2011. gada 10. februāris

  • Published on
    28-Mar-2016

  • View
    244

  • Download
    15

Embed Size (px)

DESCRIPTION

Neatkargs tukuma Zias

Transcript

  • Latvijas glbi imigrcija?Toms Reinsons

    Vidusmra Latvijas iedzvotjs, kur kaut cik seko ldzi aktulajm norism valst, jau sen vairs nepievr uzmanbu zim par emigrciju, par to, k latviei dodas pe; par to, ka vii neatgriezsies T teikt, pie vi-sa var pierast: ja ilgstoi dzvo pie dzelzcea, tad ar laiku ar vilcie-na troksni pa nakti vairs nedzird. Tomr ir ar kda neierastka tma, kura ik pa laikam tiek apspries-ta publiskaj telp imigrcija Latvij. Saprotu, ka pareizjos krzes apstkos, kad ir tik liels bezdarbnieku skaits, runas par ko tdu liekas vienkri absur-das, tomr nkotn ds jautjums vartu kt arvien aktulks. Ne-sen kd intervij ar ekonomiste Raita Karnte atzinusi, ka viengais Latvijas glbi nkotn esot imigrcija, ka mums nepiecieami produktvi cilvki viss dzves joms (darbaspks, dzimstba).

    Neaubos, ka viai sav zi ir ar taisnba, Karntes kun-dze ir Latvij atzta ekonomiste, bet Katrai darbbai ir savas se-kas. in gadjum, ja ielaidsim Latvij lielu skaitu imigrantu, ro-das jautjums, vai bsim ar mie-ru sadzvot ar das politikas blakuspardbm? Kas tad bs ie cilvki, kuri brauks uz msu dzimteni palikt uz dzvi? No kdm valstm vii vartu nkt? Kda btu socil situcija viu mtnes zem, ja ts viet izvltos starptautiski ne pai labvlg gaism attloto Latviju? Kda btu iebraucju kultra? Vai ms vispr sptu sadzvot vien valst? K un vai vispr dus iencjus vartu integrt?

    Uzskatu, ka Latvij lielai daai cilvku (pai jau politiiem) ir prsplta vlme ldzinties un izdabt bagtajm Rietumvalstm. Nevajadzgas piekpans, kdu atkrtoana. Varbt piencis laiks pardt mugurkaulu un prmaiu pc mcties no lielvalstu kdm? Visi tau redzam, ka Eiropas bagto Rietumvalstu imigrcijas politikas ir pilnb izgzus, pat Eiropas lielvaru lderi publiski to atzinui. Ttad skaidrs, ka Rie-tumvalstu pieredze ir jizvrt un jcenas no ts ko mcties.

    Kam citam, ja ne mums, ir skaidri zinms, cik grts process ir integrcija. Labi zinm, ka Latvij tas ne tuvu nav beidzies. Uzskatu, ka Karntes kundze kds un ar imigrciju piedv tikai stermia risinjumu, kas galu gal btu bumba ar laika degli.

    FOTO

    - J

    nis

    Vto

    ls

    Redakcijas sleja

    Laikraksts tukuma, kandavas, EngurEs un JaunpiLs novadiEm Nr. 17 (1578) Ls 0.40 ISSN 1407-8252

    Ceturtdiena, 2011. gada 10. februris www.ntz.lv

    ceturtdienas sarunas

    odien no 18.00 ldz 19.00 pa tlruni

    28444558 vai 63125250 js uzklauss laikraksta urnliste

    Rta Fjodorova

    2. lpp.

    Msu Tairte Irlav izrds

    jnis VTols

    Kur gan nepazst msu mkslinieci, novadnieci Tairu Hapinu? Teju katr mkslas paskum, izstdes atklan via ir klt. Trps, cepure,

    protams, ne tda k prjiem. Vrdi ar azot nekad nav jmekl. Ko dom, teic lauk. K ar muru pa naglas galvu. oreiz tiekamies Irlav. Treo reizi gaiaj miest skatmies T. Hapinas gleznas.

    obrd Tairte mazmazliet veselbu Irlavas slimnc uzlabo. Nu jau labu laiku. Viai te patk, un slimncas audm via kuvusi savj. Izstdi rosinja un krja slimncas galven rste Valentija Embure. Ne mazums klapatu bijis, lai bildes tiktu tau-tas nam pie sienm. Nu ts tur ir.

