Starpfilamenti 9. tma slide 0

Starpfilamenti 9. tma

  • Published on
    19-Mar-2016

  • View
    65

  • Download
    7

DESCRIPTION

Starpfilamenti 9. tma. Starpfilamenti. http://www.cytochemistry.net/Cell-biology/filam.htm. Starpfilamenti ir atrodami visos eikariotisko nu tipos. Tie ir oti daudzveidgi pc garuma un misk sastva. - PowerPoint PPT Presentation

Transcript

Starpfilamenti9. tmaStarpfilamentihttp://www.cytochemistry.net/Cell-biology/filam.htmStarpfilamenti ir atrodami visos eikariotisko nu tipos. Tie ir oti daudzveidgi pc garuma un misk sastva. Pareizjais nosaukums radies tpc, ka to diametrs ir mazks k mikrocaurultm, bet lielks k mikrofilamentiem, un tas ir apmram 10 nm.No mikrofilamentiem un mikrocaurultm tie atiras ar ar to, ka o elementu polimerizcijai nav nepiecieama GTF vai ATF hidrolze.Starpfilamenti, atirb no mikrofilamentiem un mikrocaurultm, ir stabilki. Tiei tie ns pilda skeleta funkciju, saista sav starp dadus citoskeleta elementus, plazmatisko membrnu un lielko dau no nu organodiem. Starpfilamentus, veido fibrillras molekulas. Izmantojot lzera konfoklo mikroskopiju, ir aprakstti daudzi starpfilamentu veidi. Augu ns mikroskopijas metodes ar paldz konstatt pavedienus, kuru diametrs atbilstu starpfilamentiem. Tomr biomisks metodes par starpfilamentiem auj uzskatt tikai piecu radniecgu grupu filamentus.Starpfilamentu veidiMugurkaulnieku ns var izirt piecasstarpfilamentu grupas: 1) laminas;2) vimentns un tam ldzgs olbaltumvielas;3) bziskie keratni;4) skbie keratni;5) neirofilamenti.Starpfilamentu uzbveVism pttajm starpfilamentu grupm ir kopgas molekulas uzbves patnbas:Olbaltumvielas molekula sastv no aminoterminls galvas daas, centrls daas un karboksilterminls astes daas.Centrlo dau veido etras -des, abimolekulas gali dadiem starpfilamentiem ir oti atirgi pc savas struktras, lieluma un aminoskbju sastva.Molekulas uzbveCentrlo dau veido etras -des, abi molekulas gali dadiem starpfilamentiem ir oti atirgi pc savas struktras, lieluma un aminoskbju sastva.Molekulas gali veido globulras struktras.Molekulas centrlo dau veido gari, dadu aminoskbju tandmu atkrtojumi, kuri ir spirlveidgi savti. Vism starpfilamentu grupm centrlaj da ir apmram 300 aminoskbes gar, ldzgs domns, kas saista starpfilamentu molekulas. Tomr eksperimenti, kuros izmantoja starpfilamentu molekulas ar atdaltu aminoterminlo un karboksilterminlo molekulas dau, pardja, ka das molekulas parasti nevar apvienoties. Viengais izmums ir keratni. Spirlveid sagriezts molekulas daas paldz apvienoties starpfilamentu molekulm, veidojot dimrus. Dimra vien gal atrodas abu molekulu karboksilterminls daas, bet otr - aminoterminls daas. Dimri var apvienoties tetramros, kuriem ir pretji vrsta polaritte. Tetramru garums ir apmram 70 nm. Starpfilamentu pagarinans notiek, tetramriem apvienojoties. Starpfilamentu spirlveida centrls daas reioni nosaka to laterlo apvienoanos.Kodolos starpfilamenti ir apvienoti plku veid, bet citoplazm atrodas cauruveida un tklveida starpfilamenti. Atirb no mikrofilamentiem un mikrocaurultm, citoplazm starpfilamentu molekulu monomri praktiski nav sastopami. Lielk daa no tiem veido filamentus, bet prjie atrodas tetramru form. Starpfilamenti n neveido pilnb stacionras un nekustgas struktras. Izmantojot tetramrus, kuri ir iezmti ar fluorescentu krsvielu, konstatja, ka tetramri dau stundu laik var iekauties iepriek eksistjoos starpfilamentos. Ldzgi k mikrofilamenti un mikrocaurultes, starpfilamenti mitozes laik depolimerizjas. Depolimerizcija notiek td, ka specifiskas kinzes fosforil starpfilamentu molekulas