Vi bija neparasti kustgs un reizm palcs turpat vai piecu veroku augstum. Ipolitu Matvejeviu Iznurenkovs nepazina un turpinja apbrt viu ar jautjumiem: Sakiet vai js patiem esat redzjis Rodzjanko? Vai Purikevis patiem bija plikpauris? Ak! Ak! Kas par tematu! Augsta klase! Nemitgi grozdamies, Iznurenkovs iegrda apjukuajam muiniecbas priekniekam sauj trs rubus un aizskrja. Tau vl ilgi Puu drz te vien, te otr viet norgojs via brangs ciskas un gandrz vai no koku lapotnm skanja: Ak! Ak! Ak, dai, beidz jel dziedt man par Gruziju, kas noskumusi! Ak! Ak! Jo tas, kas tav dziesm skan, man atgdina dzimto pusi! Ak! Ak! Un rt t man atkal uzsmaidja! Augsta klase! Ipolits Matvejevis arvien vl stvja tpat, acis nodris. Bet Velti. T vi daudz koneredzja. Pjatigorskas nakts burvgaj tums pa drza alejm pastaigjs Elloka Sukina, vilkdama sev ldzi paklausgo, ar viu samierinjuos Ernestu Pavloviu. Brauciens uz Kislije Vodiem bija pdjais akords grtaj c ar Vanderbilta meitiu. Lepn amerikniete nesen bija izklaidans nolk aizbraukusi personisk jaht uz Sendviu salm. Ho-ho! atskanja nakts klusum. Vienreizji, rnestuli! Br-r-rnigi! Ar lampm apgaismotaj bufet sdja kautrgais zag-ns Alhens ar savu laulto draudzeni Sahenu. Ts seju oprojm daioja la Nicolas vaigubrda. Alhens bikli da aliku Karas gaum, piedzerdams Kahetijas vnu r. 2, bet Sahena, vaigubrdu glauddama, gaidja pas-ito stori. Pc Socils nodroinanas otr nama likvidanas bija prdots viss, ieskaitot pat pavra tualdenora mici n lozungu: Rpgi sakodams barbu, tu paldzi sabiedrbai) Alhens nolma mazliet izklaidties un atpsties. Pats liktenis sargja o aptaukojuos bldi. Todien vi bija taisjies braukt uz Iegruvi, bet nepaspja. Tas viu paglba: Ostaps no bikl saimniecbas przia btu noslaucis vismaz trsdesmit rubu. Ipolits Matvejevis pie narzna avota atvilks tikai tad, kad muzikanti bija savkui savas nou pultis, dkdieng publika ska izklst un tikai samljuies pri satraukti elpoja Puu drza aurajs alejs. Cik ievct? Ostaps jautja, kad pie avota pardjs muiniecbas prieknieka sakumpuais stvs. Septius rubus divdesmit devias kapeikas. Trs rubi paprnaud. Prjais vara un mazliet sudraba. Pirmajai viesizrdei dievgi labi! Atbildga darbinieka algas lmen! Esmu par jums sajsm, Kisa! Bet gribtos zint, kds muis jums iedeva trs rubus! Varbt js viam izdevt sknaud? Iznurenkovs iedeva. Nevar bt! Abesaloms? Skat, kas par bumbiu! Kur atripojusi! Vai js ar viu runjt? Ak vi js nepazina! Izpraja par Valsts domi! Smjs! Nu, redzat nu, muiniecbas priekniek, par ubagu bt nav nemaz tik slikti, it sevii, ja ir mrena izgltba un slikti nostdta balss! Bet js vl spurojties pret, tlojt lordu zmogglabtju! Nu, Kisoka, ar es neesmu veltgi iedis laiku. Piecpadsmit rubi, apai k pimberi! Kop mums pietiks.. Otr rt montieris sama naudu un vakar atstiepa divus krslus. Treo krslu, k vi izteics, nekdi nebijis , iespjams paemt. Uz t skau ietrps spljot krtis. Drobas labad draugi uzrps gandrz pa Mauka virsotn. Apak mirdzja spos, rms Pjatigorskas ugunis. Vl zemk par Pjatigorsku vjas uguntias nordja staicas Gorjaije Vodi atraans vietu. Pie apvra k divas parallas, punkttas lnijas no kalniem lda r Kislovodska. Ostaps paskatjs zvaigotajs debess un izma no kabatas jau pazstams plakanknaibles.XXXVII NODAA ZAAIS RAGSInenieris Brunss sdja Za Raga vasarncas mra verand zem lielas palmas, kuras sastvints lapas meta asas un auras nas uz ineniera skto pakausi, uz via balto kreklu un uz Gambsa krslu no enerlienes Popovas garnitras uz t inenieris sdja, gaiddams pusdienas. Brunss pastiepa uz prieku biezs, sulgs lpas un draiskulga knauka bals novilka: M--lt! Vasarnca klusja. Ap inenieri glauds tropisk flora. Kaktusi sniedza savus ea cimdus. abja dracenas lapas. Banni un sgo palmas atgaija muas no ineniera plik pakaua. Rozes, kas apvija verandu, kvs pie via sandalm. Bet viss bija veltgi. Brunsam gribjs st. Vi sapcis skatjs uz perlamutram ldzgo jraslci, uz tlo Batumi zemesradzinu un dziedo bals sauca: M---lt! M---lt! Mitraj subtropu gais skaa tri apska. Atbildes nebija. Brunss iedomjs lielu, brnu pli ar urkstou, treknu du un, nespdams vairs valdties, iebrcs: Mlt!!! Vai gatava plte? Andrej Mihailovi! istab atsaucs sievietes balss. Nejauc man prtus! Inenieris, atkal jau pastiepis lpas, nekavjoties atbildja: Mlt! Tu nemaz nelo savu mazo vriu! Vcies prom, negaua tds! no istabas skanja atbilde. Tau inenieris nepadevs. Vi grasjs atskt pltes aicinanu, ko nesekmgi darja jau divas stundas, bet pka aboa piespieda viu atskatties. No melni zaajiem bambusa brikiem iznca cilvks zil, noplsu krievu krekl, ko apjoza nobruta aukla ar resniem puiem gal, un nonsts strpains bikss. Sveinieka labsirdg seja bija apaugusi ar spurainu brdeli. Roks vi turja svrkus. Cilvks nca klt un patkam bals jautja! Kur eit vartu sastapt inenieri Brunsu? Es esmu inenieris Brunss, negaidti zem bals atbildja kvlais pltes saucjs. Ar ko varu pakalpot? Cilvks klusjot nokrita ceos. Tas bija svtais tvs Fjodors. Js esat prtu zaudjis! inenieris iesaucs, pie-lkdams kjs. Piecelieties, ldzu! Necelos, svtais tvs Fjodors atbildja un ar savm skaidrajm acm nenovrsdamies raudzjs inenieri. Piecelieties! Necelos! Un svtais tvs uzmangi, lai nenodartu sev spes, ska dauzt pieri pret grantto celiu. Mlt! Panc urp! inenieris izbijies iekliedzs. Paskaties, kas te notiek! Piecelieties, es js ldzu! Nu, es js oti ldzu! Necelos, svtais tvs Fjodors atkrtoja. Verand izskrja Mlte, kas smalki orientjs vra balss intoncijas. Ieraudzjis dmu, svtais tvs Fjodors tpat uz ceiem veikli pierpoja tuvk viai, paklanjs un nobra: Uz jums, cient, uz jums, dji, uz jums es lieku visas cerbas! Tad inenieris Brunss piesarka, sara ldzju zem padusm un, samis visus spkus, pacla viu, lai nostattu uz kjm, tau svtais tvs Fjodors viltgi pierva kjas. Sautuais Brunss aizstiepa dvaino viesi uz kaktu un ar varu nosdinja krsl (Gambsa raojums, tau nevis no Vorobjainova savrupmjas, bet no enerlienes Popovas viesistabas). Neuzdrkstos, svtais tvs Fjodors murminja, nolikdams uz ceiem maiznieka svrkus, kas vel oda pc petrolejas, n, es neuzdroinos sdt augsti stvou personu kltbtn. Un svtais tvs Fjodors atkal dzrs mesties ceos. Inenieris, li iekliegdamies, pieturja svto tvu Fjodoru pie pleciem. Mlt, vi sacja, smagi elpodams, parun ar o pilsoni. Te noticis kds prpratums., Mlte uzreiz kuva lietia. Man mj, via bargi sacja, ldzu nekad nemesties ceosi Dji! svtais tvs Fjodors aizkustints ldzs. Cient! Es jums neesmu nekda cient! Ko js vlaties? Pops ska buldurt kaut ko nesaprotamu, bet acmredzot labainu. Tikai pc ilgas izpraanas izdevs noprast, ka vi k seviu lastbu ldz prdot viam garnitras divpadsmit krslus uz viena no tiem vi pareiz sot. Prsteigum inenieris izlaida no rokm svt tva Fjodora plecus, tas nekavjoties atkal sabruka uz ceiem un ska, glui k bruurupucis, rpot ldzi inenierim. Kpc, inenieris kliedza, izvairdamies no svt tva Fjodora garajm rokm, kpcman jums jprdod savi krsli? Lai ar k js kristu ceos, tikpat es nek nesaprotu! Tie tau ir mani krsli, svtais tvs Fjodors no- . vaidjs. K jsu? Kpc jsu? Vai js esat prt jucis? Mlt, tagad man viss skaidrs! Vi ir jucis! Mani krsli, svtais tvs Fjodors pazemgi atkrtoja. Ttad, pc jsu domm, es tos jums esmu nozadzis? inenieris ska skaisties. Nozadzis? Dzirdi, Mlt! T ir anta! Lai dievs mani pasarg! svtais tvs Fjodors noukstja. Ja es tos jums esmu nozadzis, tad pieprasiet tiesas ce un netaisiet man mj tdu jandliu! Dzirdi, Mlt! Cik nekaungs gan var bt cilvks! Neauj pat pusdienas past. N, svtais tvs Fjodors negribja pieprast savus krslus tiesas ce. Nebt ne. Vi zinot, ka inenieris Brunss nav via krslus zadzis. Ai n! Viam tas pat prt neesot iencis. Tomr ie krsli pirms revolcijas piederjui viam, svtajam tvam Fjodoram, un tie bijui bezgala drgi via sievai, kas pareiz Voroe guot uz nves cism, Izpilddams sievas vlanos, nevis savas bezkaunbas d vi atvies uzzint krslu atraans vietu un ieradies pie pilsoa Brunsa. Svtais tvs Fjodors neldzot dvanas. Ai n! Vi esot pietiekoi prticis (neliela sveu fabricia Samar), lai