    Trsdesmit piecas. Tds nieks vien no Tairtes veikuma. Vaicjam, vai maz pati zina vietu, malu, kur vias darbi tauts izsvaidti un pati ar izrdjusies? Tairte pieklusa, domja. Teics padomt.

    Sestdien, 12. februr, no 10.00 ldz 18.00 ar Daugavas va-nagu atbalstu biedrba Sargi valodu un Latviju! Tukuma kultras nam (vecs daas 1. stva vestibil) vks parakstus izmaim Latvijas Re-publikas Satversmes 112. pant. Biedrbas rosints izmaias pa-redz, ka Latvijas pamatskols un visprizgltojos skols mcbas

    notiktu tikai latvieu valod. Savukrt odien, 10. februr,

    17.00 Tukuma ledus hall, Sta-diona iel 3, politisko parti-ju apvienbas Vienotba lderi diskuts par jaunveidojams parti-jas principiem. Diskusij par par-tijas izveidi ar partiju Jaunais laiks (JL), Pilsonisk savienba (PS) un Sabiedrba citai politikai (SCP)

    Tukuma un Kandavas nodau biedriem piedalsies apvienbas ldzprieksdtjs, tieslietu ministrs Aigars tokenbergs, Vienotbas Saeimas frakcijas vadtjs Dzintars Zais, k ar Saeimas deputti Ar-vils Aeradens, Aivars Volfs, Ed-vards Smiltns, Klvs Olteins un citi apvienbas prstvji.

    Vks parakstus un sprieds par partiju

    Tukum, mzikas un mkslas biedrba Brv Akadmija piedv iespju noklausties koncertu ar vie-na no Latvijas labkajiem basiem Sergeja Martinova piedalanos. Kon-certs notiks o sestdien, 12. feb- rur, 15.00, k parasti Brvs Akadmijas zl, Pasta iel 11,

    2. stva zl (ieeja no Mea ielas).Literri muziklaj pcpusdien

    Gadalaiki dzirdsiet ar Ingu nu Puriu, Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmijas koncertmeistari, kura savu vstjumu jums dvs ar klavieru skam. Bet Latvijas Nacionls Ope-ras solists Sergejs Martinovs ne tikai dzieds, bs ar dzeja.

    Koncert skans Ptera aikovska cikls klavierm Gadalaiki, bs ar sens krievu komponistu ro ma- n ces, A. Pukina, A. Feta, N. ekrasova dzeja. Koncertu atbal-sta: biedrba Mzikas un Mkslas stu-dija BA, Tukuma novada dome, SIA Amatnieks. paI Ieldz sanTa jkobsone un

    aRnis abloVskis

    Ir laiks klasiskajai mzikai!

  • 2 Zias

    1. lpp.

    Ceturtdiena, 2011. gada 10. februris

    FO

    TO -

    Jn

    is V

    tols

    Vents DubroVskis

    kamr aizbrauc ldz slimncai vesels

    Esmu ar medicnisko izgltbu un oti labi zinu saslimanas, bet tpat nezinu, kuros gadjumos drkst saukt tro paldzbu... Smagus slimniekus vii netransport (tdus, kam nve deguna gal); agrk bija t agrk trajiem bija ldzi injicjamie medikamenti; ja cilvkam bija kda akta spe, kuras iemeslus nezinja, tad sauca tros. Nereti iztika ar pricti un trie brauca projm, bet tagad visa sazia caur Rgu. Kad atbrauc trie un redz, ka cilvkam slikti, tad ved uz Tukumu pat, ja jbrauc 60 km. Kad cilvks man ir izkratjies, vi ir t uztraucies un nobdjies,

    ka neko vairs nevajag viam ir labi! Ieliek slimnc, bet otr rt viam ar savu ikti jbrauc atpaka uz mjm saviem spkiem! Tas t piemra pc, ne skaidroanai...