un tdjdi izmaina to telpisko struktru. Fosforilts molekulas atdals viena no otras. Pc mitozes starpfilamentu molekulas tiek defosforiltas, kas auj tm apvienoties.Ar starpfilamentiem saistts olbaltumvielas s olbaltumvielas savieno starpfilamentus un palielina to stabilitti. Citas pievieno starpfilamentus citiem nas elementiem.Plektns - savieno ar mikrocaurultm.Laminu receptors B - laminas B pievieno kodola iekjai membrnai.Ankirns - savieno starpfilamentus ar mikrofilamentiem pie plazmatisks membrnas.Desmoplakns - pievieno starpfilamentus pie desmosomas.Keratna starpfilamentiEpitlija ns keratna starpfilamenti pievienojas pie desmosomm un tdjdi savieno blakus novietots nas.Keratna starpfilamentu novietojums Keratna starpfilamenti ir sastopami visos dzvnieku nu tipos. Visvairk keratna starpfilamenti ir sastopami epitlija ns. Daudzos gadjumos keratns modificjoties veido matus, nagus vai ragus. To molekulmasa ir 40 - 70 kD. Keratns satur daudz sra. ns ir sastopama liela keratna filamentu daudzveidba. Pc misks uzbves izdala divas keratna filamentu grupas: Skbie; neitrli/bziskie. Abu o grupu filamenti veido heterodimrus. Keratna starpfilamentu uzbve dads ns ir atirga. oti biei ns ir novrojami keratna starpfilamenti, kuru pamatsastvdaa ir savti dimri. di dimri apvienojas protofibrils un klos.Keratna starpfilamentu kli apvienojas, veidojot pavedienu tklu,kas ietver kodolu un ir saistts ar plazmatisko membrnu. Pie plazmatisks membrnas tos piesaista hemidesmosomas vai desmosomas.http://hykim.chungbuk.ac.kr/lectures/cell-biol/7/Fig7-18.jpg Keratna starpfilamenti pie desmosommhttp://www.curie.fr/sr/cdrom/equipes/thie7e.htm Keratns sarkans, kadherns - za.Keratna filamentu novietojuma izmaias ontoenzKeratna starpfilamentu sadaljums un veidots struktras ir maingas nu attstbas laik. Apskatsim t izmaias vardes, Xenopus sp., ooctos.Oogonijs pirms un pc mitozes nav novrojami citokeratni (zai krsoti). Citokeratni (CK) ir redzami blakus novietotajs folikulrajs ns.http://froglab.biology.utah.edu/Cytoskeleton/Keratins/body_keratins.html Citokeratni pards I stadij. Tie ietver kodolu un kodola tuvum novietotos mitohondrijus. Vlk tie saista ietverts organellas ar nas perifriju un plazmatisko membrnu.http://froglab.biology.utah.edu/Cytoskeleton/Keratins/body_keratins.htmlNo II - III stadijai citokeratni izveido citoplazm augsti organiztu tklojumu. Palielins radilo pavedienu skaits.No IV -V stadijai veidojas starpfilamentu sadaljuma polaritte, bet nas perifrij pardas pigmenti.Ooctu nobrieanas gait starpfilamenti sadals oligomros un to organizcija tiek prveidota.http://froglab.biology.utah.edu/Cytoskeleton/Keratins/body_keratins.htmlKodola laminas Laminu molekulmasa ir 65 - 75 kD. Laminu molekulm ir garka centrl daa k citiem starpfilamentiem. Kodola laminas ir savienotas sav starp, ldzgi k tas tika apskatts iepriek. Kodola laminas plkveid izklj kodola iekjo membrnu. Prtraukumi rodas tikai poru viets. Kodola laminu veidiKodolos izdala trs laminu veidus - A, B, C, kas sav starp atiras pc molekulas centrls daas uzbves un sava novietojuma. Ts piesaists pie kodola iekjs membrnas olbaltumvielm un hromatna. Piestiprinanos pie iekjs membrnas nodroina B laminas.http://www.cmb.uab.edu/courses/Lectures/johnsonl2p3.pdf B. Alberts et. al Molecular Biology of the Cell Laminu B pievienoans kodola iekjai membrnai Laminu B monomriem karboksilterminlaj da pie cistena SH grupas pievienojas izoprenilfosfts. Pc tam no molekulas karboksilterminls daas atdals trs aminoskbes, un di monomri apvienojas dimros. Laminu B hidrofob izoprenilgrupa savukrt