dartu priecgkus savas sievas pdjos dzves mirkus un nopirktu viai vecos krslus. Vi esot gatavs neskopoties un par visu garnitru samakst kdus divdesmit rubus. Ko? inenieris iebvs un tumi pietvka. Divdesmit rubu? Par lielisku viesistabas garnitru? Mlt! Tu dzirdi? Vi tomr ir jucis! Nudien jucis! Es neesmu jucis. Viengi pilddams sievas vlanos, kas mani stjusi,,, V-velns parvis, inenieris iesaucs, atkal sk rpot! Mlt! Vi atkal rpo! Sakiet savu cenu, svtais tvs Fjodors stenja, piesardzgi dauzdams pieri pret araukrijas stumbru. Nemaitjiet koku js, dvainais cilvk! Mlt, vi, liekas, tomr nav jucis. Acmredzot cilvks tikai oti prdzvo sievas slimbu. Varbt prdot viam tos krslus, ko? Atsies varbt, ko? Citdi vl sadauzs pieri! Bet uz k ms sdsim? Mlte jautja. Nopirksim citus. Par tiem divdesmit rubiem, vai? Par divdesmit rubiem, pieemsim, es tos neprdou. Pieemsim, neprdou ar par diviem simtiem Bet par divsimt piecdesmit prdou. Atbildes nebija, toties sekoja briesmgs trieciens ar galvu pret dracnu. Nu, Mlt, man tas jau apnicis! Inenieris apmgi piegja pie svt tva Fjodora un ska diktt ultimtu: Pirmkrt, atejiet nost no palmas vismaz trs sou attlum; otrkrt, nekavjoties piecelieties kjs! Trekrt, mbeles es prdou par divsimt piecdesmit rubiem un ne kapeikas ltk. Ne jau aiz savtgiem nolkiem, svtais tvs Fjodors novilka, bet pilddams slims sievas gribu. Nu, zini ko, mais, mana sieva ar ir slima. Vai nav tiesa, Mlt, tev plauas nav krtb? Bet es tau tlab neprasu, lai js nu prdotu man, teiksim, savus svrkus par trsdesmit kapeikm. emiet par velti! svtais tvs Fjodors iesaucs. Inenieris rcgi atmeta ar roku un vsi sacja: Netaisiet jokus! Nekdos spriedeljumos es vairs neielaidos. Krslus esmu nocenojis par divsimt piecdesmit rubiem un nenolaidu nevienu kapeiku. Piecdesmit, svtais tvs Fjodors piesolja. Mlt! inenieris sacja. Pasauc Bagrationul Lai izvada pilsoni r! Ne jau aiz savtgiem nolkiem Bagration! Svtais tvs Fjodors no bailm laida ekas va, bet inenieris iegja damistab un rs piepltes. Iecientais putns iedarbojs uz Brunsu labvlgi. Inenieris ska nomierinties. Mirkl, kad vi, aptinis kauliu ar zdpapru, cla ples kjiu pie srts mutes, log pardjs svt tva Fjodora ldzo seja. Ne jau aiz savtgiem nolkiem, maiga balss sacja. Piecdesmit pieci rubi. Inenieris neatskatdamies iercs. Svtais tvs Fjodors nozuda. Pc tam svt tva Fjodora stvs visu dienu rgojs vasarncas tuvum. Te tas izlda no kriptomriju nas, te iznira no mandarnu birzs, te prsldja pr pagalmu un drebindamies aizmets uz botnisko drzu. Inenieris augu dienu sauca Mlti, sdzjs par jukuo un par galvas spm. Krslai iestjoties, laiku pa laikam atskanja svt tva Fjodora balss. Simt trsdesmit astoi! vi sauca kaut kur no debesm. Bet pc mirka via balss jau skanja no Dumbasova vasarncas puses. Simt etrdesmit viens, svtais tvs Fjodors piedvja, ne jau aiz savtgiem nolkiem, Brunsa kungs, bet tikai Beidzot inenieris neizturja, izgja verandas vid un, ielkojies tums, skai un noteikti uzsauca: Velns js rvis! Divsimt rubu! Tikai atujieties! Atskanja bambusu abana, kluss vaids un soi, kas izgaisa tlum. Pc tam viss apklusa. Lc irbinjs zvaigznes. Spguli panca svto tvu Fjodoru un rioja ap galvu, apgaismodami via seju ar iezaganu medicnisku gaismu. Nu ir gan tagad pltes! iedams istab, Inenieris norca. Bet svtais tvs Fjodors ar pdjo autobusu gar jras krastu drzs uz Batumi. Turpat ldzs k priramas grmatas lapas alkoja laiskas krasta bangas, vj sits sej, un, atsaukdamies uz automobia sirnu, audja aki. Tan pa vakar svtais tvs Fjodors nostja uz N. pilstu savai sievai Katerinai Aleksandrovnai du telegrammu: Preci atradu izsti pa telegrfu divsimt trsdesmit prdod ko gribi Fedja. Divas dienas vi jsmgi blandjs ap Brunsa vasarncu, iztlm klandamies, sveicinja Mlti un laiku pa laikam tropiskajs tls atskanja sauciens: Ne jau aiz savtgiem nolkiem, bet tikai dzvesbiedres vlanos pilddams! Treaj dien vi sama naudu ldz ar izmisuma pilnu telegrammu: Prdevu visu paliku bez kapeikas skpstu un gaidu Jevstigejevs vl pusdieno Katja. Svtais tvs Fjodors prskaitja naudu, dzi bijb prmeta krustu, nolga furgonu un brauca uz Zao Ragu. Laiks bija apmcies. No Turcijas puses vj dzina mkous. Coroha kpja. Debesu dzidr strle kuva aizvien aurka. Vtra sasniedza seas balles. Bija aizliegts peldties un laivm iziet jr. Virs Batumi grva un dunja prkons. Vtra drebinja krastus. Sasniedzis ineniera Brunsa vasarncu, svtais tvs Fjodors lika vaonim adram ar baliku galv pagaidt un pats devs pc mbelm. Atnesu naudiu, svtais tvs Fjodors sacja, btu drusci nolaidui Mlt, inenieris ievaidjs, es vairs nevaru! N, n, es tak naudu atnesu, svtais tvs Fjodors ska steigties, divsimt rublus, k js teict. Mlt! Paem no via naudu! Dod viam krslus! Un lai trk taiss prom! Man ir migrna. Dzves mris bija sasniegts. Sveu fabricia Samar pati krita klp. Briljanti bira kabats k saulespuu sklas. Divpadsmit krslus citu pc cita iekrva furgon. Krsli oti atgdinja Vorobjainova krslus, tikai ar to starpbu, ka drna tiem bija nevis puains katns, bet gan zils ripss ar srtmstrpim. Svto tvu Fjodoru prma nepacietba. Zem svrkiem aiz jostas viam bija aizbzts cirvtis. Vi apsds blakus kuierim un, ik mirkli atskatdamies uz krsliem, brauca uz Batumi. iglie zirgi svto tvu Fjodoru un via drgumus aizvizinja lej uz oseju, garm restorniam Finls, kur starp bambusa galdiiem un lapentm staigja vj, garm tunelim, kas aprija naftas eelona pdjs cisternas, garm fotogrfam, kam sliktais laiks bija atbaidjis parastos klientus, garm izkrtnei Batumi botniskais drzs un mren riks laida uz prieku gar pau viu lniju. Viet, kur ce piespieds pie klintm, svto tvu Fjodoru apca sas akatas. Atsitusies pret klintm, vii prvrts par geizeriem, pacls pret debesm un lni gzs lej. Bangas un viu eksplozijas vl vairk iekvlinja svt tva Fjodora apmulsuo dvseli. Zirgi, cndamies ar vju, lni tuvojs Mahindauri. Cik tlu vien acs spja redzt, visur bangoja un virpuoja za, duains dens. Ldz pat Batumi bangas kla baltas putas, kas plandjs k nevgas dmias apaksvrki. Pieturi! svtais tvs Fjodors pki uzsauca vaonim. Pieturi, musulmani! Un tad vi trcdams un klupdams ms izkraut krslus vientulgaj krast. Vienaldzgais adrs sama savu piecnieku, uzva zirgiem un aizbrauca. Bet svtais tvs Fjodors, prliecinjies, ka tuvum neviena nav, no kraujas aizstiepa krslus pludmal uz nelielu laukumiu, kas vl bija sauss, un izvilka savu cirvti. Mirkli vi aubjs, nezindams, ar kuru krslu skt. Bet tad, glui k mnessrdzgs, piegja pie tre krsla un meongi iebelza ar cirvti pa atzveltni. Krsls apgzs, bet nesalza. Ah! svtais tvs Fjodors iesaucs. Es t-tev gan rdu! Un vi mets virs krslam k dzvai btnei. Vien mirkl tas tika samalts drisks. Svtais tvs Fjodors nedzirdja, k cirvis atsitas pret koku, pret audumu, pret atsperm. Vtras varenaj rko visas citas skaas noslpa k filc. Ah! Ah! Ah! svtais tvs Fjodors atkrtoja un atvzdamies no visa spka skaldja krslus. Krsli izgja no ierindas cits pc cita. Svt tva Fjodora niknums auga augum. Piems spk ar vtra, Dai vii jau sniedza svt tva Fjodora kjas. No Batumi ldz Sinopai valdja ausmgs troksnis. Jra trakoja un savas dusmas izgza uz katru kuti. Tvaikonis eins kpinja abus dmeus un, dzii iegrimis, tuvojs Novorosijskai. Melnaj jr plosjs vtra, izmezdama Trapezundas, Jaltas, Odesas un Konstancas krastos tkstotonngus viu vlus. Aiz mierg Bosfora un Dardaneiem granda Vidusjra. Aiz Gibraltra auruma pret Eiropas krastiem triecs Atlantijas okens. Sirdgs dens bija apjozis visu zemeslodi. Bet Batumi krast stvja svtais tvs Fjodors un, sviedriem plstot, skaldja pdjo krslu. Vl mirklis un viss bija pabeigts. Svto tvu Fjodoru prma izmisums. Uzmetis apstulbotu skatienu paa samestajai krslu kju, atzveltu un atsperu kaudzei, vi ska kpties atpaka. dens viu sakampa aiz kjm. Vi mets uz prieku un samircis izskrja uz osejas. Milzgs vilnis gzs pri tai vietai, kur tikko bija stvjis svtais tvs Fjodors, un, plzdams atpaka, aiznesa sev ldzi sakropoto enerlienes Popovas garnitru. Bet svtais tvs Fjodors to vairs neredzja. Vi salcis gurdi vilks pa