Viesturs Celmi. Sarukana. Resursu koncentrcija un pusslodzes pilstas

  • Published on
    26-Oct-2015

  • View
    377

  • Download
    1

DESCRIPTION

Diskusiju materils.Sorosa fonds Latvija 2013. gada oktobr uzsk diskusiju ciklu par dzves kvalitti Latvij, kura ietvaros eksperti izvirzs piedvjumus ilgtspjgai un harmoniskai Latvijas attstbai. Diskusijs un risinjumu raan tiks iesaistti lmumu piemji, politii, pilsonisk sabiedrba un uzmji, un diskusiju jautjumu loks aptvers politikas veidoanu un stenoanu sabiedrbas, ekonomikas un vides ilgtspjas tms. Diskusija cikla pirm diskusija notiks tredien, 23. oktobr, t bs veltta Latvijas teritorijas attstbai un galvenajiem izaicinjumiem.

Transcript

  • 1

    Viesturs Celmi

    03.10.2013. vcelmins@gmail.com

    Diskusiju materils

    Sarukana. Resursu koncentrcija un pusslodzes pilstas.

    Ar attstbu visbiek saprotam iedzvotju skaita pieaugumu, tautsaimniecbas intensifikciju un jaunu teritoriju labierkrtonu. Savukrt teritorijas, apdzvotbas un ekonomisks aktivittes sarukana tiek uzskatta par izmumu. Realitt, vairk k puse (54%) no Eiropas pilstm sark.i Austrumeirop tendence ir vl izteiktka (Skatt 1.Attlu)ii. Iedzvotji noveco, darbaspjgie emigr labka darba mekljumos. Atlikuie nereti neatbilst tirgus pieprasjumam. Socilo pakalpojumu klsts sark, infrastruktras uzturanas izmaksas pieaug. Pilstas sk darboties pusslodzes rem. Sarukana ir izplattkais fenomens pat straujas urbanizcijas apstkos.

    Proti, attstba klasisk izpratn noris vien nedaudzs pilsts. Daudzas valstis o jautjumu pacluas plnoanas dienaskrtb.iii Piemram, Vcij tiek jautts, ko attstba nozm sarukanas kontekst? K uzturt infrastruktru? Ko ieskt ar pamestm km, neizmantotiem zemes resursiem? Un k novrst tlku iedzvotju aizbraukanu?iv Cloi iem procesiem ir dadi un eogrfiski atirgi. Visbiek mintie ir demogrfisk krze, de-industrializcija, k ar raoanas prcelans citviet. Tomr, ptjumi rda, sto clou atraana vl negarant risinjumu. Sarukanu pavisam novrst nav iespjams. To var tikai mazint.

  • 2

    1.Attls. Sarkoo Eiropas pilstu karte, 1998 -2008.

    Mints tendences piln mr attiecas ar uz Latviju. Tau msu valst ts apskattas demogrfisko izmaiu kontekst. Kaut demogrfija ir viens no svargkajiem sarukanas aspektiem, t jskata ar apdzvotbas, nodarbintbas un dzves kvalittes kontekst. Sarukanas realitti Latvij skaidri apliecina reionlo reformu skaits pdjo 15 gadu laik.

    Lai izvrttu sarukanas iespaidu uz pilstm un iespjamo reformu raksturu, ir vrts publiski izvrtt vairkus apsvrumus. Piemram, kdas ir reionls reformas izredzes apvienot esos pavaldbas lielkos novados? K realitt izveikt resursu koncentrciju, ja etru gadu laik neviena no 119 pavaldbm nav vljusies apvienoties brvprtg krt?v Ja apvienoans ar notiktu, k to izdart prdomt, ne stihisk veid? Visbeidzot, kdas ir msu iedzvotji nodarbintbas perspektvas kompaktk Latvij, ja zinm, ka lauksaimniecbasvi, mesaimniecbas un pakalpojumu sfras strauji modernizjas?

    Diskusiju jautjumi: K tiei plnot, dzvot un strdt kompaktk?

    Rg/Pierg 2012. gada skum bija 67% darbavietu izkliede, Zemgal (8%), Kurzem 10%,

    Latgal (9%) un Vidzem (7%).vii Rgas un Piergas reiona loma nenoliedzami pieaug. Bet kda

    nkotne gaida prjo Latvijas teritoriju? Iespjamo reformu kontekst, reionu attstba tiek saistta

    ar lielajm pilsetm. Viena no idejm ir koncentrt resursus teritorijs ar augstko attstbas

    potencilu un, citustarp, stiprint pavaldbu rocbu piesaistt investcijas. Lauku teritorijs,

    savukrt, vlams paaugstint ekonomisko atdevi lauksaimniecb.viii Lai izvrttu resursu

    koncentrcijas politiku k atbildi sarukanai, viet btu vairki jautjumi:

    1. Ja zinam, ka sadarbbas mehnismi Latvij ir mazattstti, k realitt vartu izskatties

    resursu koncentrcija lielkos novados?

