MONETĀRAIS APSKATS MONETARY REVIEW - Latvijas Banka ?· MONETĀRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 1. MONETÂRAIS…

  • Published on
    05-Mar-2019

  • View
    212

  • Download
    0

Embed Size (px)

Transcript

LA

TV

IJAS

BA

NK

AM

ON

ET

R

AIS

AP

SK

AT

SM

ON

ET

AR

YR

EV

IEW

1

20

07

2007

234

MONETRAIS APSKATS MONETARY REVIEW

1

MONETRAIS APSKATS MONETARY REVIEW 1 2007

ISSN 14072815

Latvijas Banka, 2007

Prpublicjot obligta avota norde.The source is to be indicated when reproduced.

SATURS

Sasinjumi 4Ievads 5rj ekonomisk vide 6rj sektora attstba 8

rj tirdzniecba un konkurtspja 8Maksjumu bilance 10

Iekzemes ekonomisk aktivitte 11Kopjais pieprasjums 11Kopjais piedvjums 12Nodarbintba un darba samaksa 14

Cenu dinamika 15Fisklais sektors 16Monetr un finanu attstba 20

Banku likviditte un Latvijas Bankas opercijas 20Naudas rdtju dinamika 22

Procentu likmes 25Vrtspapru un valtas tirgus attstba 27Naudas rdtju sezonl izldzinana 29Latvijas maksjumu statistika 32

Noriniem izmantojamo klientu kontu skaits un to atlikumi 32Klientu bezskaidrs naudas maksanas ldzeku lietoana 32Skaidrs naudas iemaksas un izmaksas 34Banku norinu kartes un mazumtirdzniecbas kartes, bankomti un norinu karupieemanas vietas un tkli 35

Latvijas Bankas pamatuzdevumu izpildes normatvs aktualittes 35Statistisk informcija 69Papildinformcija 134

CONTENTS

Abbreviations 4Introduction 36External Economic Environment 37External Sector Developments 40

Foreign Trade and Competitiveness 40Balance of Payments 41

Domestic Economic Activity 43Aggregate Demand 43Aggregate Supply 43Employment, Wages and Salaries 46

Price Dynamics 46Fiscal Sector 47Monetary and Financial Developments 51

Bank Liquidity and the Bank of Latvia's Operations 51Dynamics of Monetary Aggregates 53

Interest Rates 56Securities and Foreign Exchange Market Developments 58Seasonal Adjustment of Monetary Aggregates 60Latvia's Payment Statistics 63

Number of Customer Accounts and Their Balances 63The Use of Customer Cashless Payment Instruments 64Cash Deposits and Cash Withdrawals 65Bank Payment Cards and Retailer Cards, Automated Teller Machines and Points of Saleand Their Networks 66

Highlights of Resolutions and Regulations Adopted in Pursuit of the Bank of Latvia'sMain Tasks 67Statistics 69Additional Information 137

3

4

MONETRAIS APSKATS MONETARY REVIEW

SASINJUMI

AS akciju sabiedrbaASV Amerikas Savienots ValstisBALTIX vienotais Baltijas valstu biru kapitalizcijas indekssCSP Latvijas Republikas Centrl statistikas prvaldeECB Eiropas Centrl bankaECBS Eiropas Centrlo banku sistmaEMS Ekonomikas un monetr savienbaES Eiropas SavienbaES7 valstis ehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovkija,UngrijaES12 valstis valstis, kuras pievienojs ES 2004. gada 1. maij un2007. gada 1. janvrES15 valstis valstis, kuras ietilpa ES pirms 2004. gada 1. maijaES25 valstis valstis, kuras ietilpa ES no 2004. gada 1. maija ldz2007. gada 1. janvrimES27 valstis Eiropas Savienbas 27 valstis (vsturiskie datiaprinti atbilstoi pareizjam ES sastvam)FRS Federlo rezervju sistmaIKP iekzemes kopproduktsLCD Latvijas Centrlais depozitrijsMFI monetr finanu iestdeNVS Neatkargo Valstu SavienbaOPEC Naftas eksporttju valstu organizcija (Organization ofthe Petroleum Exporting Countries)PVN pievienots vrtbas nodoklisRFB Rgas Fondu biraRIGIBOR Riga Interbank Offered Rate; Latvijas starpbankukredtu procentu likmju indekssOMX Riga kapitalizcijas indekss, kas tiek attiecints pretiepriekjo vrtbu un raksturo kopjo ieguldjuma atdevi unkur ietvertas visas RFB Oficil un Otr saraksta uzmumuakcijasSIA sabiedrba ar ierobeotu atbildbuVAS valsts akciju sabiedrba