oseju, spiezdams pie krtm slapju dri. Batumi vi iegja apstulbis, nek ap sevi neredzdams. Via stvoklis bija ausmgs. Ar divdesmit rubiem kabat nobraukt piecus tkstous kilometru ldz dzimtajai pilstai bija pilngi neiespjami. Svtais tvs Fjodors pagja garm turku tirgum, kur viam ukstus ieteica nopirkt Koti pderi, zda zees un nebandroltu Suhumi tabaku, aizvilks ldz stacijai un iejuka nesju pl.XXXVIII NODAA ZEM PADEBEIEMTreaj dien pc koncesionru darjuma ar montieri Meikovu Kolumba tetris devs ce ar vilcienu caur Mahakalu uz Baku. Visas s trs dienas koncesionri, nesamierinjuies ar Mauk uzrsto divu krslu saturu, gaidja, ka Meikovs atness treo pdjo kolumbieukrslu. Bet montieris, narzna nomocts, visus divdesmit rubus bija izdevis, lai nopirktu vienkru degvnu, un nokuvis tik bdg stvokl, ka tika turts ieslgts butaforiju telps. Te nu bija Kislije Vodi! Ostaps iesaucs, uzzinjis par tetra aizbraukanu. Tas montieris ir sts sivnaste! Ielaidies nu vl kds darans ar tetra darbiniekiem! Ostaps bija kuvis daudz rosgks nek agrk. Drglietu atraanas iespjas bija kuvuas nesaldzinmi lielkas. Vajadzga nauda braucienam uz Vladikavkazu, Ostaps sacja. No turienes uz Tiflisu ms brauksim automobil pa Gruzijas Kara ceu. Brnigi skati! Valdzinoas ainavas! Burvgs kalnu gaiss! Un pas beigs simt piecdesmit tkstoi rubu nulle nulle kapeikas. Ir nozme sdi turpint. Tau izbraukt no Mineranije Vodiem nebija nemaz tik viegli. Izrdjs, ka Vorobjainovs ir galgi neapdvints dzelzcea zais, un, t k visi via minjumi iekpt vilcien beidzs nesekmgi, tad neatlika nekas cits k nostties pie Puu drza un uzemties biju mcbu apgabala kuratora lomu. Tam bija visai niecgi pankumi. Divi rubi par divpadsmit stundu smago un pazemojoo darbu. Tomr summa bija pilngi pietiekoa, lai aizbrauktu ldz Vladikavkazai. Beslan Ostapu, kas brauca bez bietes, padzina no vilciena, un lielais kombinators sakaitints skrja vilcienam paka kdas trs verstis, drauddams ar dri pilngi nevaingajam Ipolitam Matvejeviam. Pdgi Kaukza kalnu grdai lni tuvojs kds vilciens un Ostapam izdevs uzlkt uz t kpntm. No m pozcijm Ostaps zikrgi vroja sav priek pavruos skatu uz Kaukza kalnu grdu. Pulkstenis rdja pri trijiem no rta. Kalnu virsotnes iemirdzjs tumsrt saullkta krs. Kalni Ostapam nepatika. Prk daudz ika, vi sacja. Meongs skaistums. Idiota izgudrojums. Nevienam tas nav vajadzgs. Pie Vladikavkazas stacijas atbraucjus sagaidja liels, vajs Aizkaukza Rpniecbas preu tirdzniecbas uzmuma autobuss un laipni audis skaidroja: Kas brauks pa Gruzijas Kara ceu, tos uz pilstu vedam par brvu. Uz kurieni tad js, Kisa? Ostaps vaicja. Mums jkpj autobus. Lai ved par brvu! Atbraucis autobus ldz Aizkaukza Rpniecbas preu tirdzniecbas uzmuma kantorim, Ostaps tomr nesteidzs pieteikt vietu man. Dzvi sarundamies ar Ipolitu Matvejeviu, vi lkojs uz mkou ieskauto Galda kalnu un, prliecinjies, ka kalns tik tiem ldzins galdam, tri devs prom. Vladikavkaz ncs daas dienas aizkavties. Tau visi minjumi iegt naudu braucienam pa Gruzijas Kara ceu vai nu pilngi nedeva nekdus rezulttus, vai ar ienesa tikai tik daudz ldzeku, cik nepiecieams dienas iztikai. Minjums iekast no pilsoiem griveikus neizdevs. Kaukza kalnu grda bija tik augsta un tik labi saredzama, ka emt naudu par ts pardanu bija pilngi neiespjami. T bija saskatma gandrz no vism vietm. Bet citu daiumu Vladikavkaz nebija. Kas attiecas uz Tereku, tad t tecja garm Trekam, bet par ieeju Trek pilsta pati ma naudu bez Ostapa paldzbas. Ubagoana, ar ko pelnjs Ipolits Matvejevis, divs diens ienesa trspadsmit kapeikas. Pietiek, Ostaps sacja, izeja ir tikai viena: uz Tiflisu jiet kjm. Piecs diens ms noiesim divsimt verstu. Nekas, papucit, brnigi kalnu skati, svaigs gaiss! Nauda vajadzga maizei un tjdesai. Savu leksikonu js varat papildint ar pris itlieu frzm, kaut gan dariet, k zint, bet lai ldz vakaram js btu ievcis ne mazk par diviem rubiem! No pusdienm odien jatsaks, drgais biedri! Dieml! Sliktas izredzes Agri no rta koncesionri prgja pr Terekas tiltu, apmeta lkumu ap kazarmm un pazuda zaaj ielej, pa kuru gja Gruzijas Kara ce. Mums laimjies, Kisa, Ostaps sacja, nakti nolijis lietus nevajadzs rt putekus. Ieelpojiet, muiniecbas priekniek, tro gaisu. Dziediet. Skaitiet dzejous par Kaukzu. Izturieties, k piekljas! Bet Ipolits Matvejevis nedziedja un dzejous neskaitja. Ce veda kalnup. Zem klajasdebess pavadts naktis lika sevi mant ar stipriem drieniem snos, smagumu kjs, bet tjdesa ar pastvgu un svelou dedzinanu ku. Vi gja, uz sniem saiebies, turdams rok Vladikavkazas avz iettu piecmrciu maizes klaipu un mazliet pievilkdams kreiso kju. Atkal jiet! oreiz gan uz Tiflisu, oreiz pa skaistko ceu pasaul. Bet Ipolitam Matvejeviam bija visvienalga. Vi neskatjs apkrt, k to darja Ostaps. Vi pilngi nemanja Tereku, kas krca kaut kur dzii ielej. Viengi saul mirdzos sniegots kalnu virsotnes viam kaut ko atgdinja t k briljantu mirdzumu, t k meistara Bezenuka labkos pultos zrkus. Aiz Baltiem ce ievirzjs kalnu aiz un atgdinja tumajs, stvajs klints izcirstu auru dzegu. Spirlveidgais ce vijs augup, un vakar koncesionri bija nonkui Lars tksto metru virs jras lmea. Vii prnakoja par brvu kd nabadzg krodzi un dabja pat pa glzei piena jo bija iemantojui saimnieka un via viesu simptijas ar kru trikiem. Rts bija tik brnum jauks, k pat Ipolits Matvejevis, kalna gaisa spirdzints, sooja mundrk nek iepriekj dien. Aiz Laras tli pacls grandioz Snkalnu grdas siena. Terekas ieleja bija iespiesta aur aiz. Ainava -kuva aizvien drmka, toties uzrakstu uz sienm gadjs aizvien vairk. Viet, kur klintis ieskva Tereku tik ciei, ka tilts bija tikai desmit asu gar, koncesionri uz klinainajm aizas sienm ieraudzja tik daudz uzrakstu, ka Ostaps, aizmirsis Darjala aizas majesttiskumu, iekliedzs, cenzdamies prspt Terekas drdou un vaidus: Dieni cilvki! Skatieties, muiniecbas priekniek! Vai redzat? Mazliet augstk par mkoni un drusku zemk par rgli! Uzraksts: Kola un Mika, 1914. gada jlijs. Neaizmirstams skats! Redziet, cik mkslinieciski izveidots! Katrs burts veselu metru augsts un uzmlts ar eas krsm! Kur js pareiz esat, Kola un Mika? Kisa, Ostaps turpinja, ieminsim ar ms savas personas. Izgriezsim Mikam pogas. Par laimi, man ir ldzi krts! Nudien tli rpos aug un uzrakstu: eit bija Kisa un Osja. Un Ostaps, ilgi nedomdams, salika tjdesas krjumus uz .parapeta, kas atdalja oseju no Terekas verdo bezdibea, un ska rpties pa klinti aug. Ipolits Matvejevis skum vroja, k lielais kombinators kpj aug, bet vlk novrsa uzmanbu un ska ptt uz zirga zobam ldzgas klints saglabjuos Tamras pils pamatus. ai laik divu verstu atstatum no koncesionriem Darjala aiz. no Tiflisas puses iegja svtais tvs Fjodors Vi gja vienmrg kareivja sol, raudzdamies uz prieku stingm, spodrm acm un balstdamies uz gara spiea ar saliektu galu. Par pdjo naudu svtais tvs Fjodors bija aizbraucis ldz Tiflisai un tagad sooja uz dzimteni kjm, prtik-dams no lastbas dvanm. Dodoties pri Krusta prejai ( 2345 metri virs jras lmea), viam uzbruka un ieknba rglis. Svtais tvs Fjodors padraudja bezkaungajam putnam ar spiei un devs tlk. Mkoos iestidzis, vi sooja un murminja: Ne jau aiz savtgiem nolkiem, bet gan izpildot savas sievas gribu! Atstatums starp ienaidniekiem samazinjs. Apgjis apkrt asam klints strim, svtais tvs Fjodors uzdras virs vecim ar zelta pensneju. Aiza pavrs svt tva Fjodora priek. Noklusa Terekas tkstogadgs alas. Svtais tvs Fjodors pazina Vorobjainovu. Pc ausmgs neveiksmes Batumi, pc tam kad visas cerbas bija zuduas, jauna iespja tikt pie bagtbas svto tvu Fjodoru ietekmja pavisam dvaini. Vi sagrba Ipolitu Matvejeviu aiz kakla un, ar pirkstiem augdams noliesjuo dambolu, aizsmaku bals iekliedzs: Kur liki nogalts sievasmtes drglietas? Ipolits Matvejevis nek tamldzga nebija gaidjis, vi klusja, tik oti izvalbjis acis, ka ts gandrz skra pensneja stiklus. Run! svtais tvs Fjodors pavlja. Nolo grkus, grcinieki Vorobjainovs juta, ka trkst elpas. Bet pki svtais tvs Fjodors, jau sagatavojies svint uzvaru, ieraudzja pa klinti lecam Benderu. Tehniskais direktors