    Redakcija: Neatliekams medicnisks paldzbas dienesta (NMP) mjas lap atrodama da visprg informcija:

    K izvrtt izsaukuma steidzambu un zint, vai nebs jmaks par to? Pacientam vai cietuajam nav jpieem lmums par savas veselbas vai dzvbas apdraudjumu un paldzbas saemanas steidzambu. NMP dienest strd kvalificti, specili apmcti medii un katru izsau-kumu izvrt pc oti stingriem kritrijiem, lai atpaztu situcijas, kas ir bstamas pacienta dzvbai vai veselbai. Par diem izsau-

    Brvbas laukums 10, Tukums, LV - 3101; Tlr. : 63125216 Fakss : 63125022

    Mob. : 28338989, 28444558

    E-pasts: ntz@ntz.lv

    Galven redaktore Ivonna Plaude.Iznk otrdiens, ceturtdiens un sestdiens. Metiens 6920 eks.

    Izdevjs SIA Novadu Zias. Abonanas indekss 3069.Masu informcijas reistrcijas apl. #000702425.

    Darba laiks no 8.00 ldz 18.00, sestdiens no 9.00 ldz 14.00.Prpublicana, bez redakcijas rakstiskas ataujas, aizliegta.

    Par sludinjumu un reklmu saturu atbild iesniedzjs.Publictie materili ne vienmr atspoguo redakcijas viedokli.

    Iesniegtos manuskriptus nerecenz un atpaka neizsniedz.Honorrus par iepriekjo mnesi var saemt pirmdiens, ceturtdiens.

    Iespiests tipogrfij Mkusala, Rg, Mkusalas iel 41.

    www.ntz.lv

    CeturtDienas sarunas

    Latvij un pasauL

    MeLn hronika

    Msu tairte irlav izrdsMksliniecei mugur koi zils

    mtelis. Zem t debeszila kleita. Protams, koka pr plao virs mkoiem. Lai audis redz! Acs mksliniecei mirdz lepnba. Ir ar par ko. Plecos tikai 88 gadi. Divi klieri etras nulles. Trsdesmit trs ar sank, ja ciparu uz pusm prl un otru pusi mal noliek.

    Uz izstdes atklanu bija atbrau kui Tairtes paas un vias mkslas mltji. audis no muzeja, novada domes. Draugi, pazias. K alla tds reizs. Uzteicieni, ziedi, laba vljumi. Mksliniece gari nerunja. K alla, sacju tak par tieajiem vrdiem, kuri k punktii uz visiem i salikti. Aplausus no kltesoajiem uzklausja. Tairte atkal desmitniek trpjusi. K alla. Mazmaz cienastia galdu mksliniecei klt pienesa. Pati, protams, sdja zles viduc. K gan citdi. Brni no skolas bija atnkui, k bittes ap medus ziedu pie Tairtes uz ceiem notupui. Klausjs Tairtes ststos. oreiz par ko? pc sarunm vaicju mksliniecei. Zini, ma

    Laik no 7. ldz 9. februrim Tu-kuma policijas iecirkn reistrti 23 notikumi un noformts 31 administratvo prkpumu protokols. Ceu transporta negadjumi nav reistrti.

    Reistrtas divas zdzbas no pirm stva dzvokiem, dienas laik dzvokl iekstot caur balkonu, td aicinm iedzvotjus bt vrgiem un par aizdomgm personm nekavjoties ziot policijai.

    4. februrNo 8.00 ldz 8.40 Kandavas

    interntvidusskolas mcbu klas kdam 1996. gad dzimuam vrietim nozagts mobilais te

    lefons Nokia 5130. Nodarts zaudjums Ls 84 apmr. Uzskts kriminlprocess.

    No 5. februra 8.00 ldz 7. februra 9.00 Kandavas novad, Matkules pagast, saimniecbas pagalm atsttam ekskavatoram RH6 nozagti divi akumulatori. Nodarts zaudjums Ls 114 apmr. Uzskts kriminlprocess.

    Laik no 1. februra 20.00 ldz 7. februra 10.00 Tukuma novad, Lestenes pagast, etros elektrolnijas posmos nozagti elektrbas vadi A4 X35. Zaudjumi un vaings personas tiek noskaidroti.