ABBREVIATIONS

ATM automated teller machineBALTIX Pan-Baltic capitalisation-weighted chain-linked totalreturn indexCIS Commonwealth of Independent StatesCPI Consumer Price IndexCSB Central Statistical Bureau of LatviaECB European Central BankESCB European System of Central BanksEMU Economic and Monetary UnionEU European UnionEU7 Czech Republic, Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania,Poland, SlovakiaEU12 countries which joined the EU on May 1, 2004 and onJanuary 1, 2007EU15 EU countries before May 1, 2004EU25 EU countries before May 1, 2004EU27 27 countries of the EU (historical data are calculatedconsistently with the current EU membership)FRS Federal Reserve SystemGDP gross domestic productJSC joint stock companyLCD Latvian Central DepositoryMFI monetary financial institutionOPEC Organization of the Petroleum Exporting CountriesPOS point of saleRIGIBOR Riga Interbank Offered RateOMX Riga capitalisation-based total return index including allcompany shares quoted on the RSE Official List and the RSESecond ListRSE Riga Stock ExchangeSJSC state joint stock companyUK United KingdomUS United States of AmericaVAT Value added tax

5

1 2007

IEVADS

Tautsaimniecbas attstbas rdtji 2007. gada 1. ceturksn liecinja, ka iekzemes pieprasjums joprojmbija spcgs. To atspoguoja straujais patria cenu un darba samaksas kpums un lielais importa pie-prasjums. Privt patria, kas veido vairk nek pusi no iekzemes pieprasjuma, pieauguma temps1. ceturksn bija oti strauj. Par to liecinja joprojm oti spcgais mazumtirdzniecbas apgrozjumakpums, krasi augot ilglietojuma preu pieprasjumam. Negatvs rels procentu likmes, nodarbintbasun ienkumu pieaugums, optimistiskais nkotnes vrtjums un banku kredtu pieejamba noteica augstiekzemes pieprasjuma noturgumu un privt sektora parda lmea kpumu. Bvniecbas konfidencesun kopjais ekonomikas sentimenta indekss palielinjs. Strauj cenu pieaugums turpinjs nekusta-m pauma sektor. rvalstu investciju ieplde valst un nefinanu investcijas tautsaimniecb joprojmbtiski palielinjs. Apstrdes rpniecbas kpuma tempa sarukumu visvairk ietekmja koksnes unprtikas eksporta relais samazinjums. IKP pieaugums (11.2%) 1. ceturksn apstiprina Latvijas Bankasprognozes, ka IKP kpums 2007. gad bs tikai nedaudz mazks nek iepriekj gad, stvoklimtautsaimniecb pakpeniski uzlabojoties valdbas veikto paskumu un tirgus mehnismu darbbas ie-tekm.

2007. gada mart patria cenu gada inflcija (8.5%) sasniedza augstko lmeni kop 1997. gada augusta.du kpumu galvenokrt noteica iekzemes pieprasjuma spiediena pastiprinans, par ko liecinjastraujais gada pamatinflcijas pieaugums. Nozmgi palielinjs nereguljamo pakalpojumu cenas, atspo-guojot darba samaksas un citu izmaksu kpumu, k ar vlmi gt peu augsta pieprasjuma apstkos,savukrt reguljamo cenu ietekme uz inflciju 2007. gada pirmajos mneos nebija augusi. Ar neap-strdts prtikas cenu devums kopj inflcij btiski nemainjs.