laids lej, piln rkl kliegdams: stot pret klinaino krastu, Vii verd, puto un krc Svt tva Fjodora sirdi prma lielas izbailes. Vi vl mehniski turja muiniecbas prieknieku aiz rkles, bet kjas viam ska drebt. Ko es redzu? Ostaps draudzgi iesauca?, Konkurjo organizcija! Svtais tvs Fjodors nezaudja laiku. Paklausdams paaizsardzbas instinktam, vi para koncesionru desu un maizi un diedza prom. Sitiet viu, biedri Bender! no apakas kliedza elpu atguvuais Ipolits Matvejevis. er viu! Turi! Ostaps ms svilpt un rdt. Pui! vi kliedza, dzdamies paka. Kauja pie piramdm jeb Benders medbs! Kur js skrienat, klient? Varu jums piedvt labi izidtu krslu! Svtais tvs Fjodors neizturja vajanas mokas un ska rpties aug pilngi stv klint. Viu augup dzina sirds, kas bija iesprdui pa kakl, un kda sevia, viengi zaapastalm pazstama kudana papos. Kjas paas atgrds no granta un nesa savu pavlnieku augup. U--! Ostaps sauca no apakas. Turi viu! Vi aiznesa msu prtikas krjumus! Ipolits Matvejevis brca, skriedams pie Ostapa. Stt! Ostaps nodrdinja. Stt, kad tev saka! Bet tas tikai deva jaunus spkus gandrz jau paguruajam svtajam tvam Fjodoram. Ar daiem lcieniem vi uzvs kdas desmit asis augstk par visaugstko uzrakstu. Atdod desu! Ostaps uzsauca. Atdod desu, mui! Es visu piedou! Tau svtais tvs Fjodors nek vairs nedzirdja. Vi bija nokuvis ldzen laukumi, ldz kuram vl nevienam cilvkam nebija izdevies uzrpties. Svto tvu Fjodoru prma melanholiskas ausmas. Vi saprata, ka norpties no s klints nekdi nevars. Klints sljs perpendikulri osejai, un par atpakaceu nebija ko domt. Vi paskatjs lej. Tur plosjs Ostaps, un aizas pa diben spdja muiniecbas prieknieka zelta pensnejs. Es atdou desu! svtais tvs Fjodors iesaucs. Noceliet mani lej! Atbildes viet drdja Tereka un no Tamras pils atskanja kaisli brcieni. Tur mita pces. Noce-liet mani! svtais tvs Fjodors sauca labain bals. Vi redzja visus koncesionru manevrus. Tie skraidja klints piekj un, sprieot pc estiem, nejauki lamjs. Pc stundas svtais tvs Fjodors, kas gulja uz vdera, nokris galvu pr klints malu, ieraudzja, ka Benders un Vorobjainovs aiziet Krusta prejas virzien. Strauji uznca nakts. Akl tums un ellig duno zem paiem padebeiem drebja un raudja svtais tvs Fjodors. Viam vairs nebija vajadzgas pasaulgs bagtbas. Vi vljs tikai vienu: nokt lej, uz zemes. Nakt vi brca t, ka briem pat prspja Tereku, bet no rta uzkoda tjdesu ar maizi un staniski smjs par lej garmbraucoajiem automobiiem. Dienas atlikuo dau vi pavadja, vrodams kalnus un debesu spdekli sauli. Bet nkamaj nakt vi ieraudzja valdnieci Tamru. Valdniece atlidoja pie via no savas pils un koeti sacja: Nu ms esam kaimii. Ak, meiti, svtais tvs Fjodors dzii izjusti atbildja. Ne jau aiz savtgiem nolkiem .., Zinu, zinu, valdniece piebilda, tikai sievas gribas skubints. K js to zint?* svtais tvs Fjodors brnjs. Es visu zinu. Btu kdreiz piencis, kaimi! Sasp-ltu sedesmit sei! Vai ne? Via iesmjs un aizlaids, naksngajs debess brstdama spoas uguntias. Treaj dien svtais tvs Fjodors lasja spredii putniem. Vi tos nezin kpc gribja pievrst luternismam. Putni, vi skang bals sacja, publiski nolojiet savus grkus! Ceturtaj dien viu no apakas jau rdja ekskursantiem. Pa labi Tamras pils, pieredzes bagti pavadoi ststja, un pa kreisi stv dzvs cilvks, bet nav zinms, no k tas prtiek un k tur nokuvis, Ir gan meonga tauta! ekskursanti brnjs. Kalnu brni! Peldja mkoi. Virs svt tva Fjodora rioja rgi. Pats drosmgkais no tiem nozaga atlikuo tjdesu un ar sprna vzienu iemeta putojoaj Terek kdas pusotras mrcias maizes. Svtais tvs Fjodors padraudja rglim ar pirkstu un, starojoi smaiddams, ukstja: Dievputniam nav ne mias, Kas ir darbs un kas ir raizes, Nepiemt tam tdas dzias Ilgam laikam uzkrt maizes. rglis pablenza uz svto tvu Fjodoru, iekliedzs ki-ke-ri-g! un aizlaids. Ek, rglt, rglt, tu esi liels maita! Pc desmit dienm no Vladikavkazas ierads ugunsdzsju komanda ar attiecgm iercm un nocla svto tvu Fjodoru. Kad viu nesa zem, vi plaukinja rokas un nepatkam bals dziedja: Par pasauls valdnieci tu k--si Tu, mana-a viena-a vieng! Un drmais Kaukzs daudzkrt atbalsoja M. ermon-tova vrdus un A. Rubinteina mziku. Ne jau aiz savtgiem nolkiem, brandmeistaram sacja svtais tvs Fjodors, tikai Un nevaldmi smejoo gardznieku ar ugunsdzsju manu aizveda uz psihiatrisko slimncu.XXXIX NODAA ZEMESTRCE K js domjat, muiniecbas priekniek, Ostaps jautja, kad koncesionri tuvojs Sionas ciematam, kd veid ai pankuaj apvid divu verstu augstum vartu kaut ko nopelnt? Ipolits Matvejevis klusja. Vieng nodarboans, ar kuras paldzbu vi sptu sadabt sev iztikas ldzekus, bija ubagoana, tau eit, kalnu spirls un dzegs, nebija kam lgt. Kaut gan ubagoja ar eit, tau t bija pavisam paa alpna ubagoana: ikvienu ciematiem garmbraucou autobusu vai vieglo automanu sagaidja brni, kas garmsldos auditorijas priek izpildja daas tres no lezginkas; pc tam tie visi skrja paka manai un sauca: Dod naudu! Naudu dod! Pasaieri meta pieckapeikas un turpinja ceu augup uz Krusta preju. Droa lieta, Ostaps sacja, kapitli ieguldjumi nav vajadzgi, ienkumi nelieli, tau msu stvokl vrtgi. Otr dien ap pulksten diviem Ipolits Matvejevis liel kombinatora uzraudzb nodejoja garmbraucoiem pasaieriem savu pirmo deju. deja ldzinjs mazurkai, tau pasaieri, Kaukza kalnu meong skaistuma prstinti, uzskatja to par lezginku un apbalvoja izpildtju ar trs pieckapeikm. Nko mana bija autobuss, kas brauca no Tiflisas uz Vladikavkazu; ts priek dejoja un lkja pats tehniskais direktors. Dod naudu! Naudu dod! vi dusmgi iesaucs. Smejoie pasaieri bagtgi apveltja via lkanu. Ostaps cea putekos salasja trsdesmit kapeiku. Bet pki Sionas brni apbra savus konkurentus ar akmeu krusu. Glbdamies no apaudes, ceinieki tr sol devs uz tuvko aulu, kur nopelnto naudu iztrja par sieru un urekiem. ds nodarbbs koncesionri vadja savas dienas, Prnakoja vii kalnieu sakls. Ceturtaj dien vii pa lklou osejunonca Kaiauri ielej. eit svelmja karsta saule un kompanjonu kauli, kas pamatgi bija izsaluies Krusta prej, tri atsila. Darjala klintis, kalnu prejas nemlgumu un aukstumu nomainja zaumi un visdziks ielejas mjgums. Ceinieki sooja virs Aragvas, nokpa ielej, kuru apdzvoja cilvki un kur bija mjlopu un dam prpilnba. eit jau varja o to izlgties, o to nopelnt vai vienkri nozagt. Tas bija Aizkaukzs. Atguvui labo omu, koncesionri sooja mundrk. Pasanauri, tveicg, bagt ciemat ar divm viesncm un vairkiem duhniem, draugiizldzs ureku un apgls krmos iepretim viesncai Francija, kuru daioja drzs un divi ds piesieti lcni. Vii baudja siltumu, gargu maizi un pelntu atptu. Tau drz viu atptu iztraucja automobiu sirnu gaudas, jaunu riepu vkstoa uz osejas un_ jautri izsaucieni. Draugi para krmus. Pie Francijas cits pc cita piebrauca trs jauni viena tipa automobii, Automobii klusu apstjs. No pirms manas izlca Persickis, Viam sekoja Tiesa un sadzve, sukdams pieputjuos matus. Pc tam no vism trim manm ska kpt ra laikraksta Darbgalds automobilistu kluba biedri. Atpta! Persickis iesaucs. Saimniek! Piecpadsmit alikus! Francij sakustjs nomiegojuies stvi un ska blt auns, kuru aiz kjm vilka uz virtuvi. Vai js nepazstat o jauno cilvku? Ostaps jautja. Tas ir Skrjabina reportieris, viens no msu transparenta kritiiem. Bet ar kdu iku vii piebrauca! Ko tas nozm? Ostaps piegja pie aliku djiem un oti eleganti sasveicinjs ar Persicki. Bonr! reportieris sacja. Kur es js esmu redzjis, drgais biedri? Ak j! Atceros. Skrjabina mkslinieks! Vai nav tiesa? Ostaps piespieda roku pie sirds un godbijgi paklanjs. Paga, paga, turpinja Persickis, kuram bija asa reportiera atmia. Vai tas nebijt js, kam Maskav, Sverdlova laukum, uzskrja virs ormaa zirgs? K tad, k tad! Un vl k js trpgi izteicties es esot ticis cauri ar vieglm izbailm. Bet ko js eit dart vai darbojaties mkslas lauk? N, man ir ekskursantiski mri. Kjm? Kjm. Specilisti apgalvo, ka ceojums pa Gruzijas Kara ceu automobil esot vistrk muba. Ne jau vienmr muba, mans drgais, ne vienmr! Lk, ms, piemram, nebraucam nemaz tik mugi. Manias, k redzat, paiem savas, pasvtroju