    2. Kas notiks ar iedzvotjiem, dzves kvalitti un socilajiem pakalpojumiem mazk

    kompaktajs pusslodzes pilsts?

    3. Kdi instrumenti mums pieejami, lai nodrointu nodarbintbu kompaktk Latvij? Vai mums nepiecieams prejas posms?ix

    Latvija, ldztekus citm valstm Austrumeirop, kst par augstu socilo izmaksu sabiedrbu.

    Prlieku liels optimisms btu acmredzamu faktu noliegana. Tomr sarkoi reioni un pilstas

    Eirop nebt negrassas atteikties no attstbas plnoanas. To apliecina neskaitmu organizciju

    attstbas plni (ESPON, CEMAT, Baltijas jras valstu padome, HELCOM, VASAB utt), kuros

    ietilpst ar Latvija. Jsk ar to, ka jprskata pats attstbas princips. Plnoan jkst par sprdi

    pieticgkiem. Pilstu sarukanas kontekst nav iespjami strauji risinjumi. Plnoanas un

    izpildvaras institciju starp nepiecieama ciea sadarbba. eit svarga apmba rkoties inovatv

    un izlmg krt. Visbeidzot, emot vr prmaiu mrogu, im jautjumam nepiecieams ar

    kvalitatvs dialogs ar iedzvotjiem. Par to ar aj pirmaj diskusiju cikl, ko rko Sorosa Fonds -

    Latvija.

  • 3

    Atsauces

    i Wiechmann, T. and Pallagst, K. M. (2012), Urban shrinkage in Germany and the USA: A comparison of transformation patterns and local strategies. International Journal of Urban and Regional Research, 36: 261280.

    ii Haase, A. (2013), European cities between shrinkage and reurbanization. Impacts of urban trajectories on sustainability and livability. Research program Mobility, Segregation and Neighborhoods Change. Tartu: 14.03.2012

    iii Vairk skat. Kabisch (2012), Mykhnenko and Turok (2008), Haase (2013). Par politikas instrumentiem pilstu sarauans kontekst skatt 7 EU FP project Shrink Smart: The Governance of Shrinkage within a European Context (2009-2012; no. 225193; www.shrinksmart.eu)

    iv Viens no populrkajiem darbiem par sarauanos ir Vcu ptnieka Filipa Osvalta (Philip Oswalt) projekts par sarkom pilstm (Shrinking Cities), k ar Sarkoo Pilstu Atlass. Projekts norisinjs no 2002 -2008.gadam un aptvra gan Vciju, gan citas rietumu valstis.. Tiesaist pieejams: http://www.shrinkingcities.com/digital.0.html?&L=1 v Egle, I. Cer saprecint novadus. Diena: 02.10.13. http://www.diena.lv/latvija/zinas/cer-saprecinat-novadus-14027001

    vi Latvijas Lauksaimniecbas struktr vrojams augsts ekstensvu raotju patsvars. Saska ar publicto informciju, 95 % no vism lauku saimniecbm Latvij ir mazs saimniecbas. Turklt tikai 45% no vism saimniecbm rao produkciju tirgum un, rezultt, nevar sevi uzturt.

    vii Viele, I (2013). Cilvkresursu efektva izmantoana nosacjums tautsaimniecbas attstbai un indivda labkljbai. SAK, Rga: 24.01.2013. (http://newsaki.awtech.lv/raksti/regioni/)

    viii Kuinskis, M (2012). Gudra Latvijas teritoriju izaugsme strauji maingaj pasaul. SAK darba grupas Policentriska attstbas veicinana starpziojums. SAK, Rga: 22.07.2012.

    ix Lauku sarukanas un teritorijas nodarbintbas prmaiu sakar antropoloes Cimdia un Raubiko retoriski vaic: Varbt pareizjos apstkos, kad jaunu stabilu darbavietu btisks pieaugums nav tik drz gaidms un kad nav gaidms ar tltjs pareizjo bezdarbnieku kvalifikcijas lciens, neredzamais darbs" jatzst tiei par to, kas tas ir, proti - par laukos palikus (atlikus) dzves uzturtju?" Kaa, R (2013). Iesaknota saimniekosana un neredzamais darbs Latvijas laukos. 21.03.13. Ir.lv

    http://www.ir.lv/en/2013/3/21/iesaknota-saimniekosana-un-neredzamais-darbs-latvijas-laukos