Straujais cenu kpums noteica nepiecieambu konsekventi stenot marta skum apstiprinto valdbaspretinflcijas paskumu plnu, vajadzbas gadjum to attstot tlk. Plnot bezdeficta budeta izpilde2007. un 2008. gad un budeta prpalikuma nodroinana turpmk, kreditanas ierobeoanas pa-skumi un uzkrjumu veidoanas veicinana aus samazint patriu un pazemint inflciju jau tu-vkajos gados.

Teko konta negatvais saldo 1. ceturksn btiski prsniedza iepriekj gada atbilsto perioda apjomu.Iekzemes pieprasjuma veicint tautsaimniecbas attstba noteica tlku importa kpumu, ko nespjakompenst eksporta izaugsme. Preu eksports pieauga par 22.1%, bet imports par 33.1%.

emot vr rjo un iekjo nesabalanstbu, nepiecieambu atbalstt valdbas centienus inflcijasmazinan un procentu likmju kpumu eiro zon (ar 14. martu ECB bzes procentu likme tika pa-augstinta ldz 3.75%), Latvijas Bankas padome, konsekventi stenojot monetro politiku, ar 24. martupar 0.5 procentu punktiem (ldz 5.50%) paaugstinja refinansanas likmi. Ievieot pilnveidotu mone-trs politikas instrumentu klstu, Latvijas Banka ar 24. martu noteica ar aizdevumu iespjas uz naktiprocentu likmi (6.50%) un noguldjumu iespjas uz nakti procentu likmi (2.00%).

Fiskl politika 1. ceturksn veicinja tautsaimniecbas sabalanstku izaugsmi. Kop 2007. gada skumavalsts konsolidt kopbudeta lielo prpalikumu (151.1 milj. latu) noteica janvr uzkrtais nozmgaisprpalikums, lai gan februr valsts konsolidtaj kopbudet bija finansilais deficts un mart tikaineliels prpalikums. Budeta iemumu pieaugumu noteica joprojm straujais nodoku iemumukpums, kas prsniedza 30%. Savukrt izdevumu pieaugumu nodroinja valsts sektor strdjoodarba samaksas kpums un izdevumu palielinjums kapitlieguldjumiem.

Kopum kreditanas pieauguma tendences btiski nemainjs dominja kredti mjsaimniecbmmjoka iegdei un bija nozmgs eiro izsniegto kredtu prsvars. Naudas piedvjuma un kredtu atli-kuma pieauguma temps saglabjs augst lmen, tomr bija vrojama neliela kpuma tempa samazi-nans tendence.

Situcija finanu tirg ldz februra vidum bija stabila, bet februra otraj pus un pai mart tirgusdalbnieku vrtjums par Latvijas tautsaimniecbas attstbas riskiem mainjs, izraisot latu prdoanuun rvalstu valtas pirkanu. Marta vid, latu procentu likmm saglabjoties samr zemm, finanutirgus dalbnieki aktvi sldza latu prdoanas lgumus. Eiro kursam naudas tirg joprojm atrodoties

6

MONETRAIS APSKATS MONETARY REVIEW

pie Latvijas Bankas noteikt intervenu koridora augjs robeas, Latvijas Banka apmierinja augstorvalstu valtas pieprasjumu, veicot pasvas intervences valtas tirg un prdodot eiro. Bankm aktviprdodot latus Latvijas Bankai, rads likvidittes deficts naudas tirg, un latu procentu likmes krasipieauga. Marta beigs RIGIBOR darjumiem uz nakti sasniedza 9.30%, bet darjumiem ar 3 un 6 m-neu termiu attiecgi 8.85% un 8.65%. Latu un eiro procentu likmju kpums naudas tirg ietekmjaMFI izsniegto kredtu un piesaistto noguldjumu procentu likmes. Latvijas Bankas naudas piedvjumasamazinanos eiro intervenu d daji atsvra rvalstu valtas mijmaias darjumi, un emitts nacio-nls valtas segums ar Latvijas Bankas trajiem rjiem aktviem marta beigs joprojm bija augsts 112.6%.