savas, kolektvs paums. Tiea satiksme MaskavaTiflisa. Benzns nodeg par grasi. rts un trs transporta ldzeklis. Mkstas atsperes. Eiropa! Kur js to visu rvt? Ostaps skaudgi jautja. Vai vinnjt simt tkstous? Ne nu glui simtu, bet piecdesmit vinnjm. Uz acti? Uz obligciju, kas piederja automobilistu klubam. J, Ostaps sacja, un par to naudu js nopirkt automobius? K redzat! J-. Varbt jums vajadzgs veckais? Es pazstu kdu jaunu cilvku. Nedzrjs. Kds veckais? Nu, tds Visprja vadba, lietii padomi, apmcba ar uzskates ldzeku paldzbu pc komplekss metodes Ko? Es saprotu. N, nevajag. Nevajag? N. Par noloanu. Un mkslinieks ar nav vajadzgs. Tda gadjum iedodiet desmit rubus. Avdotjin, Persickis sacja. Esi tik labs un izsniedz im pilsonim uz mana rina trs rubus! Paraksta nevajag. persona noriniem nav pakauta. Tas ir ausmgi maz, Ostaps iebilda, bet es pieemu. Saprotu, cik grts ir jsu stvoklis. Protams, ja js btu vinnjui simt tkstous, tad droi vien man aizdotu veselu piecti. Bet esat tau vinnjui tikai piecdesmit tkstous rubu nulle nulle kapeikas. Lai nu k es pateicos! Benders godbijgi pacla cepuri. Persickis godbijgi pacla cepuri. Benders dzii paklanjs. Persickis atbildja ar rkrtgi laipnu paklananos. Benders atvadoties pamja ar roku. Persickis, sddams pie stres, ar pamja ar roku. Tau Persickis jautru biedru sabiedrb devs pretim mirdzom tlm lielisk automobil, bet lielais kombinators palika uz putekain cea ar savu glupokompanjonu. Vai redzjt o spoumu? Ostaps jautja Ipolitam Matvejeviam. Aizkaukza Autopreu tirdzniecbas uzmums vai privtbiedrba Motors? lietii apvaicjs Vorobjainovs, kas das ceojuma diens bija lieliski iepazinies ar visiem autotransporta veidiem. Es jau grasjos iet pie viiem un padejot. Js drz ksiet pavisam stulbs, mans nabaga draugs. Kds tirdzniecbas uzmums? ie audis, dzirdiet, Kisa, vin-n-ju-i piecdesmit tkstous rubu! Js pats redzjt, Kisuli, cik vii jautri un cik daudz sapirkuies dadas mehniskas drazas! Kad ms dabsim savu naudu, ms to trsim daudz racionlk. Vai ne? Un draugi, sapodami, ko vii pirks, kad ks bagti, atstja Pasanauri. Ipolits Matvejevis dzvi iztlojs, k vi nopirks jaunas zees un aizbrauks uz rzemm. Ostapa sapi bija vriengki. Via projekti bija grandiozi: vi vai nu uzcels dambi un aizsprostos Zilo Nlu, vai ar atvrs spu namu Rg ar fililm vis Baltij. Treaj dien pirms pusdienm, pagjui garm garlaicgajm un putekainajm vietm Ananuri, Dueti un Cilkani , ceinieki tuvojs Mchetai Gruzijas senajai galvaspilstai. eit Kra pagriezs uz Tiflisu. Vakar ceinieki pagja garm ZAHES Zemoavalas hidroelektrostacijai. Stikls, dens un elektrba mirdzja dads krss. Tas viss atspoguojs un irbja straujajos Kuras deos. eit koncesionri sadraudzjs ar kdu zemnieku, kas vius sav arb ieveda Tiflis ap pulksten vienpadsmitiem vakar, tiei tai laik, kad vakara dzestrums aicint aicina doties r dienas tveic izmoctos Gruzijas galvaspilstas iedzvotjus. Pilstele nav slikta, Ostaps sacja, iziedams uz Sotas Rustaveli prospekta, js zint, Kisa Pki Ostaps, nepabeidzis teikumu, mets paka kdam pilsonim, pc desmit soiem viu panca un ska moi runties, Ostaps drz atgriezs un ar pirkstu iebakstja Ipolitam Matvejeviam snos. Vai zint, kas tas ir? vi tri paukstja. Tas ir Odesas klieru artelis Maskavas barankas, pilsonis Kisarskis. Iesim pie via, Tagad js atkal esat, lai ar cik paradoksli tas izklaustos, domu gigants un krievu demokrtijas tvs. Tikai neaizmirstiet piepst vaigus un kustint sas. Ts, starp citu, ir jau krietni atauguas, Ak, velns parvis! Kds laimgs gadjums! Fortna! Ja es no via tda neizplsu piecsimt rubu, tad piespaujiet man acis! Ejam! Ejam! Patiem netlu no koncesionriem stvja Kisarskis, no bailm zili bls, rbies iuna auduma uzvalk un platmali galv. Js, liekas, esat pazstami, Ostaps ukstja, lk, domu gigants un krievu demokrtijas tvs, eizaram tuvu stvoa persona. Neskatieties uz via uzvalku! Tas nepiecieams konspircijai. Nekavjoties aizvediet ms kd drok viet! Mums vajag aprunties. Kisarskis, atbraucis uz Kaukzu, lai atpstos no Stargorodas prdzvojumiem, juts pavisam sadudzis. Murmindams visdus niekus par klieru un baranku tirdzniecbas pankanu, Kisarskis iesdinja baigos pazias ekip ar apsudrabotiem spieiem un kpsli un aizveda ldz Dvida kalnam. aj restornu kalna virsotn vii nokuva, braucot pa gaisa dzelzceu. Tiflisa ar tkstoiem uguu lnm nogrima pekl. Sazvrnieki devs augup tiei uz zvaigznm. Restorna galdi bija izvietoti mauri. Dobji dudinja kaukzieu orestris, un maza meitente, vecku lksmo skatienu pavadta, pati pc savas iegribas starp galdiem jautri dejoja lezginku. Prasiet, lai mums kaut ko atnes, Benders pamcja. Pc pieredzes bagt Kisarska pavles tika pasniegts vns, zaumi un sais gruznu siers. Un ar kdu pamatgku dienu, Ostaps sacja. Ja js zintu, drgais Kisarska kungs, ko ms ar Ipolitu Matvejeviu esam prcietui, js pabrntos par msu vribu. Skas! Kisarskis izmisis domja. Atkal skas manas mocbas. Kpc gan es nebraucu uz Krimu? Es tau patiesi gribju braukt uz Krimu. Un Henrieta ar ieteica! Tomr vi bez kurnanas pastja divus alikus un pavrsa pret Ostapu sav iztapgo seju. Ttad, Ostaps, skatdamies apkrt, sacja klusint bals, pris vrdos. Mums sekojau divus mneus, un droi vien rt konspiratvaj dzvokl bs ierkots slpnis. Nksies ataudties. Kisarskis kuva balts k krts. Ms esam priecgi, Ostaps turpinja, ai nemierpilnaj brd satiekot dzimtenei uzticgu cntju. Hm j! Ipolits Matvejevis lepni novilka caur zobiem, atcerdamies, a kdu badaina cilvka degsmi vi bija dejojis lezginku netlu no Sionas. J, Ostaps ukstja. Ar jsu paldzbu ms ceram satriekt ienaidnieku. Es jums iedou parabellumu. Nevajag, Kisarskis stingri atteica. Nkamaj mirkl noskaidrojs, ka biras komitejas prieksdtjs nevars piedalties rtdienas kauj. Vi oti nolojot, bet nevarot. Viam kara banas esot sveas. Tpc jau ar viu ievljui par biras komitejas prieksdtju. Vi esot pilng izmisum, bet, lai glbtu krievu demokrtijas tva dzvbu (vi pats esot vecs oktobrists), vi esot ar mieru sniegt iespjamo finansilo paldzbu. Js esat uzticams dzimtenes draugs, Ostaps svingi sacja, aromtiskajam alikam piedzerdams klt saldenu kipiani. Piecsimt rubu var glbt domu gigantu. Sakiet, Kisarskis labaini jautja, bet vai divsimt rubu nevartu domu gigantu glbt? Ostaps nenociets un zem galda priecgi piebikstja ar kju Ipolitam Matvejeviam. Es domju, Ipolits Matvejevis ieteics, ka tirgoans te ir neviet! Un tlt sama dunku gurnos, kas nozmja: Bravo, Kisa, bravo, redz, ko nozm skola! Kjsarskis pirmo reizi m dzirdja domu giganta balsi. Tas viu tik oti prsteidza, ka vi nekavjoties iedeva Ostapam piecsimt rubu. Tad Kjsarskis samaksja rinu un, atstjis draugus pie galdia, devs prom, atrunjs ar galvas spm. Pc pusstundas vi nostja sievai uz Stargorodu telegrammu: Braucu k ieteici uz Krimu drobas pc sagatavo grozu. Ilgstos grtbas, kuras Ostaps Benders bija prcietis, prasja tltju kompensciju. Tpc tan pa vakar lielais kombinators restornkaln piedzrs k mrks un, braucot uz viesncu, gandrz izkrita no funikulera vagona. Otr dien vi piepildja savu senseno sapni. Nopirka brnigu pelki lsainu uzvalku. ai uzvalk bija karsti, tau vi to valkja svzdams. Vorobjainovs Tiflisas kooperatva gatavo aprbu veikal nopirka baltu pik uzvalku un jrnieka cepuri ar zeltotu nezinma jahtkluba kokardi. ai aprb Ipolits Matvejevis izskatjs pc tirdzniecbas flotes admiraamatiera. Via augums brai sasljs. Gaita kuva stingra. Ak! Benders iesaucs. Augsta klase! Ja es btu sieviete, tad tdam vrigam skaistulim k js es nolaistu astous procentus no parasts cenas. Ak! Ak! Tad izskat ms varam apgrozties sabiedrb! Vai js protat grozties sabiedrb, Kisa? Biedri_ Bender, Vorobjainovs neliks mier, k tad bs ar krslu? Juzzina, ko dara tetris. Ho-ho! Ostaps iebilda, dejodams ar krslu viesncas Orients lielaj, mauru stil iekrtotaj numur. Nemciet mani dzvot! Es tagad esmu negants. Man ir nauda. Tomr esmu augstsirdgs. Dodu jums divdesmit rubu un trs dienas pilstas izlaupanai! Es rkojos tpat ka Suvorovs! Izlaupiet pilstu, Kisa! Lksmojiet! Un Ostaps, gas gordams, tr temp ska