    7. februr No 9.00 ldz 16.00 Tukum,

    Mea iel, atsldzot durvis, iekts dzvokl, kur nozagtas zeltlietas. Uzskts kriminlprocess. No 9.00 ldz 17.00 Tukum, Kuldgas iel, caur balkonu iekts dzvokl, kur izvandtas mantas un nozagtas zeltlietas dtes un kuloni.

    11.00 Engures novad, Smrdes pagast, pie veikala noerti divi sui, kas klaioja bez pavadas un uzpura. Saimniekiem izrakstts administratvo prkpumu protokols.

    17.00 Tukuma novad, Slampes pagast, no neaizslgtas kts nozagti 4 elektromotori, 4 lampas, kapara vadi 40 m garum un 15 metla caurules. Nodarts zaudjums Ls 180 apmr. Uzskts kriminlprocess.

    8. februr12.00 Kandavas novada Mat

    kules pagast, kdai saimniecbas kai uzlauzta durvju sldzene un nozagti dadi saimniecbas instrumenti. Uzskts kriminlprocess.

    Policijai ir izdevies noskaidrot divus jaunieus (dzimuus 1995. un 1994. gad), kas 29. janvr Tukum, Avicijas iel, piedraudot ar nazi, kdam vrietim nolaupja divas alus krbas. InfoRmCIju sagaTavoja

    Vents DubroVskis

    zas mumlietias, atteica Tairte. Es ststju, k Vidzem radies tik

    daudz dakteru un mkslinieku, labu auu. Tairte pieklusa. Ar acm

    pasmaidja un teica: Tpat k te Irlav..

    kumiem pacientam nav jmaks. Ja izsaukums nebs steidzams, iz-saukuma pieteicjs tiks informts par iespju saemt vajadzgo pa- ldzbu cits iestds. Ja pc zvantja teikt nekltien ar dienesta mediiem nav iespjams noskaidrot bstambu pacien-ta veselbai, vismazko aubu gadjum brigde dosies uz iz-saukuma vietu, lai snieg-tu medicnisko paldzbu. Maksu var piemrot tad, ja mediiem, izsaukumu pieemot, bs pilnga prliecba, ka nav apdraudjuma pacienta veselbai vai dzvbai un izsaukums nav NMP dienesta kompetenc. Td gadjum dienesta medii jau iz-saukuma pieteikanas laik pa tele-fonu informs gan par to, ka is bs maksas pakalpojums, gan ar par pakalpojuma cenu. Un izsaukuma pieteicjam bs iespja izvlties o NMP dienesta maksas pakalpojumu vai saemt imenes rsta paldzbu, vrsties pie tuvk derrsta vai slimncas uzemanas noda. Jatzst gan, ka ik dienu NMP die-nests saem pietiekami daudz zvanu par situcijm, kuras nav dienesta, bet gan citu iestu

    kompetenc. Td dienests aicina iedzvotjus lielku vrbu pievrst savai veselbai. Atgdinm, ka ik-vienam pie sava imenes rsta savlaicgi btu jnoskaidro, kur un kdos gadjumos saemt paldzbu rpus imenes rsta darba laika, tai skait noskaidrot imenes rsta akts stundas, te-lefonstundas, tuvkos derrstus u.c. Lai izvairtos no slimbu paasinjumiem, pacientiem ar hroniskm saslimanm vajadztu preczi ievrot rsta noteikto te-rapiju un savlaicgi iegdties ikdien lietojamos medikamen-tus. Ieteicams ar imenes rstu ar prrunt, kdus medikamen-tus dadm aktm situcijm paredzt mjas aptieci.

    Kdos gadjumos par izsau-kumu jmaks?

    Maksas pakalpojums ir ar tie izsaukumi, kuri ir imenes rstu, derrstu, citu rstniecbas iestu vai socilo dienestu kom-petenc, bet kurus pc pacien-ta izvles nodroina NMP brigu medii. Uz diem izsaukumiem izbrauc pamat rsta palgu brigdes, un maksa par izsauku-mu ir Ls 28,21.