RJ EKONOMISK VIDE

Lai gan 1. ceturksn ekonomisks izaugsmes temps vairks valsts samazinjs, kopum pasaules taut-saimniecbas attstbas temps joprojm bija mrens. Ekonomisk izaugsme eiro zon un ES27 valstsbija stabila, palielinoties attiecgi par 3.1% un 3.3% saldzinjum ar iepriekj gada atbilstoo periodu.Tomr nozmgko ES valstu tautsaimniecbas izaugsmes temps bija nedaudz lnks nek iepriekjceturksn. Eiro zonas IKP pieauguma temps saldzinjum ar iepriekjo ceturksni bija 0.7%. Eirozonas nozmgks tautsaimniecbas Vcijas izaugsmes tempa palninanos ldz 0.5% 1. ceturksnsaldzinjum ar iepriekjo ceturksni noteica mazumtirdzniecbas apgrozjuma kritums, jo ar 2007. gada1. janvri tika palielintas PVN likmes. Vcijas IKP saldzinjum ar iepriekj gada atbilstoo periodupieauga par 3.6%. Francijas IKP gada pieauguma temps bija 1.9%, ar Spnijas ekonomisk izaugsmebija stabila, IKP pieaugot par 4.1% (2006. gada 4. ceturksn par 4.0%), bet Itlijas ekonomisk izaugsmepalninjs. Investciju kpums eiro zon joprojm bija dinamisks, bet rj pieprasjuma devums IKPattstb saldzinjum ar iepriekjo ceturksni bija mazks.

Ekonomisks izaugsmes temps ES7 valsts 1. ceturksn kopum bija strauj. Polijas spcgo tautsaim-niecbas izaugsmi noteica privt pieprasjuma pieauguma tempa kpums nominls algas pieaugumaun kreditanas straujs attstbas d. Atbilstoi datiem par mazumtirdzniecbas apgrozjumu privtaispieprasjums veicinja izaugsmi ar cits reiona valsts, izemot Ungriju. Lietuvas IKP 1. ceturksnsaldzinjum ar iepriekj gada atbilstoo periodu palielinjs par 8.0%, darba samaksas kpumamstimuljot privt patria izaugsmi. Igaunijas IKP pieauga par 9.8%. Lai gan Igaunij joprojmsaglabjs diezgan spcgs iekzemes pieprasjums, tomr jau bija vrojamas kreditanas samazinanspazmes, ietekmjot privto pieprasjumu. pai strauj kpums bija finanu starpniecb, rpniecb,tirdzniecb, k ar transporta, glabanas un sakaru nozar. Ungrijas IKP 1. ceturksn saldzinjumar iepriekj gada atbilstoo periodu pieauga par 2.9%, bet Slovkijas IKP par 9.5%.

Zviedrij 1. ceturksn bija vrojama slaicga attstbas tempa palninans, mazinoties eksporta atts-tbai un mazumtirdzniecbas apgrozjuma kpuma tempam. Lai ar inflcija saglabjs mrena, februrSveriges Riksbank paaugstinja pamatlikmi par 25 bzes punktiem (ldz 3.25%).

Lielbritnijas IKP 1. ceturksn saldzinjum ar iepriekjo ceturksni pieauga par 0.7% (saldzinjumar iepriekj gada atbilstoo periodu par 3.0%). IKP kpumu galvenokrt nodroinja veiksmgpakalpojumu sektora attstba, bet raoanas sektor bija vrojama stagncija.