dziedt: Kad vakarzvani skant sk, Tad prt man daudz domu nk. Draugi poja veselu nedu bez prtraukuma. Vorob-jainova admira uzvalks prkljs ar daudzkrsainiem vna traipiem, bet Ostapa uzvalk tie saplda vien liel, varavkaina plankum. SveicintsJ astots dienas rt sacja Ostaps, kuram pc pairm bija iencis prt palast Austrumu blzmu. Klausieties js, pa, ko gudri cilvki raksta avzs! Klausieties! TETRU HRONIKA Vakar, 3. septembr, pabeidzis viesizrdes Tiflis,Maskavas Kolumba tetris aizbrauca viesizrds uz Jaltu. Tetris nodomjis palikt Krim ldz Maskavas ziemas sezonas sakumam. re! Ko es jums teicu! Vorobjainovs iesaucs. Ko js man teict! Ostaps atcirta. Tomr vi juts apmulsis. nolaidba bija oti nepatkama. Varja tau drglietu medbu kursu nobeigt Tiflis, bet tagad vajadzja vl dzties uz Krimas pussalu. Ostaps tlit rs pie lietas. Tika nopirktas bietes ldz Batumi un pasttas vietas otraj klas uz tvaikoa Pestelis, kas atgja no Batumi uz Odesu 7. septembr pulksten 23 pc Maskavas laika. Nakt no desmit uz vienpadsmito septembri, kad Pestelis spcgas vtras d neiegrieas Anap, bet devs atklt jr un uzma kursu tiei uz Jaltu, Ipolits Matvejevis redzja sapni. Vi sapoja, ka, trpies admira form, stv uz savas Starorodas mjas balkona un zina, ka apaka udzoais plis no via kaut ko gaida. Liels ceamkrns nolai pie via kjm melni dbolainu cku. Atnk stnieks Tihons angu uzvalk un, saris- cku aiz pakakjm, saka: Ek, ka tevi jupis! Vai tad Nimfa spj dot brkstis! Ipolita Matvejevia roks trps kinals. Vi iegr to ckai snos, un no liels, platas brces izbirst un sk ripot pa cementa grdu briljanti. Tie lk un grab arvien skak. Pdgi to graboa kst nepanesama un baiga. Ipolits Matvejevis pamods no spcga via trieciena pa iluminatoru. Jalt vii iebrauca pilngi rm bezvja laik, saulain, mokoi tveicg rt. Atguvies no juras slimbas, muiniecbas prieknieks diojs kua priekgal ldzas zvanam, kuru greznoja slvu burtu vijumi. Dzvespriecga Jalta gar pau krastmalu bija sarindojusi savus mazos veikalius un peldoos restornus. Piesttn zem robotam audekla saules nojumm stvja ekipas ar samta sdekiem, Krimkurso (Krimas Automobiu tehnisks apkopes uzmums krortsezonas laik) un biedrbas Krimas oferis automobii un autobusi. ieebrnas meitenes grozja atvrtus saulessargus un mja ar lakatiiem. Draugi pirmie izkpa svelmainaj krastmal. Ieraudzjis koncesionrus, no sagaidtju un zikrgo pa izspraucs pilsonis iuna uzvalk un veicgi devs prom no ostas teritorijas. Bet bija jau par vlu. Liel kombinatora mednieka acs tri pazina pilsoni iuna uzvalk. Pagaidiet, Vorobjainov! Ostaps uzsauca. Un vi mets uz prieku tik tri, ka desmit sous no izejas panca iuna vru. Ostaps acumirkl atgriezs ar simt rubiem rok. Vairk nedod. Es gan ar sevii nespiedu, jo tad viam nebs ar ko atgriezties mjs. Un tiem Kisarskis tlt automobil aizmuka uz Sevastopoli, bet no turienes treaj klas uz Stargorodu. Visu dienu koncesionri pavadja viesnc, kaili sddami uz grdas un ik mirkli skriedami vannas istab zem duas. Tau dens tecja silts k pretga tja. No tveices nekur nebija glbia. Liks, ka Jalta tlt izkuss un ietecs jr. Ap pulksten astoiem vakar, nolddami visus krslus uz pasaules, kompanjoni uzsplja kjs sakarsus kamaas un devas uz tetri. Izrdja Precbas. Tveices izmoctais Stepans, stvdams uz rokam, tikko turjs. Agafja Tihonovna skrja pa stiepli, sasvduajs roks saaugusi saulessargu ar uzrakstu: Es gribu Podkoesinu. Sai mirkl, tpat k visu dienu, via veljas tikai vienu aukstu deni ar ledu. Ar publikai gribjs dzert. Td vai varbt ar tpc, ka Stepans, kas rija karstu olu kulteni, radja pretgumu, izrde publikai nepatika. Koncesionri bija apmierinti, jo viu krsls kop ar trim jauniem, grezniem rokoko stila atzveltnes krsliem stvja sav vieta. Paslpuies kd lo, draugi pacietgi gaidja bezgalgi gars izrdes beigas. Publika beidzot izklda, un aktieri steidzs atvsinties. Tetr neviens cits, izemot koncesijas uzmuma biedrus paju paniekus , nepalika. Visa dzv radba bija izskrjusi lauk, kur beidzot k ar spaiiem gza spirdzinos lietus. Sekojiet man, Kisa! Ostaps nokomandja. Ja kas gads, ms esam provinciei, kas nevar atrast tetra izeju. Vii aizlavjs ldz skatuvei un, virkstindami srkocius un tomr uzgrzdamies hidrauliskajai presei, prmeklja visu skatuvi. Lielais kombinators uzdras pa kpnm auga butaforiju telps. Nciet urp! vi uzsauca. Un Vorobjaninovs, rokas vicindams, devas aug. Vai redzat? Ostaps jautja, uzraudams, srkociu. Tums pavdja Gambsa krsla stris un saulessarga malia ar uzrakstu: gribu . Re! Re, kur msu nkotne, tagadne un pagtne! Raujiet srkocius, Kisa! Es to tlt uzrdu. Un Ostaps iebza roku kabat pc instrumentiem. Nu-u, vi sacja, pastiepis roku pret krslu, vl vienu srkociu, priekniek. Uzliesmoja srkoci, un zili brnumi! krsls pats palca snis un prsteigto koncesionaru acu priek pki izkrita cauri grdai. Debesti! Ipolits Matvejevis iekliedzs un viena rvien atsprga pie sienas, kaut gan viam nebija ne mazks vlans to dart. inddami ska birt stikli, un saulessargs ar uzrakstu Es gribu Podkoesinu, viesua erts, izlidoja pa logu uz jru. Ostaps gulja uz grdas, viegli piespiests ar finiera plksnm. Pulkstenis rdja divpadsmit un etrpadsmit mintes. Tas bija 1927. gada spcgs Krimas zemestrces pirmais grdiens. Devias balles stiprais grdiens, kas visai pussalai sagdja neaprakstmu postu, no koncesionaru rokm izrva drglietas. Biedri Bender! Ko tas nozm? Ipolits Matvejevis ausms kliedza. Ostaps vairs nespja valdties: zemestrce bija izjaukusi via nodomus. Tas bija viengais tda veida gadjums vis via bagtgaj praks. Ko tas nozm? Vorobjaninovs brca. No ielas atskanja kliedzieni, zvanana un sou dipoa. Tas nozm, ka mums nekavjoties jmk r, kamr vl siena nav uzgzusies virsu. trk! trk! Dodiet roku, aitasgalva! Un vii mets uz izeju. par brnumu, pie durvm, kas veda no skatuves uz rsielu, augpdus gulja pilngi vesels un nebojts Gambsa krsls. Iesmilkstjies k suns, Ipolits Matvejevis to krampjaini sagrba roks. Dodiet plakanknaibles! vi uzsauca Ostapam. Stulbeni nolptais! Ostaps iekunkstjs. Tlt iegrs griesti, bet vi te jk prt! trk lauk! Plakanknaibles! prtu zaudjuais Ipolits Matvejevis rca. Nu, velns ar jums! Lauziet sprandu ar visu savu krslu! Bet man dzvba drgka par visu! To teikdams, Ostaps mets uz durvm. Ipolits Matvejevis ieaukstjs un, paris krslu, liks paka Ostapam. Tikldz vii bija nokuvui rsiel, zeme pretgi sagrojs, no tetra jumta ska birt dakstii un tai viet, kur nupat bija stvjui koncesionri, jau mtjs hidraulisks preses li. Nu, tagad dodiet urp krslu, Benders aukstasingi sacja. Jums, es redzu, jau apnicis to turt. Nedou! Ipolits Matvejevis iespiedzs. Ko tas nozm? Dumpis uz kua? Atdodiet krslu! Dzirdat? Tas ir mans krsls! Vorobjainovs rkja, prspdams vaidus, raudas un brkus, kas granda no vism pusm. Td gadjum saemiet honorru, vecais lupatlci! Un Ostaps ar savu dzelaino plaukstu iegza Vorobjainovam pa kaklu. ai mirkl pa rsielu viiem garm aizdrzs ugunsdzsji ar lpm, un to dreboaj gaism Ipolits Matvejevis ieraudzja Bendera sej tik ausmgus vaibstus, ka nekavjoties paklausja unatdeva krslu. Nu, tagad viss krtb, Ostaps sacja, atviegloti uzelpodams, dumpis apspiests. Tlt emiet krslu un sekojiet man! Js atbildat par to, lai mbele btu vesela. Pat piecdesmit ballu liels grdiens nedrkst krslam nek nodart! Sapratt? Sapratu. Koncesionri visu nakti klda pa ielm kop ar panikas premtiem auu piem, tpat k visi prjie, gaidja jaunus grdienus un neuzdroinjs iet iek atsttajs mjs. Rtausm, kad bailes bija mazliet rimus, Ostaps izvljs kdu vietiu, kur tuvum nebija ne sienu, kas vartu sabrukt, ne cilvku, kas vartu trauct, un rs pie krsla uzranas. Uzranas rezultti abus koncesionrus prsteidza. Krsl nek nebija. Ipolits Matvejevis, neizturjis visus nakts un rta prdzvojumus, iesmjs skiem urkas smiekliiem. ai mirkl atskanja treais grviens, zeme plai atvrs un aprija pirm apakzemes grdiena saudzto, bet cilvku roku pilngi sakropoto Gambsa krslu, kura putes uzsmaidja cauri puteku mkoiem lecoajai saulei. Ipolits Matvejevis nomets etrrpus un, pagriezis izmocto seju pret nespodri