    Taira Hapina kop ar V. Emburi, A. Erzamu un V. Janevski skat s atmiu albmu

    par raganm un elektrbuDiskut par tarifiem. Labkl jbas

    ministrija turpina sarunas ar a/s Latvenergo, lai ldz ar elektrbas tarifu celanu, kas paredzta 1. aprl, vartu turpint pabalstt Latvijas trcgs un daudzbrnu imenes. Patlaban jau pastv prn ieviest elektrbas norinu karu atbalsta sistma trcgm personm, tau nkamgad iespjams lielajm mjsaimniecbm, kurs dzvo daudz brnu imenes, vartu neap rint paaugstinto tarifu. Jaunais tarifs paredz, ka no 1. apra visas mjsaimniecbas sks makst starta tarifu 0,0825 latus par kilovatstundu. Bet, ja mjsaimniecba ldz nkam gada 1. aprlim patrs vairk nek 1200 kilovatstundas (vidji 100 kilovatstundas mnes), tad turpmk par patrto eneriju, skot ar 1201 kilovatstundu, katru mnesi bs jmaks jau pamata tarifs Ls 0,1074 , iepriekjo Ls 0,0825 viet.

    Reorganizs Alfu. Pc tam, kad divi specvienbas Alfa darbinieki piedaljs spu zles laupan Jkabpil, ieklietu ministre Linda Mrniece uzdeva Valsts policijas Rgas reiona prvaldes priekniekam Intam uzim iesniegt ministrij plnus, k vienbu reorganizt. Un, lk, iespjams, specilo uzdevumu bataljonu Alfa turpmk dvs vienkri par specilo uzdevumu bataljonu. Tpat ar iecerts veikt vienbas darbinieku rpuskrtas atestciju un psiholoisko testanu, kas jau uzskta. Ja test konstats, ka darbinieks var turpint darbu, bet viam ir problmas ar paaugstintiem stresa apstkiem vai tamldzgi, tad vartu lemt par prcelanu uz citu amatu Valsts policijas struktrs.

    Kontrols pareojumus. Rum nijas likumdevji plno ieviest pau raganu licencanu, kas par nekvalitatvu pakalpojumu snieganu paredzs ar bargus sodus, tai skait, cietumsodus. Tdjdi Rumnijas parlaments turpina iecerto okults jomas sakrtoanu valst. Nesen izdarti labojumi ar nodarbintbas likumos, ar kuriem ragana nu atzta par profesiju, k ar jaunie noteikumi paredz, ka raganm par saviem pakalpojumiem bs jizraksta kvtis.

  • Finansjums sporta klubiem Ls 30 800Tukuma vieglatltikas klubs 3 000Futbola klubs Tukums 2000 3 840Tukuma karat klubs 1 200Latvijas Kjokuinkai Do federcija 800Hokeja klubs Tukums 3 480Florbola klubs Tukums 2 000Basketbola klubs Tukums 2 000Bask. kluba ratibaskebola komanda 580Novusa klubs Tukums 400Mkslas vingroanas klubs Baltijas pue 800COK Silva 800Tukuma auanas sporta klubs 900Biedrba Baltais drakons 700Kurzemes futbola centrs 700Sporta klubs Irlava 1 200Sporta klubs Pre 600Sporta klubs Tukuma Bri 600Tukuma motoklubs 600Futbola klubs UVS Stars 600Mkslgo futbola laukumu uzturana 6 000

    3Ceturtdiena, 2011. gada 10. februris

    AgitA Pute

    Par to, k vrtjams gada Tukuma novada budets, ko varsim atauties un ko ne, izvaicjm domes finanu nodaas vadtju Lailu Dzalbi. Via atzina, ka lielk naudas daa paredzta uzturanas iz-devumiem, darba samaksai un projektu ldzfinansjumam, tau pavisam maz attstbai.

    Budeta apgrtinjums 15%

    Vai bija kdi nosacjumi, ko izvirzjt iestdm pirms budeta izstrdanas?

    J, noteicm, ka kopjais kat-ras iestdes budets jsamazina par 12% pret pagju gada skotnjo plnu, savukrt darba algas fonds jsamazina par 3% lai vartu nodroint minimls al-gas pieaugumu un lai sabalanstu budetu. Neviena tata vieta ne-tika likvidta, neviena vakance nav atstta. Vl stingri vrtjm darba apvienoanu, kuru finans no pavaldbas budeta, lai dus gadjumus samazintu. Tas neattiecas uz skolotji...