ASV ekonomisks attstbas temps 1. ceturksn saldzinjum ar iepriekj gada atbilstoo periodusamazinjs ldz 0.7% (iepriekj ceturksn 2.5%). du rezulttu noteica investciju kritums (9.6%),galvenokrt sarkot investcijm mjoka iegdei. Vienlaikus saglabjs augsts privtais pieprasjums,saldzinjum ar iepriekjo ceturksni palielinoties par 4.2%. Valdbas patri pieauga par 1.0%, betneto eksporta ieguldjums IKP attstb bija negatvs. ASV palielinjs inflcijas spiediens un IKPdeflators pieauga par 4.2%.

Krievijas tautsaimniecbas attstbu 1. ceturksn veicinja ievrojams investciju kpums un rpniecbasizaugsme. pai strauji attstjs metlapstrdes rpniecba (februr ts gada kpuma temps sasniedza19.4%), ko nodroinja s nozares produkcijas pieprasjums, augot investcijm bvniecb.

7

1 2007

1. ielikums. Jauns ES valstis Bulgrija un Rumnija

2007. gada 1. janvr piektaj ES paplainans krt ES pievienojs divas valstis Bulgrija un Rum-nija. Lai gan o valstu tautsaimniecbas apjoms un makroekonomisks attstbas tendences ir atirgas,ts abas piedzvoja btiskas ekonomisks grtbas 20. gs. 90. gadu skum un konverences process daduiemeslu d tajs bija lnks nek vairkum citu Centrls Eiropas un Austrumeiropas valstu. Palaik ovalstu tautsaimniecba attsts dinamiski, tomr nozmgks problmas saisttas ar darbaspka trkumuatsevis nozars un zemu nodarbintbas lmeni.

20. gs. 90. gadi bija sarets periods Bulgrijas tautsaimniecbas attstb. Sabrkot Padomju Savienbaiun sadaloties Dienvidslvijai, Bulgrija zaudja galvens tirdzniecbas partnervalstis. 1996. un 1997. gadvalsti skra dzia finanu krze. Tomr valdbas stenots stingrs reformas un starptautisko institcijuatbalsts va Bulgrijai prvart nopietns ekonomisks grtbas un uzlabot iedzvotju labkljbu. Laigan labkljbas lmenis Bulgrij saldzinjum ar ES standartiem joprojm ir zems, tomr tas straujiuzlabojas, 2006. gad veidojot jau 35% no ES vidj lmea (1997. gad 26%). Konverenci veicinadinamisk ekonomisk attstba: Bulgrijas IKP palielins gandrz divas reizes straujk nek ES IKP.Bulgrij ir valsts budeta prpalikums (2006. gad 3.3% no IKP), kas zinm mr auj kompenstrjo tautsaimniecbas nesabalanstbu (Bulgrijas teko konta negatvais saldo 2006. gad prsniedza13% no IKP).

Ar Rumnijai, otrai lielkajai Centrls Eiropas un Austrumeiropas valstij iedzvotju skaita zi, 20. gs.90. gadi bija visgrtkais periods. Jau 20. gs. 80. gadu beigs Rumnija atrads tuvu kritiskajai robeaisakar ar valst ilgstoi stenoto centralizto politiku, kas veicinja resursu neefektvu prdali, prmrguorientanos uz smago rpniecbu un neefektviem projektiem. Tikai kop 2000. gada Rumnijas tautsaim-niecba ska attstties. Reformu stenoana va samazint inflcijas kpuma tempu (1997. gad inflcijabija 154.8%, bet 2006. gad 6.6%) un procentu likmes. Palaik Rumnijas tautsaimniecba dinamiskiattsts, IKP strauji aug 2004. gad t kpuma temps sasniedza 8.5%, tad nedaudz palninjs, bet2006. gad izaugsme atkal bija spc...