sarkano saules disku, ska gaudot. Vi klausoties, lielais kombinators paba. Atguvies vi sev ldzs ieraudzja Vorobjainova violetiem rugjiem apauguo zodu. Ipolits Matvejevis gulja nesama. Galu gal, Ostaps sacja k cilvks, kas atveseojas pc tfa, tagad mums ir palikuas simt iespjas no simta. Pdjais krsls (pie vrda krsls Ipolits Matvejevis. atguva samau) nozuda Oktobra stacijas preu pagalm un ttad nebt nav zem iekritis. Klab jnokar deguns? Sde turpins. Kaut kur drddami gzs ieei. Stiepti kauca kua sirna.XL NODAA DRGLIETU GLABTUVEKd no pdjm lietainajm oktobra dienm Ipolits Matvejevis bez svrkiem, rbies ar skm, sidrabainm zvaigzntm nobrsttaj mness krsas vest, ,rosjs Ivanopulo istab. Ipolits Matvejevis strdja uz palodzes, jo galda istab vl arvien nebija. Lielais kombinators bija samis no dzvoku biedrbas lielu pastjumu mkslas nozar adreu plksnu izgatavoanu. Plksnu izgatavoanu pc ablona Ostaps uzdeva Vorobja-inovam, bet pats gandrz veselu mnesi kop ieraans Maskava grozjs Oktobra stacijas rajon, ar neiedomjamu dedzbu dzdams pdas pdjam krslam, kur katr zi slpa sev Petuhova madmas briljantus. Savilcis pieri grumbs, Ipolits Matvejevis ar ablonu krsoja uzrakstus uz plksntm, Pusgadu auodams paka briljantiem, vi bija zaudjis visas savas agrks ieraas. Pa naktm Ipolitam Matvejeviam sapos rdjs kalnu virsotnes, ko greznoja meongi transparenti, acu priek audjs Iznurenkovs, trcindams savas resns, brns ciskas, apgzs laivas, slka cilvki, no debesm bira ieei un, plai atvrusies, zeme pta acs sera dmus. Ostaps, ik dienas bdams kop ar Ipolitu Matvcjcvieu, nemanja vi nekdu prmaiu. Tau Ipolits Matvejevis bija neparasti prvrties. Ar gaita Ipolitam Matvejeviam vairs nebija tda k agrk un acu izteiksme kuvusi meonga, ataugus sas vairs nestvja paralli zemes virsmai, bet gan pilngi perpendikulri ka vecam runcim. Citda kuvusi ar Ipolita Matvejevia daba, Via rakstur bija radus agrk nepaztas pabas noteiktba un cietsirdba. s jauns jtas vi pakpeniski bija ieaudzinjuas trs epizodes: brniga izglbans no vasjukieu amatieru smagajm drm, pirm ubagoanas debija pie Pjatigorskas Puu drza un, beidzot, zemestrce, pc kuras Ipolits Matvejevis kuva mazliet dvains un pret savu kompanjonu glabja slepenu naidu. Pdj laik Ipolits Matvejevis atrads oti spcgu aizdomu var. Vi baidjs, ka Ostaps atplss krslu viens pats un, pamis visas drglietas, aizbrauks, pametot viu liktea vara. Skai izteikt savas aizdomas vi neuzdroinjs, jo pazina Ostapa smago roku un nelokmo raksturu. Ik dienas, sddams pie loga un ar vecu, izrobotu brdas nazi labodams apuvuos burtus, Ipolits Matvejevis ausmgi cieta. Katru dienu vi baiojas, ka Ostaps vairs neprnks un vi, bijuaismuiniecbas prieknieks, nomirs Maskav bada nv pie kda satrunjua oga. Tau Ostaps prnca katru vakaru, kaut gan nekdas priecgas zias neatnesa. Via enerija un dzvesprieks bija neizsmeami. Cerbas viu nepameta nevienu mirkli. Gaiten atskanja sou dipoa, kds uzgrds ugunsdroajam skapim, un finiera durvis viegli atsprga vaa k vja prirta grmatas lapa. Uz slieka stvja lielais kombinators. Vi bija slapj no galvas ldz kjm, vaigi kvloja k sarkani boli. Ostaps smagi dvaoja. Ipolit Matvejevi! vi iesaucs. - Klausieties, Ipolit Matvejevi! Vorobjainovs juts prsteigts. Vl nekad tehniskais direktors viu nebija saucis vrd un tvvrd. Un pki vi saprata Vai ir? vi izdvesa. Tur jau ir t lieta, ka ir. Ek, Kisa, velns lai js parauj! Nekliedziet, visu var dzirdt. Pareizi, pareizi, var vl noklausties, Ostaps ska tri ukstt. Ir, Kisa, ir, un, ja vlaties, es tlt to varu jums pardt. Tas atrodas dzelzcenieku klub jaunaj klub Vakar bija atklana K es atradu? Varbt skums? N, rkrtgi grta lieta! enila, spdoi ldz galam izvesta kombincija! Piedzvojums no antks pasaules Vrdu sakot, augsta klase! Nenogaidjis, kamr Ipolits Matvejevis uzstvs mugur svrkus, Ostaps izskrja gaiten. Vorobjainovs viam piebiedrojs jau kpns. Abi, satraukti apbrdami viens otru ar jautjumiem, drzs pa slapjajm ielm uz Tora laukumu. Vii pat neatskrta, ka var aizbraukt ar tramvaju. Js esat aprbies k kurpnieks! Ostaps lksmi aloja. Kas t staig, Kisa? Jums vajadzga strelta vea, zda zees un, protams, cilindrs. Jsu sej ir kaut kas cls! Sakiet vai js patiem esat bijis muiniecbas prieknieks? Pardjis muiniecbas priekniekam krslu, kas stvja ahistu pulcia istab un izskatjs pc visparastk Gambsa krsla, kaut gan sev slpa milzgas vrtbas, Ostaps izvilka Vorobjainovu gaiten. eit nebija nevienas dzvas dvseles. Ostaps piegja pie loga, kas, gatavojoties ziemai, vl nebija aizlmts, un attaisja abu rmju aizbdus. Pa ito lodziu, vi sacja, ms onakt jebkur brd viegli un maigi ieksim klub. Atcerieties, Kisa, treais logs no pardes durvm. Draugi vl ilgi klda pa klubu k ATIN (Apria tautas izgltbas nodaa ) prstvji un nevarja vien nobrnties par skaistajm zlm un istabm. Ja es Vasjukos btu spljis, Ostaps sacja, sddams uz da krsla, es nebtu zaudjis nevienu partiju. Entuziasms nepieautu. Tomr labk iesim, vect, man vl paglbuies divdesmit pieci rubi veselbas naudas. Iedzersim alu un atptsimies pirms nakts viztes. Vai alus js neok, muiniecbas priekniek? Nav nekda nelaime. Rt js laksiet ampanieti neierobeot daudzum. Ejot no dzertuves uz Sivceva Vraeku, Benders trakoti uzjautrinjs un aizskra garmgjjus. Vi apma ap pleciem mazliet iereibuo Ipolitu Matvejeviu un liegi sacja: Js esat rkrtgi simptisks vectis, Kisa, bet vairk par desmit procentiem es jums nedou. Nudien nedou. Nu klab jums vajadzga tda nauda klab? K t klab? K t klab? Ipolits Matvejevis uztraucs. Ostaps sirsngi smjs un piekvs ar vaigu pie sava koncesijas drauga slapjs piedurknes. Ko tad js pirksiet, Kisa? Nu ko? Jums tau nav nekdas fantzijas. Nudien piecpadsmit tkstou jums pietiek atliku likm Js tau drz mirsiet js tau esat veuki. Jums tau nauda vispr nav vajadzga Zint, Kisa, es, liekas, jums nedou nek. T btu bloans. Pieemu js, Kisult, par privtsekretru. J? etrdesmit rubu mnes. Kostte mana. etras brvdienas J? Darba trps, dzeramnauda, socil apdroinana nk klt Nu? Vai mans prieklikums js apmierina? Ipolits Matvejevis atbrvoja roku un tri devs uz prieku. ie joki viu padarja vai traku. Ostaps panca Vorobjainovu pie ieejas srtaj savrupmi. Js patiem apvainojties? Ostaps jautja. Es tikai pajokoju. Savus trs procentus js saemsiet. Jnudien, jums pilngi pietiek ar trim procentiem, Kisa. Ipolits Matvejevis sadzis iegja istab. J? Kisa, Ostaps draiskojs, piekrtiet saemt trs procentus! Nudien piekrtiet! Cits btu piekritis. Istaba jums nav jprk Ivanopulo, par laimi, aizbrauca uz Tveru un paliks tur veselu gadu. Bet labk tomr nciet pie manis par kambarsulaini Silta vietia. Redzdams, ka Ipolits Matvejevis nekdi nav uzmundrinms, Ostaps saldi novjs, ievilka savs platajs krts gaisu, izstaipjs t, ka rokas sniedzs vai ldz paiem griestiem, un sacja: Nu, drauelt, sagatavojiet kabatas! Uz klubu ms iesim pirms rtausmas. Tas ir vislabkais laiks. Sargi gu un redz saldus sapus, par ko tos biei vien atbrvo no darba, neizmaksjot algu par divm nedm uz prieku. Bet tagad, drgumi, ieteicu jums atpsties. Ostaps noliks uz trim krsliem, kas bija sanesti no dadm Maskavas malm, un, laizdamies mieg, nomurminja: Labk gan par kambarsulaini! Piekljga alga Kostte Dzeramnauda Nu, nu, pajokoju Sde turpins! Ledus ir sakustjies, zvrinto piesdtju kungi! Tie bija liel kombinatora pdjie vrdi. Vi iegrima dzi, bezrpg, atspirdzino un smagu sapu nomkt mieg. Ipolits Matvejevis izgja uz ielas. Via sirds bija izmisuma un naida pilna. Mness lkja pa mkou ciiem. Savrupmju slapjie rei spdja k ieeoti. Gzes lukturi, dens puteklu vainaga apvti, meta nemiergu gaismu. No dzertuves rglis izgrda kdu piedzruo. Tas iebvs nelab bals. Ipolits Matvejevis saviebs un stingriem soiem devs atpaka. Viam bija tikai viena vlans: kaut trk viss btu gal! Vi iegja istab, stingri paskatjs uz guoo Ostapu, noslaucja pensneja stiklus un pama no palodzes brdas nazi. Uz t izrobot asmens bija redzamas izkaltuas eas krsas zvas. Vi ielika nazi kabat, vlreiz pagja garm Ostapam, neskatdamies uz via pusi, bet dzirddams via elpu, un