izveido saites ar kodola iekjs membrnas lipdu dubultslni. T k laminu B molekulas ir saisttas ar membrnu lipdiem, ts mitozes laik paliek savienotas ar izirus kodola membrnas vezikulm. Laminu B dimru karboksilterminl daa var pievienoties ar pie membrn novietot laminu B receptora.Kodola laminas mitozVimentns, desmns un perifernsDesmns ir sastopams muskuu ns. Tas paldz apvienot miofibrillas klos. Visraksturgkais tas ir rssvtrotajos muskuos. Tas savieno miofibrillu Z-diska reionus vai piesaista tos plazmatiskajai membrnai. Attl redzams imnhistomiski Iekrsots desmns cilvka tievajs zarns.DesmnsAr kolodo zeltu iezmts desmns sirds muskuu ns.http://www.aurion.nl/se-pre.htmlhttp://trc.ucdavis.edu/mjguinan/apc100/modules/Circulatory/heart/cardiac2/cardiac1.htmlVimentnsVimentns ir sastopams gandrz viss dzvnieku nu grups. Par t atraanos augu ns ir pretrungas zias. Vimentna daudzums ontoenzes laik var mainties. Neironos vimentnam ir piesaistts periferns, muskuu ns desmns, kur desmns nodroina miofibrillu savienoanu. Vimentns var saistties ar ar ankirnu un plektnu.Ankirns auj vimentna filamentus piestiprint plazmatiskajai membrnai. Plektns auj to pievienot laminm B, spektrnam vai MAP olbaltumvielm. Tdjdi vimentns noenkuro kodolu un savieno nas citoskeleta sistmu.http://medlab1.unm.edu/biomedcom/Photography/vimentin-large-jpg.htmVimentnu var novrot kodolos interfzes laik, kur tas nosaka hromatna telpisko organizciju un piedals transkribts RNS transport. Vienbas garums: 500nmJ. M. Bridger, H. Herrmann, C. Mnkel, P. Lichter (1998) Identification of an interchromosomal compartment by polymerization of nuclear-targeted vimentin. Journal of Cell Science 111, 1241-1253.Periferns Periferns ir konstatts mugurkaulnieku perifrs nervu sistmas ns, fotoreceptoros u.c. nu tipos. Tau t funkcijas ir nepilngi noskaidrotas.http://rgp.ufl.edu/pdf/otl/marketing/1743.pdfPeriferns peles ac http://www.vectorlabs.com/infopage.asp?dpID=33&locID=1238Periferna novietojumshttp://www.biochem.ubc.ca/Faculty/ Molday.html PerifernsNeirofilamentiNeirofilamenti visbiek ir sastopami nervu nu aksonos. Tomr mazk izpttais nestns ir novrojams ar mugurkaulnieku ontoenzes skum nervu un muskuu ns.Mikrocaurultes nodroina aksonu auganu garum, bet neirofilamenti nodroina aksonu diametra palielinanu. Tpc no neirofilamentu daudzuma akson ir atkargs impulsa izplatans trums.Neirofilamenti ns biei apvienojas ar vimentna filamentiem.Neirofilamenti parasti ir veidoti k heteropolimri. Neirofilamentus veido triju veidu polipeptdi, kas atiras pc garuma un molekulmasas: NF-L, NF-MNF-H.http://www.biozentrum.unibas.ch/~izmb/atlas/htm/p36.htmnu kultra ar urkas hipotalma neironu nm. Neirofilamenti (NF-L) zai.http://www.mbi.ufl.edu/Dept/Faculty/Shaw.htmlhttp://www.seas.upenn.edu/be/labs/meaney_lab/InVivo.htmPeles redzes nerva aksoni. Neirofilamentu bojjumi.Aksonos un dendrtos neirofilamenti var bt pievienoti mikrocaurultm un transportjamajm organelm.B. Alberts et. al Molecular Biology of the CellNeirofilamenti starp mikrocaurultm.Ar bultiu nordt neirofilamenti akson. Trusis, smadzeu garoza. Vienbas garums: 400 nmhttp://synapses.bu.edu/atlas/1_1_8_4.stmNeirofilamenti pie vezikulm.B. Alberts et. al Molecular Biology of the Cell.Neirofilamenti pie mitohondrijiem.Nervu ns neirofilamentus prvieto gar mikrocaurultm.Jagesh V. Shah,* Lisa A. Flanagan, Paul A. Janmey, and Jean-Franois Leterrier Bidirectional Translocation of Neurofilaments along Microtubules Mediated in Part by Dynein/Dynactin. MCB,Vol. 11, Issue 10, 3495-3508, October 2000Starpfilamentiem pievienots olbaltumvielas