atkal izgja gaiten. Seit bija klusi un miegaini. Acmredzot visi jau gulja. Gaitea pilngaj tums Ipolits Matvejevis pki neizsakmi dzlgi pasmaidja un juta, ka uz pieres sakustas da. Lai prbaudtu o jauno sajtu, vi atkal pasmaidja. Pki vi. atcerjs, ka imnzij audzknis Pihtjejevs-Kakujevs prata kustint ausis. Ipolits Matvejevis aizgja ldz kpnm un uzmangi ieklausjs. Uz kpnm neviena nebija. No ielas atskanja ormaa zirga pakavu klaudzana, demonstratvi skaa un noteikta, it k kds skaittu uz kauliiem. Muiniecbas prieknieks klusim k kais atgriezs istab, izma no Ostapa svrkiem, kas karjs uz krsla atzveltnes, divdesmit piecus rubus un plakanknaibles, uzlika galv netro admira cepuri un atkal ieklausjs. Ostaps gulja klusi, nekrca. Via deguns un plauas strdja ideli, bez traucjumiem ieelpojot un izelpojot gaisu. Spcg roka nokarjs ldz paai grdai, Ipolits Matvejevis, juzdams denios dauzmies pulsu, lnm uz-rotja labs rokas piedurkni mazliet virs elkoa, aptina kailo roku ar vafedvieli, aizgja ldz durvm, izma no kabatas brdas nazi un, ar acm izmrjis attlumus istab, pagrieza sldzi. Spuldze nodzisa, bet istabu blvi apgaismoja ielas luktura zilgan gaisma. Jo labk, Ipolits Matvejevis noukstja. Vi tuvojs galvgalim un, tlu atvzjis roku ar brdas nazi, no visa spka slpi ietrieca visu asmeni Ostapa kakl, tlt izrva nazi un atlca pie sienas. Lielais kombinators izgrda tdu skau k izlietne, uzskdama pdjs dens lses. Ipolitam Matvejeviam palaimjs nenotraipties ar asinm. Spiezdamies ar muguru pie mra sienas, vi aizzags ldz zilajm durvm un vlreiz uzmeta acis Ostapam. T augums divas reizes noraustjs un atslga pret krslu atzveltnm. Ielas gaisma apspdja melnu pei, kas bija satecjui uz grdas. Kas t par pei? Ipolits Matvejevis nodomja. Ak j, asinis . Biedrs Benders ir miris. Vorobjainovs notina mazliet notraipto dvieli, nometa to zem, pc tam uzmangi nolika brdas nazi uz grdas un, klusi pievris durvis, devs prom. Izgjis uz ielas, Ipolits Matvejevis sarauca uzacis un, murmindams: Visi briljanti ir mani, nevis tikai sei procenti, devs uz Tora laukumu. Noncis pie dzelzcenieku kluba un noskatjis treo logu no pardes durvm, Ipolits Matvejevis apstjs. Jauns celtnes spoguainie logi pelcgi vizmoja rtausmas gaism k prles. Valgaj gais skanja manevrjoo lokomotvju padobjs balsis. Ipolits Matvejevis veikli uzrpsuz karnzes, pagrda rmi un klusi ielca gaiten. Viegli orientdamies pelcgas rtausmas piesttvotajs kluba zls, Ipolits Matvejevis iekuva ahistu kabinet un, aizris ar galvu Emanula Laskera portretu, kas karjs pie sienas, piegja pie krsla. Vi nesteidzs. Viam nebija kur steigties. Neviens viu nevajja. Lielmeistars O. Benders gulja mg mieg srtaj savrupmj Sivceva Vraek. Ipolits Matvejevis apsds uz grdas, apra krslu ar savm dzslainajm kjm un ar zobrsta aukstasinbu ms vilkt r no krsla misia naglas, nevienu neizlaizdams. Ar sedesmit otro naglu via darbs beidzs. Angu katns un maa brvi gulja uz krsla polsterjuma. Atlika tikai tos pacelt, lai ieraudztu futrus, futrlus un kasttes ar drgakmeiem. Tlt automobil iek, Ipolits Matvejevis, kas bija izgjis liela kombinatora dzves gudrbas skolu, nodomja, un uz staciju prom. Uz Polijas robeu. Par kdu akmentiu mani prveds pri robeai, bet tur Un, veldamies jo trk redzt, kas notiks tur, Ipolits Matvejevis norva no krsla katnu un mau. Via acis ieraudzja atsperes, brnigas angu atsperes un polsterjumu, lielisku polsterjumu, pirmskara kvalittes, kdu tagad nekur vairs nevar atrast. Bet vairk gan krsl nek nebija. Ipolits Matvejevis mehniski izvandja visu polsterjumu, nosdja veselu pusstundu, neizlaizdams krslu no krampjaini saaugtajm kjm, un truli atkrtoja: Kpc tad te nek nav? Tas nevar bt! Tas nevar bt! Bija gandrz pavisam gais, kad Vorobjainovs, atstjis ahistu kabineta jucekli, aizmirsis tur -plakanknaibles un neeksistjo jahtkluba cepuri ar zeltto kokardi, neviena nemants, smagi un gurdi pa logu izlda uz ielas. Tas nevar bt, vi murminja, nogjis vienu kvartlu. Tas nevar bt! Un vi aizgja atpaka uz klubu un ska staigt gar t lielajiem logiem, lpas pstindams: Tas nevar bt! Tas nevar bt! Tas nevar bt! Lgiem vi iekliedzs un sara rta migl norasojuo galvu. Atcerdamies visus nakts notikumus, vi purinja sirms pinkas. Briljantu drudzis iedarbojs prk spcgi: Vorobjainovs piecu minu laik bija novecojis. Staig te vien gabal visvisdi, Vorobjainovs dzirdja pie paas auss runjam. Vi ieraudzja naktssargu brezenta darba trp un vieglos zbakos, Naktssargs bija oti vecs un, k redzams, labsirdgs. Staig vien gabal, omulgi ppja veuks, kam bija apnikusi nakts vientulba, un js, biedri, ar interesjaties. Un pareizi dart. Klubs mums, k sact jsaka, pavisam neparasts. Ipolits Matvejevis k moceklis noraudzjs uz srto veuku. J, veuks sacja, is klubs ir neparasts. Otra tda nav. Bet kas tad eit tik neparasts? Ipolits Matvejevis jautja, pldamies koncentrties. Veuki lksmi paskatjs Vorobjainov. Acmredzot ststs par neparasto klubu viam patika un vi to labprt atkrtoja. Redzat, veuks ieska, es te k naktssargs staigju jau desmito gadu, bet tdu gadjumu vl nekad nebiju piedzvojis. Klausies vrgi, zaldtii K sact jsaka, te vienmr bijis dzelzcea satiksmes dienesta pirm iecirka klubs, visiem zinms, kds tas bija. Es to apsargju. Galgi sakstjis klubs Kurinja viena kurinan, tau nekas neldzja. Bet biedrs Krasiikovs neliek mani mier. Kur tu, saka, to malku liec? Bet vai tad es to malku du, vai? Nomocjs gan biedrs Krasiikovs ar to klubu mitrums, aukstums, putju orestrim telpu nav, un tetr splt trs mokas: aktieru kungi sala nost. Piecus gadus ldzs kredtus jaunam klubam, bet nezinu, kas tur iznca. Satiksmes darbinieku arodbiedrba kredtu neapstiprinja. opavasar biedrs Krasiikovs nopirka krslu skatuves vajadzbm, labu krslu, mkstu Ipolits Matvejevis klausjs, ar visu augumu mkdamies virs naktssargam. Vi bija td k pusnema. Bet veuks, gardi smiedamies, paststja, k vi reiz uzkpis uz krsla, lai izskrvtu elektrisko spuldzi, un nogzies zem: Es pamatgi nobraucu no it krsla, pat drna prplsa. Un skatos no drnas apakas birst r stiklii un diedzi savrtas baltas krelles. Krelles, Ipolits Matvejevis noupstja. Krelles! veuks sajsm iespiedzs. Un nu, zaldti, es skatos vl, bet tur dadaskasttes. Es tm kasttm pat nepieskros. Bet devos taisn ce pie biedra Krasiikova un visu nozioju. Vlk to pau izststju ar komisijai. Tm kasttm ne pirkstu netiku piedris. Un labi darju, zaldti, jo vlk tur atrada drglietas buruzija bija noslpusi Kur ir ts drglietas? muiniecbas prieknieks iekliedzs. Kur, kur, veuks ircinjs, te, zaldti, jbt ar sapraanu! Re, kur ts ir! Kur? Kur? Tepat tau ir! srtais naktssargs iesaucs, priecdamies par paa radto efektu. Re, kur! Brilles noslauki! Klubu par tm uzbvja, zaldti! Redzi? Skaties te tas ir, is klubs! Centrlapkure, dambrete ar pulksteni, bufete, tetris ar galom iek nelai! Ipolits Matvejevis sastinga un, nekustdamies ne no vietas, blenza uz karnzm. Tad re, kur atrodas Petuhova madmas drglietu krtuve! Re, kur t stv! Te ir viss! Visi simt piecdesmit tkstoi rubu nulle nulle kapeikas, k mdza teikt Ostaps Suleimns Berta Marija Benders. Briljanti prvrtuies par vienlaidu fasu stikliem un dzelzsbetona griestiem, vss vingroanas zles izbvtas no prlm. Dimanta diadma prvrtusies par tetra zli ar grozmo skatuvi, rubna auskari izaugui par veselm lustrm, skveidgs zelta aproces ar smaragdiem kuvuas par lielisku bibliotku, bet kaklarotas prvrtus par planieru darbncu, aha kabinetu un biljarda istabu. Drglietu krtuve nav pazudusi, t saglabjusies un pat kuvusi lielka. Tai varja pieskarties ar rokm, bet nevarja aiznest prom. T prgjusi kalpot citiem cilvkiem. Ipolits Matvejevis pielika rokas pie granta apuvuma. Akmens aukstums iespieds ldz paai sirdij. Un vi iekliedzs. Via kliedziens, satracints, kaisls un meongs aizautas vilku mtes kliedziens, aizskanja ldz laukuma vidum, mets zem tilta un, mostos liels pilstas skau nomkts, lnm dzisa un mirkl izplnja. Pr slapjajiem jumtiem Maskavas iels iesooja lielisks rudens rts. Pilsta uzska savas ikdienas gaitas.

Recommended

View more >